Latvijas Sociāldemokrātija un nacionālais jautājums (1893—1917)

Table of contents :
Latvijas sociāldemokrātija un nacionālais jautājums: (1893-1917)
FRONT
Cover page
Title
Chapter
MAIN
PRIEKŠVĀRDS
I nodaļa LATVIEŠU MARKSISTU CĪŅA PAR PROLETĀRISKO INTERNACIONĀLISMU LATVIJAS SOCIĀLDEMOKRĀTISKĀS STRĀDNIEKU PARTIJAS VEIDOŠANĀS PROCESĀ 1893—1904
I. NACIONĀLĀ JAUTĀJUMA ĪPATNĪBAS LATVIJĀ 20. GS. SĀKUMĀ
2. JAUNĀ STRĀVA UN NACIONĀLAIS JAUTĀJUMS
3. PROLETĀRISKĀ INTERNACIONĀLISMA IDEJAS LATVIEŠU SOCIĀLDEMOKRĀTISKAJĀ PRESĒ NO 1898. LĪDZ 1904. GADAM
4. LSDSP RAŠANĀS ĪPATNĪBAS. ORGANIZATORISKĀ FEDERĀLISMA CĒLOŅI UN RAKSTURS
II nodaļa LSD INTERNACIONĀLISTISKAIS DARBS KRIEVIJAS PIRMĀS REVOLŪCIJAS LAIKĀ 1905—1907
1. LATVIJAS SOCIĀLDEMOKRĀTIJAS NACIONĀLĀ PROGRAMMA PIEKTĀ GADA REVOLŪCIJĀ UN INTERNACIONĀLISTISKĀS PROPAGANDAS PAMATVIRZIENI
2. LATVIJAS SOCIĀLDEMOKRĀTIJA CĪŅĀ PRET BURŽUĀZISKO UN SĪKBURŽUĀZISKO NACIONĀLISMU
3. INTERNACIONĀLISMA PRINCIPU ĪSTENOŠANA LATVIJAS SOCIĀLDEMOKRĀTIJAS PRAKTISKAJĀ DARBĪBĀ
4. FEDERĀLISMA PĀRVARĒŠANA LATVIEŠU SOCIĀLDEMOKRĀTIJĀ UN VIENOTAS INTERNACIONĀLAS LATVIJAS SOCIĀLDEMOKRĀTIJAS RADĪŠANA
III nodaļa LATVIJAS STRĀDNIEKU ŠĶIRAS INTERNACIONĀLISTISKĀ AUDZINĀŠANA REAKCIJAS UN JAUNO REVOLUCIONĀRO UZPLŪDU GADOS (1907. g. jūnijs — 1914. g. jūlijs)
1. CARISMA NACIONĀLĀ POLITIKA TREŠĀ JŪNIJA MONARHIJAS LAIKĀ UN LATVIJAS ŠĶIRU UN PARTIJU NOSTĀJA
2. LSD CĪŅA PRET LATVIEŠU BURŽUĀZIJAS NACIONĀLISTISKO IDEOLOĢIJU UN POLITIKU
3. LSD VADOŠIE DARBINIEKI PAR NĀCIJAS TEORIJU UN NACIONĀLO PROGRAMMU
4. NACIONĀLAIS JAUTĀJUMS LATVIJAS STRĀDNIEKU UN SOCIĀLDEMOKRĀTISKAJĀ KUSTĪBĀ
IV nodaļa LATVIJAS SOCIĀLDEMOKRĀTIJAS CĪŅA PRET IMPERIĀLISTISKO KARU UN ŠOVINISMU 1914. g. JŪLIJS — 1917. g. FEBRUĀRIS
1. LSD INTERNACIONĀLISTISKĀS DARBĪBAS PAMATVIRZIENI KARA LAIKĀ
2. LSD CĪŅA PRET LATVIEŠU BURŽUĀZISKO VILTUS PATRIOTISMU UN SOCIĀLŠOVINISMU
3. BURŽUĀZIJAS UZSKATI PAR NACIONĀLĀ JAUTĀJUMA ATRISINĀŠANU LATVIJĀ KARA LAIKĀ
4. LSD UN JAUTĀJUMS PAR LATVIJAS NĀKOTNI
V nodaļa LSD NACIONĀLĀ POLITIKA LIELĀS OKTOBRA SOCIĀLISTISKĀS REVOLŪCIJAS SAGATAVOŠANAS LAIKĀ 1917. g. FEBRUĀRIS — 1917. g. OKTOBRIS
I. LATVIJAS BOĻŠEVIKU CIŅA PRET BURŽUĀZISKO UN SĪKBURŽUĀZISKO PARTIJU NACIONĀLO PROGRAMMU UN POLITIKU PĒC FEBRUĀRA REVOLŪCIJAS
2. INTERNACIONĀLĀ UN NACIONĀLĀ SAVIENOŠANA LATVIJAS BOĻŠEVIKU POLITIKĀ OKTOBRA SAGATAVOŠANAS POSMĀ
TEKSTA MINĒTO PERSONU RĀDĪTĀJS
SATURS
BACK
Chapter

Citation preview

I.

APINE

Latvijas

sociāldemokrātija

un nacionālais jautājums

VISU ZEMJU PROLETĀRIEŠI, SAVIENOJIETIES!

LKP PSKP

CX

CX

PARTIJAS

VĒSTURES

MARKSISMA ĻEŅINISMA

INSTITŪTS INSTITŪTA

—

FILIĀLE

I. APINE

un sociāldemokrātija Latvijas nacionālais

jautājums /1893-1917/

IZDEVNIECĪBA«LIESMA»RĪGAI974

3KPI (L) Ap 310

zinātņu

Vēstures

vijas

nālismu,

nacionālo par

aprindām.

o—l—2—3—3o A

MBOKID-74

apspiestību,

nacionālā

1974

un

līdz

pret

pamata.

propagandistiem

monogrāfijā

«Lat-

jautājums» 1917.

gadam

Sociāldemokrātijas

jautājuma

internacionālisma

sniedzējiem,

«Liesma»,

Apines

nacionālais

darbaļaužu cīņa Latvijas

pret

tāriskā

I.

nacionālās attiecības Latvijā

Latvijas

©

un

Sociāldemokrātija

rādītas

dībā

doktores

buržuāzisko

atrisināšanu Grāmata

un

va-

nacio-

uz

prole-

domāta

visplašākajām

pa-

pa-

lasītāju

PRIEKŠVĀRDS

Sociālistisko

Padomju šanas

50.

progresīvā dziļāk

cilvēce,

mūsu

mudināja

nacionālā

izpētīt

gadā

revolūcijas

arī

višķi

nesaskaņas

šanas

boļševiku

sākuma

ka

pēc

Nacionālo

mēs

līdz

visu

nāciju

viedokļa,

revolūcijas

nacionālajā vienošanu

jaunas, iekārtas

no

vēsture

pastāvē-

savas

V.

I.

Ļeņins

norā-

internacionālisti zemnieku

un

un

brīv-

komunisti

vienmēr ka

sociālisma komunisti

no

tā

interesēm. uzskata

Par

piederības

brīvas

ekspluatācijas

no

jā-

galveno

darbaļaužu

nacionālās

viņu

aplūkojuši

atrisināšana

ap-

cīņā

sabiedris-

tradīcijām

vēsture,

vācu baronu

raksturo

spilgti

Krievijas

politikas tautu

Latvijā

kas

Ļeņina

dziļas

ir

bagāta

veidojusies

latviešu

un

ir

partijai

inter-

cīņā

pret

buržuāzijas

jūgu.

izstrādātās

boļševiku

milzīgo nozīmi cīņā par visu

atbrīvošanu

no

sociālā

un

na-

jūga.

norādīts

Centrālas

1 Ļeņins Visas

strādnieku

brālības

nacionālās

cariskās

Kā

esam

Komunistiskajai

darbības

carisma,

cionālā

galam

jebkuras

Latvijas

nacionālas

Sī

se-

nacionālās

radīšanu.

Internacionālas

partijas

un

neatkarīgi

kas

krievu

kopš

jau

uzmanību.

uzskatīdami,

jautājumā

par

saknes.

partija

jautājumu

cīņas

pakļauj

izvirzījās

kultivēja

savienības». 1

prātīgas

šķiru

jautājums tīši

šķiras

lielu

veltīja

«...

tiecamies

ak-

darbā mūsu zemē,

ienaidu, tādēļ nacionālā jautājuma pareizai

un

atrisināšanai

par

kustībā.

nacionālais

Krievijā

ekspluatatoru

asi,

dīja,

strādnieku

starptautiskajā

Cariskajā

cīņā ir liela

pieredzei

tuāla nozīme kā komunisma celtniecības tā

pieredzi

atrisināšanas

Sai

vēl

vēsturniekus

nostiprināšanos

uzvaru.

visa

atzīmēja

plaši

padomju

jautājuma

draudzības

tautu

zemē,

sociālistiskās

1972.

nodibinā-

Savienības

Republiku

ko

gadadiena,

Padomju Savienības Komunistiskās

Komitejas, V.

1.

Raksti.

turpmākajās

Padomju Tulk.

no

4.

parindēs Ļeņina

Sociālistisko

izd.,

29.

sēj.,

166.

darbi norādīti pēc

partijas

Republiku Ipp. šī

izdevuma.

5

Savienības

Sociālistisko sakarā 30.

Padomes

Augstākās

nistru Padomes

aicinājumā

ar

decembrī,

«Boļševiku

vienot

vienā varenā straumē

risma

verdzināto

Visu

darbaļaužu

tautu

nacionālu

jās

likvidēšanu, tiesībām. Un

Komunistiskās

Latvijas

internacionālo

atrisināšanu

ļeņinisma

Latvijā

laika posmu nošanai

19.

no

vēsturnieku

nacionālistiskajiem attiecību

politiku. jas

vēsturi, Tādēļ

vēstures

jumu

Latvijas

Grāmatā Oktobra

LKP

I.

aplūkots

objekts

ir

sakarā

6

domas un

nacionālo

arī

1972, 30.

dcc.

vēstures

zi-

jautā-

Jaunās

strāvas

Galvenais

lidz

pē-

sociāldemokrātu

apgaismo LSD

latviešu

nacionālās

celtniecības

problē-

neatņemama

sastāv-

jautājumu.

internacionālistiskās

«Ciņa»,

un

parti-

vēsturē.

attīstību, partijas

nacionālo

institūta

uzvarai.

Autore

pa-

programmu

nacionālo

revolucionāro

darbība.

vēsturi

ar

no

aktu-

vēl

buržuāziski

falsificē

par

tikai

darbības

politiski

latviešu

partijas

posms

skarti

LKP

publicēšanai

revolūcijas

Latvijas

teorētiskās

programmas

1

laika

un

vēstures

pētījumu

Komunistiskās

sociālistiskās

marksistu

LSD

sagatavojis

un

detalizēta

Tā aktualitāti

kuri

CX Partijas

Apines

internacionālistiskā

mas

masām

nacionālo

LKP

svarīgās

jautājumus, kas

bija

vai

svarīgs

emigrantiem,

sektors

doktores

tīšanas

daudzus

risināti

uzdevums.

izkropļo

atjau-

padomju

vairāk

dziļāka,

ir

aptver

šās

nepieciešama

pieredzi

kas varas

atsevišķos

nepieciešamība dot pretsparu

stiprina

nātņu

arī

apgaismot

vēsturnieku

Komunistiskās

padomju

plašām lasītāju

internacionālistisko

padomju

ir

nebija

pētījumos

garāmejot. Parādīt āls

kā

gadā,

problēmas

nepieciešams

agrākajos

beigām līdz

jautājuma marksisma-

uz

daļā,

II

un

par

strādnieku

par

Latvijas

I

cīnī-

zemi,

un

nacionālā

interesēs

aplūkota

darbos. Taču

aktuālās

politiski

gs.

1940.

Latvijā

analīze,

ir

apcerējumu

inter-

1

cīņa

par

darbaļaužu

pamatiem

vēstures

partijas

partijas

vienotību,

ca-

kustību.

kapitālistiskas

un

uzvarēja!»

tās

sa-

un

kopīgi

mieru, maizi

par

gada

prata

varenu,

armiju,

apspiestības

savām cilvēka

šķiras

veidoja

revolūcijas

ekspluatācijas

1972.

atbrīvošanas

kas

masas,

imperiālistiskās

par

darbaļaudīm

proletariāta šķiru cīņu

nacionālās

sociālistiskās

Padomju

vadībā

Ļeņina

partija

tautu

visu

gadadienu

50.

nodibināšanas

Mi-

PSRS

un

tautību

Savienības

Republiku

PSRS

Prezidija

padomju tautai,

darbības

ir

daļa

pret latviešu

ciņa

grāmatā žuāziskā

nacionālisma

cionālistu

vēsturi, nekad

zija

arī

bijuši.

aktīvu

dalībnieci,

to

bur-

sagrozīt

kādi

patiesībā

nopelnus,

buržuā-

atbrīvošanās

nerunājot

nemaz

tai

latviešu

ka

nacionālās

par

na-

mēģinājumi

parādīts,

Grāmatā

nebija spējīga kļūt

tības

tādēļ

latviešu

un

vēsture, atmaskota buržuāzisko

buržuāzijai

piedēvēt

nacionālismu,

buržuāzijas

propaganda,

melīgā

nav

buržuāzisko

latviešu

skarta

šās

par

kus-

kustības

vadīšanu.

Latvijas

proletariāts

demokrātiju nās

kustības

kumu

—

liģenci tobra

un

—

un

citu

sevi

nacionālo

tautu

vairā-

darba

jautājumu ciešā

gaitā

atbrīvoša-

nācijas

trūcīgo zemniecību,

revolūcijas

Krievijas

ap

Sociāl-

Latvijas

nacionālās

par

apvienoja

šķiru,

atrisināja

sociālistiskās

krievu

kļuva

avangardu,

strādnieku

revolucionāro

ar

priekšgalā

inte-

Lielās

Ok-

savienībā

ar

parti-

darbaļaudīm Ļeņina

jas vadībā. Grāmatu

skripta vēstures

LKP

Grāmatas

res

ņemtas

gaitā

kandidāts

zinātņu

vairāki

tures

sagatavojot,

apspriešanas CX

partijas

L.

partijas

profesors P.

Himelreihs,

vēstures

atbildīgais redaktors

institūta

piezīmes, ko

vērā

izteikuši

—

vēstures

manu-

Miške,

Olmane

institūta

LKP

V.

CX Partijas

vadītājs

sektora

un

darbinieki. vēs-

vēstu-

zinātņu kandidāts S. Ziemelis.

LKP

CX Partijas

darbā sagatavot

tājuma

risināšanā

Grāmatu vēstures

vēstures

pētījumus arī

par LKP

nākamajos

rekomendējusi

institūta

institūts

vēstures

izdošanai

Zinātniskā

paredz turpmākajā

darbu

nacionālā

jau-

posmos.

LKP

CX

Partijas

padome.

LĶP CĶ Partijas vēstures institūts

—

PSĶP

ļeņinisma

CĶ Marksisma-

institūta

filiāle

I

LATVIEŠU

PAR

nodaļa

MARKSISTU CĪŅA

PROLETĀRISKO LATVIJAS

INTERNACIONĀLISMU

SOCIĀLDEMOKRĀTISKĀS

STRĀDNIEKU PARTIJAS VEIDOŠANĀS PROCESĀ 1893—1904

NACIONĀLĀ

I.

JAUTĀJUMA 20.

Tagadējās cionālā zās

Baltijā,

saglabāja

teritorijas

Latvijas XII —XIII

jūgā

iekaroja

Dānija, Zviedrija. XVIII

gadsimtā

Baltiju

Igauniju

1795.

(Vidzemi

sev

un

Pretēji buržuāziskajiem

autori

ir

vienis

Krievijai

ka

viņi

valdīja Polija,

šeit

Krievija pievienoja

cara

1710.

gadā

Kurzemi

un

Latvijas pievienošanu nozīmi»',

jautājums

XVIII

vēsturiski

kā

progresīvo

izdevīgo

Latvijas

latviešu

likvidēja

latviešu

paātrināja

un

pievienošanas

koncen-

sakarā

Krievijas

veida

teritorijas

kā

simtiem

valstīm

veidošanās procesu,

ar

impērija

attīstību,

gadu

vairākām

starp

nācijas

«Baltijas

pievienošanas

pievienošana

stāvokli

raksta

Zuša

uzmanību

Zutis

ražošanas

apdzīvotās

sadrumstalotību

stāvējušo

J.

ģeogrāfisko

kapitālistiskā

veicināja

J.

šās

Paradīdams

būtību,

nozīme.

monogrāfijā

viņa

faktoriem:

izšķirošajiem

uz

akadēmiķa

gadsimtā».

cariska-

pievienošanai

Krievijai

arī

Latvijas teri-

progresīva

bijusi

iztirzāta

vispusīgi

kas

negatīvi, visi padomju

vērtē

Latvijas

rezultātā

vēsturisko

trē

Savu kundzību

vēsturniekiem,

Krievijai

prātis,

gala

Problēma «Par

na-

ielau-

feodāļi

gada).

torijas pievienošanu

jai

vācu

kolonizēja to. gadsimta, kad

un

nokļuva

iedzīvotāji

gadsimtā, kad

pēc XVI

arī

LATVIJĀ

ĪPATNĪBAS

SĀKUMĀ

GS.

arī pa-

un

kas

tā

tagad

varēja notikt vienas valsts ietvaros. J.

Zutis

nebija

pāreja

no

XIII

jau kopš Pēc

norāda

torijā. otra

J.

militāri

šanās

Latviešu

darbos.

v.

vien

plosījās

skaidri

reakcionārākajiem

ilgu

Latvijas arī

laiku teri-

procesa

apspiešanas metodes,

vietējiem

vara.

poli-

orientē-

feodālajiem

c.

vēsturiski

teritorijas progresīva

Krievijas

apvienošana vērtēta

arī

citu

autoru

2

Bonpocu HCTopnH, 1954, N° 7.

MuAAep 1967; h

B.

0.

Co3AaHHe

BaAecKūAH

77.

H.

cobctckom

OnepK

o6iuecTßeHHo-nojiHTHi\!bice;i.

skolu

jaunatne

1905.

gada

revo-

1965.

oopryHaToe

K.

HauHoua.ibUbie ofijiacTii

Pocchh. Cn6.,

1906,

c.

4.

68%

dzīvoja reju

3%

un

latviešu, poļu.

Kurzemes

latvieši.

riņķī

bija 95%

94%,

Bauskas

nālais

Citāda

krievu,

lielajās

īpaši

vieši,

ebreju,

ap-

bija

62%

Ilūkstes

66%,

poļu

—

nacio-

rajonos

apriņķī

—

dzīvoja

Cēsu

Valmieras

lauku

Ludzas

54%,

procents

ebrejs

XIX

un

—

bija

nemitīgi

polis.

Rīgā bija 42,9% Sākot

ar

šo

poļi,

attīstību

ebrejk

3

Jelgavā 120

vācieši,

saskatāma

nacionālajā Līdz

5%

skaits

kapitālistiskās

straujo

ar

latviešu

ieplūda

pilsētās

gadam

latviešu, latviešu

palielinājās

rak-

sastāvā

1867.

23%

krievu,

līdz

jo

bija 386 lat-

277

skaidri

skaits.

25%

laiku, krasi

iedzīvotāju vidū,

rūpniecības

Lie-

4

latviešu

vāciešu,

85

latvieši,

pilsētu iedzīvotāju

palielinājās

pil-

Rīgā,

iedzīvotājiem

93

457

bija

Latvijas

rūpniecību:

gadsimta otrajā pusē

tendence:

sturīga

1000

krievs,

21

vērojama

attīstītu

no

191

vācieši,

91

sākumā

ar

iedzīvotājiem

1000

Rīgas

eb-

6%

rajonos

95%,

—

Rēzeknes

baltkrievu,

239

ebreju.

lauku

Latgales

utt.

—

Jelgavā. Liepājā

Visā

Tukuma

gadsimta

aina

it

krievi,

vāciešu,

Skujenieka datiem,

M.

raibāks.

bija

pājā,

no

7%

lielāks. 2

attiecīgi

sētās,

93%

—

Daugavpils

Tur

krievu,

guberņas

Pēc

latviešu,

sastāvs

latviešu, 29%.

Vidzemes

un

galvenokārt

12%

1

kalpi

un

zemnieki. skaits

ledzīvotāju

pilsētās

19.

otrajā

gs.

pusē

strauji

pieauga. Rīgā 1867. gadā 1913.

gadā

—

517 264

jau

klāt

pieaugumu

nāca

iedzīvotāju

skaits

jās

bija 102 550, tikai

2,5

palielinājās,

apkārtējo guberņu

1897.

gadā

iedzīvotāji.

lauku

282

—

Sakara

tūkstoši

Pilsētu

cilvēku.

ta-

ieplūstot

galvenokārt Ir

iedzīvotājiem.

230, bet dabisko

ar

dati

par

to,

samazinājās iedzīvotāju skaits Rīgas apkaimes apriņķos

kā

laikā

no

19

par

1881. līdz

1897.

123, Dobeles

un

gadam: Rīgas

Bauskas

apriņķī

apriņķī, piemēram, 11

par

tūkstošiem

utt. 5 1881.

1

Rīgā

gadā

18% krievu,

Skujenieks

8,4%

M.

bija

39,4%

29,5%

vāciešu,

ebreju,

1,9% poļu.

Nacionālais

jautājums

1897.

Latvijā.

gadā

latviešu, nacionālo

Pēterburga,

1913,

205. Ipp. 2 3

4

5

Turpat.

Turpat, Turpat, Rīga

kā

188.

Ipp.

195.

Ipp. Latvijas galvaspilsēta.

R.,

1932,

175.

Ipp. 13

grupu samērs

mainījies:

bija

6,1%

ebreju, 4,8%

vidū

bija

13,3%,

XX

jādi krasi

6,5%,

krītoties

tam,

Lai

poļu

nekā

nacionālo

grupu

samēri

par

iedzīvotāju

iedzīvotāju

Kā

zināms,

visvairāk tas

77,2%

tiklab

cara

neražojošo,

rāda,

guberņā ka

Attīstītā it

niecība. kas

M. L.

un

kuģu

būve,

gadā Latvijas

produkciju

A.

Kozina,

par

1253

gadu

zemesīpašumam,

diferenciācija

1

2

BHH 3

Skujenieks

ļoti

c.

14

izveidojās

M.

valstī.

pārējā

J.

Krastiņa,

attīstībā

kad,

tāda

Rīgas

tirgiem,

linoleja

un

rūp-

uzņēmumos,

strādnieku.3 T.

Latvijā

pastāvot

kas

Draudiņa,

parādītas

īpatnība

zemniecībā,

Pārgrozības

skaitļi

guberņās

kā

galve-

XIX

gad-

muižnieku krasa

šķiru

komplektējās

iedzīvotāju

nacionāla

no

sastāva.

1915, N° 3, 288. Ipp.

BTopou

OqepKH

133.

latviešu

Minētie

rūpniecības

pārliecinoši

desmitos,

latviešu

Buakc B. fl. bo

visā

—

un

miljoniem rubļu, koncen-

398,9

Mierinās,

pētījumos

pēdējos

«Domas»,

2

Baltijas

gumijas

nās tendences lauksaimniecības simta

17,3%

10,2%. Kur-

un

9,1%.

nekā

Visa šads:

iedzīvotāju

guberņas

dalīšana

dziļāk

ziņā

turklāt

bija

iedzīvotāju,

Vidzemes

138,8 tūkstoši rūpniecības

Balevicas

arī

nacio-

laukiem.

uz

samērs

Latvijas rūpniecība ražoja Viskrievijas

1913.

ražoja

trējās

arī

bija 49%, 40,8%

darba

daudz

mašīnbūve,

īpaši

lielās

malienēm,

nodarbināto

63,3%, 27,6%

sabiedriskā

bija iespiedusies

ka

nodarbināto

turpretim

—

vērā

kapitālistiskajā

no

pamatgrupu

rūpniecībā

un

dzīvojošās

impērijas

pilsētām,

uz

iedzīvotāju

daļā šis samērs attiecīgi zemes

viena

bija

lauksaimniecība

tirdzniecība

5,5%

Latvija

kopā

Latvijā

šo

jāzina

jāņem

un

iedzī-

Latvijas

sastāvs.

attīstītajām

attiecas

Krievija

skai-

desmitos

gadu

attiecības,

kopskaita

katras

un

nālās grupas sociālais

Tādē-

joprojām

latviešu

arī

bija

savstarpējās

grupu

1

pieaugums.

kādas

to,

vāciešu

6,8%.

īpatsvaram

iepriekšējos

lietuviešu skaita

krievu,

iedzīvotāju bet

krievu,

vācu

manāmi

16%

lietuviešu

nedaudz mazinoties

skaidrībā

votāju

visu

19,3%

un

visai

bija

vāciešu,

gadā Rīgas

1913.

poļu 9,2%,

lielāks

un

tiktu

utt.

sakumā,

un

vērojams

krievu,

poļu

gadsimta

23%

latviešu,

latviešu

42%

ebreju

vidū

iedzīvotāju

Rīgas

45%

OopMHpoßamie XIX

SKOHOMHMecKoft

npoMbiiujieHHoro npojieTapnaia

BeKa.

Pnra,

HCTopiui

1957,

JIaTBHH

c.

b

JIaT-

88—89.

1900—1917. Pnra,

1908,

šaura

lauku

noslēdzās teica

buržuāzijas slāņa

Latvijas

masas.

saimniecībā

pāreja

agrārā

no

industriālo

uz

1913.

kara

pasaules

strādnieku

laukiem,

362

—

ļus, tad iznāk, ka t.

tūkstoši,

visas

gad-

algotu

pil-

61%,

viens

impērijā.

īpatsvars

36,5, Pēterburgas

un

bija

šāds:

nedaudzos

Dati, par

rūpniecības

kas

ir

vidū

Latvijas

rajoniem

1897.

gadā

31, Kurzemes

—

8—20%- 2 Līdz

—

vidējos

—

—

30,

1913. ga-

strādnieku

lielos

un

visā

guberņā

īpat-

uzņēmumos

centros.

rīcībā,

mūsu

ne

proletariāta

Maskavas

palielinājās pilsētu algoto koncentrācija

viņu

ierēdņi aptvēra

kalpotāju īpatsvars

un

32, Vidzemes

—

iedzīvotāju.

10 —11%.

bija

turpretim vairākumā guberņu dam vēl vairāk

1600—1700

proletārisku

iedzīvotāju

sākumā

kopskaitā

uz

ģimenes locek-

«visproletāriskākajiem»

no

Krievijas

gadsimta

iedzīvotāju

kategorijas

arī

augstākie

un

lauk-

1

guberņās strādnieku

Krievijas

darba

ieskaita

bija

bet

tūkstoši,

2,5 miljoniem iedzīvotāju

no

muižnieki

Latvija bija

Latvijā

271,5

algotā Ja

tūkstoši.

60 tūkstošus.

Krievijas

priekšvakarā

pavisam

vismaz

i.,

Lielburzuāzija, vairāk kā

bija

ieskaitot

strādnieku,

svars

no-

XX

sākumā.

Pirmā sētas

gadā

Tas

tipu.

Latvijas novada sociālās struktūras kopainu

simta

arī

milzīgas laukstrādnieku

un

kapitālistiskajā

dod

iespēju

nacionālo

iedzīvotāju

aptuveni

grupu

spriest

sociālo

sa-

stāvu. Vāciešu

absolūtais

lielburžuāzijas, jas

pilsētās

amatnieku.

guberņās

vairākums

tirgotāju

pārsvarā...»

3

ziņā

valdošajā

kur

raksta

M.

lauku

skaits

Tas

tipiska [iela

šķiras teikts

un

Baltijas

kas

ainu,

mantīgās

Duhanovs.

Latvi-

strādnieku

struktūra

atgādināja

tautībā

aristokrātijas,

pārstāvji.

vācu

sociālā

iedzīvotāju

daudzējādā

kolonijām,

bija

garīdznieku

neliels

dzīvoja ļoti «Vācu

un

ir

XIX

par

gadsimta vidu, taču līdz XX gadsimta sakumam aina

maz

mainījās. Krievu

iedzīvotāji

strādniekiem,

administratīvais

1

HerecuH

pnaia 2

3

X).

JIaTBHH

aparāts

H.

nepe/i

K.

pilsētās

Latvijas

tirgotājiem

sākot

Latvijā,

Bonpocy

nepßoft

komplektējās

rūpniekiem. lerēdņi

un

o

HHC/ieHHOCTH

mhpoboh

1954, JSTs 46,

HcTopHMecKHC 3aimcKH, HIJXūHOB M. M. OcT3eHlļbl. flßb

H

bohhoh. c.

—

no cara

gubernatoru

ar

h

coeraße

M.,

1959,

npcrieTac.

17—18.

168—169.

BbIMbICCVI,

c.

19.

15

beidzot

un

gorodovoju,

ar

tautī-

krievu

bija galvenokārt

bas. Latviešu nieki.

nācijā

I

Rīgas

šķirām

10* tūkstošiem

katriem

no

II

un

gadā

viešu

pilsētu buržuāzijas

no

buržuāzijas:

skaitlis

minēts

niecību

Toties

simta

beigās.

stošu

lielu

locekļus,

3

budžu

dzīvoja

nelielu

150

A.

Mierinās saim-

guberņā XIX

kopā

bija

skaitot

lauku

uz-

zem-

zemnieku

bija

kurās,

tūkstošu

—

vidējās

turīgo

bija

īpatsvars.

Vidzemē

un

saimniecību, ap

pie

pašā Kurzemes

Kurzemē

maz

piederēja

tāds

—

bija

tirgotāji, liels

buržuāzijas 27 901

vienā

kopskaits

relatīvi

cilvēku

2 Lattikai 289.

kopskaita

vairākums

17

iedzīvotāju. 1

latviešu

namīpašnieki,

lauku

Latvijas

darbā

bija

tie

tautības

vidū

lielā

tirgoņu

īpašnieki.

ņēmumu nieku,

1863

laukstrād-

un

tikai

piederēja

latviešu

ģildes tirgoņu

1910.

strādnieki

bija

pārsvarā

augstākajām

Pie

arī

gad-

30 tūk-

ap

ģimenes pār-

buržuāzijas

stāvju.

Latvija

Vācu

dzīves

zemes,

turklāt kuru

zemes.

Latvijas

Tieši

gabalu.

lavs.

5

Tur

un

To

pašu

Buepad r.

( /4

nebija

gulēja

rakstīja

J.

k

negoda

Hennu,

hx

3

«Phžkckhh

BecTHHK», 1910, 11

MuepiiHb A.

XO3HHCTBe

X).

X Bonpocy

o

ap-

izsūkšanas

Ro-

«Muiža

oTHomeHHe

Kpan.

pe-

E.

—

pyccKoft

k

1916,

K)pbeß,

ry6epHHH

AeK.

pa3BHTHH BO

2-OH

xanHTajiH3Ma

nOJIOBHHC

ripoTHB HAeajiH3au,HH MjiaaojiaTbiiiīcKoro 4 KpacmHb fl. 77. PeßOJiiouHH 1905—1907

XIX

PHra, rr.

b

b

cejibCKOM

BeKa.

—

1960,

JIaTBHH.

M.,

17. 5

16

vi-

un

visu

uz

revolucionārs

naccjicHHK)

KopenHOMy

radīja

7—B. 2

c.

un

1300 dese-

milzīgo

«Muiža

slogs

Jansons-Brauns:

npuča.iTHiicKuc h

piemēram,

kā

latviešu

arī

tikai

—

1800—2600

iedzīvotāju).

lauku

varu

visas

48,1%

zemesīpašums

īpatnības,

rakstīja

liels

Baltijas

ieguvuši

piederēja

sasniedza

baiļu, briesmu,

H.

vācu

—

valdīdami

faktiski

muižnieku

iemītnieks

centrs,»

rocyAapcTBeHHOCTH c.

lielais

3

bij

skaits

lielums

iekārtas

masu

patvaldīgais

rēklis

1

īpašnieku

agrārās

bezzemnieku ņas

Muižniekiem

vidējais

4

gadsimtus

Igaunijā), bija

un

jomās.

muižu, tīnu

daudzus

(Latvijā

jūgs

patvaldības jūgs.

cara

muižnieki,

teritorijā visās

un

nacionālais

divkāršs

pastāvēja

muižniecības

Rolavs E.

Ka izauga

zemnieku

revolūcija.

R.,

1908, 12. lpp.

B

c.

c6. 196.

1952,

šo

vārdu

zemnieki

izrunāja

spiestības iemiesojums Vācu dālas

naidu...

slēptu

ar

bija daudzas pēc privilēģijas, kas sāpīgi

intereses:

votāju

nodevas

alu,

kā

uzturēt

un

rīkot

medīt

arī

zvejot,

pārdot

krogus

gadsimtam.

Viens

muižnieki

iedegās ciniski

lielo

ekonomiski

tiesības

saimniecībā

gadsimta

kļuva

jektu tieši tāpēc, ka ekonomiskās

V.

latviešu

4

te

3

tās

un

noliedza,

zemniekus.

kalpiem

latviešu

Baltijas

bet

laukXX

Baltijā cīņas

ob-

baronu

vācu

zemnieku

igauņu

un

ka

Kad

pie-

labi,

radīšot

ideoloģiskas

sa-

jau gluži

klājoties

Latvijā attiecības

asas

2

ieteica

Tobīns

A.

,

koncentrējās ar

XVIII

Tobīns

A.

Zemcevu, kas

Agrārās par

pretrunas

deg-

Kārtu

XIII līdz

tiepīgi

latviešu

muižnieku zemi

pagrimumu.

sākumā

citas.

un

no

un

tiesības

alu,

pilnā apjomā,

sadrumstalošana

zemesīpašumu

dedzināt

un

ideologiem

apspieduši

ka

apgalvoja,

tās

jautājumu

liberāli

ar

nemaksāt

gadam.

muižnieku

kārtā sadalīt

spiedu

1917.

agrāro

par

polemika

atzina

līdz

Baltijas

no

brošūrās

vās

cari

Krievu

praktiski

tirgus

tiesības

dzertuves

un

feo-

iedzī-

vietējo

robežās

degvīnu

privilēģijas bija veidojušās pakāpeniski pastāvēja

ap-

—

rakstura

sava

skāra

muižu

un

klaušas,

nepildīt ceļu

un

darīt

ierīkot

tiesības

tiesības

gadatirgus,

tā

1

muižniekiem

īpašuma

vīnu,

...»

masu.

Latvijas

pilsētās

buržuāzija

vācu

bija

stāvokļa

cēja līdz pat pirmajam pasaules karam. J. Netjosins pētījumos

vijas

pierādījis,

ārvalstu

dalījās

apjoma.

Vācu

niecības

2

3.

ry6epHHH. Pura, 3

c.

3eMiļee

c.

d.

Brisele,

bija

bija vācu

ražoša-

ražošanas

Latvijas

veidoja

Vācieši

1.

sākumā

uzņēmumu

MaTepHKouoii

crpoii

pārsvarā

kara

rūp-

rūpniecības

1912, 25.

lpp.

Macm

33.

arpapHOMy

Bonpocy

PHra,

b

1907,

104—106. 4

To6uh A.

1909, 5

c.

9.

ArpapHoe

ry6epHHH. PHra,

no;io>KeHHe

3, 80—81, 93.

HerecuH

10.

npoMuui.neiiHocTH Ws

Ķ

5

plaši pie-

pašas Krie-

uzņēmumu

kapitāli

revolūcija,

Arpapubiū

1906,

B.

akcionāru

pamatu.

Baltijas

O.

To6uh A.

kapitāliem

pasaules

gan

šeit

dominēja

neakcionāru

buržuāzijas

uzkrājumu

Brauns

1

Pirmā

80%

un

tomēr

46,4%

piederēja

apjoma

rūpniecībā

Latvijas

iekšzemes

no

kapitāli.

vācu

buržuāzijai nas

Bet

kapitāli.

vietējie

ka

kapitāls,

noteisavos

H.

06

HHocTpamioM

JlaTbimcKoro Kpaa.

1,

c.

14; OiepKH

1968,

c.

137.

skohomh'iockou

—

KanHTajfe

b

«H.mecTHH

KCTopHH

o6pa6araßaiomefi AH

JICCP»,

1964,

/lainini 1900—1917. Pura,

17

bieži

līdz

Baltiju

mērā

likumu

XIX

pat

vēlāk

arī

bet

pamata,

80.

gadsimta

bija

«Baltijas Tā

jums». daudz

gan

poja latviešu

Baltijas ka

siskā

nevis

pušu

ar

uz

pašvaldībā.

izlēma

guberņā

landtāgu

nieki

turēja

XX

tīkamus

sev

īpatnību

krustnešiem

Zutis

un

meklējams

izplatītajam

Cara

1

kas

iestādījumu te

redzot

plaši

un

4 ,

«vācu»

kuru

valdības

J.

sākumā —

ironiski

tāpēc

«baznīcu 80.

Baltijas jautājums

skolu.

padarīt

atradās kā

to

uz-

tiesībām muižu

latviešiem

par par

nopelnu «kungu»,

īpaši nīstamu. Acīm-

cēloņiem

1905.

arī

gadā tik

demonstrācijām». reformas

gadu

arī

niknumu

baznīcu

masām

no

baroni

vācu

īpašnieku

piedēvē

daudzas

baznīcu

irreliģiozitāti

padarījuši

viens

atsitās

muiž-

jo land-

.

draudzēs, kas

min

vācu

varu,

lielu

ar

muižu

vietēja

jautājumus.

laikam

«vācu»

2

Baltijas

Kurzemes

un

verdzībā,

zināmam

mācītājus

Andrejs Upīts

raksturīgu

garīgā

līgumu.

saimniece

dzīves

tie-

Krie-

līdztiesīgu

cara

sabiedrisko

vēlēdamās

tiesībām

vēsturiski

palīdzību

«pret

līdz

gadsimta

patronāta

teritorijā.

tautu

un

buržuāzija,

«latvisku»,

iecelt

iestāde,

latviešu

baznīcu

Latviešu

vācu

rokās vietējo

feodāla

pie-

l

principiem,

iekšējās

pilsētu pašvaldību

savās

turētu

izmantoja

bruka

novada

mēģinājuši

Vidzemes

landtāgi

tik kal-

Krievijas

pilntiesīga

kā

ne

visnotaļ

divu

3 progresīvas valsts «reformas»»

kaut cik Lai

visus

un

īsti

bija

rīkojās

tā

no

ar

gan un

autonomijas»

Muižnieku

kopo-

bija

jo Baltija pievienota

bet

iekarošanu,

muižniecība

vācu

vienmēr

privilēģijas

pamatotas,

«Baltijas

un

apspiešanai.

ideologi un

Baltijas muižniecības

—

Balstoties

tāgi

esot

pamats,

Balti-

pamats

aktu

autonomijai»

tautas

igauņu

tiesības

viņu

viedokļa

vijai

Ar

un

šķirisks

muižniecības

valsts

tiesiskais

likumdošanas

«Baltijas

cik

faktiski

kopējo

uz

vietējo likumu pamata.

uz

vietējo

guberņu

dēvētajai

nacionāls,

rādīt,

ļoti

un

bet

gadiem,

nevis

pārvaldīja

vācu muižnieku nedalītās kundzības

jas

XVIII

Baltijā

sašaurināja

gadsimtā. Rīga,

1951, 9.,

27.—

Ipp.;

28.

MuAAep 1967, 2

3

4

18

pārvaldnieki

meistari.

—

lielā

direktori,

īpašnieki,

uzņēmumu

c.

B.

Co3AanHe

coBeTCKou

rocyj.apcTßenHocrH

b

JlaTßiui. Pura,

22—24.

JlyxaHoe M. M. Brauns

«Cīņa»,

0.

Oct3chuu.

slßb

Baltijas revolūcija,

1967,

15.

apr.

1.

h

d.

c.

Brisele,

15.

122.

Ipp.

muižniecības kā

dzīvē,

sifikācijas

centrālo

pūlējās kavēt

reformu

jaunajiem daudzus

apstākļiem,

Vidzemes

Kurzemes

un

arī

lielā

viņiem

ieņēma

guberņā

spē-

Tai

pašā

pielāgoties izdevās:

mērā

aparāta

pārvaldes

cara

ru-

visiem

Baltijā.

mēģināja

amatus

bija

pastiprinājās

īstenošanu

tas

un

administratīvos

politiskajā

mērķis

muižnieki

vācu

muižnieki

vācu

darbā,

Reformu

Krasi

varu.

Baltijas

Baltijas

skolā.

un

politika.

laikā

tiesu

privilēģijas

pašvaldībās

Baltijā

nostiprināt kiem

kārtu

arī

muižnieku

vācu

pārstāvji. J. Jansons-Brauns norāda, ka zemnieku 8

komisāru

lietu

apriņķu

priekšniekiem

priekšnieku

palīgiem

mēr, sākot

ar

XIX

nemitīgi

Baltieši

19

—

vācu

bija

kulturālo

nācijas

vēsturisko

sūtību.

jumiem,

kam

Baltijas

vācu muižnieki noliedza

nālu

nākotni

tūru. Vācu

un

ekspansija

tijas muižnieku mēja visu

pēc

un

koloniālā

Baltijas

gadu

tās

rusoforadī-

aizgādība. nacio-

nacionālo

simtiem

bezgala

aizkavēdama

par

par

jebkādu

attīstīt

kundzība

vēsturi,

ideo-

zemākiem

kungu

latviešiem

tam

un

izrietēja

pret

vācu

tiesības

jebkādas

pozī-

Austrumeiropā,

pārākumu

kā

nepieciešama

To-

sludināja koncepcijas

dabiski,

latviešiem

pret

allaž

laikiem

gluži

utt.

varas

ievirze.

pretkrievu

rasisko

tā,

cara

vācu muižnieku

kundzību

uz un

No

attieksme

un

seniem

«tiesībām»

1

muižnieki»

Baltijas

spēkā

pieņēmās

apriņķu

25

no

gadiem,

«No

junkuri.

vācu

vācieši,

80.

visos

gadā Kurzemē

bijuši

titulētie

gadsimta

kopš

jau

Vācijas

par

7

—

cijām Baltijā nostiprinoties,

loģijā

1908.

amatos

ilgā

ietek-

kaitīgi

latviešu

kulBal-

nācijas

izaugsmi. Arī

viešu

jomās.

vieši. gan

Pēc

Kurzemes

Turpretim igauņu

kas

un

guberņā

latgaliešu

Vitebskas

žogi

konsolidāciju.

atsvešināšanās,

tā

ilga

gan

latviešu Ar

guberņā. latviešu

radās arī

daudzus

trīs

tik

lat-

guber-

galvenokārt

Daļa

latviešu

—

dažādās

iedalījuma

ietilpa

aizkavēja

No

jautājums kas

dzīvoja

guberņā

teritorijas.

ietilpa

radītie administratīvie

ļas

izpaudās

Baltijā

administratīvā

Vidzemes

apdzīvotās

apriņķos,

tīstību tais

spaidi

cariskā

apdzīvotā teritorija mākslīgi bija sadalīta Tikai

ņās.

trīs

patvaldības

cara

dzīves

lat-

latviešu, dzīvoja nodomu

nācijas

at-

ļoti sarežģī-

nācijas

trešās

gadu desmitus,

daun

gausinātā attīstība.

1

Brauns 0.

Baltijas revolūcija,

l.

d., 22. Ipp

19

Cara

pārceļošanas

iestāžu nieku

riju,

pārstāvji tiecās

un

Jāteic, ka

šie

it

kolonizēt

īpaši

pēc

Latviešu

beztiesīgas bija

prese

administrācijas,

ierēdņiem,

ten-

bija

tie

poli-

politiski Visas

patvaļai.

parādības, kontrolei.

ierēdņu

krievu

noskaņotiem

štats vācu

un

pamatiedzīvotāju

arī Viss

tiesas

žandarmērijas,

ievērot

nevēlējās

aparāta

cara

dzīves

kultūras

policijas,

kas

kā

sakāves,

masas

administratīvai

un

šovinistiski

no

bija

tautas

birokrātisko

padotas

komplektējās

darba

pakļautas

un

nepaguva

taču

revolūcijas

gada

smagi

sevišķi

Latviešu

sabiedriskās

latviešu

zemniekiem. tie

intereses,

zem-

Sibī-

uz

noteikti.

tautai

spaidi.

krievu

ar

plaši neizvērsās,

1905.

arī

Latvijas,

no

masu

Varas

jautājumā.

atbalstīja latviešu

Latviju

zemnieku

iezīmējās pilnīgi

tiskie

izceļošanu

procesi visai

latviešu

dence,

agrārā banka

un

ekonomikā, pie-

arī

kolonizācijas

un

bezzemnieku

un

skart

aparāta spaidi izpaudās

varas

mēram,

intere-

ses.

Sākot.ar skolu

XIX

kumus

1882.

tiem

tautskolām

par

dzimtā

sākot

lodā.

valoda

dziesmu

Līdz 80.

ierocis onārie

tikai

mācībām,

dziedāšanu,

zemnieku

izņemot

pakļaušanai,

ierēdņi mēģināja

bet

krievu

un

ar

bet,

reliģiju

notikt

un va-

mācītāju reakci-

tagad

skolu

padarīt

klasē,

1. —2.

vajadzēja

notei-

saskaņā

un

gadiem skola bija vācu baronu

latviešu cara

guberņās»,

atļauta

pastiprināta

«Pagaidu

pieņēma

Baltijas

visām

notika

gadiem,

gadā

bija

klasi,

trešo

ar

baznīcas

80.

gadsimta

rusifikācija.

par rusifikāci-

jas ieroci. Lai dos

1

šiem līdz

Baltijas

gan

(no

1885.

un

tūkstošiem.

skolu

skaits

skaits

apriņķiem

iespiest

riņķos, tāpat

2

skaits

par 500

samazinājās

186

no

25

ga-

tūkstono

tūkstošiem

tika

kā

ierēdņi

Skujenieks

grāmatas

visas

M.

attiecināts

Muravjova

3162

līdz

ar

grāmatas

latīņu

un

pat

1864.

gadā

rīkojums burtiem.

ābeces

113

par Līdz

Latgales

izaiz-

pat ap-

Lietuvā, iespieda krievu burtiem. savu

darbību

Nacionālais

balstīja

jautājums

uz

Latvijā.

Ipp.

97.

20

palielinājās

2

gadam

Cara

daļā iedzīvotāju

g.)

ģenerālgubernatora

liegumu

1

1911.

skolēnu

Latgales

dotais

1904.

latviešu

pamatizglītības

,

2466

Uz

līdz

LKP CX PVI PA, 35. L,

1. apr., 8.

1., 25.

lapa.

oficiālo

lielval-

Pēterburga,

1913

stiskā

krievi

ir

valdošā

tiklab

vērsās

pret

raini nas

cerībā,

iznīdēta

cenšanās

latviešu

un

krievu

alkas

«Rižskij

un

pauda

aparāta

cara

kā

«Rižskij

Vestņik»

šams

minu

reizē

laikam, kad

testa

veidi

muižnieku tības

ilgi latviešu

tautība,

latvieši

nacionālās

savas

Gluži

kļuva

ir,

Tādas

formas visā

nāciju

visi

ietvēra

XIX

veidā

sevī

arī

latviešu

bija

hernhūtisms

—

Latviešu

ar

ciju

1

2

a 4

5

gan

Krievijā

attīstības

«OnpaHHbi Turpat,

Zutis

J.

ka

raksta,

vēsturē

par

un

tam

apzināties provācu

pret

nacionālās

pāreja

kus-

protesta

pareizticībā. nemieru

paliekas

«zemnieku

bija

Pocchh»,

—

spaidu

gauss

1908, N° 46,

c.

BecTHHK»,

pirmo

un

obvācu

jautājumam

apzināto

pašapziņas

inteliģences

nacionālo

ceļš

1906, N° 6,

«Ph>kckhh

Turpat,

ter-

jūgā

zemnieku

vērsās

zemnieku

gadsimtā

nacionālās

latviešu buržuāziskās Lai

lat-

nokrāsa». 5

tautas

kļuva

arī

Līdz

zemnieku

Zutis

J.

sāka

latviešu

dažādā

baronu

kustību

īpašu

neatzina

un

bija likvidēt feodālisma

jūgu.

tukšu

nepiecie-

Baltijas baronu

jektīvais mērķis

bija nacionāla

attīstīt

jē-

avīze

par

ka

zemnieku kārta.

par

intereses,

tas

varu,

tāpat

nevis

ga-

Tādus

kultūra

pasludināja

tauta

gan arī

izpausmes

un

elementus.

reliģiskās

Latvi-

visuzskatāmāk

politiku.

ierēdņi

cara

arī

2

pareizticīgās

latviešu

latviešus,

pa-

kā

4

gadu gan

«... pašā

pārliecināti,

bija

Reakcionārie

«Latvija».

Simtiem

bija

Viņi

drīzāk asimilēt

jo

vai

likumdoša-

grupējās

augšslāņi,

vienkārši

gluži 3

kuru

nacionālo

nācija

kā

«Ok-

republikas»».

ierēdniecības,

īsteno

fikciju.

ap

to

separātisma,

«vietējās

Vestņik»,

latviešu

viešu kultūru.

ar

lielburžuāzijas

dzienus

un

«Vietējo

pēc

un

Baltijā

Žurnālā

likvidēt līdz

valsts,

skola

«separātismu»,

kustību.

ka

pēc

reakcionārās

rīdzniecības

fantāziju

muižnieku

kopojumu»

tiks

krievu

pārstāvji

varas

nacionālo

ierosināts

ir

jāievieš krievu

cara

Baltijas

tika

Laikraksts

jas

Turklāt

pret

Rossiji»

igauņu

1

«malienēs»

politika

Krievija

malienēs

pamattautību

aktu

matā

«idejām»:

tauta,

u.tml.

pareizticība arī

šādām

uz

Carisma

ideoloģiju.

šovinisma

pamatojās

c.

saistītā

jaunlatviešu kustība. apstākļos

sarežģīts,

un

nacionālo

atmodu

jauno

tomēr

nā-

sakarā

659.

103.

1887, 14 īviapia.

1887, 19 Mapia. Baltijas jautājums

XVIII

gadsimta. R.,

1951, 9.

Ipp.

21

latvieši,

baltkrievi,

raiņi, XIX

otrajā

gadsimta Tai

nācijām. kas

bas,

kustības

vairākas

attīstību

kapitālisma

ar

pašā

visViotaļ

izveidojās

pusē

laikā

somi,

igauņi,

gruzīni

(ukciti)

un

buržuāziskām

par

malienēs sākās

nacionālās

kustī-

vispārdemokrātiskās

Viskrievijas

bija

tautas

malieņu

daļa. buržuāziskās

Progresīvās tības

mērķis

vācu

muižnieku

likvidēt

bija

Jaunlatvieši muižnieku

Baltijas

izglītību

un

cīnījās

pret

kus-

jaunlatviešu

savrupību

visvarenību, kā arī

kultūrai

latviešu

nacionālās

Baltijas

un

attīstību

panākt brīvu tautas

plašajām

masām. vācu

feodālajiem pinekļiem, pret

privilēģijām,

buržuāzisku

Latvijas

par

attīs-

tību.

Jaunlatviešu tā bas

programma

nacionālās

tūras

uzplaukums

simta tība

1868.

nostiprinājās

gadā

citiem

nodibinājās

kas

muļa»),

žādām

piemēram,

1905.—1907. Cara

ietekmi,

Baltijas

buržuāzija

jo

pa

galveno šķērsli

par

ekonomiski

cīņa

ar

šķiras

intereses

gs. 80.

un

I. 90.

No

cīņā

Latviešu

latviešu

attīstībai.

bija

kas

saistīta

ar

uz

puses,

politiku

cerēdama, Baltijas

Latviešu tās

latviešu

uzskatīja

buržuāzijai

un

ar

vācu

buržuāzijas

tautu

ekonomiskas

1956, 16.—17. Ipp.

80.

konkurences

laukiem

revolucionāro

ka

muižnieku

buržuāzija

saasinājās

progresīvās

gados. R.,

daTas

buržuāziska-

unifikācijas

iedragās

otras

pret

no

pozīcijā,

citām

atzinīgi,

vācu muižniekiem

pilsētās.

Ķirtovskis

XIX

savai

nostiprinoties,

Baltijas

buržuāziju

guberņu

vācu muižniekus

izauga

tuvošanos.

uzņēma īstam

un

buržuāzijas

interesēm.

Viesis» no

norobežošanās

Krasāka

reformas

gadu

atšķīrās

(«Mā-

Vēstnesis»

kas

dažādām

kus-

reakcionārāka.

latviešu

«Mājas

avīzes

mazliet

gada revolūcijas

īstenoto

latviešu

22

1

ar

gad-

buržuāzija

biedrība

«Baltijas

veidoja

slāņiem

un

liberālismu

avīzēm.

jām

Latviešu

laikrakstu

ar

aizvien

kļuva

un

Rīgas

XIX

nacionālā

nacionāla

buržuāzijas grupējumi,

grupām

savu

latviešu

izdevumiem

Brieda

izpaudās,

1

kopā

preses

centrus.

laikā

ir

kul-

gados.

buržuāziskā

gados

šai

deģenerējās,

nacionālās

un

saasinoties,

cīņai

vajadzī-

nopelns

jaunlatviešu

gadsimta 60. —70. šķiru

un

astoņdesmitajos

ekonomiski

ar

XIX

attiecībām

Šķiru

dzīves

masu

atmoda

pašapziņas

tomēr

reformistiska,

bija

plašo

Neapšaubāms

intereses.

un

masu

gan

zemnieku

latviešu

pauda

skubināja

domas

attīstība

latviešu

Divkārt

krieviskā

posmā

kariem

savi

laika

viju

centri

līdz

tieši

izpaužas

kā

arī

sa-

plašāku

pēdējos

di-

jau izveidoKopš

programma.

orientēšanās

aprindām,

ziņā

uz

pazīšanu.

gadsimta

rīcības

februārim

kustības

daudz

buržuāzijai

monarhisms,

valdošajām

monarhijas

vai

arī

mēģi-

nekādā

kultūras

XIX

latviešu

gada

nacionālās

Krieviju

ilūzijām 1

noteikta

un

1917.

savos

zināma

nozīmēja

stāvoklis

kad

desmitos,

gadu

jušies šā

ir

no-

jaunlatviešu

ekonomiskās

un

citāds

tā

bet

jūgā

buržuāzija

Ir

uz

caristiskam

slavofiliem,

Pavisam

visā

atbalstīties

agrīnajā

orientācija

uz

vēstures

Krievijas

vos

Sai

orientācija.

ar

otram.

spēku

latviešu

—

spēkiem

pretim

jaunlatviešu

reducējama

nav

šiem

no

turēties

vācu

un

redzamas

klaji

reakcionāru slānis

augšējais

vienu

uz

nājumos

divu

apspiestās,

nācijas

baroniem

vācu

tendences

vēsturē.

buržuāzijas

māktās

divas

Minētās

buržuāzijai.

lūkoja

tuvināties

buržuāziju

latviešu

Krie-

uz

kā

apelācija

lai

nostiprinātu

pie

cara savu

šķiras stāvokli.

lepriekš cinājumus XX

materiāli

citētie

nacionālā

par

dod

dažus

īpatnībām

se-

Latvijā

gadsimta sākumā.

Latvijas iedzīvotāju nacionālo iedzīvotāju pārsvars sētas. Pilsētās

Relatīvā 80.

pēc

pilsētās dams ir

izdarīt

iespēju

jautājuma

vairākumā

radīja

līdz

pārstāvju

tariāta

cību

internacionālais

īpatnība

šai

un

buržuāzija

laukos),

kļuva

sastāvs

buržuāzija

par

ka

vācu

JXyxanoB

2

Ļeņins V. I. Raksti,

M. OcT3eftubi.

V.

I.

Ļeņins,

latviešu utt.

buržuāziskā

lielais

strādnieku arī

Latvijas

bija spilgta sociālo sociālā

buržuāziskās

#Bb

h

BbiMbiceji,

un

slānim

nācijas

c.

īpat-

proleattie-

norobežošanās

starpkategoriju

19. sēj., 92.

na-

2

tāpat

Krasa

turē-

proletariāts

pilsētās, laukstrādnieki

plašam

latviešu

1

M.

sastāvs

vidū,

novadā.

(strādnieki

stot,

vācieši,

iedzīvotāju

aplenkts.

iedzīvotāju

pil-

absolūtā vairākumā.

gadiem bija

pilsētu rūpniecības

Latvijas

latviešu

gs. 80.

igauņu,

...»

raksturo

Raibais

īpatnību, rakstīja,

Proletariāta, svars

nebija

attiecības.

sarežģītas

šo

... latviešu, krievu,

«

cionālisma

XIX

latvieši.

—

sastāvu

daudznacionālās lielās

un

neviena tautība

gadiem

prātā

laukos

lauku trūk-

raksturīgu

271.

Ipp. 23

iezīmi

XIX

jau

cīņas

apstākļos

žīmu

sliecās

un

gadsimta

latviešu

šķiru

uz

savienību

muižniecību, bet nekādā ziņā nālās atbrīvošanās

Saasinātas šķiru atbalstīja carisko re-

beigās.

buržuāzija

privileģēto

ar

vācu

nespēja kļūt nedz par nacionedz arī būt aktīva

cīņas vadītāju,

tās

dalībniece. Latviešu

(1897. kam

muižnieku

vācu

cionāro viešus

krievu

par vienu

jūgu.

sākumā

vācu

buržuāzija tijā.

aparāta

kajā laukā

un

Divkāršie

sasaistīti, divi

balstīja tautu.

rējuši

Nebijis tik

ilgi

akcionārāko atbalsta tādu

arī

1905.—1906. Visas

šīs

un

un

1 Ļeņins

24

Bal-

te,

tikai

divu

ciešā

viens

mez-

otru

—

nevarētu

pārstāvji

sevišķi

vācu

spilgti

vare-

aktīvā

atļauties

Baltijas

un

pašu

muižnieku

vācu

iestāžu

bez

otrādi:

at-

latviešu

apspieda

vācu baroni nebūtu

Un

par

nacionālā

sev

ba-

izpaudās

norisi

un

nostāju

UN

aizsāka

iezīmīgu

kā

raksturu,

sabiedriski

marksisma

ceļa

posmu

109. Ipp.

arī

Latvijas

JAUTĀJUMS

politiskā

izplatīšanu

attīstībā

kus-

Latvijā

revolucionārās

kustības

Lat-

nacionālās

jautājumā.

NACIONĀLAIS

sociāldemokrātiskās 10. sēj.,

ietekmēja

nacionālajā

inteliģences

V. I. Raksti,

jautājuma īpatnības

ārkārtīgi stipri

STRĀVA

Jaunā strāva

kļuva

kas

atbalsta,

varas

un

cīņas

Demokrātiskās

nieku

vācu

un

šķiras

nebija

laikā

pašā

atbalstīšana

Sociāldemokrātijas

tība

na-

gadsimta

gada soda ekspedīcijās Latvijā.

nenovēršami

JAUNĀ

valdošās

Latvijā

valdīt.

elementu

konkrētās

atbrīvošanās

2.

divkāršo

XX

un

muižnieki

vācu

spēki,

valdības

savstarpējā

ronu

vija

varas

Cara

kārtā

summa, bet

tai

un

patvaļīgi

cara

patvaļu.

latnāci-

(skolās).

veidu

jūga

Baltijas

reak-

nosauca

vissāpīgāk bija sajūtams politis-

reakcionāri cara

jo

spaidi

sacentās

Ļeņins

beigās

galvenās

dzīvē

nacionālie

nacionālā

paralēlu

glā

jūgs

šaurs

jūgu latviešu tauta vissmagāk iz-

bija

kultūras

6—7%

jomās:

.pavisam

I.

vispirmā

ekonomikā,

joprojām

Cara

V.

gadsimta

muižnieku

galvenokārt

mazākums,

dzīves

apspiestajām Krievijas

domādams

XIX

iedzīvotāju

un

slānis.

visvairāk

no

Latvijas

iedzīvotāju

visās

buržuāzijas

ierēdņu

cionālo

juta

stāvoklis

un

acīmredzot

jām

absolūtais

apspieda

valdošais

bija

68%

bija

kas

tautu,

g.),

strād-

Latvijā.

Galvenais

centrs,

laikraksts

kuru

ap

«Dienas

pulcējās

Lapa», kas

jaunstrāvnieki,

iznāca

1886.

no

bija

līdz

1897.

gadam. Jaunās strāvas

dēt

jautājumā, ir

pārstāvji pirmie Latvijā sāka propagan-

marksistiskus,

viņu to

uzskatus

jautājumā jaunstrāvnieki

veidoja,

kosmopolītiskas

nevarēja

dažas

pārvarēdami

nihilistiskas

un

nacionālajā

internacionālisma

idejas. nopelns. Marksistisku nostāju

neaizmirstamais

cionālajā Viņi

materiālistiskus

proletāriskā

arī

Tas na-

iegūt uzreiz.

vulgārsocioloģiskas,

tendences,

kas

sākuma

posmā vērojamas «Dienas Lapas» slejās. Laikā

1893. līdz

no

redaktoriem

pas»

1897.

kad

gadam,

J.

strādāja

Rainis

par P.

un

«Dienas

Stučka,

La-

sākās

sistemātiska

F. K. Marksa, Engelsa un G. PJehanova popularizācija, nostiprinājās materiālistisks uzskats

darbu

sabiedrības

par

noteica tiskās

nacionālā

skaidrodams

F.

un

veltīti

tautības

ir

dzīves

ari

1

arī

uz

Marksa

liecina par

Lapā»

latviešu otrās

gadsimta

līmeņa

kā

K.

ide-

skarts

attīstības

parādībām.

«Dzimums

centienu

parādīts,

valodas,

rakstā. 3 Pati

kā

nekā

rakstā

secināt, ka nācija

«Dienas

Rīga,

nacionāpuses

sā-

Lapa»,

ir

rakstā

«Pareizāk

viņu

kopības

ietvertā

liek

Roziņš

F.

tau-

pamatā ģeogrā-

šķirot

parādība. Rakstā

jūn.;

un

kauliem,»

domu ievirze

19.—20.

un

tautas

priekšteču

vēsturiska

1896,

«Attieksme

un

«Dzimums

nacionālās

spe-

«Latviešu

tautība»,

gan saimnieciski

valoda.

pēc

pamatojumam

pēc

teikts

lasītājam atrodam

Rakstu

izlase,

1963, 55. Ipp.

«Dienas Lapa»,

Turpat,

arī

un

izcelšanās»

ka

bet

asinsradniecība,

viņu

3

pret

teorētiskajam

raksti:

tautisko

un

faktori,

2

vērsts

jautājums

izskaidrot

XIX

jautājuma

pārliecinoši

nevis

1

kas

«Dienas

fragmenti

atmodu

trīs

fiski

1. sēj.,

sākas

dažādā

pret tautisko ideju». Redakcijas tība»

laikā

2

Nacionālā ciāli

marksis-

pašā

ģeogrāfisko vidi,

uz

materiālistiski

pašapziņas

kumā.

uzskati»,

nāciju

politiskās

darbu

Engelsa

mēģinājumu

nākamie

nacionālais

Roziņš norādīja

sabiedriskās

lās

«Plašie

maltusismu,

un

garāmejot:

cēloņus, F.

Tai

virzienu

slejās

avīzes

jautājuma izpēte.

rakstā

Roziņa

ālismu

un

laikā

jaunstrāvnieki,

partijas dibinātāji Latvijā.

dziļāka F.

Sai

vēsturi.

revolucionārie

1893, 22. okt.

1895, 30. maijā

(3. nov.).

(11. jūn ).

25

ka vēstures

norādījumu,

arī tiek

lielas

tiek

saglabāta

pārmaiņas katrai

«Latviešu

tautības

nās» arī runāts par

nieciskajiem nālo lās

ideju

Nav P.

kad P.

P.

Stučkas

Šādam

gadam

vispār kā

īpaši,

un

par

žuāzisko

nacionālismu,

Pirmie tikai

veidoja Pēc

krasi

latviešu

marksisti

kaldināja

arī

žuāziski

no

1893.

tuvojās

kopējas

aplū-

arī

ziņā

1895.

un

nācijas

ideja

vēsturiska

un

un

kā

bur-

būtības

pakāpeniski sociāla

kate-

buržuāzisko

uzsvēra

pazīmēs

ģeogrāfiskās

at-

materiālo vides

un

nozīmi. J.

Raiņa

atzīmes

romānu par ir

izsekot,

Pretstatā

nācijas

ar

posmā

jautājumā.

var

uzskati.

jaunstrāvnieki

apstākļu,

pelna

iecerēto

«Tautības

gadam

viņi saistīja

dominējošo

ievērību ar

ir

šai

uzskatu

pasaules

nezinātniskajam

nācija

ekonomisko

—

valodas

sakarā

vēsturi:

26

Viņa

pret bur-

nepieņēma

nacionālajā

teorētiskie

izcelšanos

attīstību

faktoru

a

ka

atziņai,

tiecību

1

viņš

izpaužas

jaunstrāvnieki

nostāju

skaidrojumam

gorija. Nācijas

2

jautājumiem

raksturu.

attieksme

pašā laikā

—

līdz

ideālistiskajam,

izcelšanās

Šai

izcelšanās

Visu

izcelša-

par nāciju

nostāja

1921.

jautājumu.

kustības

naidīga

tematika šai

1907. līdz

no

nacionālo

marksistisko

savu

teorētisko

savu

rakstiem

gadā

tai

Šāda

veidojās jaunstrāvnieku

un

kopējā

laikā

rakstā.

kotajā

vēl

liecina

nācijas

neatšifrēti.3

palikuši

interesējās

un

kapitā-

publicēti

avīzē

Rainis,

jaunlatviešu

nacionālo nihilismu.

ari

J.

daudzi

labu

raksturo

saistīta

ar

autors būt varēja Dauge norāda, ka laikā,

P.

vēlākajos, dzīvi

nacionā-

cieši

raksta

kuriem

latviešu

par

arī

šā

par

nacio-

dzīves,

apstākļiem,

saim-

un

izcelsmi. 2

strādājis

Stučka

viscaur

nostāju

nāci-

un

tautas

gadsimta vidū

darbos par

rakstītajos

Latviešu

biogrāfs

no

Stučkas

mūžu P.

savu nos

raksti,

P.

un

tomēr

centienu izcelša-

nacionālās

dzīves

ka

Stučkas

pieņēmumam

rakstā

XIX

buržuāzijas

un

redaktoru

par

ir

pamatā.

rašanās

neiespējams,

Stučka.

it

centienu

attīstību

tautisko

un

kas

saimnieciskās

jauniem

lisma

uzbūve

raksturīgā

jo dziļajiem ekonomiskajiem

cēloņiem,

un

pašapziņas

ar

valodai

no-

gan

ieplūst aizguvumi,

1

jas pamats. Rakstā

sastāvā

gaitā nācijas

valodā

un

1891.—1892.

nacionālās

attēlojums

no

«Dienas Lapa»,

1895, 31. maijā (12. jūn.). Turpat, 1894, 13. (25.) maijā. Dauge P. P. Stučkas dzīve un darbs. R., 1958,

86.

kustības

zināma

Ipp.

laika

ekonomiskiem, Eknomiskie

Nācijas

terminus

viņi

tura, F.

pareizā

uz

jaunstrāvnieki

Engelsa ka

tautas».

Noteikti

laika

1895.

ievietots

gadā

krievu

valodā iznāca

Šķiru

pretrunām

pret visu

monarhijas

tājumā damies

no

strāvnieki

zijas

nostāju

nesis»,

un

1.

Klaji

«tautība»,

ka

tīja,

1 2

160.

un

kas

krājumā,

kas

—

vācu

—

tiešo

jau-

norobežo-

lielvalstiskā

un

latviešu

no

uzskatī-

kritikai,

pretinieku.

nacionālā

idejām.

buržuāzija,

aizvien tālāk prom laikā

Šai

laikraksts

topošā

inteliģences

cara

galveno uzmanību jaun-

latviešu

pauda

pret

nacionālajā

šovinisma

savu

progresīvajām

pauda

muižniekiem

nostāju,

buržuāzijas

gados

90.

«Baltijas

«Baltijas

latviešu

pārstāvji

buržuā-

—

Vēst-

proletariāta to

uzskatīja

Vēstnesis»

nostāju

nacionālajā jau-

šādas iezīmes:

ideālistiska

«tauta»,

traktējums.

attieksme

nezinātnisks Latviešu

nacionālajā

Literārais

1957,

Zeit»

opozicionārs vir-

Arī

savu

Tomēr

par

visnoteiktāk

raksturo

tīstības

muižnieku

jaunstrāvnieki

Laikraksta

tājumā

«Mūsu

galveno idejisko pretinieku.

savu

par

«Neue

valdošo aprindu

Krievijas

demokrātiskās

un

citas

Baltija

nostiprinādamās, aizvirzījās

jaunlatviešu

no

buržuāziju.

buržuāziju

gadsimta

ekonomiski

apspiež

strāva,

Baltijas

formulēja

latviešu

veltīja

dami latviešu

nometni

pret

nacionālisma.

buržuāzijas

XIX

latviešu

vācu

no

un

viņu

gadā bija publicēts

radās kā

intereses,

pārstāvjiem,

cariskās

Marksa

zināja

darba

rakstu

Jaunā

saasinoties,

jaunstrāvnieki

šovinisma,

1887.

Kautska

reakcionāro

reakcionāro

un

tosa-

Pēterburga.

demokrātisko aprindu ziens

kas

Kautska

centrālorgānā

K.

jaun-

rakstu

K.

ar

tauta,

K.

darbs

sociāldemokrātijas

citi

terminus,

jautājumā,

tā

izmanāma

tautība» ietekme. Šis

Vācijas

2

dažādus

ceļa. Spriežot pēc

brīva

būt

Roziņš lietoja ,

nacionālajā

«nevar

F.

identiskus

iepazinušies

bija

idejām

formulu,

kā

lietoja

nozīmē

lietošanā

terminoloģijas

un

noteiktības.

un

«nācija»

«nācijas» jau bija

...»

definējumā

un

faktiem.

1

valdošie

konsekvences

«tauta»

strāvnieki mēr

ir

pazīmju

nebija

gan

izglītības, kulturāliem

juridiskiem,

fakti

kopībā

mantojums.

Tautas

pret jēdzieniem

buržuāzijas galvenās

dzejnieks

«nācija»,

izcelsmes

nāciju

esot

Jānis

un

no

Rainis,

at-

uzska-

ideologi

senčiem

1.

sēj.

R.,

Ipp.

«Dienas Lapa»,

1895,

14.

(26.) okt.

27

mantotās matā

garīgās īpašības, paražas

lasām

jās

«dziļdomīgus»

esot dzimta.

šūpulis

radniecībām

no

lielākie, kā

aug

Šis lovska karu

turpinājums

tādi

«tautas

blēņām

cilvēce

stāki

tika

cildināti

jās

varenā

Kad

cari,

tika

krievu

līdz

Sakarā

izteiktas

ka

nu

latviešu

un

un

reformām

cerības,

monar-

luncināšanās

tā,

ka

Nikolajs

11,

izpaudās

111

na-

aug-

tml.

v.

uzticīga

gados

priekšā

ar

3

dzirksts

Aleksandrs

laikā,

tai

piešķīruši

nelokāmi

aprindu

lat-

mudžēja

civilizācijai,

laikiem

gadsimta 90.

īpaši

2

visdažādāka-

pienākšot gals

tauta

uzplaukšot

divgalvainā ērgļa spārniem.

avīze

Vestņik»

«Rižskij

izlēcienus

eksistenci,

burtiem

v.

latviešu

aizstāt

ierosināja

c),

atļāvās pavisam

(noliedza

latviešu

latīņu

buržuāzija

nekaunī-

nācijas rakstu

mēģināja

esot teica

tikai

ne

pat

«Rižskij laika

par

vienīgi

kas

skāra

par

ar

Pretvācu

nemaz

tendence

3

4

28

Ļeņins

V.

I.

Raksti,

«Baltijas Vēstnesis»,

1. sēj.,

1894,

16.

nacionālās

Ta at-

neparādās.

vairs

1 «Baltijas Vēstnesis», 1894, 2

slejās

Ne-

laikraksta

politikas atspulgu.

preses

iz-

Vestņik»

intereses.

saskatīt

ne-

runa

Vēstnesis»

«Rižskij

buržuāzijas

valdības

buržuāziskās

patstāvību,

«Baltijas avīzes

mēģinājuma

Vestņik» nostājā

latviešu

4

tiem

latviešu

vismazākā

ne

brīvošanās tendences 3.

kaut kādu latviešu

garīgo patstāvību.

par

sašutumu

izlēcieniem,

bija

runas

un

pro-

testēt, taču pagalam vārgi, turklāt visādi taisnodamās: varot būt

sa-

tie

«Kas

radušās

esot

nācijas

vācu ietekmei

šovinistiskus

kultūras

it

reformas.

gadu

variācijās

gus

Mihai-

sociāldemokrā-

mudžēt

pacēlusies

palika

XIX

valdošo

dominējošajai zem

paraugiem.

seklības

mūžīgiem

uz

pavalstniece.

80.

un

presē:

buržuāzija

Krievijas

cara

N.

ģintniecisko

pret

patriotisms esot dievišķa

Latviešu

hisma

seklību

mežonības

no

atšķirības

spēki,

2.

viņi

buržuāziskas

pašas

cionālās

1

Grāmatā

karo

bet

riņķi

Ļeņins šos uzskatus nosaucis par bērnišķīgām

buržuāziskajā

viešu

kā

un

buržuāzisku

un

Tādas

esot

vispārinājums.

un

mazāko

narodņika

sakari

nacionālie

draugi»,

tiem?» V. L

kad

ka

uzskatus,

gauži atgādina

sle-

tautas

radniecības, ap

—

ūdenī, kur iemests akmens.

spriedelējums

to, ka

par

izceļoties tauta

ciltīm

no

Laikraksta

kopība.

spriedelējumus

No dzimtas

ciltis,

ieradumi, kuru pa-

un

izcelsmes

asinsradniecība,

—

nebija

(28.)

maija.

131.-132. 17.

Turpat, 1888, 30. jūn, (12. jul.).

(29.)

antifeodāla

Ipp.

maijā.

tendence,

aizvien

tā

kurences

vairāk

reducējās vācu

cīņu pret 90.

korporāciju.

latviešu

gadu

pret vācu baronu

jās

ierēdņu

cara

Latviešu

tisko»,

un

idealizēt

mēģinot

tisko

2

padevību

laikā

pašā

vienīgo patriotisko gada

glupību

nekādu

bija

Eiropas

dzīves

Kapitālisms

jau

darbības

kās

radusies

stākļos latviešu J.

un

arda

prasību, dziļi

buržuāzisko

strāva

ka

dzeju,

lai

demokrātiskajā jaunatnē. savās

3

4

5

Turpat, 1893, «Austrums», Bez cīņas

Turpat,

16.

12.

uzvaras.

«ne-

jausmas

par

visās

saimniecis-

krasi

sociālo

Šajos

nostājās

ap-

pret

raksta

tikai

Edu-

kādu

padevību

palasīt

riebumu un

un

šaurību

5

veltīja

rakstos

(24.)

daudz

ideoloģijas atainoti

vērības un

latviešu

lat-

politikas buržuā-

jūl.

febr.

1893, 1. sēj.,

nav

10.

(28.)

garīgo

tai

lepriekš minētajā

savu

slejās

1 «Baltijas Vēstnesis», 1886, 2

ar

un

sabiedrības

vajag

prettautiskās

Vairākos

atmaskošanai.

desmit-

norādīja

.

saprastu,

sacēla

Lapa»

par

4

tūdaļ

sabiedrību.

buržuāzija

buržuāzijas

lat-

sevi

ka

saasināšanos.

pretrunu

izsakās,

kādas

arī

krasu

latviešu

viešu

rakstīja,

iespiedies

naidu

«Dienas

iztēlot

aprobežotību un

ne

radīja

un

Jaunā

Veidenbauma

un

Jansons-Brauns

jautājumiem...»

šķiru

Jansons-Brauns

J.

mietpilsoņu

bija

porās

diferenciāciju

šķi-

savas

monopolizēt

Sociāldemokrātijas

rakstā

neizglītotību

un

kultūras

gara

aizstāvēšanu

arī

latvie-

3

mēģināja

Latvijas

jūnijā

tautisko

toreizējo

uz

kā

ieaudzināt

ideologi

buržuāzijas

pēc

apcerēja «prak-

nācijas spēku.

gadu jubilejai veltītajā

kūtrību,

Vēst-

labklājības,

pēc bagātības,

lūkoja

pa-

nacionālo

pienākumu «Baltijas

paklausību.

labad

interešu

nacionālo

1914.

un

tālu

ar

latviešu

pēc materiālās

to, kas

latviešu

nolūku

egoistisko

viešu

saistot

Par

ir, cenšanos

patriotu

par

dievbijību,

Tai ras

tas

patriotismu»,

nacionālā

vislielākā

J. Zanders žurnālā «Austrums»

pasludināja šos

cenšanos

uzskatīja

bagātības.

reformu

gadu

joti šauri izprata «tau-

centienus

senatni.

uzdevumu, par viņu patriotisko nesis»

80.

no

raksturoja literatūrā

visus

«nacionālo»,

gātni,

izrietēja

buržuāziju Mākslā

aprobežotība.

vareno

1

pamatievirzes. 4.

kas

kon-

buržuāzijas

buržuāzijas

un

buržuāzijas ideologi uzstāBaltijā, izvirzīdami pret to

ietekmi

ietekmi,

latviešu

uz

muižnieku

R.,

126.

Ipp.

1963, 9. Ipp.

Ipp. 29

zijas izcelšanās apstākļi, tās ģenēze. F. Roziņa rakstā «Labākās

famīlijas»

nelieliem

šķira

«Dienas

jadzīga

vienīgi

attīstības tiskā krievu

ebreju

un

spēkiem siļķes

nevis bet

audzi, 1897.

gan

«Dienas un

tieši

šķiras

par

Lapa»

šķiru

ļās

nebija skati.

skolu

citām

un

problēmām

«Dienas kritika

Lapas»

par

neokantisma,

nismu,

daudzas

dialektiskā

F.

Rakstu izlase,

:i

Turpat, 1894, 24. maijā «Dienas Lapa»,

1960,

c.

90.

tāpēc

būtu

dzi-

gados

saskanīgi

nopietna

stāvoklis par

—

uzsa-

šīm

sadursmes.

pamatota

un

n.

43—44.

(5.

1893, Ms

diletantisku

un

informā-

Jaunstrāvnieki

nīčeānisma

l. sēj.,

1893, 27. okt.

ideologu

un

maltusisma

rakstos.

ateismu

vēsturiskā

Latvijas

apkaroja

«Dienas darvi-

un

materiālisma

apstākļiem.

tē-

5

1963, 19.—23. Ipp.

(8. nov.).

jūn.).

106.—107.

OnjiococpcKHe

npeACTaßHTeJieft «Hoßoro

30

4

materiālismu,

«Dienas Lapa»,

Jīau3ūH

bija antagonisti

polemiskas

paviršu

piemērodama konkrētajiem Roziņš

5

ar

lasītājam.

2

4

asas,

buržuāzijas

propagandēja

1

spēcīgāk

atspoguļoja

apdrošināšana

jaunhēgelisma,

latviešu

Lapa»

zes

arvien

sievietes

atrodama

apmierinājās

buržuāziskajam

izpausmes

radās

ide-

šķiru

«Baltijas Vēstneša» rakstu saturu, jo «Baltijas

Vēstnesis»

ciju

tiem

Rietumos,

slejās

jo

palīdz

.»

izdevumi

sociālā

darbs,

1893.

No

3 ..

kurā

jautājuma,

ideo-

vecāko

vienotības»

sabiedrībā,

latviešu

tās

un

pretim tiek izvirzīta

Vēstnesis»

preses

Strādnieku kustība

biedrībā,

visiem

«tautiskās

atpalikušu

nobāl...

ideja

šie

pretrunas

buržuāziju

«nacionālās

«Baltijas

un

Abi

neviena

cīņā

vācu,

ar

buržuāzija

pretinieku.

noteiktāk

un

«Tautiskā

cauri.

va-

«tau-

par

superfosfātus»,

izpaužas, attīstās kārtu starpība

caur

nosauca

latviešu

neglābjami

par

buržuāziskajai

ideja:

latviešu

ideja

zābakus». 2

jai aizvien skaidrāk cīņas

jauna

buržuāzijas

Latviešu

konkurences

uzskatīja latviešu

tikai

gadam

kad

«tautiskos

tautiskos

un

vienotības

jaunstrāvnieki

buržuāziju

reklamēja

Jaunā strāva

logus

laiku

laikmetu»,

pārvaldniekiem,

izveidojās

jaunizceptajām

labā.

kabatas

savas

jauno

švindeļa

ka

nacionālās

famīlijām»

gados samērā

ar

1

norādīja,

Lapa»

«labākajām

utt.

kučieriem

buržuāzija.

60.—70.

gs.

apstākļos muižu

senākajiem

no

amatniekiem,

latviešu

—

XIX

ekonomiskajos

kapitāliem

vagariem,

ka

izskaidrots,

Latvijas

konkrētajos

h

o6rnecTßenno-uojiHTHMecKne

TeneHua».

—

Vm.

3anncKH

JITV,

t.

B3r.iHHbi

33, Pnra,

«Dienas

tismu,

šanu.

kritikā

literatūras

nacionālajā

25

cīņa

pret

literatūra

pseidotautisko

reālisma,

materiālistisko

roman-

krievu

progresīvās

un

iedibinā-

tradīciju

1

Jaunstrāvnieku

gadu

latviešu

un

jautājumā

Latviešu

gas

ir

idejiskuma,

par

pasaules

pret «Baltijas Vēstnesi»

Lapas» cīņa

literatūras

un

biedrības

un

pretējā

buržuāzijas

visspilgtāk

laikraksta

darbību, kā arī sakarā

Rī-

Vēstnesis»

«Baltijas

dziesmu

ar

nostāja

vērtējot

izpaudās,

1894.

svētkiem

gadā. 1893.

gadā -Rīgas Latviešu

Vēstnesis»

tijas

lielu

ar

cildināšanās,

tumu

2

buržuāzija

bet

muļķīgi. nesis»

dižani

3

šana»?

laik

arī

tie,

šaubām,

nacionālās

atmodu,

gados par svētku

pārstāvji,

labumu,

gan arī

ziskajā

presē

kņadu,

tos

To

ar

1

ja

uzcelts

apglabā-

kam

iespēju

tie

Pret

deva

iesist

dziesmu

ap

F.

tapšanas

svētkus

gados,

Knope E. Latviešu

«Dienas

parakstu

bija ka

pierādīja,

literatūras

kritika

19.

Lapa».

ievietoti dziesmu

gs.

to-

80.—90.

materiālu Buržuā-

neiedomājamu

visīstākajiem

par

un

buržuāzijas

skaidri

sacēla

sāka

pašapziņas

procesu.

politisku kapitālu.

svētkiem

to asi vērsās

Roziņš

gan

bei-

gadsimta

nacionālās

atspoguļoja

Lauku Annas

autors

60.

darbinieki

kultūras

mēģināja iztēlot

tas svētkiem.

dziesmu

rīkotājiem kļuva reakcionāro

aprindu

rudenī

Atim

skaista

svētkiem

Pirmoreiz

kustības

jaunlatviešu bez

dziesmu

pret

noraidoši.

izturējās

rīkot

Kronvaldu

Vēst-

gados,

10

3

Jaunstrāvnieki

gās

«Baltijas

pēdējos tik

gauži

izskanēja

runāt,

bijusi

pārme-

atspēkot

mēģinājumi var

«Dienas

rakstīja

mēģināja

Valdemāram

tautas, tā nīkst

no

nāve,

svētki,

«Mā-

buržuāzijas

latviešu

klusumu

par

dziesmu

bet

piemineklis,

šie

paš-

un

kontrasts

griezīgs

izolēta

ir

bezdarbību

«kas

rakstīja,

bijuši

taču

kādu

Par

ir

Vēstnesis»

bezdarbībā,

«Bal-

gadu ju-

spējīga turēties līdzi lai-

nav

bezdarbība

«Baltijas

kā

pašas

Latviešu biedrība

bezdarbībā,

25

savu

vārdi «Dienas Lapā», kas

saskatīja

Latviešu

Rīgas

Lapa».

kritikas

vēsturē

vēsturi.

kam,

fona

šā

uz

skarbie

noskanēja muļas»

laikraksts

un

svinēja

presē paloja vārdu straumes

bileju. Buržuāziskajā un

biedrība

pompu

visas

tau-

1894.

gada

divi raksti. svētki

nav

otrajā pusē. R.,

1962,

132.—133. Ipp. 2

«Dienas Lapa»,

3

«Baltijas

1893, 1. (13.)

Vēstnesis»,

1893, 4.

nov.

(16.)

nov.

31

pilsētu

—

svētki

J.

vēl

pašas

snaudošajos

idejas,

«Dienas

ģiju

visu

«...Tīri

akmeni

nacionālā

J.

iz

savām

tautas

pamatu

bet

dzīšanās

gan

vēlāk

neganti

viņam

izteicās

nopietnas

pret

polemikas

sarkasmu,

Dauge,

J.

J.

seno

sarepējušai pretim

iz-

«tau-

domām,

locekļu

savā-

kopīgā

3

nespēja

viņa

piedot kri-

griezīgo

J. Jansona-Brauna raksts

dīķī. Buržuāzijas ideo-

Jansonam-Braunam,

un

«ka

kaldina

tautiskais

lieta

viņas

mietpilsonības

uzbruka

Taču

viņa

pri-

par

šķiru plašo, stipro

nekad

ideologi

P.

antipatriotismu

nāšanu.

galvenā

labklājība,

buržuāzijas

sacēla vētru latviešu

logi

zemo

iz-

mitolo-

rakstīja,

Tādai

J. Jansona-Brauna

nav

viņas

ar

Jansons-Brauns

uz

nacionālā

mantām

gara

bur-

pret

nosauca

liktenim.»

J.

jābalstās

Jansonam-Braunam

tiku. Kā

tās

mēnešos

nacionālā

pagātni,

pēc augstiem, taisniem mērķiem.»

Latviešu J.

Pēc

tautas

pie

...

dīgums,

ar

Jansons-Brauns

tālākam

mīlestībai arvien

patriotisma,

tautas

izpratnei

virzīja jaunas idejas. tas

pret

saistīta

J.

vērsa

buržuāzisko

Jansons-Brauns

liekas,»

ideāla

izklāstītas

rudens

talantu

savu

ideālu,

allaž

un

«tautieši»

ienaid-

iemetis

bija

gada

1893.

Buržuāzisko

etnogrāfiju,

un

musu

kapa

allaž

Latviešu

J. Jansona refe-

Jansons

Rakstā

par

nozīmi,

turpinājumos.

patriotisma

kas

mitīvu.

pulkos.

iespieda

publicists

literatūrā.

izpratni pratni,

18

Lapā»

Jaunais žuāzisko

to

un

2

lielo

par

gadā Jelgavas

ko

degošu lāpu,

par

seku

ari

«Domas

sērija

nolasītajam referātam. P. Stučka

nosauca

nieku

kā

asuma,

rakstīts

J. Jansona-Brauna 1893.

bija

biedrībā

1

bija šķiru cīņa, kul-

būtībā

polemiskā

Daudz

aiz

darīšana,

savtīgos mērķus.

savus

Jansona-Brauna rakstu

literatūru».

jaunlaiku

rātu

tiklab

punkts

bija

ziņā kāda

cīņā, kas

ideoloģiskajā

minācijas

famīliju»

slēpj

tās

Dziesmu

laukstrādnieki.

un

«labāko

slāņu,

kankariem»

«tautiskiem

Šai

proletariāts

mantīgo

ir

jo ārpus tiem palika īstie tautas pār-

svētki,

nekādi tautas

stāvji

paradumu

Jansonu-Braunu

pārmezdami

un

ieražu

nici-

rakstos

vērstajos

tikpat kā nebija, tie bija rupju

lamu

pilni.

Polemiskajā Brauns

1

«Dienas

atbildē «Mūsu vecai

vēl

ar

Lapa»,

lielāku

1894,

pārliecības

19.

febr.

(3.

paaudzei» spēku

martā);

J.

Jansons-

izklāstīja

1894,

20.

savu

febr.

(4.

martā). 2

3

32

Stučka P. «Dienas

Par

Lapa»,

padomju

varu

Latvijā,

1893, 27. sept.

1918—1920. R.,

(9. okt.).

1958,

18. Ipp.

šķirisko viedokli radikāli

rakstu

izdevies

ram

žuāzijas

E.

uztaustīt

Arhīvu

mēģinājuši tiskajām

nās

dzīves

liela

atbilžu tematu

lietas

Rīgā

«Kas

nācija».

ir

laikā F.

stājies

pret

Roziņš

latviešu

dams referātus

divi

nieku

solidaritātes

tiskajai

idejai

raksturu.

P.

nacionālisma 4

Laizāns,

interešu

žuāziskajai

nometnei. Strādnieku solidaritātes

slejās

strādnieku valstīs XIX

un

pilns

uzliesmoja

listiskā

dīja

valstu

gadu

gadu

pirmie

buržuāzija

šovinisma

mantošanai

savā

nolūkos.

tas

Klusais

LKP CX PVI PA, 35. f., 9. apr., 5.1., 37. lapa.

4

(Eferts).

Turpat, 35. f., Laizāns

P.

9.

Jansons-Brauns.

apr., 5.1., 65.

Jaunstrāvnieku

Pleskava,

ierā-

nesaskaņu

bija

2

un

Imperiā-

lielāku vietu

1

3

at-

pretrunas

konflikti.

nacionālo

Reizē

cīņu.

daļā

satraukuma

padziļinājās

aizvien

un

par

Eiropas

iezīmējās kapitālisma

imperiālistiskie

kurināšanai

savos

kad

politikā

«Die-

rakstos

lielākajā

bija

Tas

desmits,

idejas

tautu atbrīvošanās

desmitā

Amerikā

un

viņi

karu visai bur-

kustību

atbrīvošanās

imperiālismā.

pāraugšana

un

pēdējā

nacionālis-

izgaismojās

pasaules koloniālo

par

Eiropas

drausmu

spilgti

nacionālās

un

gadsimta

tīstītāko

sevišķi

pieteica

ir

strād-

un

kopību»

šķiru cīņas principu

Lapas»

jaun-

galvenie

kritika

pretim lika

nas

uz-

lasī-

3

Buržuāziski

un

dziesmu

vairākkārt

jautājumu

«nacionālo

par

IV

un

par

nacionālistiem,

vēsturnieks

propaganda.

Jau-

gadā

referātu

Liepājā

svētku

kā

jautājumu

rudenī

gada

nacionālo

buržuāziskā

aspekti:

lasījis

buržuāziskajiem

par

1897.

Roziņš

un

skaidrot

darbībā,

atbilžu vaka-

un

Jelgavā 1894.

nopietni demokrā-

uz

tām

ar

jautājumu

Jelgavā

filozofijas

nostājā

publikācijām presē

ar

F.

dziesmu

par

norādījis

strāvnieku

2

bur-

diskre-

acīs

jaunstrāvnieki

noskaidrojies

un

auto-

reakcionāro

Jaunstrāvnieku

izmeklēšanā,

vakaros

svētku

Kā

Kā

Jansona-

raksta

masu

saskarsmē

ierādīta

bija

J.

ka

iedarboties

vārdu

tiešā

Jelgavā.

un

strāvas

ka

nepieciešams

šo

1

tikai

liecina,

parādības.

vieta

un

ideoloģiju.

dzīvo

aprindām,

Rīgā

riem

materiāli ar

vietu

sistēmā

neapmierinājās

arī

nacionālās

zināms,

uzskatu

ka

Par

izteicās,

visvārīgāko

nacionālistisko

Jaunā strāva vien.

Eferts-Klusais

ideologu

ditēt viņu

iekārtu.

pastāvošo

pārveidot

Brauna

beigās uzsvēra,

raksta

un

arī

1922,

iz-

laiks,

kad

17.—18.

Ipp.

lapa.

filozofiskie

uzskati.

R.,

1966,

189.

Ipp. 33

Internacionāle,

atdzima

tā

un

organizāciju

«Dienas laika

ļāva legālās

to

«Dienas

mācija siem,

Maiju,

1893.

par

Somijas

Norvēģijas,

par

nālajiem

II

citu

Visvairāk

kongresiem.

gluži dabiski, saistīja Vācijas 80.

gados, kad Vācijā

sociālistiem», nelegālos

spēkā

apstākļos. likuma

izņēmuma

sekmīgi

kustības

straujo attīstību.

publicēja

apskatu

par

P.

vairākus

«Dienas

Sai

laikā

P.

ar

par

1893. kārt

Pliekšāne

kongresa A.

Berlīnē

J.

Bēbelim

ksistu

darbu.6

respondences

1

2

3

4

5 6

Dauge

P.

P.

Ipp.

Turpat,

78.

Ipp.

3

kā Pēc

gados parāRietumos,

marksistu

uzturēdamies

Bēbeli.

Rainis II

rudenī

g.

rakstīto

1893,

12.

(24.)

un

un

informēja

pulciņiem.

Pliekšāne

Lapā»

Cīrihes

aizveda

Rīgas

par

mar-

ko-

ievietojamās

sociālistisko

kustību

Rie-

aug.

sept. dzīve

un

mantojums. Tautas

darbs.

R.,

dzejnieks

5

Cīrihē, vairāk-

Internacionāles Dora

sa-

aprīlī

viņa māsa Dora

un

pārskatu

«Dienas

pirmie

gada

marksistiskajiem

piedalījās

Stučkas

79.

Literārais

Rainis,

strādnieku

1890, 24.

1957, 482.-484. Ipp.

34

J.

Raiņa

Turpat,

latviešu

Bēbeli

Legālajā

«Dienas Lapa»,

Turpat,

arī

latviešu

1894.

par

tais

apmeklēja Augustu

(Stučka)

gadā

4

Augustu

sēdēs.

1893.

partijām,

kustību

1893.

vasarā ar

strādnieku

par

sociāldemo-

fragmentus.

kas

pret

darbu

rakstīja

Dauge

sociāldemokrātiju.

pirmajiem

gada tikās

par

nodibinājās

Vācijas

Dauge

viņu

P.

politiskajām

programmas

Lapā»

J. Rainis.

sarakstījis

kari

2

domām, daudzus rakstus,

Dauges

dījušies

Vācijas

Erfurtes

darbība.

likums

Vācijas

par

nacio-

interesi,

izvērsa

Stučka

P.

krātiskās

arī

sociālistu

sociāldemokrātijas

un

svinēt

citiem, kā arī

un

bija «izņēmuma

atcelšanu

kongre-

jaunstrāvnieku

gadā

1890.

1

so-

infor-

nolēma

kurā

zemju

sociāldemokrāti

vācu

jau

veltīta

Internacionāles

kongresu,

un

vērība

Tajā atrodama sīka

Cīrihes kongresu

g.

tieši

cik

pozīcijām,

liela

sevišķi

Rietumos.

Parīzes

g.

sava

atsaucās

iespējas.

slejās

kustībai

1889.

proletariāta

svarīgākajām

turklāt

solidaritātes

starptautiskajiem

par

par

visam

uz

notikumiem,

preses

Lapas»

ciālistiskajai

l.

atsaucas un

strādnieku

no

revolucionārā

auga

spēks.

Lapa»

tendencēm

marksistiski, nu

kad, pretojoties oportūnistiskajām

Internacionālē,

tendencēm

1958, 72.

Jānis

Ipp.

Rainis,

l.

sēj.,

R

bija

tumos

Rakstot

tas:

nacionālās

par

«Dienas

Eiropā,

tautas,

citas

un

armēņus,

Eiropas

it

un

valdības

cara

par

apspiešanu

un

piespiedu rusifikāciju,

tējot angļu

un

īru, čehu

par to

asi

runāja

Vērtēdama

centās

turiskās

saknes

un

konfliktu

cīņu,

kuras

dibināt īru

jo

šķiriski

saraut

«Dienas dama tā

deva

Lapa»

avotus

kā

jām attiecībām,

arī

starpējo konkurences tors

centās

skaidri

norādīja

Jaunstrāvnieki tus mes

—

tiesību

1

2

Krievijā.

klerikālu 5

visi

«Dienas

Lapa»

jomās,

atseg-

grupu

1894,

15.

(27.)

sav-

tā

auun

cil-

progresīvie

parādību.

sava

laika

izlēcienus

aizstāvēja ka

ar

zeun

Vācijā,

ebreju izeja

4

fak-

pret tirdzniecības

uzsvērdama,

3

kapitālistiska-

apkaunojošo jaunākos

2

cīņā

šķira.

aizspriedumus

antisemītiskos

līdz-

meklē-

febr.

1893, 27. maijā (8. jūn.).

3

Turpat, 1893,

17.

(29.) sept.

4

Turpat, 1894,

18.

(30.)

5

strādnieku

«Antisemītisms»

cīņu

no-

nacionālajā

vilni, kas Austrijā bija saistīts

un

dzīves

«Dienas Lapa»,

Turpat,

šo

izskaidrot

lielkapitālu,

visās

cīņu

buržuāzijas

lasītājam, ka

apkarojuši

lūkoja

antisemītisma

Francijā,

Rakstā

un

iztirzāja

antisemītismam,

mietpilsoniskos

savam

aristokrātijas

augļošanas

dažādu

cīņu.

izkliedēt

pārstāvji

vēces

ar

1

sabiedrotais

augošajām

ar

taisnīgo

agrāro revolūciju,

drošais

pretsparu

saistību

un

Norvēģiju,

Austrijas

ir

vēs-

orientēties

tautas

Zviedriju

ar

ar

cīņu,

šķiriskos cēloņus. pareizi

jaunčehu

un

čehu

ka

atbrīvošanos

nacionālo

par

ūniju

sakarus

vecčehu

uzsvēra,

un

viņi

sadursmju

norvēģu

republikānisku

un

novērtēja

vēr-

turklāt

atbrīvošanās

spēja

parādīja

nacionālās atbrīvošanās

jautājumā

par

viņi pateica,

nacionālo

marksisti

bija

neatkarīgu

to

ne-

Baltijā,

attiecības,

ekonomiski

dziļos

Viņi

mērķis

politiku

nacionālās

parādīt

latviešu

būtībā.

vāciešu

un

tautu

Eiropas

Lapa»

pirmie

jautājumu

droši.

un

«Dienas

Tāpēc

insva-

īpaši Latvijā. To, ko jaunstrāvnieki

sacīt

klaji

ārkārtīgi

nacionālo

uz

par

tikai

nebija

Šeit

lasītājam.

apspiestās

Materiāli

norvēģus. valstīs

tau-

cīnītāju

Austroungārijas

somus,

demokrātiskajam

Krievijā

varēja

atklāti

problēmām

cīņas

apspiestās

rīgs ir zemteksts, kas tieši attiecās visā

kā

iespēja,

atbrīvošanās

aizstāvēja

sadursmēm

nacionālajām formācija

Lapa»

čehus

rumāņus,

slāvu

vienīgā

jaunstrāvniekiem

sociāldemokrātisko kustību.

runāt par

Turpat, Ne

jūn.

116.—119., 1896.

g.

maijā—jūn.

35

visu

jama tālu.

strādnieku

nāciju

Lapa» asi reaģēja

«Dienas

1893.

līdz

mācija

1896.

Transvāles

par

Lapa»

pret kapi-

cīņa

uzplūdi Indijā.

atskan dam

... viņi

sākt

briesmīgi

dej

oficiozu

kundzību.

aprak3

Jaun-

kurš

ka

«...visur

neliekoties

nemaz

kādā

dzir-

dienā

jaukā

var

strādāt». 4 savā

1896.

un

turpretim

spāniešu

atainoja

soli

ne

prese

sa-

nenovirzījās in-

īsajās

jaunstrāvnieku sadursmēm

kareivju

iekaro-

spāniešu

buržuāziskā

Kubu

par

rūpīgi

pret

cīņu

gadā. Latvijas

nostājas, par

izdevumā

preses tautas

atturīgajos ziņojumos

formācijās

simpātijām

ar

Lapa» rakstīja,

angļi

vulkāna,

revolucionārās

tājiem 1895.

«Dienas

Filipīnās

kolonizatoru

«Dienas

uz

Jaunstrāvnieki Kubas

no

infor-

atrodama

slejās

rakstus,

kuru

kurnēšana,

Laikā

cīņā.

saistīja nacionālās atbrīvošanās kus-

strāvnieku uzmanību

tības

fak-

svarīgākajiem

nemieriem

ar

pret spāniešu

cīņu

visiem

pret Anglijas kolonizatoriska-

cīņu

Sakarā

vairākus

ievietoja

stīdama

uz

laikraksta

gadam

2 jiem centieniem.

no

šķiru

atbrīvošanās

nacionālās

koloniju

tiem

vos

kopēja

1

Kubas

ar

s nemierniekiem, par Hosē Martī bojā eju, par spāniešu soda

bez

darbību taisno stu

karu

svešā

koloniālā

noieta

loniju

Presē

litikas

nenovēršami

aspektus

pats

1 3

36

ne

lielvalstu

nozīme

cīņa

koloniālās

koloniju

kā

uzsvērta

un

metropoļu

jūgu.

pasaules ir

tas,

carisma

«Dienas Lapa»,

Ne

arēnā, ka

un

ko-

par

na-

Baltijā

darbībā

Turpat,

1894, 3.

Turpat, Turpat,

1895, 19. 1896,

7.

bet

arī

un

pret

pietiekami

(15.) okt. (31.) (19.)

maijā. nov.

g. okt.—dec.

po-

iekšzemē.

nacionālajā

122.—130.. 1895, jūn.

Turpat, 1895, 28. dcc. (1896, 9. janv.). Turpat, Ne 216., 255., 289.—291., 1896.

5

nacionālās

jaunstrāvnieki

politiku

pret rusifikāciju

Jaunstrāvnieku

pārstāvju raksti

būtiskākos

pašus

tikai

svarīgākais

4

6

skāra

apkaroja

jumā, cīnījās

2

saasināsies

ne-

val-

«Eiropas

izskaidrota

objekta

Jaunās strāvas

publicētie jautājumu

sekventi

nieku

ekspluatācijas

un

rakstā

atainotas

desmitos,

partizāņu

iekarotāju

starpā.

cionālo

Šeit

6

politika»

Spānijas

par

Redakcijas

zemē.

pēdējos gadu

tirgu

doma, ka

nosodījumu

asu

demokrātiskais

sajūsmu par Kubas

pūlēm izmanīja

un

aneksijas

salā

nodarītajiem postījumiem

ekspedīciju lasītājs

vācu

kon-

jautāmuiž-

skaidri iezī-

nacionālās

mējās ka

tā,

slejās

klaji

to

par

strādnieki

«Dienas

marksisti

carisma

nacionālo

slēptā veidā, aprakstīdami čehu,

īru

līdz-

Lapas»

izeju

politiku

citu

un

Lapas»

atrada

—

tikai

īpatnība

«Dienas

legālās

nevarēja.

latviešu

pret

tendences.

apstākļos

runāt

pirmie

—

attieksmi

savu

atbrīvošanās

cenzūras

cara

un

pauda tautu

Eiropas

nacionālās kustības. It

Čehiju

par

rošanu aiz

nepārprotami

sevišķi

tās

tā

uzreiz

ka

izklāstīta,

skatīja

Šaustīdami vecčehus

trijas

valdošajām

Īriju

sala»1

klāsts.

Autors

mēroti

Latvijas

kaismīgā viešu

tonī

Daudz

80.

vācieši, šo

novadu

kārši

visam

tam

zemnieki

savās

latviešu

Runādami

jautājumā.

uzticami

zītas,

ir

nāks

ka

brīvi

bērni

tēvu

«Dienas Lapa»,

1 2 3

Dauge CTļjHKū

tie

dzive

un

ZIeMOKpaTHHeCKafI

«Dienas Lapa»,

1893,

c.

vietā

būtu vientikai

eksistēt

ka

tautu

tēvu

valodu

tiesības

arī

krietni

tiesības

zināšanas

tautu

Redakci-

liktenis»

tiešām

na-

visām

ka

un

labu. 4

par

jaun-

idejas

rakstīja,

valstij

savu

un

gluži

programmas

valstij

būt

kuru

...

bija

kāpēc

Mēs

Čehiju.

uzvārdu

Lapa»

smelties

1893, maijā

sapratīsit,

neatņemamās

lietot

muižnieki

Austroungāriju,

un

mazo

var

nosaukumu...

3

patstāvīgi kā

visi

strīdus

čehu

.»

Īriju

kuru

valodā,

TepuauHOHaji», 1924, JSfe 2, 4

lat-

pret

agrārkārtī-

savai

Krievu

par

«Dienas

var

P. P. Stučkas 77.

revolucionāri

un

jūs

un

atsevišķas

tiesība

«tikai

var

kuru

saprotamā

iz-

apsūdzība

gandrīz

avīzēs,

Austrijai

pavalstnieki,

kuri

par

brošūras

grozījumus pie-

Īrijas»

vecčehu

«Austroungārijas

doma,

rakstos,

izteikt

nācijām

rakstā

skan

arī un

Čehiju,

par

cionālajā

jas

par

raksts

rakstīja: Latvija pagājušā

latvieši,

uzvārdus ..

prata

atbrīvošana

ka

vēl,

—

jaunčehu

strāvnieki

mazām

bija

«Krievu

—

dēvēja

reizē

pārdrukāt

ielikdami

Emocionālā

Stučka

P.

nekārtībai,

visus

varējuši

Kautska

gados dabūja, «pateicoties

bai, pareizāk, bet

domāja

Dauges

vairākus

raksts

ieturētais

gadu vēlāk

Pievienojiet

K.

Aus-

ar

apspiedējiem.

tautas

gadsimta

P.

ieka-

lasītājs

simtgadīgo kun-

jaunstrāvnieki

tajā bija izdarījis 2

neskolots

vāciešu

tikai

apstākļiem.

rakstīts

viņu kompromisus

buržuāziju.

nebija

tika

Čehijas

ar

gluži

ar

un

aprindām,

latviešu

«Zaļā

pat

Latviju

dzību.

reakcionāro

vēsture

Īriju. Habsburgu

un

bija

kas

viss,

skanēja

izun

tiek at-

vārdos

un

viņiem vienīgi

netiek

ierobežo-

jūnijā. darbs, 78.

JIaTBHH.

—

un

79.

Ipp.

«KOMMVHHCTHļeCKHH Hh-

189.

11.

(23.)

sept.

37

tas..

tika

.»,

izteikta

kvēla

valodas tiktu atzītas par XIX

gadsimta verdziski

patriotiskā cionālās

nīgi

Apkarodami tautu.

Sai

mēm

ziņā

kurā

sturu»,

raksta

stiprinātu,

Latviešu sai

1897.

nai

jis

krievu

un

rakstīts

gadā

Latvietijas

Turgeņeva,

J.

parādās J.

par

Raiņa

legālajā krievu presē, krievu

iepazīstināt

atrodams dzus

simtus

J.

vairāk krievu turēt

vēsturisks

gadu

Rainis

tautu. tautu

tautas

apskats

par

vārguši

svešzemju

akcentējis

latviešu

ieslēgtu

nacionālisti,

novecojušos

Pretēji tam J. Rainis aicināja tām, jiem

ar

milzum

...»

jiem

liek

varu.

2

3

174. 4

3

Rakstā dau-

kas

turklāt

vis-

sakarus

rakstīja,

ar

rāmjos.

citām

krievu

ar

gribētu

vāciešu

kopību

Tādēļ

Autors,

strāvas

tiem

jānāk

1893, 23. jūn. (5.

1895, 3.

Literārais

tau-

iedzīvotā-

176.

Ipp.

strāvas

šādus

apziņas,

sakari

ar

va-

laika-

dedzīgus viss

jāņem

un

kad

ievērojamāka-

no

runāt

aina, atbilžu

ar

jāorganizējas.

krievu,

vācu

un

jūl.).

jūn.

mantojums.

Ipp. Turpat,

(15.)

vienam

šķiru

jāmeklē

un

Jaunās

pats

jāapvienojas pie

attēlota

jautājumu

pārstāvjiem,

strādniekiem

«Dienas Lapa»,

Turpat,

«Rīga»

kādā

«Proletāriešiem

Latviešu

1

romānā

runā

Jansonam-Braunam,

Jaunās

vārdus:

38

Deglava

Pārdaugavā.

biedrs,

bija nodomādzīvi.

jūgā,

brālīgajiem

no

iespieša-

.

Jansons-Brauns

karā

«Vēstules

tautas

Baltijas «...

vi-

idejas

saglabājies

4

Augusta J.

daudzajiem

uz

2

tautu,

viņš

aplite-

darbiem.

paredzēts

latviešu

iezī-

klasisko

Ir

latviešu

ar

rak-

Lai to

draudzības

darbos.

bija

krievu

tautas

rakstura

tajā J. Rainis

un

lasītāju

Latviešu

krievu

manuskripts

kas

strāvas

pret

Dostojevska

Raiņa

latviešiem»,

Jaunās

krievu

uz

na-

vie-

slejās.

sirsnīgumu.

un

autors atsaucas

tautas

uzskatāmi

Lapa»

nacionālā

labsirdību

Ļermontova,

—

apspie-

paustas

attieksmi

«Par

krievu

par

vienkāršību,

—

ratūru

zīmīgs

runāts

raksts

ir

tika

politiku,

draudzīgo

savu

tautas

kosmopolītismu,

un

«Dienas

nacionālo

cara

uzsvēra

pārstāvji

un

buržuā-

latviešu

savas

patiesībā

idejas

izdevuma

jaunstrāvnieku

nācijas

pārmezdami jaunstrāvniekiem

aizmiršanu

pienākuma

atbrīvošanās

kad

gados,

zemojās

pašā laikā

tai

dēju priekšā,

90.

visas

1

līdztiesīgām.

darbinieki

Tādējādi zijas

lai

vēlēšanās,

Tautas

dzejnieks

Jānis

Rainis,

1.

sēj

tautību

citu

strādniekiem.

Strādniekus

tautību

nešķir

sie-

1

nas.»

Jaunstrāvnieku

sakariem

viņu

to.

ar

marksismu

ar

centienus

kustībai

volucionārajai

labi

tuvināties

visskaidrāk

Kā

cīņu

līdzgaitnieks ka

stāsta,

«Darba

uzskatījuši

P.

Izdevumā

praktiķi.

latviešu

par

1895. līdz

marksistu

pieredzi

nizatoriskus

projektu

sāka

niecību

Maskavā

piedalīšanos

tīja

ainu:

Lībeku,

uz

tvaikoni to

V.

1897.

uz

Maskavu

gada

lieldienās G.

V.

I.

Ļeņina

das sodiem, 1

Pēteris

Stučka

3

Millers

V.,

46.

3

Pļehanova brošūra

Rīga,

2

J.

no

ār-

no

gada

Augusta

šādu sū-

vācu

ar

vasarā

no-

bet

literatūras,

Daugavpili.

uz

strādniekiem

rāda

literatūru

Liepājas J. Pūce

nelegālās

pudus un

lietā

Strangmans 1896.

«Likuma

3. sēj. R.,

starp-

revolucionāru

Cīrihes

Liepājā,

Pūce

pudus

—

ko uzliek

A.

Deglaus

6

1895. g. 4

Rolava

strāvas no

Karls

nogādāja

Maskavu.

uz

Engelsa,

arī

turienes

no

Pēterburgas

ar

E.

orga-

izstrādāja

transportēšanā

Jaunās

Bončs-Brujevičs

«Hanza» to

pārsūtīja

gādājis F.

materiāli

viņiem

ar

no

sociāl-

darbs iesākās.

gadā kopējais

Izmeklēšanas sakaru

krievu

latviešu

literatūras

nelegālās

1896.

zemēm.

jaunstrāvnieki

3

par

un

informācija

šķiras atbrīvošanai».

sarunas

gados

teorētiķi

jaunstrāvnieki

jaunstrāvnieka

ar

zinājuši

90.

jau

apvienošanai

strādnieku

Bončs-Brujevičs

Ļeņina

locekļi

iepazina

nodibināt

Liepājas

I.

atmiņās

un

Paši

vērīgāk

organizācijas

«Cīņas savienību

V.

ievietota

bija

plānoja

un

pul-

savās

revolucionāru

darbību.2

sakarus.

savas

izcilu

aizvien

g.

grupas

darbību

«Rabotņik»

marksistu

1897.

demokrātu

Bončs-Brujevičs,

Stučku par

studentu

marksistiem,

atbrīvošanas»

pirmo Latvijas

par

V.

V.

par

Tartu.

krievu

pirmajiem

no

re-

fakti

jaunstrāvnieki

revolucionāro

iepazinās

ciņos Maskavā, Pēterburgā, Viens

nākamie

zināms,

Krievijas

visas

apliecina

izskaidrošana un

Te

bija kā

darbi,

Bēbeļa

fabrikās

5

par

nau-

rūpnīcās».

6

1957, 572. Ipp.

laikabiedru atmiņās.

1965, 53.—54.

R.,

Stumbiņa E. Fricis Roziņš.

Dzīve

un

Ipp.

darbs.

R.,

1965,

Ipp. 4

Rolavs

Ernests

ciāldemokrātu vienu

no

nieks Latvijā.

6

emigrācijā Pēc

sīkburžuāziskās

eiropā. Piedalījās bija V. ī. Ļeņina 5

—

savienībā.

LKP CX

Turpat,

Latviešu

«Iskras»

s.-d.

literatūras

nelegālās

Gāja bojā

darbojās Vakareiropas

organizācijas

aģents.

sašķelšanās

savienības

k|uva

vadītājiem

transportēšanā

1905.—1907.

latviešu

g.

so-

par

Rietum-

uz

Krieviju, revolūcijas dalīb-

1907. gadā.

PVI PA, 35.

f., 9. apr., 5.1., 58.

lapa.

17., 24.-25. lapa.

39

Tās

izmeklēšanas

pašas

dalībnieks

strāvas

J.

advokāta

Pēterburgas

teksts.* 1 Pats dams tiešus

sakarus

jāpiebilst,

gan

legālajā

pilnīgi

par

«Die-

kustību. 2

Te

iespēja

ievietot

Krievijas

sociāl-

izslēgta

bija

informāciju

jebkādu

presē

uzturē-

un

publicēja

strādnieku

Krievijas

par

ka

Pēterburgā

sociāldemokrātiem,

ar

ar

gada aprīlī

proklamācijas

Maija

dzīvodams

Pelūde,

rakstus

Lapā»

nas

Pirmā

saņemts

J.

ar

sakarus

1897.

Konkrēti

Jaunās

Bundža

D.

nodibināja

starpniecību

sociāldemokrātiem.

ka

rāda,

strādnieks

Liepājas

Pelūdes

Pēterburgas no

materiāli

demokrātu darbību. Vēlāk

nāja

svērdami

tikai

gluži

tības

kādi

Jaunās

apgalvo,

demokrātiem. Vēl vairāk, viņš par Rietumu

Padomju

Un

mērā

labi

Vācija dos

valodu,

ģeogrāfiskā

to

ar

40

soļiem

To

jau

uzskatīja

dabiskajiem

carismu.

un

stāvokļa 80.

zemju

un

90.

vasa-

ziņā ga-

proletāriešu

un

kopš

pašiem

krievu

pirma-

sociāldemo-

tiešajiem sabiedrotajiem

neapstrīdami

sakariem

fakti

apliecina

idejisko

internacionālisms

un

«internacionālists»

LKP CX PVI PA, 35. A.

par

tuvību. tik

bija

spilgts

un

«Karogs», 1957, Augškalns-Aberbergs

lietoja

kā

sinonīmus.

f., 9. apr., 5.1., 45. lapa.

Jānis Pelude,

—

partija. R., 4

visu

Latvijā

redzams, ka viņu idejiskie pretinieki terminus «jaun-

Birkerts

bība.

ievēro,

gadsimta

XIX

marksisti

latviešu

darbības

savas

strāvnieks»

3

turklāt

tuvu,

bija vācu

ka

vācu

sociāldemokrātijai

noniecināt

marksistiem.

literatūra

prata

Jaunstrāvnieku

2

«Rietumu

neklājas

ja

internacionālajiem

1

sociāl-

bija milzīga autoritāte.

pret

acīm

ne-

krievu

latviešu

uz

dabiski,

krātus par saviem

cīņā

ietekmi

gluži

atradās

Reizē

jiem

lat-

bijuši

jau vairs tik daudz

ir

tas

Vācijas

vidū

kus-

gadam

ietekmi, cik par

ideju

pirmā revolucionārā

pati

lodā.

ne

vēsturniekiem

Latvijas

sociāldemokrātu

Patiesi,

runā

izdevumi

neesot ar

uz-

sociāl-

ietekmi». 4

liberālisma

vācu

sociālistisko

1906.

sakari

organizatoriski

un

līdz

ka

pusi,

.Vācijas

revolucionārās

darbiniekiem

revolucionārajiem politiski

ar

emigrantu

krievu

noraida

F. Cielēns

darbības

sakarus

buržuāzisko

Latviešu

kategoriski

historiogrāfi mēģi-

strāvas

jaunstrāvnieku

3

ietekmi.

viešu

šo

noliegt

demokrātiju. arī

meņševistiskie

Jaunās strāvas

pilnīgi

Ne J.

1,

viņa revolucionāra 104.—105.

Latvijas

un

sabiedriska

sociāldemokrātiskā

strādnieku

1929, 17. Ipp.

Cielēns F.

Rainis

un

Aspāzija.

dar-

Ipp.

Ziemeļblāzma,

1955, 9.

Ipp.

Tikai

internacionālismu kā

tipatriotismu, buržuāzisko

formulu,

nacionālistu vidū tas

1

kļuva

jaunstrāvnieku

populāru īpaši

apsūdzēt jaunstrāvpaviršs

un

ne-

uzbruku-

polemiskajos

nacionālistiem

latviešu

un

nekādi

vajadzīgi

nav

an-

likteņiem.

par visai

nihilismā. Tikai pavisam

lasītājs

buržuāziskajiem

mos

tautas

savas

Nav itin nekāda pamata

nacionālā

objektīvs

kam

aksiomu,

par

pierādījumi. niekus

pret

pārmeta nacionālu nihilismu,

Jaunstrāvniekiem

kā

šķiras ienaidnieks traktēja

vienaldzību

ieraudzīt

varēja

ni-

hilismu.

Andrejs Upīts pārliecinoši polemiskās rakstīt

galējības

bija idejiskā

asa

spekulēja

logi nieki

visiem

sarkasmu kas

miglu, Taču

likteņiem.

strāvnieki

daudz

jās

attīstības

dīgajā kus,

vērības

atbrīvošanu.

Arī

jautājumiem.

rakstā

darīja to,

latviešu

veltīts

ta

šaustīdams tikai

J.

jaun-

jūgu,

par sle-

Lapas»

literatūras

un

Jansons-Brauns,

ko-

savā

buržuāziskos

par latviešu

2

savas

tieši

nacionālo «Dienas

cīņu.

pret

ka

ari

tautisko

šķiru

—

kultūras

laika

rūpēdamies

darbā

kliedēt

runājām,

divkāršo

pret

nacionālo

tautas

savas

cēlās

pirmie

cik

ideo-

Jaunstrāv-

laizdami

vienaldzību

ar

jau

buta-

buržuāzijas

centās

kopēja

lepriekš

«nacionālu

ja ņem vērā,

attieksmes

spēku

nekā

nebija

jaunstrāvnieku

momentiem.

ironiju,

īstās

ļoti

līdzekļiem,

un

dzēlīgu

slēpa

tam

tautas

to, cik

arī

nacionālajiem

ar

spēkiem

un

ka

cīņa,

un

attaisnojams,

un

ka

tonis, kādā viņi bija spiesti

kankariem»

«tautiskiem

par

foriju», izskaidrojams

parādījis,

asais

un

rakstnie-

literatūras

nā-

kotni. «Dienas šanu

un

folkloru ātra

Lapa»

un

mitoloģiju.

tēva» Ādolfa

Lapa»

nas

viņš

smējusi

1

2

3

M.

Musu

«Karogs», 1961, Nu «Dienas Lapa»,

9,

kurā

augstu

ka

vēstures

«Dienas —

Lapa»

šos

jautājums.

3

Šai

te-

«Die-

viņa

sakarā

Āronu

Ma-

rokasgrāmatas gan

«bikšu

R.,

atcerē

novērtēja

ideologa

preses

latviešu

«latviešu

gadu darbības

buržuāzijas

tautības

Laikmetu maiņa,

piemēram,

pārvāco-

par

ka

attīstībā.

Latviešu

aizrādīja,

varmācīgo

materiālus

teātra

un

pašmāju etnogrāfus

Valters

Cielēns F.

Zīmīgi,

rakstu,

latviešu

liecinājums.

ievadā

iespieda

Alunāna 25

ievietoja

raksturīgs

tīsa

pret latviešu

dramaturģijas

nopelnus ir

karoja

pārkrievošanu,

dzēlīgi

pogu

1914.,

iz-

vācējus»

37.—47.

Ipp.;

1961, 1. d., 74. Ipp. 114.—116.

Ipp.

1893, M? 250.

41

tomēr

tml.,

v.

vairāk

nekā

gadu

epigoņus Būtībā

reakcionāro

—

liecināti,

lucionārās

tikai

cīņas ceļā,

nedz

labākās,

patriotismu,

bija pār-

viņi

tikai

iespējama

šķiras

no

—

tās

gadsimta beigās.

intereses, bet

atbrīvošanās

nacionālā

1

nostatīdami

jaunlatviešu

nenoliedza

nacionālās

tautas

ka

tai

XIX

turpināja

Viņi

paveikusi kopā.

avīzes

cieņu rakstīja par 50.

pretī

buržuāziju

paši

tradīcijas.

savas

latviešu

kustību,

jaunstrāvnieki

jomā

etnogrāfijas

citas

patiesu

ar

jaunlatviešu

progresīvās nedz

visas

allaž

Jaunstrāvnieki 60.

latviešu

pati

pozitīva

viedokļa

revo-

vērtējot

na-

cionālos momentus.

PROLETĀRISKĀ

3.

LATVIEŠU

SOCIĀLDEMOKRĀTISKAJĀ

NO

1898. LĪDZ

īslaicīgajiem

Pēc

kustībā

rajā 1897.

1898. līdz

1903.

1904.

atplūdiem,

kas

sakarā

iezīmējās atkal

gadā,

sākās

strādnieku

gadam risinājās

organizācijas

veidošanās

gustā

radās

Rīgas

vienota

1902.

citos

Latvijas

1903.

un

kvalitatīvi

un

cijā

jauns

salīdzinājumā

paganda

90.

kustības

au-

organizā-

organizācijas

pakāpe šķiru

tomēr

No

gada

1899.

partijas

strādnieku

gadiem,

sagrāvi

kāpums.

sociāldemokrā-

process.

jau ir jauna

palika

strāvas

sociāldemokrātiskā

stāvoklis

ar

joprojām

Tā

revolucionā-

Latvijas

nelegālās

gadā izveidojās

centros.

PRESĒ

GADAM

Jaunās

ar

tiskās

cija,

IDEJAS

INTERNACIONĀLISMA

cīņā

organizā-

šķiras

aģitācija

un

pro-

sociāldemokrātiskā

svarīgākie

darba veidi. Par

latviešu

pagandas

sociāldemokrātu

pamatvirzieniem

izdevumu

sociāldemokrātisko žurnālu

un

iespieda viešu

ar

un

saturs.

Līdz

hektogrāfiem,

grupas

māciju, kas

demokrātiskās

tiem

iespieda

laikiem

organizācijas

laikrakstu

Baltijas

Lat-

organizācijas ļoti

daudz

nepieredzēti

Latviešu

gadā Baltijas

pro-

nelegālo

proklamācijas

gada

strādnieku

tipogrāfijās

izplatījās 1903.

piemēram,

gadam

1903.

kopš

liecina

proklamāciju,

—

1903.

sociāldemokrātiskās

Kurzemes

internacionālistiskās metodēm

plaši. Tā, sociāl-

strādnieku

(BLSDSO)

CX

un

prokla-

un

vietējās

2 komitejas iespieda 135 proklamācijas 300 000 eksemplāros.

1 Latvju 2

1961, 64.

42

prese

Latvijas lpp.

1727—1822—1922.

Komunistiskas

R.,

partijas

1922,

20.—21.

vēstures

lpp.

apcerējumi,

1.

d.

R.,

Kurzemes

1904.

Līdz latviešu

uzsvēris,

tolaik

izplatīšana

D.

Bostonā

Bundžas

no

ciāldemokrātu

jūlijam krāts»

F.

un

1901. g.,

1899.

no

Roziņa

Londonā

līdz

žurnāls

rediģētais

sāka

kā

pēc

vums,

tam

LSDSP I

pēc

sociāldemokrātu

kļuva

par

kongresa

—

«Ausekļa» lappusēs tības

vēsturē

idejas. Tas, spiesti

vai

tiem

tiskās saulē

kustības

revizionismu, ālā

terora

un

tos

taktiku,

sacīja,

ka

bija

F.

mena

1

2

3

vispusīgāka.

un

ir

laiku

ļoti

(vēlākās

vienu

v.

c.

«Lat-

izdošanā.

kļuva

Viņš

izdevumu P.

«...

Latvijas

no

Komunistiskās

individu-

žurnālu

autors. 2

rakstu

pasva-

Bernšteina

jautājums

strādāja par šo

par

visā

pret

nopelni

vadītie izdevumi un

ar

attieksme

Roziņa

svarīgāko

spēku

Žurnāla

sociāldemokrā-

daudz visai

«Sociāldemokrāts»

un

visu arī

F.

kvalitatīvi

priekšu

uz

iztirzāts

nacionāli koloniālais

Roziņa

organizatorisku

mokrātijas

strādnieku

Lon-

sagatavo-

vēsturē

politisku problēmu: cīņa

lieli

Strādnieks»

un

arī

saskanēja

«Sociāldemokrāts».

sociāldemokrātijas

noorganizēja,

daktoru

kā

ziņā

labāk

un

preses

tur-

propaganda

paredzēta

virzīšanās

nemitīgā

Nenovērtējami viešu

atainota

zemē,

pašu

teorētisku

rīgu

žurnāls

bija

bagātīgi

un

mācības

bija

un

«Latviešu

atklāti.

tāpēc tā ir dziļāka

bet

«Ausekļa»

daudzējādā

mēnešrakstā

marksistiskās

runāt,

gribēja

izteikts

ievirze

un

kus-

strādnieku

skanēt

slēpdamies,

sociāldemokrātiskās

pakāpe

lappusēs

runāt

lappusēs

strādniekiem,

jauna

sāka

saturu. Marksisma

emigrantu

Latviešu

un

tematiskā

«Ausekļa»

droši

izde-

grupas

izdevumu ārzemēs.

latviešu

pirmoreiz

jaunstrāvnieki

arī

izdevumu

Strādnieka»

donas

ko

par

klusēt

pmāko

ar

atklāti

līdz

eksistenci

izdevumu

oficiālo

partijas

par

gada

oktobra

savu

ārzemju

BLSDSO

Strād-

1900.

«Sociāldemo-

gada

1900.

no

gada septembrim. «Sociāldemokrāts»

ār-

«Auseklis»

«Latviešu

1905.

latviešu

izdota

Latviešu So-

Vakareiropas

decembra

1

visa

«Cīņa»,

tika

mēnešraksts

gada

Šveicē

un

iznākt

prese

mēnešraksts

savienības

Londonā

sāka

periodiskā

rediģētais

1898. līdz

un

politiskās cīņas veidiem.

no

martam, kad

gada

Daniševskis

iespiešana

proklamāciju

viens

bijusi

sociāldemokrātu

zemēs:

nieks»

ka

J.

darbinieks

ievērojamais

grupas

atmiņās

savās

partijas)

re-

Stučka

par

lielu

Sociālde-

pamatak-

3

licējiem» .

Proletāriskā

revolūcija

Latvijā. M,

Millers V., Stumbina E. Darba

Kalendārs

1921.

1924, 362. Ipp.

Fricis Roziņš,

82.

Ipp.

gadam. «Spartaks»,

1920,

13.

Ipp. 43

sociāldemokrātu

Latviešu zāts

ari

kādā

tiem

uzsvērdams,

sāktā

kampaņa

zīt

Latvijas

venie

šie

bija

buržuāzisko

solidaritātes Pats

jo tikai

nosauktie

latviešu

tādas

devumus.

latviešu

politikas šķiru

ideoloģijas

strādnieku

sociāldemokrātiskā

tika

kuros

latviešu

iedi-

sākums

jaunus

uz-

sistemātiski

prese

latviešu

atmaskota

sociāldemokrātiem

dažādi latviešu

inter-

šķiras jau bija

izvirzīja

uzplūdi

ietekmi,

gadsimta

taču XX

bija

uzdevums

sociāldemokrātu

kustības

fakts, ka veidojās

vērā

gal-

patiesi

pret

audzināšana

nacionālistiskās

materiālus, Turklāt

žuāzija.

ener-

ievir-

un

nacionālās

carisma strādnieku

cīņas tradīcijas,

Latviešu

publicēja

cīņa

aspekti:

Ro-

presi

proletāriskās

darbā

audzināšana. Jaunstrāvnieki

revolucionārās

un

politikai

pasaules

varēja sākties Latvijas

nacionālistiskā

binājuši

F.

rakstīja

garā.

buržuāziski tā

vienotā

latviešu

un

iztir-

buržuāzisko

Internacionālistiskajā

trīs

pirmais

pārvarēt

pret

nacionālismu,

atmaskošana

latviešu

varmācīgajai

proletariātu

gultnē.

tika

īstajā laikā, ka nepieciešams

carisma

1

novembrī

gada

ka tolaik

notiekot

ģiskāk pretoties kustības

1901.

vēstulē

ziņš,

izdevumos

ārzemju

jautājums. Par tā galvenajiem aspek-

nacionālais

bija

bur-

jāņem

buržuāzijas

grupē-

jumi. konservatīvu

Visnotaļ

Vēstnesis»

«Baltijas A.

1902.

Niedra).

laikraksts J.

latviešu

Šī kad

un

visas

Tāpēc prese

avīzi»,

kas

44

(F.

ieturēja F.

žurnāls

neslavenās

Veinbergs,

vismelnākās

bija

grupa

savas

līnijas

sākumā

sevišķu

avīze

Veinbergs,

«Austrums»

gaitas

sāka

Grosvalds,

F.

lomu» 2 .

LKP CX PVI PA, 309. L,

krievu

apr.,

«Sociāldemokrāts», 1904, N° 22,

bieži

īstenos

to

sinonīms.

vien

klaji

nodomus, ko

ne-

paciti

sociāldemokrātiskā veltīt

dēvēja

galēji par

žandarmiem,

labējai

«policijas

uzņēmusies

«Sociāldemokrāts» deva apainu

patiesu

1.

un

latviešu

Žurnāls

strādniekiem

reakcijas

ļoti konsekventa,

uzmanību

Sociāldemokrāti

«pārdevušies

suņa

Pūriņš,

un

buržuāzijas lūkoja noklusēt.

gadsimta

zinīgajiem

1

no

bija spiesta

valdības

c.)

savas

latviešu

«Rīgas Avīzei».

2

palika

buržuāzijas

pārstāvji

joprojām K.

c). Trīspadsmit gadu «Rīgas Avīzes» gru-

nenovirzījās

rādīja tās

v.

bija

v.

gadā

Avīze»

«Rīgas

Kreicbergs

pējums

Matīss

Āronu

Bergs,

(A.

nostāju

(A. Vēbers,

1.1., 2.

16.

Ipp.

par

lapa.

notikumiem

pa-

saulē

vērtēdams

un,

to

sauca

visiem

Krievijas

Latvijas

Plute-Olavs,

(V.

zes»

atsāka nekā

iznākt

1898.

1893.—1897.

Mēnešraksts». listiskais

filozofs P.

labo

pret buržuāzijas

buržuāzisku.

liberāli

Buržuāziskie

jām.

taču,

ķīvējās, strīdi

tikai

pret kas

cija, 5.

dziesmu

sakarā

stīja: 1904. šanai

buržuāziskā «...

g.

par

XIX

jama

gs.

90.

gados

nacionālo

izmantošana

simta

jauns bija

sākumā

idejas pretstatījums 1

2

3

16.

«Sociāldemokrāts», 1903, Ne

Turpat, 1903, «Rīgas

(29.)

Ne

Avīze»,

preses

Šai rak-

pazemību izrīkot

10

Rīgā valdī-

gadu

dziesmu

svētkus.»

slejās

interesēs.

3

karu.

jau

priekšplānā

buržuāzijas cīņai.

pielāgojot

jubilejai.

Krievijas-Japānas

ar

apzinātais

šķiru

rīkot,

nolēma

izvirzīšana

vien atklātāka

Tā, piemēram,

gadu

Ķeizara

Latviešu

orientā-

politiskā

apkaunojošu

un

opozīci-

radikālisma.

10

buržuāziskās

momentu

visi

Latvijas

nekādas

nebija

gatavojās

sakarā

ka

ieinteresētu bur-

biedrība

vispārējos

nenotika

lai

monarhismā.

Kunga

mūsu

godu

toreiz

Svētki

latviešu

Rīgas

jūnijā

nemitīgi

redzams,

libe-

valdīšanas ar

starpā

jautā-

pozīci-

Pat

saskanēja.

svētkus

prese

savā

buržuāzijas

latviešu

Nikolaja Asiņainā

agrārajam

Galvenajos jautājumos

nekāda

iekārtu,

nozīmi

«Pēterburgas

buržuāzijas

kulšana,

nostājā

visspilgtāk izpaudās

vispārējos

tos

viedokļi

aprindu

arī

Nemainījās

salmu

abonentus.

pastāvošo

lielu

attīstībā

tad

par

buržuāziskās

pauda

veltīja

vērīgāk,

uzstājās

vērtēja

nostāju

lauku

izdevumi

tukšu

laikrakstu

buržuāzisko

jas

visnotaļ latviešu

preses

skolotus

pārāk

no

ieskatās

ja

bija

žuāzisko rāli

uzmanību

apcerēja

ideā-

sociāldemokrātiskā

būtībā fetišizēdama to.

kultūrai,

slejās

jumam, ko

Lapa»

sabiedrības

intereses,

inteliģences piešķirdama Avīžu»

«Dienas

Viesa

bija

tie

jautājumos

izdevumu

triju

2

kas

rakstura

«Mājas

un

ap-

Avī-

Lapa»,

cita

redaktors

Latvijas

spārnu.

minēto

iepriekš

prese

Viesis»

Zālīte. Dažos

veidoja

«Dienas

izdevumu

triju

pret

«Pēterburgas

jau pavisam

taču

«Mājas

g.,

Pēdējo

tolaik

spārnu

Ansbergs),

J.

gadā,

uzstājās

centieniem. 1

brīvības

izdevumiem

ap

nostāju, «valdības

par

valdībai,

cara

liberālo

grupējās

sulainisko

rējēju»,

tautu

apspiesto

buržuāzijas

kas

rindas,

ne

šķiras

laišķi», jo tā, iztapdama

kāju

šie

Avīzes»

«Rīgas

«strādnieku

par

vēro-

un

XX

ar-

gad-

«nacionālās vienības»

Visspilgtāk

un

precīzāk

13, 21.—22. Ipp.

16, 30.—31. Ipp. 1903,

16.

(29.)

janv.;

«Baltijas

Vēstnesis»,

1903,

janv.

45

tas

izteikts

kais

pretinieks

brieda

Latvijā atkal

nemiers

instinkts

šķiras

masas

zijas

šķiras

apziņu.

redzams

nacionālās

Tā

izņēmums.

naida

«vēsturisko

lietuviešu maksāt

viņiem

«Rīgas nieks

ir

Avīzē»

mākslīgs, matu krasi

ne

domā par

...

strādnieku

konkrēti.

sociālā

3

4

46

...

Ar

latviešu

kā

kā

ne-

igauņu

un

ieteikumu

arī

Šai

nebija

nedot

latviešiem

un

ātri

neslēpti

un

ka

Tas

Rīgas nevar

—

par pa-

strādnieki citos

un

namu

par

īpaš-

strādniekam

Rīgas

turīgu

par

būt

ārzemēs

pārvēršas

Katram

strād-

fabrikas

Latviešu

šķiras

pausta

latviešu

«Rīgas

jā-

pilsoni...». Augo-

vajagot izmantot citu tautību strādkvintesence:

beigās

saistītam

justies saites

pie

kādu

ar

latviešu

latviešu

pil-

internacionālu

.

atmaskoja

iepriekš

faktiem

un

diferenciācija

12.

«Pēterburgas Avīzes», 1903,

minēto

skaitļiem

Latvijā,

1904, 22.

Turpat, 1903, Ne 4,

«Rīgas Avīze»,

paslepu

4

un

1 «Rīgas Avīze», 2

«...

nemeklēt

šķiru»

vispār

labi

naidu.

Avīzes»

šķirai...

raksta

«Sociāldemokrāts»

teoriju

itin

gan

klaji

strādnieku

no

«...vajag un

ilū-

intereses

darbaļaužu

nacionālo

apgalvots,

strādnieku

pašās

strādniekam

2

rakstā

to, kā pārvērsties

Un

veicamas

miera

sākuma

tiesības

produkts ...

šajā Rīgas rūpniecībā niekus.

šķiru

3

ideja

Rakstā

veikalniekiem

niekiem,

pašas

publicētajā

novados, viņi

Krievijas

novērst

spej

gan

lasām

algas.

mazākas

atšķiroties

vie-

viņas

no

aptumšot

un

«Pēterburgas

slejās

dabisks

latviešu

sonības

prese

tādas

pilsonis».

tau-

un

āru, buržuāzi-

šķiriskās

gadsimta

XX

vienības»

«Nacionālās

radīt

šauri

pamatojumu»,

kalpiem

kad

sociālde-

vienmēr

ideoloģijai

domstarpības,

izdevums

liberāļu

ziņā

atbilstošu

savas

no

buržuāziskā

Latviešu

kultivēja

stiprā-

vēsturē.

Latvijas

arī

uz

nacionālisms

interesēm

jau

kad

plašāk

aizvien

funkcijas:

iztēlot

Tas

ir

...

Apstākļos,

internacionālisma.

no

vispārnacionālām

1

lauzās

tai

tikai

sociālās

nācijā,

pašā

kāds

un

nacionālisma

galvenās

šādas

atkal

diktēja

revolūcijas,

no

Buržuāziskā

ideja

revolūcija,

izplatījās

pareizu koncepciju:

dokļa

par

demokrātiskā

buržuāziski

masu

jas

«Tautības

sociālismam.»

postošam

mokrātijas idejas tas

Avīzē»:

«Rīgas

«Rīgas

(28.)

cik

«Sociāldemokrāts»

janv.

1902, N°

vienības»

Avīzes»

pierādījis,

maijā (4. jūn.).

(25.)

15.

«nacionālās

1., 2. febr.

(15.)

janv.

rakstu

dziļa

ir

atspē-

tēzi

buržuāzisko

koja

un

gumu»

kaut

par

strādniekiem bet

buržujos,

cīņā.

Buržuāziskās

ar

niekiem, tālistiem

vācu,

poļu kā

tad mēs

simies

latviešu

Tā kā

strādnieku

lēma

sākt

cionāro saturu

un

kuras

pie

strādnieki,

latviešu

cīnī-

2

ieturēja klaji ak-

sociāldemokrā-

Latviešu

gada

ar

septembrī

Avīzes»

«Rīgas

veselu

«Nost

kurā

sēriju:

Veinberģi

un

Veinberģi

kalpu

aprādīja

Veinbergu

no-

boikotu.

proklamāciju

redaktoru

patvaldības

redaktoru

Kruševans.

avīzes

salīdzināja

reakar

tā-

lākai

60—70

un

pudeles ar

ar

arī

bija

«Rīgas

noturīgu

uzdevumā

ķīmijas

mokrāta J. Priedīša

gada

nelielas

smaku

«Besarabec»

«Sociāldemokrāts», 1903, N°

2

Turpat.

Avīzi»

bija

tika

lie-

vietās

izmētātas

ķīmiskais

izgatavots

RPI

(pa

dažādās

Speciālais

sa-

organizāci-

asistenta

sociālde-

4

13, 25.-26. Ipp.

3

LKP CX PVI bibliotēkas lapiņu fonds,

4

Revolucionārā

kritušo

decembra vakarā

ekspedīcijā

inženiera,

vadībā.

20.

bodītes

Avīzes»

«

cīņā

un

«Rīgas

pārdeva

šķidrumu.

smirdīgu

asu

Meščerskis

1903.

kur

vietās,

tās

daļai

Rīgā),

kņazs

3

noslēgumā

Kampaņas kādās

465.

spējīga visas Krie-

partija,

1903.

c,

strād-

pret kapi-

proletariāta politiskā

atklātu

v.

kurus

spējīga

tautību

labējais spārns bet

ar

Avīzi»!»

būs

Rīgā

visādu

no

mēs,

klajā

«Nost

redaktors

«Graždaņin»

jas

par

sociāl-

«Biedro-

īpaši izteiktiem melnsimtniekiem, kādi bija izdevuma

redaktors

stāvs

mums

Baltijas

laida

Avīzi»!»,

pulkiem

idejām

sekmīgi cīnīties

organizācija

laikā

viņa «Rīgas

diem

arī

nostāju,

«Rīgas Avīzi»!»,

ar

«Rīgas un

tad

kampaņu

Kampaņas

strādnieku

nodibinājusies

spēkā,

pieņēmās

tiskā

«Nost

sastāvēs

buržuāzijas

kontrrevolucionāru tivitāte

ka

iekļūt

ebreju strādniekiem,

un

jūs! Ja

patvaldības gāšanu.»

par

...

lūkojot

aicinājumu:

sociāldemokrātu

latvieši,

ari

kvēlu

varēsim

Un kad būs

...

piederēs

kas

partija,

strādnieku

vijas

lika

izsūc

tikai

visiem

ar

strādnieku

izskaidrot,

nevis

nacionālistiskajām

pretim

tāpat

strādnieku

centās

prese

jāmeklē,

kopā

krievu,

kapitālisti

latviešu

1

preses

žurnāls

demokrātu

jieties

esot

gan

revolucionārā

izeja

«mākslī-

rūpniecības

sevišķām

Sociāldemokrātiskā

īpašībām. latviešu

fabriku

par

kādām

piemiņas

1903, N°

grāmata,

18. 2.

sēj.

M.,

1936,

Ipp.

47

ka

valdības

ierēdņu

nekad neabonēs

Avīzes»

liedza

rīkot

akciju. grupā

ka

roja,

šāda

priekš kais un

rīks

neģēļa

ir

arī

izrādes

pašu

ielās

BLSDSO

demokrāti

zītei

ar

Liepājā.

gatavošanos

rotus F.

viešu

citus.

Te

buržuāzija

letariāta

—

pretinieks.

glābt» sabiedrību bijusi,

kā

1

2

3

4

5

6

48

tā

uz

1903.

Kurze-

telpās publiski lugu

«Zeme»,

skatuves.

4

Pēc

demonstranti ziemā

gada

tādu

lugas «Zeme» izrādes laikā

kauju

Liepājas

latviešu

ar

gaidāmajai

arī

rakstā

ievietotajā glābt?»

tēvu zemi

atrodam

latviešu

pazīstamākos

un

iznāca

organizācija.

J.

Veinbergu, A. Krastkalnu,

valdu

latviešu

sociāl-

buržuāziju

cara

Nikolaja

«Kā

latviešu

vi-

6

«Sociāldemokrātā»

ģeļi gribēja

sociālde-

decembrī

Niedras

A.

dziesmas. 5

idejisku

izcīnīja

sakarā

arī

12.

notika demonstrācija,

Liepājas

pelnījis,

nav 3

demonstratīvas

vācu teātra

viņš

A. Niedras

pašu demonstrāciju sarīkoja

kad

viņš

mocekli.»

gada

...

visnoderīgā-

reakcionārākajiem

mācītāja

revolucionāras

dziedāja

notika

Jelgavas

autoru,

Jelgavas

un

paskaid-

diskreditēta

stipri

lode. To

1903.

pārstāvjiem.

reakcionārā

izsvilpa

tāpat

nevis

pašiem

grupas uzdevumā

anarhistiskajā

«Sociāldemokrāts»

viņa cietēju

pret

anarhisku

publisku

radusies

personība

Liepājā

un

akcijas

buržuāzijas mes

Veinbergu

vietu

dot

BLSDSO aiz-

denunciāta sodīšanas

un

no

samazinājies,

atsakās

laikā

pašā

Tai

Žurnāls

pātaga,

suņa

Jelgavā

mokrātu

2

Veinberģa

ko taisīt

nav

Arī

par

«F.

skaits

«Rīgas Avīzi», vidējie slāņi

šādu_ akciju bija

priekšu».

«Uz

.

F.

pašu

pret

Ideja

1

punktam»

spīti

par

galīgi sakompro-

neģēlību, bodnieki...

tās

sapratuši

«Rīgas

abonentu

acīs:

aprindas,

tās

un

atbalstam,

policijas

un

sabiedrības

mitējušās

«...strādnieki arī

Avīze»

«Rīgas

«Sociāldemokrāts»

iznākumu,

kampaņas

Rezumēdams konstatēja,

precīzi

no

buržuāzijas

trāpīgi

un

un

bir-

rakstu-

darbiniekus:

parādīta

tiešākais

buržuāzijai

revolūcijas

palika

kārtai

Čaksti, A. Ķēniņu, F. Gros-

vistuvākais Latviešu

pa

un

sociālisma

nav

latpro-

izdevies «pa-

sociālisma,

briesmās.

visa

latviešu

«tēvzeme

Latviešu

so-

«Sociāldemokrāts», 1904, Ne 22, 20. Ipp. Proletāriskā

revolūcija Latvijā. M.,

«Sociāldemokrāts», Bez cīņas

nav

1924, 344. Ipp.

1904, Ne 22, 21.—22. Ipp.

uzvaras.

R.,

1963, 128. Ipp.

«Sociāldemokrāts», 1903, Ne 21, 23. Ipp. Proletāriskā

revolūcija

Latvijā.

M.,

1924,

367.-368.,

450.

Ipp.

ciāldemokrātiskā kās»

sliekas

Polijas

un

V.

I.

tājuma

šķiriski

laik

I.

Ļeņins

Reizē

pēc nās

apkaroja

arī

bez

atzīšanu

partija

partija

revolūcijas

no

līdz

uzvaras

pieņemto 1904.

6

Mūsu

tika

tikušo

(PPS)

6

un

«pēc tā-

pašnoteikša-

Polijas

sociālistis-

sociālistu-revolucionāru

pirmajos

pozitīvi

izvirzīta

nacionālās

liecina

1901.

atbrīvošanās

dokumentos

rakstura,

idejiskajā Polijas

V.

apspriedi, un

na-

tās

tika

latkas

cīņā,

sociālistiskās

līniju. H. Punga

PPS, kā arī lietuviešu

No

prokla-

par revolucionāro

pret

gada rudenī

grupu

ideju. 5

interesēm.

piedalīšanos risinājās

atka-

novērtēja KSDSP

sociāldemokrātu

kas

darīja

sociāldemokrātu

autarhiska

do-

aģitācijas

pašnoteikšanās

nacionālistisko

par

emigrantu

KSDSP,

5

fakti,

emigrācijā

miņās stāsta

4

censties

nacionālās

šķiras cīņas

sociāldemokrātu

partijas

3

ir

4

nebija

proletariāta

rīcībā

Londonas

1

ir

atrisināšanu

latviešu

Tomēr latviešu

pakārtotas

pašos

nāciju

gadam

cionālajām prasībām

2

tiesības. 2

savienošanas» 3

prasīja

jautājuma

mācijās sistemātiski

viešu

ko

Krievijas

sociāldemokrāti

nacionālā

kongresā

prasība.

prasī-

galvenās

(eseri).

kumentos

1898.

galvenais

To-

kopējām

pašnoteikšanās

ultimatīvu

un

divas

jau-

Krievija.

,

ierunas,

(PPS)

Latviešu

rīgu

nāciju

visciešākās

proletariāta

nacionālā

sociāldemokrātu

uzskatīja

un

na-

revolucionārā

Krievijas

atrisinājumu

sociāldemokrātiem

tautību

viņš

kā

I

prasībām

bun-

ar

sīkburžuāzisko

nosargāja

un

Krievijas

par

līdztiesību

to

ar

visu

izstrādāja

Ļeņins

nāciju

visa

un

sociālde-

Krievijas

Idejiskajā cīņā

partijas

internacionālo

pastāvīgām

bas:

izstrādāta

sociālistiskās

sociāldemokrātija V.

ceļu, nevērojot «tautisnobeidza «Sociālde...» cejā savu

nacionālā programma.

cionālismu

un

tika

gadsimta sākumā

mokrātijas diešu

iet

savā

1

mokrāts».

XX

kustība odzes

un

Poses kurā

savās

dzīvoklī

atno-

piedalījušies

latviešu sociāldemokrātu

«Sociāldemokrāts», 1904, JSTs 24, 25. Ipp. Ļeņins V.

I. Raksti,

6. sēj., 281.

Ipp.

Turpat, 394. Ipp. LKP CX PVI bibliotēkas lapiņu fonds, «Auseklis», LKP

No 50;

CX

1904, N°

1898, N°

7.

1898, N* 4, 22. Ipp. bibliotēkas

PVI 140

v.

lapiņu

fonds,

1903,

J*

48;

1903,

c.

49

lāko

te

Roziņš

F.

pārstāvji.

polemizējis noteikti

Pilsudski,

J.

fašistu

ciešāk

ietekmētu

tiem, .lai

kās literatūras

palīdzību

šo

tīja

kas». 2

Latviešu ka

raksta, vējusi

latviešu

vērsta

galvenā kārtā kopā tam

pie

jau

bām visām Šai dās

toreiz

laikā

kļuva

biķis viešu

par M.

un

aizstā-

stingri interese

toreiz

kuru

programmā

vidū

sociāldemokrātu

pirmās

tiesī-

3

nopietnās

ra-

sadursmes,

šķelšanās cēloni. E. Rolavs, E. Sku-

galveno 4

republi-

Vesmanis

pašnolemšanās

pēc

latviešu

jautājumā

Valters

F.

grupa

galvenā

biedriem,

bija prasība

emigrējušo

bet sais-

sociālistu

gāšanu. So darbu cerējām veikt

krievu

ar

sociālistis-

patstāvīgas

tautām, kādas ir Krievijā.»

nacionālajā

kas

Mūsu

«...

patvaldības

uz

kā

nepiekrita.

sociāldemokrātu

viedokli:

savu

jautājumā.

latviešu

uzņemt latviešu

tam

emigranti

vēpro-

sociāldemokrā-

nogādāšanai Latvijā,

un

Latvijas

pēc

PPS

nacionālajā

pabalstu

noteikumu

ar

prasību

programmā

bija

izdošanai

latviešu

ar

nostāju

materiālu

«piedāvāja pat

Tie

saistīties

viņu

pārstāvi,

Polijas neatkarības prasību. 1

grammā ietverto kategorisko

Poļi gribēja

PPS

ar

noraidīdams

atšķēlās

drīz

sociāldemokrātu

savienības

Vakareiropas

no

lat-

«Latviešu

izveidoja

un

sociāldemokrātu savienību».

Cīņa

nacionālajā

toti

divi raksti

atspoguļojas

M.

—

Valtera

izvērsās

Žurnāla 5.

lappusēs.

atšķirīga

krasi

atklāti

jautājumā

Strādnieks»

«Latviešu

un

F.

pieeja

žurnāla

numurā ieviekuros

Roziņa raksts, nacionālā

jautājuma

risināšanā.

Vēlākā ves»

toņa

žuāziskās preses

nostāja menti. tūras un

Visā

rādīja,

pārspīlēti,

rakstā

Roziņš

rakstā

savā

M.

iedomāties,

jautājumā

dzībur-

bija aizmirsta šķiriskā

frāzes

labklājība»,

«Tauta

kādu

Valtera ka

rakstā

emigrantu

laiku

brieda

nacionālie kā

«latviešu

«latvieši

Revolucionāra kusliba Latvija. R.,

2

«Domas», Turpat, M.

1925, JMa 1, 56.

1925, X? 2,

Valters

darbinieku.

un

tēvzeme»

vēlāk

137.

kļuva

gan tādas

kā

mo-

kul-

tauta»

polemizē

prasības

domstarpības

nemanāmi

1

4

latviešu latviešu

ar

jautājumā par prasību pēc latviešu republikas.

Pieminētajā

3

ka

absolutizēti

tādas

ņirbēja

«latviešu

progress»,

Valteru

Var

50

stilu. Tas

tika

un

«Iz

atgādināja

satura

un

tml.

F. M.

Valtera raksts

renegāta Miķeļa

pēc kopējā

un

nav.

nacionālajā

tikai

pēc

tam

1927, 34. —35. Ipp.

Ipp.

Ipp. par nacionālistiskās

buržuāzijas

politisku

izlauzās bas

privātās vēstulēs ka

līdzīgi

prasību

noraidīja

biedrībā

it

viem, vāciešiem,

Mazliet

vienu

ļoti

IV

tām

bija

II

bet

Bunda kas

zināms,

arī

laikā

tur

savu

programmā

partijas

katrai

apdzīvo.»

4

ka

paziņoja,

garantētu

viņš

nāciju

nācijām

noraidīja

brīvu

uzskatot

specifiskās

kultūras

bundiešu

no

vis-

(Medems),

dibināt

ierosināja

jāKad

programmas

Goldblats

pārstāvis

neapmierinot

vārdā

kongress

«Krievijai

autonomiju tās

ne

jautājumos.

apgabala autonomijas prasības

un

tās

bundiešiem

lēmums:

ko

nostāju,

revolucionārajiem ar

programmas

pilnīgu

ar

apsprieda

savu

nepietiekamām, jo

atdalīša-

gadījumā,

nacionālistiskā

savā

domstarpības

Bunda

dalu,

ciju pašnoteikšanās

iestādes,

ir

redakcijas

pret

nodibinātu

lai

neklājas

teritorijas,

no

kongresā

paskaidrodams

jadzības.

so-

programmā

apstākli:

malienēs

bija pieņemts

federācijai

neatkarīgi

KSDSP

svarīgu

kongresa priekšdarbu

kongresā

pārpolitisko

krie3.

3

organizatoriskajos, tautību

attieksme

tad

sabruks,

sociāldemokrātiem

Bunda

Baltijā;

savā

un

sa-

saim-

kaitēt

var

dzīvo

«Sociāldemokrāts»

mēģināt atdalīties,

lozungu.

II

valsts

jo strādnieku kustība

noliedzoša

Sociāldemokrātiem

KSDSP

katego-

sociālistiskajā lielas

kas

draudzību,

žurnāla

valsts

tādu

1.

atdalīšanās

prasīt dalīšanos,

vēl

var

kundzību.

Kā

2.

Krievijas

no

izpaudīsies

tautu

izteikta

Krievijas

buržuāzija

būt

sarunās

atdalīša-

Latvijas

par

apsvērumiem:

poļiem, ebrejiem,

vēlāk

atkal

izvirzot

vien

atdalīšanās

lespējams,

privātās

2 pēc formas, nevis pēc satura.

nacionāla tikai

izvirzīt

pēc

spēcīgi

ir par

viņiem nevajag

ja

izteikušies

lietderīgums;

ciāldemokrāti

nos,

bija

trim

ar

sevišķi

nieciskais

rakstā

laikā. 1

Krievijas.

Roziņš

riski

domstarpī-

ka

izteicās,

domubiedri

viņa

un

līderiem

PPS

no

F.

vēlāk

personisku tikšanos

un

Valters

M.

nos

Endrups

āru. R.

uz

nākamajiem eseriem sākumā bijušas manāmas tikai

ar

nāpar va-

speciālas attīstību.

labojumu

5

parti-

jas nacionālajā programmā. F.

Roziņš

tisku miem

un

žurnālā

ievietoja

vērtējumu par

par

Bunda

1 «Krievijas Cīņa»,

«Sociāldemokrāts»

vairākiem

Bunda

nostāju nacionālajā

M> 70,

«Latviešu Strādnieks»,

3

«Sociāldemokrāts», 1901, Ne 4, 9. Ipp.

4

«HcKpa», II

Cb63Ķ

1901, 10 PC/JPn.

1900, N° 5,

ceHT.,

asu

kongresa

kri-

lēmu-

jautājumā vispār.

1929, 20. jūn.

2

5

IV

c.

150.—151.

Ipp.

17.

npoTOKOJiH. M., 1959,

c.

190—191.

51

F.

noteikti

Roziņš

miju tā

neatkarīgi būt

var

neatkarīga

pavisam

aplami

F.

pamatus

Kritiski

bijuši

Roziņš

pamati,

debatēs

revolucionārie latviešu

KSDSP

nacionālajai

ciāldemokrātā»

«Zarjas» redakcija. cija atzinīgi kras»

3

Pēc

projektu

gadsimtā.

F.

ir

ziņš

it

un

bija

svarīgāko

«2ižņ»)

vēstures

posmā

F.

Roziņš

un

F.

viņa

dot marksistisku kā

grammatiskos Kā

zināms,

LSDSP

gan

«Zarjas»,

pareizu

kā

tieši

ietekmēja

iz-

LSDSP

ievirzi,

jaunajai

uzskatu

Ro-

ari

Sai

nacionālajā

strādnieku

pasaules

arī

un

F.

viņš arī pārtulkoja

dokumentus.

deva

apkaro-

jautājumā. stipri vien izvei-

paaudzei

internacionālistisku

un

LSDSP

I

kongresa

pro-

lēmumus. LSDSP

J.

I

kongresam

projekti.

un

J.

projektā

J.

nacionālā

bija

Vienu

Ozols),

Lencmanis,

2

Millers V., Stumbiņa E.

3

«Sociāldemokrāts», 1902, Ne 7,

4

sagatavoti

iesniedza

otru

Kurzemes

Daniševskis) jautājuma

5 .

divi

BLSDSO grupa

Gan

vienā,

atrisinājumam

Fricis Roziņš, 18.-19.

95.

Ipp.

Ipp.

Turpat, 1905, Ne 30, 6.-7. Ipp.

5

LKP kongresu,

d.

R.,

506. Ipp.

52

(«Iskras»

nacionālās

«Sociāldemokrāts», 1901, Ne 4, 54.-56. Ipp.

1

[.

otrā

vēr-

vēsturē

Tieši

posmā.

autors,

izpausmes

programmas

(R. Endrups,

pirmajā

Roziņš

LSDSP

rediģētais «Sociāldemokrāts»

Jansons-Brauns

(J.

pašā

programmas

organizēto

pārliecību,

un

spēku

programmu

politiskajā

nopelni

pamatrakstu

oportūnisma

palīdzēja

lieli

īpaši

KSDSP

devuma

dams

«Iskras»

īpaši izcēla «Is-

KSDSP

kongresa

izstrādes

komentēja

un

«So-

KSDSP

4

Roziņam

programmas

2

sociāldemokrātijas

tēja par vislielāko notikumu Krievijas XX

«Iskrai»,

vasarā

pārtulkotais

un

idejas,

«Sociāldemokrāta» redak-

Krievijas

II

gada

sagatavojusi

bija

visu

novērtēja

konsolidācijā.

Roziņa

Nobeigumā

veikumu

lielo

bundiešu

pievērsās

1902.

programmai. ko

Sos

jautājumu.

programmas

sociāldemokrāti

projekts,

programmas

par

F.

ka

kon-

balstījies

«mistiskiem». 1

nacionālistu

publicēts

Iztir-

secināja,

nepieņemdami PPS,

un

sīkburžuāzisko

latviešu

nacionālo

jā, bet kā

rakstīja.

kuriem

uz

par

nosauca

vērtēdami

viņš

—

darbu, F. Roziņš

kongresa

ilgajās

savās

gress

IV

teritorijas?»

no

autono-

nāciju

par

«Autonomija

teritorijas.

no

zādams Bunda

idejai

nepievienojās

1958,

13.

konferenču

Ipp.;

un

CX plēnumu rezolūcijās

Proletāriskā

revolūcija

un

Latvijā.

lēmumos, M,

1924,

likta

bija

pamatā

patvaldības

prasības

nacionālajā

nās, provinču

pašvaldība,

ras

tās

lietošana.

valodas

neatšķiras, žādu

gāšana

nodibināšana. Abos

republikas

jautājuma:

abi

Principa

Piemēram,

rediģējumu.

programmai

kāk nekā tas

Neilgi

Kurzemes

LSDSP

I

Kurzemes

un

ciju «Ko mēs prasām». deklarācijas

grammas nātas

var

pati

ka

vienīgi

tautskolās, LSDSP

grammu,

grupa

Sajā

Latviešu

Ļeņina

da-

projektā

lakonis-

un

šādā

1.

gada

kopēju

veidā

maijā,

proklamā-

kam

proklamācijā,

bija

bija

pro-

apstipri-

vietējās

rediģējumā

to

KSDSP

ļoti maz

programmā

dzimto

lieku,

1 LKP CX

gada pro-

II

kon-

veidā, Tam

jo

valodu.

PVI bibliotēkas

Somijas

to

latviešu

citu

un

pamatprasības

bija

atsevišķi V.

I.

par

formulēja šo

lapiņu fonds,

tomēr

ietver

litera-

nāciju

tiesību

nepareizu,

līdztiesība

au-

formu-

laiks.

pienācis

Ļeņins

na-

nāciju

apgabalu

un

pagaidām bija

nebija

nacio-

ciešu vie-

KSDSP

un

vi-

programmā.

sociāldemokrātiskajā

vēl

vien,

tekstuāli

aizstāvēja

LSDSP

prasība

neatzina

nāciju

veidojās

Krievijas,

nāciju līdztiesība

sociāldemokrāti

lējumu programmā par

1904.

salīdzinot

LSDSP

no

stingri

Krieviju.

Pēdējā

komentēja.

lietot

1

LSDSP

tikai

un

Polijas;

kopējas

tiesības,

vispārīgā

Latviešu

gara

neapspiesti

akceptēja

un

jautājumā

atdalīšanās

kā

tāpat

tonomija provincēm.

tūrā

Jau

programmā

revolucionāro

pašnoteikšanās lēta

tautiņa

savas

tiek

iestādēs.»

pieņēma

nacionālajā

malieņu sociāldemokrāti,

cionālajā

katra

programmas uzskati

ietekmē.

ideju

prasības

sociāldemokrāti,

ar

un

apsprieda

kongress

Noraidījuši prasību pēc

notību

valoda

tautas tiesās

ka

attīstīt

un

gada jūnijā.

ka

līdzīgas

likteni,

kultūru

sociāldemokrātu

«Iskras»

redzams,

savu

pašas

I

galīgā

1905.

gress

tīja

1904.

izdeva

turpmāko

savu

jūnijā

sības

otra

ar

pilnīgāk atbilda

precīzāk

kongresa,

raksturs,

uzturēt

lietota

nālo

tikai

idejas nacionālajā jautājumā: «Mēs pratauta, kas atrodas Krievijas valsts sastāvā,

izšķirt

netraucēti

spējas,

sai

dzim-

no

galvenās

sām, ka katra var

bija

viens

grupas

tiesībām

izteikts

brīva

un

projekti

čet-

pašnolemša-

pats punkts BLSDSO projektā.

pirms

BLSDSO

un

nāciju

galvenokārt

punkts par nāciju pašnoteikšanās KSDSP

formulētas

nāciju līdztiesība

saistītas

atšķirības

demokrātiskas

un

projektos

arī

tie-

formuuzskavalodu

1904, N°. 61.

53

līdztiesību. «...Viena

rada

«vienā vietā

1

veidu...»

nacionālo

veikt

nacionālo politiku

varēja būt

gāšana

tikai

vijas

tautu

turas

pret carisma nacionālo

tāpat, kā

Krievijas

rezultāts.

sakari

apsprieda

1900.

līdz

«Iskras»

1903.

lucionāri: K. E.

2

Rolavs,

gadam

redakcija

«Zižņ»

(V. Bonča-Brujeviča,

mantoja miem V. I.

tos,

Baltijā

darbu. 5

izdevumos

H

5

54

latviešu

Šveices

slejās

tāpat

7.

HCrtOJIb3OBaHHH

LKP

CX

«Latvijas

«HcKpa»,

PA,

,

organizācijas c.)

palīdzību

redakciju

atainoja

3

«Sociāldemo-

v.

Vāciju

latviešu

no

revo-

uz

iz-

un

izdevu-

Latviju

strādnieku

arī

kustī-

organi-

sociāldemokrātiskajos

atrodama kustību

informācija visā

Krievijā.

par Lat-

sēj., 72. Ipp.

MeMyapOß

1969, Ns 6,

PVI

laikā

sociāldemokrātisko

Latvijas

numurā

Viskrievijas

periodiskajiem

caur

Ļeņins,

sociālde-

Trolle, P. Pampe

Veļičkinas

Bupon M. BocnoMHHaHHH peßOJiiouHOHepoß

LPSR ZA Vēstis, 4

O.

Žurnāla

«Iskras»

sociāldemokrātisko

Ļeņins V. I. Raksti,

MeTOflHKa

3

Gluži

V. ar

ar

savās un

ikkatrā

strādnieku

2

kopā

«Iskra»

gaitu

zāciju

1

lai

transportētu no 4 Ļeņina darbus.

Ļeņina bas

sakarus

nodibinājusi

bija

jāiz-

Latvijas

sociāldemokrātiskās

ar

I.

transportā

daudzi

citi.

un

V.

Latviju

caur

Skubiķis,

krāts»

Krie-

šķiriski

latviešu

ar

piedalījās

Koliškevičs

kā

pavasarī

g.

literatūras

E.

Pētersons,

V.

1900.

transportēt

iespējas

avīzi.

pulku,

rādīja

sociāldemokrātiem

Latvijas

ar

uzturēdamies

nelegālo

pati patvaldības

politiku.

Jau

Rīgā,

ko-

atmaskot

proletariāta

paraugu,

nemitīgi paplašinājās.

mokrātiem

pro-

tikai

—

«Iskra»

Ļeņina

sociāldemokrātiem

redakcijas

uzdevumu

savu

visu

tautas

«Iskras»

speciāli noformulēja

gluži

visas

cīņas

mazu

visnotaļ

sociāldemokrāti

malieņu

pējiem pūliņiem varēja carisma

iestādes

valodu līdztiesību.

grammā punktu par

Krievijas

pārstāvēja

kas

cara

labad

skaidrības

lielākas

vajāja,

valodu

kuras

nāciju,

tiesību

nevienlīdzīgu

citu

pret

V. I. Ļeņins, nevienlīdzīgu tiesību

rakstīja

vienu

sociāldemokrāti,

Latviešu

apspiestu

pati prasība pēc pilsoņu pilnī-

priekšā,»

aģitāciju pret

vietā...

citā

veidu,

tā

un

likuma

vienlīdzības

gas

35.

9.—10.

f.,

4.

KaK

o

B. H.

JIeHHHe

HCTO'IHHKa.

—

Ipp.

apr.,

Komūnas strēlnieks»,

JIaTBHH

lICTOpnqeCKOrO

4.1.,

5.,

6.

un

1919, Ns 61.—62.,

4, 22, 25, 29, 39, 44, 49

n

Ap.

25. 17.

lapa.

un

18. maija.

strādnieki

vijas

organizācijai

vairākkārt

skaju

attīstību Rīgā. stāvokli

1904.

N.

izturoties

min V.

par uzskatu

biedriem.

V. Millers ka

raksta,

E.

un

V.

ar

ko

I.

Ļeņinu.

viens

4

«Iskra» ...»

grupas savā

ar

visu...

apgabalu

it

un

šķirisku proletārisku

attieksmi

nieku

Žurnālos

un

fakti,

un

numurā bez

kur

«Kā

ministri

3

ar

līdz

galvas

no

to garu,

kuru

pildīta

nacionālo

malieņu

«Iskras»

mācījās

no

valdošo

šķiru

carisma

izde-

nacionālā po-

informācijai

attīstību

un

par

«So-

strād-

dažādos Krievijas fakti

par

politiku Turkestānā, Polijā, Aizbaikālā,

galvenais

divi

linA HMJI,

bija

ādas

cp. 24,

materiāli. viena

no

gādā

iestāžu

par

on.

4H,

Millers V., Stumbina E.

4

LKP CX

varmācības

a.

143,

5

«Latviešu Strādnieks»,

jm.

(autors 5

F.

vai

val-

Roziņš), «Valdības

3—ll.

1965, 56. Ipp.

Roziņš,

1. apr.,

gan arī

«Skunstnieku

strādniekiem»

Fricis

PA, 306. L,

Raksti

vērša»

laikabiedru atmiņas. R.,

PVI

presē parādījās gan tāda varas

paskaidrojumi nebija vajadzīgi,

rakstura

jeb

P. Stučka

esers

viņš par F. Ro-

Ukrainā.

dība

1

vēstulē

izņēmuma atrodami

sociāldemokrātiskajā

kam nekādi

vispārinoša

2

kustības

sociālistiskās

informācija,

vēlākais

«Auseklis», «Latviešu Strādnieks»

ikkatrā

Latviešu

pretinie-

idejiskajiem

sociāldemokrātiskajos

līdzās sistemātiskai

carisma bandītisko

Kaukāzā

at-

sociāldemokrāti-

pret Krievijas

atmaskota

pārliecinoši

ciāldemokrāts»

rajonos

Latviešu

politiku.

visai

nodi-

der

gadījumā

līderis,

īpaši

organizācijas

litika.

Šai

latviešu

sociāldemokrātiskās

vumos

3

Roziņu

revolūcijas

.

Krievijas

nacionālo

gada

tās

no

emigrantu

mazajam kāju pirkstam,

Visu

Roziņu par savējiem,

raksta, ka visi «tie ir iskrovieši

grupu

savās

1903.—

darbā par Frici

savā 1905.

renegāts M. Valters. Kādā

ziņa

latviešu to

jau

boļševiki

F.

un

toreizējās

devis

kiem, atšķēlušās un

ka

redakciju

kā kā

Zīmīgi,

Krup-

kustības

2

jau pirms

gādināt vērtējumu, vadītājiem

Stučku

Stumbiņa

viņam sakari

binājušies jas

P.

1

N.

informēt

interesējās,

«Iskru».

pret

Bončs-Brujevičs,

gadā uzskatīja

sekretāri

lūdza sīki

citu,

redakciju.

strādnieku

jautājumi par

starp

un,

iskriešu

Rīgas

«Iskras»

ar

redakcijas

Krupskaja

Rīgā

organizācija atmiņās

sakari

ar

skarti

«Iskru».

lasīja

un

sarakstē

Organizācijas

par

pazina

bija pastāvīgi

1.Ī.,

132.—133. 32.

Ipp

lapa.

1900, N» 7.

55

mašīna»1 visu

«Rīkstes

un

karātavu

un

Tādi

politiku.

carisma

emocijas, tie arī deva strādniekiem

skaidru

XX

sākumā

gadsimta vietas

Carisma

bija

attieksme

pret

Krievijas

sabiedrību.

citēts

veidā

kumīgi, das V.

«...tā

ir

Ļeņins

it

proletariāta Latviešu

un

1903.

tautas

zemes»

un

visas

1902.

stāstīja

publicētajā

protests»

nesaīsinātā

pret

protests

par

prese

mācību, iznīcinot mierīgās

un

šķirai

čaklās

somu

.

krievu

apzinīgā

izdotajā lapiņā

strādnieku

Latvijas

valdību» 3

cara

atbildību. 4

sabiedrības

progresīvās

Ļeņins

bašibuzuku ban-

par

domu

I.

Somiju ir neli-

uz

un

saucas

aparāta

cara

vārdā V.

attiecībā

pārkāpēja

kura

decembrī

gada

visu

gada

sociāldemokrātiskā

nelegālā

preses

gadam saviļņoja

tautas

uzsvēra

īpaši

un

«Iskra»

akti

zvēresta

bandas,

Somijas

izpaudās

patvaldības varmācīgajai politikai Somijā lielu BLSDSO

vis-

politikā

biedrību

sociāldemokrātu

visi carisma

varmācība, I.

līdz

«Somijas

Krievijas

ka

ap-

pret ebrejiem

kas

progresīvo

1901.

Somijas

varmācībām.

deklarēja,

1899.

no

raksta

Ļeņina

par

audzināja

nacionālajā

attieksme

Somiju,

pārkāpšanā,

laikā

I.

carisma

Somija,

vajāšanā,

V.

priekšstatu

un

karš.

krievu-japāņu

konstitūcijas

pret vien

ne

naidu.

šķirisku

vārīgākās

vērsti

ietekmēja

valdības varmācības mašīnas mehānismu zinātu

2

ministri»

materiāli

veltīja

cara

uzmanību.5 «Miers cara

par

tautas

virs var-

pašpār-

valdi. 6

ka,

Raksturīgi, somu

tautu,

apliecinādami

runu

saasināšanos

zijas

nodevīgo

mokrāts» gas

pašā

nostāju.

somu

Pārsteidzošs

ainojumā

nācijā, kā

«pat tik kritiskos

rakstīja,

kontrasts

latviešu

uzsvēra

«...Tautiskās

pret šķiru interesēm...»

simpātijas

savas

sociāldemokrāti

latviešu

arī

šķiru

somu

saites,»

laikmetos

pret

pret-

buržuā-

«Sociālde...

ir

niecī-

7

atklājas

Somijas

sociāldemokrātiskajā

notikumu

presē

un

ziskajā

at-

buržuā-

presē. Latvieši paši bija apspiesta nācija, varēja domāt, ka latviešu buržuāzija, kaut arī paliktu konserva-

1 «Sociāldemokrāts», 1902, N2 6. 2

7.

Ļeņins V.

4

Turpat, 275.-276. Ipp.

5

6

7

56

Turpat, 1902, JSTs

3

I. Raksti,

5.

sēj., 275. Ipp.

«Sociāldemokrāts», 1903, JMs 13; «Auseklis», LKP CX

PVI

bibliotēkas

«Sociāldemokrāts»,

lapiņu

1903, N2

1899, Nb

fonds, 1902, Nb L

15, 39. Ipp.

8.

kaut

tīva,

tomēr

miju

sakarā

veselas

avīzēm

1903.

vadīto par

«garīgo

nas

Lapa»

žuāziskie

labējais

dinoši

atsaucās

labvēlību

un

izteikusies

kā

—

bieži

par

figurē

atzinīgi

īpašu nopelnu

un

tas

pats

Latvijas tikai

presē,

cil-

un

varmācīgajām ka

apgalvoja,

somiem attīs-

nacionālajai

nopirkt

ko-

raksturīgi.

tautu nacionālās

lūkoja

tiklab

buržuāziskajā

arī

Avīze»

«Pē-

jebkādiem

visai

valdības

cara

intereses,

pār-

varas

piedēvēja to,

sev

ka

Krievijā

somiem. 4

nepaklausīgajiem

viens

lomu

izdevumu

visiem nekrievu izdevumiem

no

pret

ka

Raksturīgi, bols

un

darboņi

ir

savai

citu

«Die-

un

oficiālo bez

sevi

cara

apstākļi

savas

Avīzes»

Vēstnesis»

Somijā par

Avīze»

«Rīgas

Bet

veicinātājas

tikai

«Rīgas

visām

aiz-

uz

somiem

nostāju nekā pārējie bur-

«Baltijas

pats

lieliski

esot

viņu avīze vienīgā

klaji

jau

par 2

tībai.3 Nododami

stāvju

bija

1

piemeklējusi.

bur-

vienā

Lapa»

līdzjūtību

progresa

ievietotas

izdevums

Somijā.

tāpat

«Rīgas

Avīzē

tas

un

uz

notikumiem

par

Galēji

akcijām

pārkāpa

visām

no

«Dienas

So-

pret

rupji

un

Tomēr

izteica

ieturēja pretēju

Avīzēs»

informācijas

jau

klaji

pati

viņus

pretendēja

izdevumi.

mentāriem,

kas

nelaimi»,

taču

terburgas

viena

garāmejot

gadu,

zināmā mērā

un

tik

pirmajiem numuriem, atskatīdamas

gada

1902.

tikai

simpātijas

savas

carisms

tautas elementāras tiesības.

žuāziskajām no

apliecinās

kā

to, ka

ar

tēls

carisma

—

sim-

sociāldemokrātiskajā, ar

tieši

pretēju

vērtē-

jumu. Zem žādu

bas

rakstīja

drīkst

ebreji

—

visas

6 —

strādnieku

par

tautu

vārgst

gadījumā

—

cara

120

savas

daticī-

buržuāziskā

Krieviju.

zem

Krievijas

rijīgā

divgalvja

pūķa

proklamācijā. cara

—

3

Turpat,

1903,

1904, 30.

«Rīgas Avīze»,

un

uzticības

pavalstnieka

nacionālo

interešu

ap-

nodevība,

1903, N° 3.-4.

«Dienas Lapa»,

«Rīgas Avīze»,

6

ap

pēc

somi, mazkrievi, armēņi, poļi, leiši,

verdziskums

2

5

«...mīt

plaukt

—tā latviešu

cietumu

organizācijas

liecinājums,

4

5

un

bija teikts Baltijas latviešu sociāldemokrātiskās

Pirmajā

1

zelt

īpatnībām...»

«Visas mazās tautas:

jūga»

spārniem

ērgļa

visas

tautības

un

avīze

divgalvainā

tautu, kas

12.

(25.) apr. jūl.).

jūn. (13.

1903,

«Pēterburgas Avīzes»,

14.

(27.)

1902, 2.

jūn. (15.)

janv.

LKP CX PVI bibliotēkas lapiņu fonds,

1902, Nb

1.

57

otrajā

spilgts

—

atmaskojums, Ar

un

aicinājums

Kišiņevas

ebreju

cīņu

uz

ciski

dziļi

cik

atsaucās

šo tematu.

raksts

ļičas raksta

veselu

tā

«Carisma

«Iskra»

skarti

jautājumi

1

Arī

šās

raksturota

parādības

«Sociāldemokrāts»

Kišiņevā»

3

kā

griezienā

lai

«Iskra».

valdība,

cara

tili,

dotu

vēl

šķiras apziņa virzīt

jiem.»

tautas

ka

nav

Sociāldemokrātiskie

cariskajā

norādījis

F.

Engelss.

uz

5

nevainīgiem

ven-

vēl

nav

«Sociāldemo-

valdība,

sevis...

lai

Kamēr

vēl izdodas

no-

iedzīvotā-

ebreju

attīstības

Krievijā,

«HcKpa»,

1903, 1

2

«HcKpa»,

1903, 15

izcelšanos

līmeni,

uz

ko

ar

jau

ar

masu

1890.

iedzī-

sīkbur-

gadā bija

neapmierinājās

notikumu

būtību

un

ar

to

vien, ka

antisemītisma

okt.

«Sociāldemokrāts»,

*

Turpat,

«HcKpa»,

tā

Man.

3

Ne

antisemītisma

skaidroja

saistot

7

Kišiņevas

1

1903, N°

14, 12. Ipp.

15, 32. Ipp. 1903, 1

Man.

«Sociāldemokrāts», 1903, JMa 14, 12.-13. Ipp.

MapKc

UHOHajiH3Me.

58

izteicās,

drošības

sarīko

no

valdībai

modusies,

Latvijas sociāldemokrāti izskaidroja

7

rakstā

atver

«...

dusmas

izdevumi

kultūras

zemo

psiholoģiju

6

sociāldemo-

cēloņus tādā pašā

apzinīgums.

grautiņus

Krievijā,

žuāzisko

5

vajāšana

tumšajam nemieram, ko

tautas

nemierus

Kišiņe-

uz

«Ebreju

6

saknes

votāju

grautiņus,

revolucionārais

apspiestās

ļoti precīzi

Krievijā.

savā

Pļehanovs

tautas

norādīja,

arī

novadītu

G.

laik-

izteiksmīgu

Latviešu

.

Zasu-

antisemī-

pret

atsaucās

antisemītisma

rīkodama

izeju

apgaismojis krāts»

skaidroja

4

V.

un

kurā

,

rakstus

upuri»

par

visai

2

toreizējā

nevilcinādamies

«Asiņaini

un

krātu izdevums

ka

būtība

publicēdams

notikumiem,

vas

ar

antisemītisms»

«Policijas

—

rakstu

nākamajos

cīņu

par

tismu, bet 50. numurā publicēts raksts virsrakstu

deva ievirzi

bija publicēts G. Pļe-

trumpis»

pēdējais

ir

dzimtbūtnie-

cēloņi

principiālu

notikumi».

«Kišiņevas

numuros

virkni

39. numurā

Tā, piemēram,

raksts

hanova

ar

1903. orga-

reakcionārs

bezgala

sakņojas

kapitālistiskajā Krievijā. Ļeņina

pati

un

cik

un

jūgu.

notikumi

saistītie

sociāldemokrātiskajām

parādīt,

uzdevumu

nizācijām

politikas

nacionālo

pret

grautiņu

gadā izvirzīja visas Krievijas

antisemītisms

nacionālās

carisma

dzēlīgs

X., M.,

SmeAbc

1957,

c.

0.

B.

H.

185—186.

JIeHHH

o

npojieTapcKOM

HHTepua

cēloņus.

Viņi

spiestās

nācijas

rīdīšanas

mācīja

liegt

B.

pie aizgājēja

Rīgas

sarīkot

pratīs šādus

teikts:

bija

nepielaist,

atsaukties

aicinājumu

vairākkārt Pāvila

tību

soļoja

pārstāvji

Latviešu

un

interesanti

vidāfrikas

rādīja

F.

ar

Anglijas

un

tik

nesējiem.

Krievijas

izplatīto 4

F.

1

LKP CX

2

«Cīņa»,

tieši

kas ievietots

PVI

bibliotēkas

1904, .Nb 7,

apcerēta

politika

atmaskota

karu,

kas

darbā

Francijas,

gan

pēc

sasaucas

«Iskras»

lapiņu fonds,

V.

Vācijas, Raklitera-

civilizācijas

tematikas, I.

šai

nešķi-

kolonijās. kā

pa-

«Eiropas

Eiropas buržuāziskajā

visas

se-

«Dien-

nostāju

politiku,

un

vispār

Sai ziņā

Rakstā

aprindu

kolonizatoriem

par

katau-

angļu-būru

oficiālo

Otrajā F. Roziņa

raksts

pie

dažādu

īpaši.

laupīšanas-politika

tēzi

Roziņa

«Ķīnas karš»,

*

3

tika

raksti.

imperiālistisko

kultūru»

pēc idejiskās ievirzes

3

vērtēja

galvenā ideja ir atspēkot

tūrā

it

politika

Roziņš

kariem.

pret Āzijas

presē

Roziņa

Krievijas

un

—

vakarā

sarkanu

bija

koloniālā

F.

nosodīja

un

saistīta

barbari

sta

karš»

divi

ar

Grupā

sep-

jaunieši

studenti.2

lielvalstu

koloniālā ir

Francijas

konfliktā rami

vērtēta arī

Krievijas

cara

višķi

un

sociāldemokrātiskajā

marksistiski

12.

Rīgas

oktobra

8.

cilvēku)

ielām.

strādnieki

—

mežonīgo

Belostokā

protesta manifestāciju

(300 —400

vecpilsētas

pa

organizā-

policijas

uz

Grīziņkalna.

pie

un

demonstrantu

grupa rogu

—

da-

policija pati

3. oktobrī revolucionārie

mēģināja sarīkot

baznīcas

ka

hektografētu proklamāciju

strādniekiem

ebreju

gada

1904.

teit

latvieši

sociāldemokrātisko

Rīgas

«Visiem»

tembrī.

tik

zina,

1

izdeva

ar

ka

tā

vai

ebreji

«Nost

...»

oktobrī

ar

lai

to

uz

lapiņā

policija

tad

vai

vienalga,

—

ceremo-

atbildi

«...Ja

aiz-

mēģināja

izdotajā

slaktiņu,

ciju Federatīvā komiteja

izrēķināšanos

Par

speciāli

darbus

varas

gada

1904.

ap-

tautu

14. martā

gada

kas

draudēja bēru

un

«Kišiņevu».

ebreju

pelnīto algu

savu

1904.

policiju,

šķirsta

ar

strādnieki

apzinīgie

būs

aizstāvēt

cariskajai

pretsparu

Rīgā

ar

komitejas

rīdīšanu!»

policijas

pamēģinātu

bērēs

sadursme

dalībniekiem

BLSDSO ar

Gurviča

strādnieku

runas

nijas

aktīvu

politikai.

Strādnieka notika

proletariātu

apzinīgo

dot

un

gan

Ļeņina

darbu

1. numurā. Sai

darbā

ar

1904, Nb 21.

septembri.

«Latviešu Strādnieks»,

1900, Ns

3.

Turpat, Ne 8.

59

V.

I.

pienaglo

Ļeņins

strādniekus

apzinīgos

nacionālo naidu

«...

novērš

un

sāka

strādāt

šovinisma

masas

politikas

kurina

uzmanību

darba tautas

valdības

sākoties,

pilnu

ar

jaudu,

Latviešu

ceļā.

pavadā, cildināja

saliedētību»,

šējo

aicina

un

kas

pret tiem,

vi-

no

.

karam mašīna

kauna staba

pie

sacelties

ienaidniekiem»1

īstenajiem

ņas

carismu

«spēku

Krievijas

patriotiskiem

uz

ieraut

gāja oficiālās

buržuāzija

cara

aicināja

propagandas

pūlēdamas

iek-

un

ziedojumiem

tml.2

un

reakcionārās

Latviešu Niedra

publicēja

karu.

par krievu-japāņu

oficiozu maksā

viedokli,

devumiem «Mums iet

dēli

aicina

vojamā carisma

kara

Tiklīdz vērsa

karš

savu

ka

uzmanību

I.

Ļeņins

lapiņā

i.,

cara.

revolūcijas.

nedēļu pēc

Tāda

kara

lai

Jau

ka

to,

demokrātijas spēprese

konflikta

uz

gata-

par par

3

valkara-

pirms

raksturu, un

turp, kur

cara

gan

rakstīja

lai

vajadzīgs,

kara

uz-

vārds...»

Red.)

—

kapitālisma

ar

5

krievu-japāņu

«Krievijas

sirdīm

sociāldemokrātiskā

karš

«jāat-

izteicās:

Niedra

buržuāziju.

uzmanību

izcelšanos

esot

latviešu

uz

nosodīja

progresa

rakstu

upuriem... Nu,

uz

netaisno

iesākās,

lasītāju

carismam

no

ar

A.

«Sociāldemokrāts»

apdraudētu

saistīdama kara

CX

karā

reizē

neapšaubāmi

uzvara

notaļ

skanēja

(t.

nacionālo

sākšanās

kus. 4

dīdama,

...».

sēriju

aizstāvēdams

japāņiem

Attiecībā

sajūsminātām

ar

Zemes Tēva

gan latviešu

darbības

V.

brāļi

un

sociāldemokrāti

Latviešu

dību,

ka

rakstīja,

imperiālistiskajā

šai

nedalīti

un

jābūt divkārt... gataviem

mūsu

viņus

viņš

dziļu pazemošanu

ar

«Austrums»

Pilnīgi

Andrievs

pārstāvis

buržuāzijas

žurnālā

savā

būtību

jautājuma

norā-

un

novērstu

vērtējumu,

vis-

cēloņiem, tautas

nostādne ko

bija

sa-

devis

sarakstītajā KSDSP

sākuma

proletariātam»

6 ,

kā

arī

citos

dar-

bos.7

Cenšoties

atturēt

ka

tikai

1

dvēseles

Ļeņins V. I. Raksti,

2

«Rīgas Avīze»,

3

«Austrums»,

4

60

vergu

masas

no

piedalīšanās

«Sociāldemokrāts»

manifestācijās,

4.

var

sēj.,

1904, 27.

un

cildināt

340.

janv.

«slepkavu

Ipp.

(9. febr.).

1904, N° 2, 132. Ipp. «Sociāldemokrāts», 1904, Ne 22.

5

Turpat, 1904,

6

Ļeņins

V. I. Raksti, 41. sēj.,

7

Turpat,

8.

Nb 23, 7.—17.

sēj., 33.,

Ipp. 76.-77.

34., 37. Ipp.

«patriotiskās»

«Cīņa»

Ipp.

skaidroja, bandu»

un

visnotaļ

pausta ideja,

strādniekiem

«... vēsturiskais kopā

rot un

kopā

lisms»,

visas

ar

1

savienojieties!» lās

politikas

cijā

ļoti

bija teikts,

arī

cittautiešu

«Visu

Mūsu

brīvību ko

«izka-

zemju

Krievija sociā-

grib

proletārieši,

visas

jūgā

«...

organizējieties,

tautas.

viņu

«skaldi

principa

pēc

tur

jo

krievu

«Uzsaukumā»,

politisko

Rīkojoties

...

ar

izskaidroti carisma nacionā-

saprotami

starpā

sakari kustību.

proletariātu to,

proklamācijā

mērķi.

carisms

valdi»,

teikts

strādnieku

pasaules

BLSDSO

.

tuvi

nepieciešami

uzdevums,»

krievu

ar

ka

sociāldemokrātisko

un

Tāpēc,

rodat

biedri,

būs

uzvara

un

proklamā-

arī

draugus jūsu

uz-

2

vara

...»

.

BLSDSO

komitejas paraugam sekoja arī tās vietējās

ganizācijas.

Rīgas,

sociāldemokrātu

mes

tādas

niekus

apliecināt

proletāriski

tika kaldināta

kapitālisti

vijas

kopības

centās

Parasti

nebija attīstītas

šķiras

dāt

algu

zemāku

tālisti nieku

cerēja šķirā

šķiras Sai

tādā

nacionālas

Pirmkārt,

latviešu

jūtas

RīLat-

ārpus

lekškrievijas

zem-

strādniekiem mieru strā-

ar

strādnieki. reizē

radīt

Kapistrād-

proletariāta

vājināt

par

Rīgā. Konkrēti,

1

LKP CX

2

Turpat,

bija atkarīgs

un

un

pret

cittautiešu

kur

1.

aicināja

Latvijas

citu

nāciju

1898, N» 3.

strād-

grupu

apgaismots

strādāja

strād-

slejās

preses

strādnieku

daudzkārt tika

PVI bibliotēkas lapiņu fonds,

1903, Nb

Latvijas

nenoguruši

audzināja

cieņu

cementfabrikā,

no

nostājas.

sociāldemokrātiskās

informācija Rīgas

kas

sociāldemokrāti

vienotību

Latviešu

stāvoklis

62

un

sākumā

salīgt

viņi bija

domstarpības,

organizāciju

draudzības

niekiem.

vokli

dažās

sēt

strādniekus,

vietējie kadru

ļoti daudz

proletārisko

dama

turējās pre-

enerģiski

Gadsimta

iedzīvoties

šķiras

apziņa.

pretestību. jautājumā

niekos

nekā

skartu

strādnieku

sašķelt

un

carisma

nācijas

savervētajiem

apziņas

veidā

sociāldemokrātisko

uz

un

paustas

mācīja strādvisos

un

strādnieku

daļu

Baltkrievijā

guberņas.

par

prese

vidū.

proletāriešu

Lietuvā,

—

šķiras

mēģinājumiem

naidu

slāņus

Latvijas

internacionālistiskā

buržuāzijas

nacionālo

lai kādus

sociāldemokrātiskā

Latviešu

aktivitāti

politisko

savu

gadījumos,

šī varmācība. Tā

gas

tika

proklamācijās

grupas

or-

Kurze-

organizācijas,

pašas idejas. Latviešu sociāldemokrāti

varmācības

tim

Talsu

Liepājas,

atrostā-

strādnieku

galvenokārt

strādnieki

sezonas

1898.

ļoti

darba

1903.

un

krievu

iespaidīgi aprakstīja

vēciskos

sadzīves

un

sezonas

latviešu

Otrkārt,

nodarbināti

vērā

Latvijas

strādnieku

fabrikas,

berga

domātās

darbnīcu,

krievu

fabriku

strādniekiem

igauņu

valodā,

valodā.2

Arī

iespieda

proklamācijas

žos

un

Liepājas

mēram, Millera

arī

un

organizācija

vācu

tipogrāfijas strādniekiem.

Holma

lietuviešu

un

lietuviešu

gadījumos proklamācijas izlaida

parasti

un

latviešu

latviešu

un un

Eikerta

izdeva

—

grupa krievu

Rūten-

proklamācijas

valodā.

fabrikai

Kurzemes

ņēma

K° fabrikas, Kaplana

proklamācijas

Džutas

parasti

fabrikas,

Kļimova

latviešu

bija

uzņē-

Piemēram, Provodņika

hektografētās

un

kas

Atsevišķu

proklamācijās

fabrikas, Zengbuša

strādniekiem

sagatavoja

izplatīt sociāl-

centās

sastāvu.

nacionālo

darb-

par 1

viņiem.

pilsētu uzņēmumos.

dzelzceļu

tabakas

fabrikas

pret

sociāldemokrāti

strādniekiem

mumu

sašutumu

un

idejas arī citu tautību strādniekos,

demokrātiskās

necil-

strādnieku

apstākļus, apliecinot simpātijas

izturēšanos

īpašnieku

un

guberņām.

«Sociāldemokrāts»

gadā

pret darbā salīgtajiem zemniekiem uzņēmēju

Krievijas

centrālajām

no

«Auseklis»

gadā

valodā.

Da-

valodā,

pie-

3

Latvijas Sociāldemokrātija, pārvarot organizatorisko šķeltību bet

paralēli

Raksturīgs nieki

veda

iesāka

350

ass

Mēneša

darba

preču streiku

roku

ka

zemāko

un

atgriezās

piekāpties

1

2

—

«Auseklis», LKP CX

1898, Ne 6;

3

Proletāriskā

stāvokli,

ra-

nodomāts

tie atteicās

valde un

vi-

strādnieki

Liepājas

Dzelzceļa

divkārt

Liepājā

bija

strā-

spiesta

paaugstināt

«Sociāldemokrāts», 1903, Ne 11.

bibliotēkas

20, 30, 47, 74, 82, 86, 96,

paaugstināt

devēji

bija

atlaistos strādniekus

pieņemt

PVI

Kad

algu.

dzimtenē.

darba

turklāt

trūkums,

izskaidroja baltkrieviem patieso dāt

ko

gada

strād-

viņu vietā at-

un

mobilizācijas

pēc

apziņā.

noliktavu

prasīja

un

or-

idejas

1904.

slejās.

stacijas

strādnieku,

teica,

ņiem maksāt pašu

solidaritātes

beigās viņus atlaida,

baltkrievu

viņiem

sociāldemokrātiskās

«Cīņas»

sa-

organizācijas,

visu tautību strādnieku

minēts

dzelzceļa

vienprātīgi

piekrāpa: dies

gadījums

vienotas

proletāriskās

iesakņojās

Liepājas

darba algu.

ka

panāca,

arvien noteiktāk

nebija

nacionālās

darbojās

ganizācijas),

oktobrī

vēl

(tolaik Latvijā

lapiņu

fonds,

1903,

Ne

8;

1904,

Ne

18,

106, 129.

revolūcija

Latvijā.

M.,

1924,

387.-389.

Ipp.

63

darba

viņiem

vienprātība

Internacionālā strādnieku 12.

augustā

solidaritāte

Rīgā

vadīta

500 —600 cilvēku.

dažādu

tautību

dalībnieku

cijas

raksturs 1904.

gadā

3

risma

nacionālo

pašiem notikumiem

vienādām

no

skaidri

pietiekami

viss

liecina

dokli, par Ļeņina «Iskras» latviešu

revolucionārajā Taču

uzmanību

ties

uz

centēja

vienādiem arī

krievu

jas

atbildību,

tāpat

un

to,

ka

tiesības.

savukārt

neatlaidīgi

sākot

ar

pašām

demokrātu nevienas netiktu

vijas arī

1

2

3

4

64

zemes

domu

ideja

«Iskra»

1904, N° 9,

Bez

par

krievu

pilsoņu jāiegūst

ka ar

vajadzīga

Rietumeiropas

kustību.

Tā

pati

var

1904, N° 7, septembrī.

fonds,

teikt,

so-

ka,

latviešu

sociāl-

gadā,

nebija

1898.

proklamācijas, vienotību

ar

kurā

Viskrie-

ideja spilgti izteikta

nov. —dcc.

«Sociāldemokrāts», 1904, Ne 26.

izdecieša

Viskrievijas

pārspīlējuma

nešķiramu

rādīja Krievi-

ir

sociāldemokrātu

proklamācijām

LKP CX PVI bibliotēkas lapiņu

«Cīņa»,

ak-

tautām

presē.

«Cīņa»,

balsto-

apcerējumā

par

uzsvērts,

sociāldemokrātijas

revolucionāro

faktu

proletariātu,

pirmajām

savienības

pausta

latviešu

un

jautājumā

faktus,

Latviešu

kustību.

latviešu

vie-

ietekmi

idejisko

«Iskra»

apspiestajām

attīstības

visas

ca-

tiem

un

pozīcijām. Tas

lielo

ka

pašu

uzsvēra

vumos

ar

par

vieniem

drausmīgi beztiesīgas

brīvas

vienotība

tas,

varmācības cik

arī

ciāldemokrātisko

sociālde-

momentus.

carisma

tautas,

grau-

kopēju principiālu

nacionālajā

principiem,

strādniekiem,

mazās

pats Rīgā

latviešu

šķiriskām

par

ārkārtīgi

arī

prese,

īpatnējos

Aprakstot

Tāds

svinībām

sociāldemokrātijā.

saista

sociāldemokrātiskā

demonstrā2

materiālus uz

bija

skanēja

pret ebreju

un

līdzīgus

atsaukšanos

politiku,

Arī

Maija

«Iskrā»

Ļeņina atrodam

presē

laikā

internacionāls.

manifestācijai 4 gada oktobrī.

1904.

vidū

revolucionāru

Pirmā

strādnieku

notika

piedalījās

kurā

valodā.

gada

sakara

Sibīriju

uz

demonstrācijas

bija

1903.

ēkas

stacijas

izsūtīšanu

krievu

un

Gadsimta sākumā

mokrātiskajā

rīcībā.

kopēja

protesta

un

Belostokā

«Cīņa».

spilgti izpaudās dažādu nāciju

Izsūtāmo

sastāvs

arī

bija

secināja

demonstrācija,

pārstāvji,

latviešu

aicinājumi

tiņu

pie

cēlo-

«galvenais

uzvaras 1

Dvinskas

revolucionāru

sociāldemokrātu apm.

...»

sociāldemokrātu

un

notiesāto

ar

Strādnieku

algu.

strādnieku

nis:

1903, Ns

14.

tai

bojās

internacionālo

Sociāldemokrātijas

Latvijas

plašināšanās

šā

un

pašā virzienā sevi

apzināties

atainojums

procesa —

šķiras

pa-

presē dar-

partijas

palīdzēja Latvijas

strādnieku

par

sakaru

proletariātam

pasaules

armijas

daļu. Kopš XIX gadsimta 90. gadiem latviešu marksistiskā sistemātiski

prese

tiskās

kustības

tikumi: stu

lieli

gresi

un

nodaļas,

tika

vai

arī

F.

1905)

partiju

citi

Starptautiskajā legāts 1904. F.

Roziņš

kreisā

latviešu

citi

un

ārzemēs,

F.

lepazīdamies

vācu

miņās

Roziņš

transporta

vācu

Latvijā

de-

ilgus

gadus

F.

Mēringu,

sociāldemokrātu valodā

vācu

laida to

un

materiāliem

ar

ārzemēm

brošūru

klajā

par

Bernē

1901.

atmiņās

T.

noorganizēt

darbinieks

organizētājs

tieši

norāda,

transportu

nokārtot:

darbinieki nodibināja rakstu

redakcijām

ārzemēs bez

biedri

palīdzēja

neatlaidības

un

Kēnigsbergas ar

prāva

nelegālās

PVI

sa-

bijis iespējams vadošie

sakarus

kas

ar

bet

organizācijām,

1904.

gada

prasīja

Latvijā,

jūnijā

bija

transportēšanu

Millers V., Stumbiņa E. Fricis Roziņš,

LRP CX

LSD

laikierin-

daudz

3

literatūras

Proletāriskā revolūcija

—

Kovaļevskis

nebūtu

darbā,

at-

sociāldemokrātu

vācu

nepieciešamos

ikdienas

pūliņu.

LSDSP

J.

sociāldemokrātijas

vietējām

un

savās

patstāvīgo

palīdzēja Vācijas

Hāze.2

G.

ka

Vācijas visus

pirmo

daudzus to skaitā

Kalniņš-Misters

organizācijas

To

gadā.

darba

literatūras

uzzinām

internacionālajiem sakariem, Rīgas

par

nelegālās

par

Krieviju,

uz

pašaizliedzīgās palīdzības praktiski

3

LSDSP

Amsterdamā

Lībknehtu,

Pēc

sarakstīja

kustību

sociāldemokrātijas

2

kā

un

kongresā

K.

—

sociāldemokrātiem.

stāsta

transportu

1

—

sociāldemokrātiju

daudziem Internacionāles

ar

citiem.

un

no

faktus

spilgtus

tīta

(1898

gados

gadā. 1

transportēšanu

das

kon-

speciālas

nu

sociāldemokrāti,

iepazinās

darbiniekiem

spārna

ierosinājuma

vās

birojā

Internacionāles

par revolucionāro

ar

latviešu

Sociālistiskajā

vai

Šais

rakstos.

pārstāvēja

Rolandi-Holsti

1905.

Internacionāles

un

analizēti

un

no-

atsevišķu val-

gada augustā.

dzīvodami

H.

kongresi

aprakstīti

piedalījās

nozīmīgākie

Maija svinības,

atsevišķos

Roziņš

sociāldemokrā-

un

Visi

Rietumos.

Pirmā

streiki,

sociālistisko

strādnieku

apcerēja

attīstību

318.

PA, 35. L, 12. apr.,

104.

tieši

uz

sais-

Krieviju

Ipp.

Ipp.

144. 1.,

11.

lapa.

65

Vāciju

caur

policija

septiņi

soņus;

Tilzītē

un

viņiem

no

literatūru.

krievu

un

bergā

Krievijas

sākās

prāva,

atrada

1904.

valodā.

carisma

pil-

kas

bija nele-

literatūru

29.

jūnijā Kēnigsinteresēs

reakcijas

diskreditēt

bija

vācu

transportēt

nelegālo

gada

prūšu

un

mērķis

kuras

Prūsijas

deviņus

sociāldemokrāti,

bija

Kratīšanās

latviešu

palīdzību.

apcietināja

sociāldemokrātiem

Krievijas

palīdzējuši gālo

sociāldemokrātu

vācu

ar

Mēmelē

Krievijas

revolucionārus. tika nosaukti latviešu

Prāvā krēti

Kēnigsbergas

prasīja hes

apgabaltiesas

Rīgas

latviešu

studentu,

nigsbergas Prūsijas

atklātā nieku

tiesas

K.

te

tiesīga,

volūcijai

ir

X-

sapulcēs bergas kādā

«Cīņa»

3

Rīgas

prāvu.

KSDSP

«Cīņa»,

sniedza

Lībknehta

pieņēma

piedalījās

2

5

66

runā

absolūti

ir

Sibīrija

un

Šlisel-

un

svēts

viņu

23.

bez-

palīdzība Krievijas gan

80

Tā,

sīku

tika

runa

informāciju

atstāstīta

sociāldemokrātiskie

re-

pienā-

piemēram, protesta

Rīgas

organizācijas

prāvas

par

gandrīz

vārdu

strādnieki

savās

sakarā

protesta rezolūcijas

ar

rezolūciju

rīkotā

Kēnigs-

pieņēma kurā

sapulcē,

cilvēku. 5

1904,

N°

5,

41.—42.

Ipp;

Proletāriska

revolūcija

Latvijā,

Ipp. Millers V.,

Stumbiņa

Jīu6khcxt Ķ.

E.

Fricis

H3ČpaHHbie

Roziņš,

peqn,

nHCbMa

128. h

59-63. 4

spožā

patvaldība.

—

bet

2

Iznāca,

ekspedīciju sistēma,

emblēmas

noziegums,

Lieci-

Roziņš)

aizstāvības tauta

Krievijā soda

F.

G. Hāzes

un

Krievijas

vācu sociāldemokrātu

vārdam. 4

1

divas

arī

izdomājumus.

kaismīgajā

drausmīga

nevis

Laikraksts

460.

Bēbeļa

Tomēr

cerības.

3

norisi. pa

savā

cariskajā

ir

runāja

apsūdzētāju

diskreditēta

ka

valda

burga. Tāpēc kums.

Lībknehta,

tika

valdībai

A.

teroristiem».

un

«no-

revolucionārus

reakcijas

(prāvā

runas

Lībknehts

jūlijā uzsvēra,

cara

transporta

vācu strādniekus

Krievijas

neattaisnoja

atspēkoja

ka visvairāk

Kārlis

bet

«ļaundariem

par

prāva

pārliecinošās

uzstāšanās

par

pieCīri-

par

Skubiķi, ko Kē-

galveno

apsūdzēja

«sazvērestībā»,

aizstāvju

un

ziņas

sociāldemokrātu E.

iestādes

iztēlot

mēģināja

vārdi. Kon-

februārī

gada

1

varas

un

1904.

prokuroram

uzskatīja

policija

organizētāju. devībā»

sociāldemokrātu

virsprokurors

«Cīņa»,

1904, N° 6.

Bez cīņas

nav

uzvaras.

R.,

1963, 231. Ipp.

Ipp.

eraTbH.

M.,

1961,

c.

58,

Berlīnē

sapulcēs

lucionāriem tieši

Kēnigsbergā tūkstošiem

un

apliecināja

atzina

un

tiem.

palīdzējuši

aina.

izteiksmīga

Berlīnē

vācu strādnieku

kā

arī

visai

uzstājās

pusē

ķeizara

un

tau-

viņu

sūtnis

Krievijas

cara

cara

revo-

atklājās

prāvā

iestāžu

varas

Muravjovs,

Ostens-Zakens,

ka

pareizu,

Kēnigsbergas

Prūsijas

masu

līdzjūtību Krievijas

pilnīgi

par

1

ministrs

valdības

cara

kvēlo

savu

policijas

okšķeri,

kas bija izsekojuši sociāldemokrātus. Apsūdzēto bija vācu, krievu un latviešu strādnieki. Internacio-

pusē nālā

4.

reakcija pret internacionālo revolūciju!

LSDSP

ĪPATNĪBAS.

RAŠANĀS

Uz

internacionālisma

nacionālajā

gramma kā

centralizētas

sturu.

1903.

visas

lodas kas

un

saliedēts

tiskie

jumi, katra

ar

bet

to, ka

.»

jārada

un

kā

bez

kas

teorē-

iet

jautā-

atsevišķi,

uzbrukuma

sava

patstāvīgās

va-

proletariātu,

izlemti

tiek

ka

pret

vienotai,

mums

organizatoriskie

organizācijas,

jāvājina

cīņu

par

visu

uz

kopīgi

vienmēr

rak-

rakstīja,

jāuzstājas

organizācijai,

daudzās

sadrumstalojoties jās..

mums

taktikas

nevis

ceļu,

pro-

organizācijas

Ļeņins

izšķirības jābalstās

nevis

savu

I.

patvaldību,

pret

buržuāziju

praktiskie,

un

—

cīņu

V.

kaujinieciskai

tautības

Ļeņina

pamatotā

jautājumā noteica arī pašas partijas

februārī

par

Krievijas

centralizētai,

idejām

RAKSTURS

internacionālistiskas

gada

jautājumos

«...

ORGANIZATORISKĀ

UN

FEDERĀLISMA CĒLOŅI

spēks, parti-

politiskās

2 .

Tādu

uzdevumu

izvirzīja

radīšanas

partijas

procesā

grūts uzdevums, ja ņem vērā Krievijas nacionālo

kārtīgo veidojās

sastāvu,

«dažādo 3

atsvešināšanos»

V. I.

sociāldemokrātiem.

Krievijas

visiem

un

sociāldemokrātiskās

tautību

ļoti

Ļeņins

bija proletariāta daudz-

strādnieku

dažādos

Tas

šķiras

apstākļus,

organizācijas

dažādos

ār-

kādos

Krie-

vijas rajonos. internacionālā

Partijas

neizveidojās taču

visai

3

Ļeņins

Tas

komplicēts

1 LKP CK 2

uzreiz.

PVI

V.

I.

6.

bija

process,

PA, 35. f.,

Raksti,

struktūra gan

12. apr.,

sej.,

287.

visas

kurā

144. 1.,

valsts

neilgs

mērogā

(1903 —1906),

vajadzēja

pārvarēt

18. lapa.

lpp.

Turpat, 401. lpp.

67

sociāldemokrātisko

Kā kā

savrocību

pulciņu

radu-

vēsturiski

un

sadrumstalojumu.

šos

latviešu

zināms,

vienas

laika

zināmā

sociāldemokrātija

organizācija

nācijas

izteicās

posmā

sociāldemokrātisko

cionālo

tās

un

darbinieki dažādu

federālismu

par

partiju

radās

sākotnēji

vadošie

na-

attiecī-

savstarpējās

bās.

Šo

saistīti

cēloņi

parādību

Viskrievijas procesiem,

ar

tiklab

vietējiem,

ar

objektīviem

kā

ari

ar

fak-

subjektīviem

un

toriem. kā

LSDSP

veidošanās ciāli

vienas

nācijas

augsts

sasniegts

XIX

tikai

lielākā

niecības

vidū

daļa

bija

arī

XIX

zināms,

Tieši

Lauku

tāpēc

un

Lat-

rūp-

skaita

iedzīvotāju

60. —90.

gadsimta

sa-

bija

nodarbināto

tirdzniecības

rezerve

so-

Latvijā

laukiem.

uz

bezzemnieki.

ārkārtīgi straujo

un

pilsētās

Kā

līmenis

lauksaimniecībā

beigās

bija prāva

attīstībai,

pieaugumu

bet

pilsētās,

gadsimta

strādnieku

attīstības

iz-

partijas

savdabīgajiem

ar

apstākļiem Latvijā.

kapitālisma

ne

iedzīvotāju vijā

vispirms

izskaidrojama

ekonomiskajiem

mērā

sociāldemokrātu

gados

un

tā-

pat arī vēlāk deva galvenokārt pašas Latvijas lauku iedzī-

votāji. Latvijas strādnieku šķira Vidzemes XIX

veidojās galvenokārt Pēc

B.

pavisam

tiem

Vidzemes,

zemes

no

53 776

un

35

aptuveni

dam šādas

14,68%-

latviešu

J.

Zīmīgi,

ka

un

Rīgas

lielākā trešā

metālapstrādes

57 139

grupa

skaitā

darbā atrosastāvu

Rīgas bija

krievu

—

Kur-

no

to

nacionālo visu

svarīgākajās

latvieši

daļai

169 944 ienākušu

Netjosina

bija 48,8%

otra

27,47%

—

grupas:

strādes

1

no

datiem,

Vilkās

guberņām,

Krievijas

lietuviešu.

strādnieku,

lielākajai

pa

nieku

tūkstoši

no

ziņas par Rīgas proletariāta

rūpnīcu

strādnieki

54 881 citām

no

sākumā:

gadsimta

rēs

tolaik

kalpiem.

gadsimta beigās Rīgā bijis

iedzīvotāju,

un

Kurzemes

un

fabriku

lietuviešu

strādnieki,

rūpniecības

noza-

strād-

veidoja visprāvākās rūpniecībā

63,38%,

kokap-

rūpniecībā 57,21%, poligrāfijas rūpniecībā 54,02%

utt. 2

Tādejādi Latvijas tāpat kā

1

2

citos

ripoojieMbi Herecun

peaKUHH. Pāra,

68

HCTopnH,

10.

proletariāts bija

Krievijas

t.

Pačcmee

1958,

c.

18.

6.

daudznacionāls

rūpniecības rajonos

P.,

1962,

ABii/KeHHe

b

c.

un

83, 85, 86.

Pure

b

nepHOA

visā

gluži valstī

kopā. īpatnība bija tā, ka viešu strādnieki. metālisti

nieki,

Turklāt

proletariāta kodolu fabriku tiesu

lielāko

bija

veidoja lat-

kas

latvieši,

strād-

kadru

rūpnīcu

un

jau iepriek-

šējās paaudzēs bija mācījušies pazīt kapitālistisko ekspluatāciju baronu muižās un budžu saimniecībās. P. Stučka, paturēdams

vērā

letariāts

vecāks

ir

Kurzemes

nekā

bijušie kalpi fabrikas

gatavoti

Šis

zemnieki. ka

īpatnību, izteicās,

šo

Latvijas

v.

masveida

bija

toties

c,

darbaspēka,

pēc

agrāro

speciāli

centros

rūpniecības

Pēterburgas

nekā

vēl

Latvijas l

un

bija vairāk

kaimiņu

šķiet,

pieprasījuma

nebija

pieplūduma

sa-

guberņu

taču

pētījams,

pēc

Maskavas,

no

pēc nekvalifi-

pieprasījums strādniekiem

sezonas

pro-

«...

Vidzemes

.

amatnieki

lauku

darbam

kvalificētu strādnieku

cēta

kapitālisms

un

jautājums

ka

...»

būvstrād-

un

niekiem. Tā

krievu

radās

savdabība

Latvijā

lielai daļai

bija

bija

sarāvuši

darbos

mēram,

—

Rīgas

fajansa

Maskavas

krievu

un

vecticībnieku.

Kuzņecova

111

strādnieku

maijā

ļos.

2

Bija

Tādu

gada

deva

runāja

darbu šajā

lepriekš

un

par

«Proļetarij» to,

cik

minēto

vietējo

1

Strādnieku Kalendārs,

2

111

c-be3A

«Bncpca»,

1919. M.,

11(24)

hhb.;

dumpja laikā

lai

ne

Taču

arī

virsū

šī

strād-

darbībai.

pēc pirma-

vajadzēja ilgos

vienu darīt

reizi

un

1899.

apstāk-

ga-

laikrak-

boļševistiskie

īpatnību deļ

PCZIPn. ripoTOKOJibi. 1905,

prāva daļa

vien

ar

rūg-

sociāldemokrātisko

3

radās

vispirms

laikā

komi-

streikotājiem

gads.

pie-

apzinīgi,

revolucionārai

grūti

grupā.

maz

patriarhālos

vētrām strādniekiem

strādnieku

organizācijas

3

1905.

Rīgas

ka

satricinājums,

apzinīgai

pieredzi. Revolūcijas

«Vperjod»

laist

īpašos

kolosāls

atmostos

un

vēl Rīgas

c).

v.

strād-

rūpnīcas

minēts,

ne-

sezonas

grupa krievu

KSDSP

atpalikuši

dzīvojuši

satricinājumu

dos krāt sti

kas

vajadzīgs

daļa

jām Piektā

tumu

vēl

komplektējās,

porcelāna

draudējusi

policija

kuzņecoviešus, nieku

lielum

pa

kas

pilsētām

liela

No viņiem un

kongresā

ir

piemērs minēts fakts, ka

gada

uz

strādāja

priekšpilsētā.

tejas pārskatā KSDSP kā

kontingenta

Tie

zemnieki,

zemi, bet nāca

ar

dzīvoja

pastāvīgi

strādnieku

Rīgas

strādnieku sākumā.

bet

strādnieki,

nevis

saites

gadsimta

(mūrnieki, remeši, cementfabriku strādnieki

Rīgā

nieki

lietuviešu

un

XX

latviešu

46.

M.,

sociāldemokrātiskas

strādnieku

vidū

—

Ipp. 1959,

c.

581.

«npoJieTapmi»,

1905,

3(16)

aßr,

69

gadsimta

XIX

gustā vada

Rīgas

sāka

rasties

bija, saistīti

dojās

(100 cilv.). Viens

KSDSP

no

kad

laikā,

radās

krāti

1900.—1903.

skatīt

par

Te

kas

rai,

vietā

zējas zeme.

kā

šķirai

zāciju ram,

dāks.

M.

1

tādu

2

70

pēc

atrodami

visšaurākā

ka

«...

savās

Lasālu,

nacionālā

strādnieku

mājās

Tā un

kā

ir

šķi-

jāorgani-

tieši

1902.—1903.

linA HMJT,

kontingents atradās

Baltijas pirmie

strādnieki.

Ir

savā-

bija

tad

krievu

gada Obuhovas un

Piemē-

Pēterburga,

strādāja lielas

pulciņu

krievu

me-

streika

rūpnīcu

organizētāji zināms,

uz

strād-

cik

uz-

liels

Tallinas organizācijas radīšanā. gadā Igaunijā izveidotās grupas, kuru

Komunistiskās

Ipp.,

1901.

Obuhovas

organi-

apstākļos.

veikums

Kaļiņina

Latvijas

tuvu

uzņēmumos

Sociāldemokrātisko

bija

citādos

strādnieku

laikā

pirmajā

organizāciju.

sociāldemokrātisko

mazliet

grupas. Pēc izsūtīti

nacionālu

malienēs

ģeogrāfiski

Tallinas

organizācijas

formas

ritēja

krievu

Igaunijā

1901, 52.-53.

3

cīnīties,

kas

Kritizēdams

tās tiešā cīņas arēna ir viņas pašas šķiras cīņa nevis pēc satura, bet... «pēc

nacionālajās

ņēmumos

Tāpēc

no

atzīst,

sociāldemokrātu

tālstrādnieku

ir

vārdus,

kritikā».

un...

tās

par

Tallinu tika nieki.

uz-

nacionālais

vai izcelts.

Marksa

reizē

sociāldemo-

organizāciju

savu

te

masām

organizācija.

latviešu

Organizācijas

uztvēra

spētu

veidošanās

Narvas

2

iedīgļi,

grupas

ir nacionāla.» 3

Latviešu

Citās

X

kustību

vispār

Tiktāl

veidojās

minēt

Markss

K.

tā

formas»

sastāvdaļu.

Koliške-

V.

atmiņās aizrāda,

latviešu

sliekušies

programmas

strādnieku

viedokļa,

uzņēmumos

strādnieku

ar

ka

nekādi neesot akcentēts

būtu

lai

un

aizrāda,

gadā

KSDSP

«Gotas

viņa

KSDSP

pirmie

izveidota

pilnīgi

Koliškevičs

V.

raksturs

ne-

izvei-

Rīgā

dibinātājiem Rīgā

grupas

sociāldemokrātiska

saistīta

Turklāt

vidū

tie

jau nodibinā-

tai

dažos

ļoti rūpīgi uzrakstītajās

jau darbojusies cieši

strād-

taču

grupa

gadā

1903.

no-

1

savās vēlāk

tai

un

strādniekiem

krievu

ar

«Iskras»

au-

visa

studentu

gados,

90.

gada

—

organizētu

krievu

institūta

gadsimta

gada beigās,

1901.

gadu

1000

apvienoja

XIX

1899.

pulciņi, 1902.

ap

strādniekiem.

ar

sakari

ka

kas

un

Politehniskā

Rīgas

pulciņi

vičs

gados atsevišķi

organizācija,

nieku.

jās

90.

organizācija

67.-68.

e3A

PCflPn. ripoTOKOJibi,

UTIA HMJI, Kn3Hb», Ns

pret

patiesība

1 «Pēterburgas Latvietis»,

1906,

to

dziļš šķiru konflikts,

šķiru

zemniecības

un

kā

konflikts,

pirKrie-

uzsvēra,

sevišķi

Latvijā vētraino revolucionāro notikumu pamatā

vis

88

7

programmu.

rakstījis

majiem darbiem

ka

darbos

jautājums

Stučka

pašvaldība»

un

dažādās

muiž-

1906.

—

1907.

pēc

vēlēšanu

g.

šķiriskiem

norētu

nacionālās

galveno

ņas

nevis

uzsvēršana

patiesības

un

visi

pēc

ka

nenozīmēja,

tās

risināšanu

grupējumi veidojās

nacionāliem

motīviem. 1

Sas

sociāldemokrāti

uzdevumus.

atbrīvošanās

saturu

uzdevumu

kad

kampaņās,

un

Rādīdami

igcī-

galveno virzienu, viņi nacionālo šķiru

pakļāva

sekmīgai

cīņas

norisei. P.

Stučkas

Pie

«...

nedz

mums

1905.

dams, ka nālās

darbos atrodama

tautas

latviešu

1905.

ne

2

vēsts...»

latviešu

P.

buržuāzija kustību.

atbrīvošanās

Analizēdams

partijas

jautājumu,

P.

vadīja

risina

blēmu, bet gan dzīves izvirzītu, saistītu

darbu

teikšanās Piektā zunga

toja, tika

nepieciešamu

tiesībām

gada

viņš

būtību.

šķirisko

nacio-

vadīt

punktus

un

ar

par

tā

nacio-

akadēmisku

pro-

praktisko revolucionāro

uzdevumu. Par sakarā

parādīdams

Baltijas

1904.,

uzsvēr-

proletariāts,

nevis

rakstīja

notikumiem,

norādīja,

uzdevumiem. 3

programmas

Stučka

nedz

buržuāzijas

nebija spējīga

To

raksturu.

savdabīgo

Stučka

bija pakārtota proletariāta šķiras

nālo

nozīmīga tēze par

vēl kāda

cīņas

revolucionārās

no

g.

gada

nāciju pašnokonkrētiem

ar

lo-

pašnoteikšanās

vācieši

šo

lozungu izman-

lai glābtu savas privilēģijas, kas revolūcijas laikā apdraudētas. Poļu nacionāldemokrāti tā paša lozunga

aizsegā cerēja nodrošināt savai šķirai monopoltiesības valdīt

tautu.

poļu

pār ka

tāda, bez

ir

tiekami

No ir

P.

P.

šo

tiesību ka

uzskatīja,

aplūkojamā partiju

R.

jautājuma

raksts

viedokļa

«Provinču

programmā».

ir

tautām

programmas nav

pie-

Poļu

jau

noteikti

4

P.

elektori

Stučka

bet

tagad

izteicās Tiflisā

autonomiju.

grammas

punktu par apgabalu autonomiju.

«Atvases», Stučka P.

3

Turpat.

4

«Nākotne»,

I. Pēterburgā, 1905.

sociāldemo-

sociāldemokrāti

plānus,

Sociāldemokrātu

ievērojams

sevišķi

autonomija

autonomijas

Luksemburga

autonomiju.

2

visām

šis

Kaukāza

1

nāciju

atšķirība

izskaidrojuši.

noraidījuši

rētiķe

aizstāv

Stučka

programmās

principiālā

svarīgs, bet sociāldemokrāti to vēl

ļoti

Stučkas

krātu

bija

lozunga

sociāldemokrāti

izņēmuma.

punkts

Sociāldemokrātu

tiesību

pašnoteikšanās

pamatoja

agrāk

viņu

par

teo-

Polijas

izteicās LSDSP

pret pro-

1907, 36. Ipp.

gads Latvijā. M.,

1926, 4. Ipp.

1906, Ni 4, 48.-49. Ipp.

89

P. Stučka

balstījās

nacionālistiskām

lielas

tāpēc sociāldemokrāti skaldīšanu.

P.

sociāldemokrātija, laikā

pašā

visām

izteicās,

bam būt Ir

tikai

kā

brīvās

lielā

runādami

pusi, bet

sociāldemokrāti

ministratīvo

ekonomisko

un

Gri-

abu, tolaik vis-

uzskatīja,

saprot P.

vie-

un

ka

tie

ir

sociāldemokrāti,

parasti

pusi.

tieši arī

kuras

...

autonomija

ka

uzsvēra,

gan administratīvo

politisko,

sevis

ar

Krievi-

vienīgu

priekš

—

autonomiju

tai

vienlīdzīgi

tauta.» 2

arī

pašvaldību, ar

sa-

Latviešu

autonomiju,

precizēt

terminu

tomēr

vietējo

par

ekonomisko

viešu

centās

1

rakstā

savā

brīvību

brīva

jēgu. P. Stučka

sinonīmi,

mērā

citā

«...

tauta noteic

Krievijas

province, valsts

autonomiju.

tautām tikai

...

Stučka

—

valsts

tautām... Vienu

sinonīmus lietoto

tējā pašvaldība

dažnedažādām

pret vienotas

kādā

tikai

katra

ka P.

svarīgi,

notaļ

Stučka

grib

visām

un

apmērus

un

ir

provinču

pārējām Krievijas

jas brīvvalsti veidu

demokrātiskas

principā

aizstāv

Viņi

valsts

maza

separātiskām tendencēm ir daudz lab-

un

nekā

vide

vēlīgāka

to, ka

uz

tur

Stučka

tikai

prātā

katrā

ziņā gan citi

un

lat-

domāja plašu politisko,

ad-

vienotas valsts ap-

autonomiju

gabaliem. P.

Stučka

īpatnības jumā

ciju

tautu

piespiedu

vajadzēja

lietderīgums.

asimilācijai)

P.

Stučka

ir

kopība...» P.

nālo naidu.

izzudīs.

jas

1

atspēkoja

tur,

Demokrātisms

jēdzieni. Tāds kur...

Kaukāza

prin-

uncen-

apvieno-

apzināta

elektoru

autonomiju,

demokrātisku Tas uzsvērts

pašvaldība».

«Nākotne»,

3

«Nākotne», 51.

autonomiju, arī

Autors

kas

šķiru

grupas

apsvē-

saasināšot

nacio-

ieteica,

Latvietis»,

1906, I.

1906, Ne 4, 50. Ipp.

Ipp.

janv

un

nacionālais naids tieši

nezināma autora rakstā

1906, JVfe 4, 50. Ipp.

«Pēterburgas Turpat,

«...

pēc apgabalu

centrālisma

Viņš centās pierādīt, ka, likvidējot spaidus

2

4

90

4

tikai

prasība

demokrātiskā

savienojami

apgabalu

pret

īstenojot

jautā-

sociāldemokrā-

3

Stučka

rumu

gluži

ir

iespējams

ka

uzsvēra, uz

cipa vienotas valsts celtniecībā.

jums

konkrētās

nacionālajā

pretī jebkuru spaidu pilnīgu likvidāplašu autonomiju, ko nosaka praktisks

autonomijas pamatota trālisms...

jautājuma

politikai

likt

apgabalu

un

nacionālā

Carisma

(mazo

tiem

vērā

ņēma

Krievijā.

nosakot

«Latvi-

autonomijas

robežas, tās

paturēt sadalīt

ierosināja Igaunijā

ierobežotu Baltijā Šāda

1

vienotība.

nomiju

prasīt

var

valstī

apstākļiem. Kas

latviešu

radās

Nacionālās

dažāda

visciešākā autovi-

malienes,

paturot vērā,

ka

atkarībā

konkrētiem

no

autono-

paši, agrākie.

tie

prasība joprojām bija nāciju allaž

dokumentos un,

tika

kā

izvirzīta P.

parādīja

pro-

revolūciju?

gada

palika

principi

programmas

nacionālajā

1905.—1907.

ar

tiesības, kas

demokrātu

intereses.

c.

apgabalu

ka

sociāldemokrātijas

sakarā

Programmas galvenā teikšanās

v.

nacionālās

vienības,

būt

var

un ne-

2

jauns

grammā

krievu

izveidosies

uzskatīja,

Krievijas

izveidojušās

pakāpe

mijas

visas

Latvijā

—

demokrātismu, lai

rezultātā

Stučka

P.

vērā

Viņš

un

vienībās

dzīvojošo vāciešu,

praktiska risinājuma

tautu

sas

divās

Baltiju

ņemt

intereses.

teritoriju

mazākumtautību

un

īstenot konsekventu

un

—

konkrētu

prātā

sastāvu

nacionālo

pašno-

latviešu

sociāl-

Stučkas

rakstu

analīze, arī komentēta. Visai

Un

abstrakti.

citām

tas

ir

pilnīgi

kustības

šķirām

un

konkretizējās

Nacionālās

Nacionālo

Tai

Krievijas.

tismu, vajadzēja rot

to

balu šanas

kustības ir

bija

gribēja

ja

tiklab

atbilda arī

pret

un

prasība skanēja

agrāk

abstraktā veidu. ka

rādīja,

pret

šī

prasība.

dzīves

atdalīšanos

īstenot

tautu

citas

sadursmju

1905.—1907.

noteiktāku

nepieciešama

ekonomiskās

kā

atklātu

vēriens

sociāldemokrāti

laikā,

šī tā

nacionālās

Nebija

daudz

apmierināt malieņu

interesēm,

tomēr

šī

pieredzē

ieguva

un

pašā

vēsturiskās,

autonomija

saprotams.

cīņas

atbrīvošanās

malieņu

konkretizēja

revolūcijai

politiskajām partijām.

prasība Krievijas apstākļos

no

Līdz

pieredzes, nebija

to

revolucionārās

gada

prasība

sociāldemokrāti

formulēta LSDSP programmā,

bija

atbrīvošanās ar

latviešu

autonomijas prasību.

apgabalu gan

ka

svarīgi,

demokrā-

intereses,

ievē-

īpatnības. Apga-

apspiesto patvaldību

atbrīvo-

nāciju

vērstās

cīņas

interesēm. P.

cionālās

tik

reiz

1

2

tik

viens

konkrēti

programmas

saskaņu

un

bija

Stučka

tiem, kas

ar

no

pirmajiem

izanalizēja

šo

Krievijas

svarīgo

punktu, parādīdams

demokrātiskā centrālisma

marksis-

partijas

būtību,

principu.

na-

nozīmi Pirmo-

precīzi tika formulēta arī latviešu sociāldemokrātu

«Darbs»,

1906, N?

11.

(24.)

«Nākotne», 1906, J\fo 4, 51.,

janv. 53.

Ipp.

91

nostāja būt

brīva

brīvās Krievijas

par visai

kļuva

pret Krieviju:

attieksmi

Latvijas

par

tikai

formulu.

populāru

nomijas ideja, kas bija radusies laikā

pirmās revolūcijas laikā

nacionālās

savas

nālā

jautājuma

dību,

latviešu tāmi

buržuāzijas konsekventi

raksturu.

zija

Liberāli

daļas

aprindu

konstitucionālo mokrātu žot

F.

par

pret

pašu

divkāršā

ceļā.

Latvijas

māta zemstes viešu sīta

un

Tas

1

92

jūga

bija

divkāršā

par

savas

atbilda avīzē

likvidēšanu

tau-

nācijas

absolūtā

vairākuma

prasība, bet patiesībā

autonomija,

administratīvo,

un

ne

izvir-

bija do-

vairāk.

1

programmā bija kas

dotu

saimniecisko

par

uzvarošas

«Mājas Viesis» gan tika

tipa vietējā pašvaldība

sociāldemokrāti

konkrētās

īpatnības

administratīvās

guberņu

guberņas,

ir,

Latpra-

patstāvību un

kultūras

risināšanā.

Latviešu

mes

tas

labējā

vispār

patvaldības gāšanu, tas ir,

par

nacionālā

apgabalu

jautājumu

agrākās

Galēji

īstenībā

cīnījās par pilnīgu

«autonomijas»

vietējo politisko,

juma

jūgu.

partija

de-

uzstā-

neuzdrošinājās

sociāldemokrātijas nacionālajā plaša

un

palīdzību ierobe-

atbrīvošanu, par visu vācu muižniecības privi-

interesēm. P. Zālītes zīta

mantīgās

buržuāziskās

saglabāšanu.

lēģiju iznīcināšanu

revolūcijas

taču

buržuā-

ierobežot

progresistu

reformu

saglabāšanu,

sociāldemokrāti

nacionālo

galīgu

tautas

latviešu

latviešu

patvaldības

cara

režīma

jūga

Latviešu

cara

pro-

tautisko

nācijas

šauru

ar

uzska-

nacionālās

paredzēja

reformistu,

ar

kundzību,

Latviešu

līdzšinējā

nacionālā

tas

tiecās

muižnieku

Veinberga

ļoti

patval-

pret

patiesi

un

virziena

Turklāt

demokrātu,

partijas

vācu

ties

spaidus

nacio-

programmām

programmās

interesēs.

Krievi-

un

Salīdzinājums

sociāldemokrātu

reformistiskā

nacionālos

Latvijā

cīņu

ar

interesēm.

revolucionāro

nacionālajās

savās

pamatā lika

saistīja

nacionālajām

latviešu

apstiprina

grammas

izpausmi.

revolūcijas

uzdevumus

kopējos

proletariāta šķiras

par

pirmās

programmas

atrisināšanu

gadā auto-

jau 1904. gadā, Krievijas

Krievijas

revolucionārās kustības

jas

1917.

Tādējādi Latvijas

ieguva pilnīgi izveidotu

sociāldemokrāti

Latviešu

«... gribam

tauta ...», kas

latviešu

Vidzemes

«Mājas Viesis»,

un

ņēma Latvijā.

robežas:

igauņu

guberņas

1905,

nov.,

Viņi

paredzēja

domāja

daļā

latviešu

N° 51.

nacionālā

vērā

sadalīt

un

daļas

no un

jautāgrozīt Vidze-

Kurzemes

Latgales

izveidot

vienotu

not latviešu

Latvijā valodas

bija

sevišķi

Latviešu

ka

dokumentos

šanas

Latviešu

jau

jo

tas

nevis

un

tāpēc sociāldemokrātu programmu, bet

pati

nas

iedzīvināt

nāk

latviešu

pieņēmās

arī

Pastāvēja

naids

votāju

noskaņojums,

ekspedīcijas, līgi bija

stāju, laukos viešu

draudi, ka

1905.

kazaku

par

vācu

atklāto

par

starp lauku

vācu

cīņu

Latviešu

pretsitienu lai

1906.

karu,

ar

—

jebkurām

latviešu

bet

tautu,

soda Plaši

baroni.

kontrrevolucionāro

kas no

uzliesmoja

vienas

baronu

un

un

otras

cīņas

no-

Latvijas

puses,

no

nacionālistisko

nacionālas vācu

soda nežē-

bezgala

vācu

bija

iedzī-

pretkrievu

sūtītās

cara

vienības

zemniecību,

savu

lat-

puses.

propagandu gultnē

pakļaut

pret savai

kustību.

sociāldemokrātija

novērstu

gadā

revolucionāro

un

ievadīt

ietekmei atbrīvošanās

iesvilties

pastiprināties

un

muižniekiem,

proletariātu

buržuāzija

šķiru

Tāpat spēkā

muižnieku

pilsoņu

nik-

Krievijas

propaganda.

dragūnu ar

daudz

cariskās

šovinismu.

necilvēcīgākie

«mūžseno» ienaidnieku

mēm,

un

un

masas.

nacionālisma var

vāciešiem

paši

fakti

Latviešu centās

reāli

jo

šovinismu,

buržuāziskā

pret

bet

tām ikdie-

ar

muižniecība sāka

lielvalstisko

izrēķinājušās

ekspedīcijās zināmi

—

praksē,

bija jāiepazīstina

vācu

kon-

vajadzēja

tēzes

programmas

darbā

aprindas

nacionālās

par

—

avangardu.

gados Baltijas

propagandēt

valdošās

Tieši

Krievijas.

no

de-

atrisinā-

kļuva par darba tautas

revolucionārā darba

ideoloģiskajā

Revolūcijas

prasība

jautājuma

atdalīt Latviju

revolu-

ar

programmas

ietverta

bija

nacionālā

sociāldemokrātija

Sociāldemokrātijas krēti

par

programmu.

sociāldemokrātu

ir

izvir-

kļuva

vienotība

cieša

programma

kustības

atbrīvošanās

kas

nacionālajā programmā

savā

sākumā

pašā

valsti,

pamats,

kustības

vajadzīga

sociālde-

Sociāldemokrāti

programmu,

skolotāju

Krieviju.

mokratizēt

apvie-

dzimtās

par

atspoguļojās

programmā.

sociāldemokrātija

visnotaļ ievēroja,

jautājums

tas

Arī

demokratizācijas

progresīvo

cionāro

sasāpējis

skolās.

nacionālajā

skolas

novada

revolu-

Tādējādi

bija pirmie, kas paredzēja

nāciju.

lietošanu

mokrātu

zīja

vienību.

pašpārvaldes

cionārie sociāldemokrāti

pielika visas

šovinisma

nediferencētu

un

pūles,

nacionālisma

vēršanos

pret

lai

dotu

izpaus-

vāciešiem

93

un

krieviem

daritātes

demokrātiem milzu

audzinātu

un

ideju

1905.—1907.

iespējas

bezzemnieku

nelegāli

masās

Latvijas

«Pēterburgas Latvietis»,

«Dienas

balsis»,

«Arājs», «Liepājas

valodā,

«Pirmvn»

krievu

valodā.

mokrātiskās

Laikā

lapiņu. Policejiskā pagrīdes

nenovēršamās

literatūras

gandrīz

visi

LSDSP

tīkls,

kas

sniedzās

liela

sevišķi

veids.

darbinieki,

viņi

nārās

simta

visiem

varēja

praktiski

parasti

lapiņas

sastāva,

atsevišķos KSDSP viešu

atkarībā

krievu,

gadījumos

Rīgas

valodā.

—

komiteja Tas

un

iespieda

Krie-

jau

principiāla krievu

lietuviešu,

valodā, uz-

nacionālā un

Arī

valodā.

krievu

nāciju

satura

igauņu

baltkrievu

lapiņas

gadvisās

atsevišķu

strādnieku

dažādu

veicināja

la-

revolucio-

masas.

domātas

no

vācu,

poļu

vadošie

izplatīt ar

turpināja

un

lapiņas, kas bija

latviešu,

—

latviešu

bija

lapiņām

iespiest lapiņas

organizāciju

iespieda

strādniekiem,

ņēmumu

LSDSP

kur

un

organizāciju

naktī

vienā

Latgali,

lasīt

LSDSP

uzsvēra

tradīcijas

LSDSP

bet vietēja rakstura

atskaitot

prata

idejām visplašākās laikā

iedibinātās

valodās.

vietējās

gadījumos

vismasveidī-

ir

tādējādi iepazīstināt

un

revolūcijas

sākumā

divtūkstoš

pagastiem,

tolaik

sociāldemokrātijas

vijas pirmās

nekā

tādos

sociāldemokrātisko

Kā

piņas pa visu Latviju

un

kur,

Latvijā,

līdz

ietekme.

režīma

—

sociālde-

gadam

vairāk

iedzīvotāji

sazarots

bija

1907.

latviešu

—

«Borba»

un

apstākļos lapiņas

pieaugušie

vairāki

bija

citi

un

valodā

līdz

un

slāņos.

«Pēterburgas At-

Lapa»,

izdeva

organizācijas

nosaukumu

gākais

1904.

no

pavērās

«Sociāldemokrāts»,

Strādnieks»

lietuviešu

—

laikā

demokrātiskajos

«Cīņa»,

soli-

sociāl-

proletariāta

sociāldemokrātijai

izdevumi:

legāli

un

idejas

savas

pilsētu

un

šķiras

masas

revolucionārajiem

gada revolūcijas

popularizēt

laikā

Revolūcijas

darbaļaužu

Latvijas

garā.

lat-

un

proletāriešu

saliedēšanos. sociāldemokrātiskā

Latviešu visām

loģijas prese

kā

nacionālisma, izpausmēm.

kategoriski

versiju,

patstāvīgi apziņas,

Tā,

un

attīstīties,

ka

Baltijā

Baltijas

igauņi ka

vācu

no

viņiem feodāļu

deva

prese

Baltijas

preses

gala

trūkstot

izplatīto

neesot

damies

94

uz

mācītāju

faktiem, pārliecinoši

paš-

«kultūrtrē-

esot nepieciešama viņu «glābšanai». noraidīja šo nezinātnisko koncepciju un,

vēstures

spējīgi

nacionālās

ģeru» misija demokrāti

ideo-

sociāldemokrātiskā

vācu

laika

un

pretsitienu

vācu muižnieku

piemēram,

noraidīja

latvieši

ka

arī

pierādīja,

Sociālatsaukka

tās

ir

mērķis

iemūžināt

Latviešu vācu

tieši

sociāldemokrātijas

muižniecības

revolūcijas

kus

leģltimēt

un

Baltijas

ieturējusi

galējas kārtu

politiku

kundzību,

savu

deva

un

ideoloģijā, «Atbalss»

tam,

ka

sāka

vārdu

kā

avīze

«Dūna

tās

politikā.

arī

muižniecība

vācu

turklāt

atbalstu,

dināja

uz

Latviešu

kundzību

ies

pret

kapitālismu,

rokās,

pie

lai

taurē.

Tagadējā

«...

ar

ka

savā

presē

karā

ienaids,

pret

tad

satrauca

šķiru

cīņas

«Darbs»,

2

«Atbalss», Ne 5,

3 4

1906,

Turpat, No. 3,

Latvijā,

kā

cīņa...»

3

latviešu

«Nekur mēs

izsūkšanu...»

mēs

neesam

un

bez

19. janv.

1906, 20.

(1.

Divi

tūk-

atzīmēja avīze «Atbalss»,

tā

strādniekos,

vācu

4

Šis

visādi

taču,

fakts centās kā

ārkārtīgi

apspiest

teikts

sociāl-

panākumiem. febr.).

maijā (2. jūnijā)

1906, 18. (31.)

«Atbalss», No 5,

nekad

un

pūst tautības

šķiru

uzsvēra:

strādniekiem.

nāciju

demokrātiskajā presē, 1

bet

latviešu

jānīkst

kā pret tautību. Ja bijis un tur, kur... vācietība sakrita kopā

muižniecību,

garu

vai

propagandai

naida,

verdzināšanu,

citu

vācu

proleta-

vācietību

stoši vācu strādnieku

pievienojās

allaž

tautības

vienīgi

privilēģijām,

ar

slu-

kultūras

proletariātu cīņā

vāciešu

tautību,

nav

tautības

Tādēļ velti

sociāldemokrāti

ir

ierēdatrast

griezās pie Latvijā

kapitālismam

nacionālisma

saukuši

vācu

un

latviešu

atrastos

darbam.

cīņa

sludinājuši

centās

pastiprināti

prese

Vācu

vācu

neesam

pirmoreiz

sīkajiem

slānis

idejas

Baltijas

Pretēji

Serafims,

savukārt

rokā

tas

vienīgi

pieder

uzmanību

2

pilnīgi apzinādamies,

nākotne

tik-

Baltijā.

roku

mums

kārtu

piemēram,

ideologi,

E.

vācu

Baltijas

strādniekiem:

riāts

atmeta

sociāldemokrātu

amatniekiem,

sociāldemokrātija

dzīvojošajiem

re-

iedzīvotāju demokrātiskajiem

nacionālās ekskluzivitātes

tiesības

bija

gandrīz

un

proletariāta

tās

muižniecības

ņiem. Ļoti šaurais vācu

gadu

nacionālismam

Latviešu

un

strādniekiem,

—

vācu

doktors

Zeitung» redaktors

apelēt pie novada

spiedienu

muižniecība

apzinīgā

pievērsa

vācu

elementiem

sev

vācu

lai-

un

politiku. Turpretī

graujošo

Baltijas

jaunas,

propagandas

simtiem

noslēgtības

pamanīja

gluži iezīmes

guvušas

muižniecība

vācu

laikā, izjutusi

zaudējusi

drīz

ļoti

politikā

un

internacionālistiskās

dažus

aspektus.

volūcijas

vadība

ideoloģijā

gados izpausmi

pastiprināja

lab

kun-

muižnieku

Baltijas

1

dzību.

maijā.

1906, 20. maijā (2. jūn.). 95

Latviešu daritātes

strādnieku

vācu, kā

bija ļoti

propaganda

cionālistiskajā

darbā,

arī latviešu

tā

un

svarīgs

domāta

bija

audzināšanai.

kad

kal

latviešu

strādniekiem

vāciešiem

vērsiet

—

intereses

izvietojums ļaudīm

izteikta

atkarīgs

nepavisam

latvieti, kā

ziņa

avīzes.

ir

revolūcijā

partijas»

un

revo-

un

nevis

at-

pret

ienaidniekiem

un

latviešu

Valsts

domē katrā

aizstā-

var

bija vācietis

reakcionāri

spēku darba-

buržuāziskās

sekmīgi

kāds

«Tautiskā

politisko

latviešu

intereses

vācu darba-

Rakstā

kā

sūtīt

sludina

nācijas

1

interesēm,

jācenšas

latviešu

turpretī

tā

doma:

dedzīgi

kā

ka latviešu

šķiru

no

nav

to

Latviešu

Merķelis,

šāva

naidu

savu

vienotas.

piemēram, tāds demokrāts,

vēt,

ekspedīciju

un

viņu nacionālas piederības.

no

Avīzē «Mūsu Laiki» uzsvērts,

lieta

Latvijas

prese atkal

sociāldemokrātiskā

teica

soda

kāra

vispār, bet gan pret visiem šķiras

neatkarīgi

ļaužu

tiklab

interna-

Melnsimtnieciskā

atvases

baronu

apstākļos, priekšgalā dedzināja zemnieku mājas, lucionārus,

soli-

brālīgās

moments

strādniekiem, tiklab vienu, kā arī otru

internacionālistiskajai terora

strādnieku

vācu

un

nekad

Garlībs

to

nespēs

izdarīt. 2 Lai

jo cieši

1906.

Dauge,

kušais

tautas F.

vietējā

Latvijas

80

Ari vēlāk

piemēram, 1907. un

1

2

3

4

96

gada

citos

1905.

organizāciju

grupa savā sakarā 9.

ar

vārdā

LSD

izdeva

Rīgas

1906, 14. (27.)

PVI

LKP CX PVI

PA, 35.

f., 6.

bibliotēkas

apr.

(9. martā). apr., I.L,

lapiņu

148.

fonds,

visaugRīgas

komitejas

organizācijā.

lapiņas

svētdienas

4

46, 1907, 24. febr.

vētru.

notika apvienošanās,

kongresa

Asiņainās

«Mūsu Laiki», N? 50,

LKP CX

Federatīvās

vācu

izraisīt

piedalījās

lapa.

1907.

vācu

otro

janvārī, gatavojoties KSDSP

gadījumos.

Turpat,

IV

iekļāvās

grupa

trīs

revolūcijas

rudenī

bija

atbrau-

paguva

sašutuma

presē

gada

Iznāca

paši

sociāldemokrātu

vācu

pēc KSDSP

cilvēku

tie

vidū

Cīrihes

no

Platēns.

bet

reakcionārajā

laikā

kāpuma

darbā. Kad

Fricis

Volkszeitung»

līdzstrādnieku arī

Lat-

ar

sociāldemokrāti

«Baltische

Stučka, kā

numuri,

sociāldemokrātisko

šī

P.

sociālists

avīzes

Grupa Rīgas stākā

avīzi

izdot

strādniekus

vācu

latviešu

avīze»). Avīzes

Roziņš,

Šveices

strādnieku

Rīgas

kustību,

sāka

gadā

(«Baltijas P.

saliedētu

strādnieku

vijas

V

3

valodā,

gadadienu kongresam

Latviešu

«Dienas

1905.—1907.

sociāldemokrātija

laikā

cijas

jau XIX

turpināja

Lapa»

gadsimta

aizsākto

slejās

gados

1898.—1904.

un

revolū-

gada

90.

avīzes

gadā

ciāldemokrātiskajā presē spilgti izgaismoto tradīciju nāt

draudzības

Latvijas proletariātā

tautu.

Uz

jaunu

demokrāti

uzskatīja

darbaļaužu

masas

dalībniekiem

ekspedīciju vērstu zaku

pret visu krievu vienību

virsnieku

no

visu

veco

tādu tiesu!

pieļauj

tiesā!

tautu.

taisnīgās tiesas,»

1

kurā

aicināts

karatiesu

nātu

bruņoto cīņu. sacelšanās

Tautas

ierakstīja

putē

teikts

vienību

apdullušo

no

tiesneši,

Rīgas

ieviešanu

uzsvēra:

kazaki,

patvaldības iespēju,

lai

stāstītu

sadursmēs

kad

klausīt vokli

armijā

LSDSP

šajā krātu

1

orgānu

preses

krietni

nežēlīgo

ierocis katru

gadījumiem,

par

atteikušies

grūto

izturēšanos

Jlhctobkh

vien

A.

pastā-

pret

J.

Pura, 1956,

2

«Pēterburgas Latvietis»,

1905,

3

«Pēterburgas Latvietis»,

19(J5,

4

Baeepe

B.

1965,

A., c.

MūiļKOO

f.

c.

Krievu

Latvijā

4

sociāldemo-

pazīstamie

Jansons-Brauns,

publicēdami

cou.Ha.n-/ieMOKpaTHMecKHx

progresī-

propagandu.

nostiprināšanos

veicināja

Asars,

Birkerts,

pastiprināja

kultūras

ietekmes

Jānis

publicisti

P.,

prese allaž akls

izmantoja

kareivji

lappusēs

krievu

vadošās

pvccKofi

CBH3II.

tikai

apgaismot kareivju

priekšnieku

un

Dermanis,

Boii

arī

—

3

literatūras laikā

lasītājiem

seko-

gada revolū-

LSDSP

Tā

saviem

Aiz-

un

tai

revolucionāriem

rokās.

2

lapiņā,

pastipri-

ar

bet

Piektā

kareivji

baronu

kā

demokrātiskās

vās

ar

ir

revolucionāriem

ar

virsniekiem,

kareivjiem.

V.

dragūni vācu

un

un

vienīgās

komitejas

visvaronīgākajām,

Latvijā. Šajos apstākļos

vēsturē

cijas

piedalāties —

Skrīveros

Tukumā,

naidu

iekārta, kas

kas

atbildēt

vistraģiskākajām lappusēm

no

tautas

tiesas

tautas

armijas

cara

lapiņas

jošā soda ekspedīcijas izrēķināšanās vienu

soda ne-

KSDSP

no

Latvijas

pret

ka-

«Lai ir nolādēta

Talsos,

vienu

atturēt

Aprakstīdamas policijas,

nolādēti,

viņiem

ieguva sociāl-

slepkavām

dzeršanas

režīmu:

tēma

naidu

savu

kazaku

un

Esiet

Neizbēgt

uz

tās

sociāldemokrātu

zvērības,

virzīja pret tādā

un

lai

tā,

šī

Latviešu

uzdevumu

savu

par no

fona

saturu.

jaunu konkrētu

skanējumu,

jūtas pret lielo krievu

notikumu

revolucionāro

so-

audzi-

A.

Upīts,

sociāldemokrātis-

oprainnaiuiii

JiaTßiin

b

nep-

128.

16. dcc.

Ai.

17.

dcc.

JlaibiuīcKO-pvccKue

jinTepaivpuue

179.

97

kajos

demokrātiskajos izdevumos

un

M.

Gorkija

Ļ.

Tolstoja,

A.

un

M.

Cehova

kritikas

apskatus par

uzvedumiem

lugu

N.

Saltikova-Ščedrina,

Rīgā,

Ņekrasova

par v.

c.

darbiem. 1 kā

Tāpat temats J.

agrāk krievu

sevišķi

K.

kols,

daiļrades

un

Z.

Krauliņš, laikā

revolūcijas ieraksts

J.

Raiņa

turiskajiem ņiem,

«...kopēju

2

kā

,

Krievijas,

no

Eiropu».

mēs

apmelojumus

preses

izdeva

1907.

iznāca 5000

gadā

kas

iznāca

izdevums visas

laikrakstu

«Sobitija

dņa»

un

ļistok

v

Daugavpilī

un

kareivjiem

ar

latviešu

3

E.

Literārais

1957, 219. Ipp.

98

darba tautai

revolūcijas kā

«Literatūra Sokols

tautu.

un

Māksla»,

Rainis

un

bija

šķiras

CX

apziņu,

tautu,

—

mu-

skaidroja

atklāja patvaldības

netika

uzsvērts,

ka

kā

tas

cilvēki,

literatūrā. Gluži atbildību

pieprasīja

apspiešanā.

Tautas

LSD

«Soldat», Rīgā

izdotajā

mērā

1955, 20.

avī1906.

Liepājā izdeva

nebrīvi

Par

to

kara

liecina

par tāds

organizācijas

martā.

pirmā Krievijas

mantojums.

un

un

Sociālistiskās

«Rīgas

Latvijas

domātas

lielā metienā. Avīze

gadā,

materiālos

neizglītoti,

kareivjiem pilnā

dokuments

2

ir

un

ofi-

Krievijas

«Soldatskaja žizņ».

—

uzdevumus

domātajos

piedalīšanos

1

un

daļa kareivju

no

1908.

dot

1906.

«Golos soldata»

revolucionāro

mērķus

bija lasāms

avīze

modināja viņu

visai darba tautai.

Kareivjiem

kas

latviešu

kazarme»

naidīgumu

pretēji,

uz

sastāvdaļa

Vajadzēja

kareivjiem

eksemplāru

1907.

solidaritāti

uz

vidū.

atmaskot

un

par

revolūcijas

liela

sniedz

viņa

Latvijas Kara organizācijai.

«Ļetučij

Izdevumi

dināja

ar

daļa

miesas

propagandas

vairākas

Rīgas Kara organizācijas

«Štik»,

ko

šovinismam,

lielvalstiskajam

sociāldemokrāti

un

kā

vēslikte-

uzbūvi

mājas

esam

roka,

kareivju

gadā bija pastiprinājies,

ciālās

«Mēs

attiecas

tautas

Krievijas

ar

kopēju

un

—

labā

esam

armijas

cara

pretsparu

zes.

cīņu

ieraksts

arī

saistīti

internacionālistiskās

darbs

1907.

cieši

gadu

1906.

3

Svarīga bija

kas

patriotisma

latviešu

par

daiļradē

dzejnieka

Uz

savienojumu.

daiļradē.

Raiņa

Samsons, Ē. So-

V.

viskvēlākā

—

dienasgrāmatā

likteņiem,

par

krieviem»

guva

uzsver

pusi

šo

J.

pētnieki

Mikainis

tieši

internacionālisma

un

izpausmi

spilgtu

Raiņa biogrāfi

draudzības

tautas

latviešu

un

revolūcija.

dzejnieks

Jānis

R.,

1955, 86. Ipp

Rainis,

1.

d.

R.

atbilde

kazakiem».

kazaka

vēstule,

ekspedīcijās

kļuvusi

apstiprināta

tautas

zakiem

vokļa

kā

jiem!»

Tukuma

«... bet

latviešus,

strādnieku

tuvinieki

viņu

un

«Tev

latviešu

3

izkliedēt

tādā

ka

radi

un

sociālde-

cīnās

kara

par

izbeig-

nebūs

ne

tikai

tādi

nokaut!»:

oficiālās

paši

malienes

tavā

ciāldemokrātu

pareizu

notikumiem

kareivjiem revolucionāru

Rakstā

«Kā

mijā.

ir

ienaidnieki gan

biedri, nevis

kas

tie,

muižnieki, rakstā

zemnieki»

cīnās

revolucionāro

«Mums,

1 LKP CX

par

bibliotēkas

lapiņu

tīkojot so-

revolucio-

par

«Stik»

teikts

kas

ienaid-

kas

revolucionāro

Latvijā

esi

bija

nemitīgi

un

mērķus.

nevis

4

aplūkoja

Tas

1905, N«

un

«ka

latvieši

apšauj,

zemniekiem»,

fonds,

sīki

Kaukāzā

rakstā,

mūs

valdība.»

latviešu

ka-

sādžā

kāds

«tēvijas

ainu

nevis

apspiež, cara

par

Baltijā,

jāatceras,»

fabrikanti,

PVI

un

avīze

kustību

ebreji,

mūs

«Patiesība

zemē

krievu

uzdevums

latviešiem,

nārajiem

zemnieku

roku

savu

atceries,

kareivji,

Latvijas

skaidroja

visā

cel

Taču

dzimtajā

melus

poļiem,

sniedza

prese

šī

organizācijas

«...Tu

literatūras

Krievijas.

ka-

repre-

izteiksmīgi

Ļoti Kara

izcietuši

propagandas

no

tiek

sirds, asiņo arī tava paša

latvieša

ebrejiem,

—

pašā

zemnieku.

daudz

mērā, kādā

apspiešanā,

dzimtenē.

vai

variantos

dažādos

Sociālistiskās

Sociāldemokrātiskās

niekiem»

atšķelt

doma,

strādnieku

asiņo

kauj

tu...»

3

kas

par

proklamācijās

brāļa sirds, jo viņus

un

un

A

Apdomā-

Tukuma

cilvēkus,

slepkavot

Liepājas

pausta

reivi, ka

2

kas

valdība,

krievus.

kaut

—

piedalās revolūcijas

proklamācijā

bet

1

«Kareiv-

lapiņā

cara

uzrunāja

uzlabošanu

uzsvērta

Latvijā

ideja

sit

rīkojas

ebrejus

daudzās

jo

neatlaidīgi

tēva

stā-

2

reivji

pret

šā

no

...»

Daudzās

sēti

hektografētajā

viņus

ejat

stāvokļa

izeja

pret apspiedējiem.

tautu

ar

ka-

atsūtītajiem

cara

slepkavot latviešus, poļus, ebrejus,

un

kareivji,»

«...Jūs

mokrāti,

soda

«Atbildē»

slogu.

norādīta

viltīgi

kareivi

poļus

jieties, biedri

šanu

cik

kāda

bija

smagu

pret

un

kopā

grupas

izskaidrots,

sūta krievu

par

attieksme

jāiet

ka

sūrojas,

slepkavām

kazakiem

—

LSDSP

pret

viņš viņam

citēta

piedalīšanās

tekstā

Proklamācijas

kurā

un

pats kas

So-

mūsu

utt., tie

ir

lasāms

publicēts

1107.

Turpat, No. 739. Turpat, No.

1115.

«LilTbiK», 1907, No 6,

Hiojib.

99

1

«Soldat».

avīzē

latviešu «Golos

soldata».

kad

jumi,

kurš

atteicās

daži

Latviešu

bas

Rūgšana

dalībnieku

latviešu

strādnieku

armijas

cara

minēts

atmiņās

J.

kareivjiem.

sakarus

nodibinājuši

un

regulāri

E.

Rudevics, min

jūlijā, kuši

apgādājuši

Dukāts,

pārgājis

uz

Oficieris...

runātāju.

fabriku strādnieki

kazarmu

kareivjiem literatūru. 4

gada

1905.

kazaki

aplen-

sociāldemokrāts

Rīgas

valodu.

ar

Pārdauga-

ka

atauļojušie

runātājs,

krievu

par

sakariem

Lielaucē

mītiņu

tiklīdz

dalībniekus,

mītiņa

klausījās

faktu:

kustī-

fakts

revolucionāro

ar

vēl

aizgāja

vien

stāsta,

Zunda

viņus

nošaut

3

tiešajiem

Tilava

un

ar

aprakstīdams

šādu

armijas

viens

Bungšs

Herminghauza, Formaņa

vas

Rīgā

Šansbergu,

norīkojumā

Revolucionārās

ne

zemnieku

un

gadī-

atteicās

iespēju tuvināties ka-

meklēja

dragūniem.

un

avīze

stāstīts par

nošaut»

no

arī

un

kapteini

iet

un

kapteini

pusē

pulkā pastiprinājās.

sociāldemokrāti

kazakiem

reivjiem,

slepkavu

Kopā

virsnieki.

virsnieku

ar

vērsās

apgaismoti

revolūcijas

«Atteikšanās

pulka

būt par

tika

presē

pārgāja

Rakstiņā

revolucionārus.

mēģinājumiem, apmelojot niknumu

kareivjos

Kareivju

Novotoržokas

114.

K.

2

kareivji

tautu.

apspiest

reakcijas

Pret

radīt

tautu,

«Kazaki...

mierīgi

kazakiem

pavēlēja

ļaužu

pūli izklīdināt... Notika negaidītais: kazaki atteicās izpildīt vas

pavēli, atbildēja, vajadzības,

reivji teica

aktīvi

runas

par

ar

kumu

2

3

4

8

6

100

priekšvakarā

latviešu

Oratori

krievu

ka

apspriež

sa-

gada oktobra iedzīvotāju ka-

cietokšņa

tieši

kareivju

dēļ

Grupa Pārdaugavas strādnieku Olainē

valodā.

Skrīveru

vidū

kas

1905.

Daugavgrīvas

kareivjiem

ar

dragūniem,

5

daži

muižā,

J.

Paulam,

kas

tik

cieši

palīdzēja

literatūru.

revolucionāri

piegādāja

un

izveidojās

viņiem

no

nelegālo

7

Paulam

Izšķirošo

noskaņotos

noti-

dragūnus

«CojmaT», 1906, 11 (peßp. «Tojioc

coji/iaTa»,

Turpat,

1906, 30

1906, 22

1905. gads.

CypiiKoe

B.

M..

sihb.

okt.

Revolucionārā Pārdaugava,

bojuouhh 7

valodā.

kalēju

izplatīt kareivju

1

6

krievu

ļaudis,

Bolderājas

sapieri.

un

proklamācijas

strādāja sakari

laikā

sakarus

nodibināja

mierīgus

neaiztikšot...»

piedalījās

minētāji

—

viņiem

viņi

streika

vispārējā mītiņos

ka

1.

sēj. R.,

1960, 58. Ipp.

1936, 245. Ipp.

/7.

1905—1907

Bopbča rr.

čo.ibiucßHKOß

K&Hft. Auccepr.

Revolucionārā Pārdaugava,

1. sēj.,

P.,

59.

JIaTBHH

1955,

Ipp.

c.

3a

apMHio

167.

b

pe-

aizstāja

citu

ar

izrēķināties

daļu, kas

karaspēka tautas

ar

miliciju.

1

baroniem

palīdzēja

Līdzīgu

gadījumu

bija

daudz. 1905.

pakāpeniski

dabūt

balstu

savu

nevarēja pilnīgi paļauties

vairs

mos

armiju savā pusē. Tomēr

šo

zaudēja

cīņa par armiju. Proletariātam

sīva

gadā risinājās

tolaik neizdevās

Ārkārtīgi svarīgajā iespēju

robežās

«Jaunā

Dienas

toreizējo

uz

arī

paveica

vara

gadīju-

kareivju durkļiem.

iekarošanas

armijas

cara

daudzos

un

darbā

daļu

savu

latviešu

sociālde-

mokrāti.

Avīzes rakstā

teikts:

plīvurs naids

un

krievu

kustību

Stučka

krievu

verdzības katras

«...

tautības

tautiskas

tanīs

ideju.

cīņas

šķiru

cīņas

3

ar no

neatlaidīgi šovi-

buržuāzis-

materiāli

solidaritātes

SOCIĀLDEMOKRĀTIJA

LATVIJAS

.

vācu

nozīmē

lielkrievu

propagandas

2

nopelnu

atturēties

latviešu

un

darbaļaužu

un

visai

tautai...»

panāca,

Pretēji

šovinismam

kas

īpašo

zināja

ne

notecējušais

vienādā

tā

slogu,

ka

radījis

apstākļos, kur

bija

alošanās». LSDSP to

vācu

«...

krievu

sevišķajos ilgi

tautu

vēlēšanās, ka

sociāldemokrātu

nacionālismam LSDSP

liecināja

pati

tuvinājis

Baltijā

šķiru

nismam, Baltijas

2.

tā

apmelojumu

krievu

pret

ievad-

numura un

gaiši redzēs,

un

uzsvērts,

patvaldības

aizstāvēdama

kajam

bet

Rakstā

latviešu

par

vai

naids

ne

ievērojami

to, ka

uzskatīja un

tauta skaidri

Baltijā,

tautai...».

latviešus

gads P.

krievu

jaungada

nokritīs melu

pienāks laiks,

«...

pret Krieviju, ka

tagadējo

Lapa»

CĪŅĀ

ap-

idejas.

PRET

BURŽUĀZISKO UN SĪKBURŽUĀZISKO NACIONĀLISMU

1905.—1907.

žuāziski

gaitā trīs

gada revolūcija

demokrātiskās

noteikti

noskaidrojās

reakcijas

metne slēdza

darījumu

tiskā

1

nometne

1905.

gads,

2

«Jaunā

3

«Ciņa»,

164.

oktobristu

un

ko

vadīja

tās un

atbalno-

demokrā-

sociāldemokrātija,

Ipp.

Lapa», 1906, 2. (15.)

1906, 25.

tipi

partijas

valdību, revolucionāri

bur-

un

nometni, liberāli reformistiskā ar

(proletariāts,

Dienas

sastāvdaļa,

politisko partiju

pieci

nometnes: melnsimtnieku

stīja valdības

Latvijā bija Krievijas

revolūcijas

janv

martā.

101

sīkburžuāzija

Pie

tās

un

revolūcija

rētu

tija, kas bija

partija

vecās

tipa

partiju vācu

—

birģeļu

un

balsts

paziņoja:

«Baltijas vācieši ir pārliecināti monarhisti; Krievijas vienotību

rijas teikti

kā

nātās

lūciju

3

spārns

tipa

piederēja

partijas

vienotības 2

idejas.

neatšķīrās

no

(laikraksts

«Rīgas

Latviešu

tautas

nodibi-

gadā

1906.

pamatā

monarhisma,

bija

nedalāmības, kristiānisma

un

Pēc

no-

latviešu

vēlāk

un

impē-

tikpat

arī

priekšgalā).

pret

attieksmes

savas

latviešu

revolucionāriem

un

aizstāvam

spārns

labējais

tautas

Krievijas

nacionālisma

un

paša

Veinbergu

Latviešu

cariskās

šā

mēs

Latviešu biedrība

F.

ar

Pie

galēji

Avīze», Rīgas partija

1

jūs...»

buržuāzijas

nedalāmību

un

par-

Vēlāk

Baltijā.

domes tribīnes

IV Valsts

no

Baltijas

pieskaitāma

muižnieku

galvenais

varas

barons Felkerzāms

uzva-

gāzta patvaldība.

melnsimtniecisko

konstitucionālā

lai

bija ieinteresēta,

partijas)

tiktu

un

buržuāzijas

visnegantākajiem

revo-

labējais meln-

Krievijas

simtniekiem.

Oktobristisko 17.

jas

avīze

partiju

oktobra

«Rižskij

pauda

nisma

pozīcijām

jumus

izveidot

partiju, litiskas

partiju festā

Pie

dēvējās

programmas ideāls

tās

trešā

tipa

pieskaitīt Rīgas 1

eAbKep3a.u

BemieH, 1914,

c.

«Rīgas Avīze»,

3

Turpat, 1905, 5.

5

102

«Ph/KCKUH

«Latvija»,

—

un

/'.

latviešu

par

ietvaros,

un

tikai

par

reformu

oktobristu

latviešu

cara

BeCTHHK»,

1906,

3.

16.

Šo

mani-

buržuāzijas

un

vācu muižnie-

monarhistiskajām partijām un

febr.

(I.

1905, 7

OKT.

janv.

Ga;mriicKoro

ncnoDe;ib

martā).

H

un

9

HOflfipH.

1907, 2.

var

ebreju buržuāzijas

jūl.

(16.)

po-

to, ka bija par zināmu

reformām

llo;inriiiiccKan

(18.)

partiju

savas

pozīcijai.

monarhija

no ar

Liepājas krievu

1906,

bur-

5

liberāli

7\

šovi-

mēģinā-

Latviešu

«Latvija»), pēc

atbilda

atcelšanu.

4

tautu

11.

2

4

—

atšķīrās

uzskatīja

konstitucionālo demokrātu par

avīze

arī

ierobežošanu,

privilēģiju

sevi

—

kuru

lielvalstiskā

no

autonomijas.

konstitucionāla

bija

pasludinātos

varas

cības

kādas

kas

Zamuels,

V.

labējā spārna cara

kaut

nedaudz vēlāk

Alberts,

(F.

un

kļuva

slāņi

rūpnieki,

un

vestņik»,

jebkurus malieņu

atvairīja

partija, bet

privileģētie

Krievu

«Rižskij

centru

kuras

garīdznieki, tirgoņi

avīze

Viskrievi-

pārstāvēja

par

priekšposteni Baltijā

par carisma

žuāzijas

Latvijā

nodaļa,

vestņik».

ierēdņi, pareizticīgo intereses

tipu

partijas

(15.)

janv.

HCMiļa

kadetu kura

kā

grupas,

pārstāvji

partiju

un

Progresistu

liberālās

pauda

Pie

sīkburžuāzisko

viešu

partiju

tipa

vijas sociālistu-revolucionāru

ļoti

un

patvaldības

par

Piektais

gāšanu.

visas

Krie-

un

sociālisma

sabiedrības

par

idejām šķirisko

tomēr

cīnījās

2

sociāldemokrātiskās

novada

revolūcijas

kas

Lat-

piederēja eseri)

virzītājiem spēkiem,

varas

tips bija

ganizācijas,

mo-

tālāk

partijas Rīgas komiteja, kas,

uzskatiem

revolūcijas

un

Latvijā

(latviešu

sīkburžuāziskā

utopiskā

uz

juceklīgiem

sastāvu

kāpuma

nedaudz sniedzās

savienība

sociāldemokrātu

balstīdamies

Buržuāzijas

revolūcijas

manifestu.1

17. oktobra

par

Zālīte, avīzes

Viesis»).

tikai

kas

centienus,

spārnu,

Demokrātisko

P.

(A. Bergs,

«Mājas

un

visaugstākajā

aprindas

kreiso

buržuāzijas

gados nodibināja

partiju

Vēstnesis»

«Baltijas

mentā

latviešu

ari

revolūcijas

apvienojās vienotā

gaitā

or-

Lat-

vijas sociāldemokrātijā. Lai

šķiru spēku izvietojums Latvijā bija gan kopējais pats kā visā Krievijā, tomēr nebūtu pareizi likt vien-

tāds

līdzības

zīmi

starp krievu

kajām partijām, latviešu

par

pirmās

ir

latviešu

un

jāņem vērā

buržuāzijas

runāt

var

Vispirms

partijām

Krievijas

tikai

Tad, kad Latvijas proletariātam jau bija

politiskā partija,

jusies litisko

pilnīgi

bija

taisnība,

latviešu

kadetu

vas,

dažu

un

tiju!» rām,

3

kad

partija:

mazāku

nebija

tās

tā

izveidotu

buržuāzijai

dzēlīgi izteicās, advokāti

grupējumi

politiskas

ar

kā

radusies

pieci

un

po-

«Darbs»

avīzei

«...Astoņi Rīgas miestu

nosacīti.

visai

pilnīgi noformē-

Sociāldemokrātu

buržuāziski

Bija

bet

latviešu

nebija.

partiju

politis-

īpatnības.

politiskajām

laikā

revolūcijas

buržuāzijas

dažas

Jelga-

nodibinājuši

par-

nenoteiktām kontū-

partijas

šā

vārda

tiešajā

nozīmē.

Krievu

buržuāziskajās

veikalnieks, kadets

tipisks liģents, Latvijā zijas būt

1

2 3

vai

pilsētas

arī

«Darbs»,

liberālo

Vēstnesis»,

priekšu», 1906,

(31.)

7,

(22.)

buržuā-

nov.;

10.—11.

nevarēja

tradīciju, jo

visi

1906, 4.

Ipp.;

bet

M>

inte-

pārstāvis.

buržuāzijas

lielrūpnieciskās

liberāļu

6.-7.,

parasti bija

pārstāvis,

vai buržuāzisks

muižnieku,

1905, 9.

1905, N°. 18.

vidējās latviešu

zemstes

nebija

kadetizējošu

«Baltijas

oktobrists

buržuāzijas

liberāls muižnieks

—

nebija izveidojies

slānis,

«Uz

aprindās

lielrūpnieciskās

Baltijas

(17.) 8,

9.

janv. Ipp.

janv. 103

nieku kārtas.

Baltijas

pie reakcionārās

piederēja

muižnieki

niecības, rūpniecības

pārstāvēja

buržuāziju

Latviešu

ziskā

inteliģence. Taču šie buržuāzijas

tā kā

būtu

ieinteresēti aci

pret

nokļuva aci

detu

buržuāzijas īstenībā

partiju,

iekārtu, tiklīdz

pievie-

nometnei.

nojās kontrrevolūcijas Latviešu

buržuā-

tautu, tūdaļ

revolucionāro

ar

arī

slāņi, kas objektīvi

valsts

demokratizēt

tirdz-

vidējā

kā

buržuāzija,

lauku

un

muiž-

vācu

kas

partija,

sevi

deveja_

pozīcijas.

oktobristu

turējās

ka-

par !

Lat_

ka

tas,

līdz

17.

kaut

atļauju»

uz

un

1906.

kajā

prese

izpaudās

kara

soda

Baltijas

cina, ka zīcijā

grēkus

savus

ševistiski

ilūzijas

uzskati.

intereses,

par tās

vācu

krasi

opo-

un

arī

muižnieka

viegli

vai

norobežojās

vācu

strādnieku

likvidēt

šķiras

radikālu

pamats priecāties,

ekspluatatori.

uzskata

ja līdzšinējo

Sakarā

ar

tā

1

2

104

vietā

nāks

«Latvija», «Balss»,

radikāli

izmainīsies

latviešu

190G, Xi 6. G.

190G,

G.

(19.)

nevis

(19.) un

dažādu

gan

janv. 15.

(28.)

nedomā, vietā

buržuāzi-

uzsvēra,

tad, kad vācu dom-

domnieki, bet

febr.

nepiecie-

kungu

jas grupu cīņu ap pilsētu domēm sociāldemokrāti ka stāvoklis

«savu»

stāvokļa

izskaidroja:

par

varu, tomēr

un

cerība,

ar

tautas

prese tautai

partija

muižnieku

Baltijas

aplama

aizstāšana

birģeļa

no

mazākās

ne

nodomiem.

rasties

varēja

nozīmēs

buržuāziju

nāktu latviešu

nieku

boļ-

bija

pārstāvēdami

nelolodami

īstajām interesēm

šķiru spēku

revolūcijā

noteikti

un

buržuāzijas,

samērā

būtu kāds

ka

jāse-

partijai Krie-

par

sociāldemokrāti,

atvieglojumu. Sociāldemokrātiskā šamu

teiktā lielākā

konkrētajos apstākļos pilsētu sīkburžuāzijai

zemniecībai

nacionālo

demokrātiskā

Latvijas

nacionālās

laika

gados jautājumā

buržuāziski

proletariāta latviešu

strādnieku

sociāldemokrātiskajai

izvietojumu

kaut

atgriezties pie

iepriekš

pret carismu nekā krievu buržuāzija.

Latviešu

ka

aicināja No

buržuāziskā

buržuāzija nebija

nacionālā

vijas pirmās revolūcijas

Tā

2

Vid-

«Baltijas nelaimes

par

un

kārtības.

pirmsrevolūcijas

Kad

strauji saplaka,

visa

darbībai,

revolūciju

buržuāzis-

reformisms.

un

kā

publicēšanas

latviešu

liberālisms

stāvokli,

ekspedīciju

brēkt par

sāka

dienām», nožēloja vecās,

liberālisms

«priekšniecības

ar

manifesta

(no

neuzdroši-

vispār

tā

janvārim-februārim)

izsludināja

sākoties

bet,

laiku

īsu

ļoti

gada

presē

zemē

manifestam

reformas. Tikai

kādas

vēl arī

gadā raksturoja

Piektajā

oktobra

nājās prasīt līdz

rīcību

buržuāzijas

viešu

febr.

«...

tikai

tad,

kad

visu

un,

proti,

atšķiras

tumsonība

kās

idejas

frāzes

latviešu

un

tās

—

masas.

Tādēļ

vairāk

vērības

kontrrevolucionārisms

centra

bija

buržuāzijas

kreisā

latviešu

ne-

reformistisliberālās

spārna

daļu

sociāldemokrāti

veltīja

pilsēta nokļūs

redzami, ka nevienu vairs

parādība

Latvijas

valodas

un

1

dezorientēt kādu

varēja

elementi

jauni

tad, kad

aprindu

tik acīm

Jauna

rokās

pēc tautības

tikai

i.,

tās

un

bija

maldināt.

spēja

tikai

pašvaldībā».

Avīzes»

«Rīgas

t.

agrākiem,

no

savās

ņems kas

elementi,

ne

pašu iedzīvotāju

un

valdi

pilsētas

demokrātiskās

1905.—1907.

gadā

reformistiski

buržuāzijas

liberālajam spārnam. Sociāldemokrātiskā sekvenci

politiku,

liberāļiem, uzsvēra,

ka

šaura personu

interesēs

niekus. 2 Avīze

tijas

viņu

tā

Taču,

varētu

partija

pievienotos

tā

kā

tad

sliekšanās

no

nav

laikā

aiz

jauni zīstat

tos

atturēt

Grosvaldus znotus

un

brukumu tība.

1

P.,

«Atbalss», «Cīna»,

3

«Darbs»,

1906, 29.

1906,

Turpat,

18.

5

«Cīņa»,

1906,

PeßOjnouHH c.

3

ap-

Domes

4

frāzēm

Līdz

slēpa

laistās

jaunās

Bet...

bez

vīrus

runas

Lazdiņus

vēlēšanu

buržuāziju,

Bergus,

un ar

krāsās:

pūlēm —

kas

savu

pa-

dažādos

jeb

viņu

kontrrevolūcijas

uz-

bailes

pārstāvji

kā

no

arī

pilsētu mietpilsoņu

soda

ekspedīcijām, vieni

steidzās

maijs

iedzīvoties

5

citi ,

piesēdētājiem.

6

«Cīņa» rakstīja,

ka

(11. jūn.).

1906, 9. apr.

4

1956,

I

prese

un

grūto laiku,

zemnieku

par karatiesu

2

6

bet

nespēj,

perspektīvu.

viņu liberālā čaula nolupa, atklājās viņu īstā bū-

buržuāzijas

darbojās

spīd

mēmos

vecos

Izmantodami

latviešu

tā

vadībā.

sīkburžuāziskās

spilgtām

un

domu biedrus...»

terorizēto

un

to

reālu

par oktobristisko

Cakstus,

un

par-

Demo-

gadījumā, ja

līderi

nav

izteicieni.

jauni

pašus

tikai

viņi

vācu muiž-

buržuāzijas pusi.

uz

«...Viss

būtību.

tai

partijas

centās

rakstīja

nosaukumi,

nost

nekonlatviešu

Demokrātiskās

tikai

partijai

jauniem nosaukumiem

agrāko

par ka

sociāldemokrātijas

Citādā tonī sociāldemokrātiskā

kampaņas

masu,

atbīdīt

tīko

cīņai

tādai

šādi

runājot

mēģinot iet trešo ceļu.

Demokrātiskās

nav,

Sociāldemokrāti rindas

pusē

eksistēt

proletariāta

ceļa

bet,

raksturodama

«Darbs»,

līniju, aizrādīja, ka

krātiskā

trešā

loka

kadetisma

atmaskoja

prese

izlīgšanas

un

17.

(31.) 7.

(30.)

janv.

janv. martā.

i 905—19075—1907

rr.

b

JlaTßim.

.TļoKViMCHibi

h

MaiepHajībi,

412—413.

105

latviešu

buržuāzijas

mosfērā

iedzīvojas

tiem

Jelgavas

—

nepamatotas buržuāzija

tobrī

advokāts

ilūzijas

nakts

posta

sociāldemokrāti

savu

naudu

iedveš

un

...

Latviešu

aizraušanos,

1906.

lojalitāti.

no

iebaidītiem

no

palīdzēt...»

gada

buržuāziju

centra

par

Viens

rēķina...

reformistisko

savu

orgāniem

varas

tumsā, terora at-

kurš

Čakste,

iespējām

par

pūlējās noliegt

apliecināt

«...

tautas

zemniekiem ņem milzu

terorizētiem

un

pārstāvji uz

ok-

rakstīja:

nomesta vecā pazīstamā «māmuļa»» ', zem tās: ir, savā attieksmē pret revolūciju oktobristiskā buržuā-

«Maska tas

...

nebija

zija

dām, kas

tikusi

tālāk

necik

bija

saistītas

par

Avīzes»

«Rīgas

«māmuļu»

ar

aprin-

Latviešu

Rīgas

—

biedrību. Visām

latviešu

buržuāzijas grupām neatkarīgi no to orientācijas kopēja bija nacionālisma ideoloģija.

politiskās

Liberālā avīze nelaimes

«Balss»

nesatricināmā nās balsot

tikai

Latviešu

nacionālisms

interešu

vētru

Domes

vienā

vēlēšavisas

4

v.

mērķim

buržuāzijas

jauna,

bet

skanējumu:

esot

divi pretnacionālo

antipatrioti,

pretinde pret revolūcijas

sērgu

tini.

ideologi

nacionālisma

kalpoja

un

atklāti

un

nebija

skaudru

ieguva

kosmopolīti

buržuāzijas

uzskatīja

nepavisam

fona

Labākā

nodevēji.

latviešu

arī

programmas

slejās.

grupas

Šim

galvena-

deklarācijas

Ikvienas

nacionālā

uzde-

vispirmo

savu

par

propagandu.

iepriekš

lat-

minētās

programma atbilda

politiskajai pozīcijai.

Galēji labējā reizēm

lējībām

gan 5 ,

grupa savā

uzdrošinājās

polemizēt

ar

nāta tiesību atcelšanu

6

1 «Biedrs»,

1906, Nb

2

«Balss»,

3

«Latvija»,

preses

uzstāties

avīzi ,

orgānā pret

1.

1906, N° 22. 1907, 5.

(18.)

febr.

«Rīgas Avīze»,

5

Turpat, 1906,

21.

janv.

(3.

6

Turpat, 1905,

16.

(29.)

jūl.

«Rīgas

1907, 19. janv. (1. febr ).

febr.).

Avīze»

rusifikācijas

«Dūna-Zeitung»

par latviešu

4

106

ieteica

tagadējām

tautu

ļoti konsekventi

prese

viešu buržuāziskās preses

tās

«No

visu

internacionālais sociālisms

esot

nacionālisms

Latviešu

jam

un

Sociālisti

vumu

«Latvija»

kas

koncepciju,

revolucionāro

esot

saistīt

latviešiem, kas spēšot aizstāvēt

par

buržuāziskā

šo

īstenoja

poli.

2

kopībā.»

latviešus:

intereses. 3

nācijas

uz

aicināja

dienām mācīsimies...

valodas

—

par

ga-

patro-

lietošanu

pa-

matskolā. tikai

ne

tāpat

1

Taču

ciktāl

monarhiju,

arī

spaidu

tad

bija

pret

buržuāzijas

turpmāk eksistētu Krievijas

kā

reformas

agrārajā

Apmēram

tāda

Taču

laukā,

valsts

spēkiem

—

Kāju

šī

pamesls

un

un

stūrītis

saimnieciska

ziņā...»

Centra

buržuāzija

latviešu

ļautu

reformas

tiecīgas

Oktobristu tiecās

no

kurus

tājiem,

tā

promisu

ar

tuvināšanos

I

Galēji

par

ievietoja

buržuāziju

rakstīja. vācu

piekāptos

pašpārvaldē.

4

un

Viņi

spaidus, gaidīdami

kuros

apskatu

nosodīja

asi

(avīze

at-

«Latvija»)

sabiedrotajiem

muižniecību

atzinīgu

un

kara

zemes

lai

iedzīvo-

privileģētajiem

Valsts domes vēlēšanās labējie

vācu

apvilkts avīze

A. Niedra

rakstu,

sēriju vācu

ar

sīciņā

lielajiem

cīņā

avīzē

«Dūna-Zei-

sludināja

visos par

noslēdza liberālās

tiku par II Domes vēlēšanās nodibināto

ideju

virzienos. šiem

pret

slēgt kom-

labējie bija noskaņoti

muižniecību.

vācu

publicēja

stiprās

vai

gribējuši,

buržuāzija krievu

uzskatīja 5

lielās,

nedaudz

ne-

«...mums

augšas.

vietējiem

vācu muižniecību.

Avīze»

liberāļu būtu

piedalīties

latviešu

tipa

tuvināties

tung»

3

nemaz

Baltija

rotaļu lietiņa

mazliet ierobežot nacionālos

vēlējās

spārna

paliekam

buržuāzija

buržuāzijai

lietās.

liberālā

Krievijas:

mazā

liberāļi

un

vācu

un

ar

baznīcu

daļa

muitas tīkliem

karīgajiem kaimiņiem

muižniecība

ka

par

domātas

Bija

un

buržuāzijas

būtu

Kas

izteicās

noteikti

cariskās

no

«Lai

ir, lai Latvija

nedalāmas monarhis-

tā

pašpārvaldē

jācenšas,

piederīgie...

Latvija?

atbrī-

lozungu

ar

tas ,

pati bija buržuāzijas kreisā,

par atdalīšanos

visiem

ar

2

likvidēšanu.

privilēģiju

nacionālā programma. Arī

domāja

Krievijā»

vienotas,

province.

muižniecības

vācu

nacionālo

divkāršo

tautas nacionālo

grupa nāca

dzīvo Baltija konstitucionālā

tiskās

un

vispār.

Oktobristiskās

arī

par

latviešu

un

tiesības

īpašuma

zemes

tā

faktiski

saglabāšanu,

vošanos

agrāko birokrātisko kārtību

arī

muižniecības

vācu

privilēģijas,

buržuāzijas daļa gribēja paturēt

šī

bet

par

«Rīgas

materiāliem. 6

bloku

ar

Rīgas

buržuāzijas

tak-

vēlēšanu bloku

ar

sociāldemokrātiem.7

1

«Rīgas Avīze»,

2

«Latvija»,

3

«Baltijas

4

5

1905, 24. okt.

1906, 3. (16.) Vēstnesis»,

Turpat, 31. aug. «Latvija»,

«Rīgas Avīze»,

7

Turpat,

1906,

1905, 15. (28.)

okt.

(13. sept.). 1.

1906,

6

(6. nov.).

janv.

(14.)

1906, 1.

15.

(28.)

febr.

(14.)

martā.

nov.

107

kompromisu

Principā

pret latviešu visa

ņēmusi

slepena bīns, jas

Serafīms

nieki par

atdot

patronātu

A.

minami

latviešu

ar

puses A.

pārstāvji:

kripatu

ne

savas

apspriedē

Krastkalns, v.

c.

pat jautājumā

varas

pašvaldību,

To-

buržuāzi-

jo Baltijas muiž-

rezultātiem,

bez

vietējo

un

gada^aprīlī (te

pie-

notika

Veismanis, A. Bergs, P. Zālīte

J.

tomēr beidzās

nevēlējās

būtu

labprāt

buržuāzijas

virzienu

Čakste, V. Plute,

Apspriede

apspriede

latviešu

tās

visu

1905.

pārstāvju

citi)

un

No

pārstāvjiem.

piedalījās J.

muižniecības

mazākumu

privileģēto

interesēm

buržuāzija.

latviešu

vācu

E.

vācu

ar

vitālajām

tautas

nerunā-

jau

nemaz

jot par agrārajām attiecībām. Spriežot mieru Taču

pēc

vienoties, latviešu

uz

kaut

muižnieki

ja

minimāli

pārstāvju

buržuāzijas

būtu

buržuāzija

latviešu

visa,

bijusi

biklajiem

niem, ka vēlams ierobežot muižnieku privilēģijas, muižnieki viešu

atbildēja

sociālismu Vācu par

un

1

Neko

buržuāziju

uzskatīdami

politika

jāatzīst

vācu muižniecība būtu savu

sabiedroto

buržuāzijas,

pūliņus

un

noraidīja

tiešos

pat

iespēju

vācu

okupantus,

mitiem

īpaši

kas

un

ieliktenis

konservatīvais un

ar

nākamajiem «grū-

Kā zināms,

30.

gados,

centusies to

ka

esot

pie

1935.

1

2

108

P.

laikā

Zālīte.

Jansons-Brauns J. ii

A.

1905.

kas

aktīvi

kas

kā

ar

atbalstīja bija

vācu

Tobīns

pieskaitīja

gadā garām palais-

2

Baltijas

varas

20.

atmiņu ka

esot

revolūcija. yKH3Hb»,

CX

PVI

4

Peßo.nioii.UH

172. 5

134

Turpat.

J.

II

Latvi-

priekšva-

1905, 24 īionGpn.

PA,

35.

Pārdaugava, 1. d. 215. Ipp.

c.

statū-

un

pieņēma boļševistiskus

apvienošanās

apr.,

kas

kongress,

programmu

1905—1907

f., 5. v.

apr.,

7.1.,

134.

lapa;

Revolucionārā

c.

rr.

b

Jlatuhii.

ZloKļMeHTbi

ii

MaTepna.ibi,

kongresa

neatšķīrās

nostāja

Vairākums

stājas.

KSDSP, LSDSP II lās

organizācijas

būs

tariāta tīvas

kongress

tomēr

kopējā

bība

nacionālo

par

nodibināta

ierobežojama

nav

Stučka

1929.

patstāvību,

bet

lūcijas

attiecībām

par

organizācijām. pāri

smes

Roziņš

mentēja

II

ideāls

it

Baltiju,

par

vienu

uzskatījis

...

aplamu

rezo-

tiek-

labi

at-

konferencē

ko-

šai

ar

dalībnieku

kas

ka

kongress

ideja

apvienotu nekad

visā

partiju nav

ra-

eksteritoriāka

runa

organizācijas

vairs

ne-

brīdī

jautājumiem,

atgādina

par

orga-

bet

partija,

izskaidroja

punktu,

ka

tādējādi,

pilnu pārliecību atbildēja,

vienīgu

katrā

ziņā

formu

federatīvo

aizliedza

sakaros

viežama

esot

ideālu

Krievijā.

atkārtojusies

atzīstams

Par

sakariem

saviem biedriem bez ar

KSDSP

šaurība,

KSDSP

Rīgas

ar

LKP kongresu, 17.—18.

konferenču

3

ne-

pul-

apstipri-

organizācijām 4

ziņas

Šādā

stā-

nostājā

principiāli.

nostāju

var

spriest

avīzei

CX plēnumu rezolūcijās

un

pēc

«Proļe-

lēmumos,

Ipp.

LKP 25 gadi. M,

1929, 11. Ipp.

LKP CX PVI PA, 1. f., «Cīņa»,

un

Rīgas tie

komiteju

Rīgā.

raudzīties

komitejas

kuru

citām

ar

savu

organizāciju

neprasme

LSDSP

lēmums,

daudzajām korespondencēm boļševistiskajai

4

panta

nevaru

Krievijas

vienota

(250 cilvēku) pārstāvju

nāja

3

«bun-

LSDSP dokumentā.

Par

d.,

dar-

piezīmi

organizācijas

lēmumu

apvienoties

ar

Eksteritorialitātes

2

šo

kāda

kā

organizāciju

kongresa

«savādo»

saprast

ciņu

Par

sociāldemokrātiskām

robežām

Uz konferences

neuzticību.

vienā

1

pie pirmā

cittautu

ārzemju

esot

lismu, F. Roziņš tikai

izteikta

punkta

organizāciju

«Šķiet,

radušās...

citādi

LSDSP

iespējamību tūdaļ dušos

i.

pie

piezīmi

pret

sociāldemokrā-

cittautu

teritoriju.

rakstīja:

teritoriālām

LSDSP

nizācijas

1

tām

prole-

kur

2

minēt.» F.

kādu

rakstījusi

Kur

par

ar

piezīmē

ar

gadā

būtu

1.

vienota

atzīmēja, ka nacionā-

sociāldemokrātisko

dista» roka

ties

no-

federālismu.

rajonos, raibs, lietderīgi dibināt federa-

attiecībām

«Par

organizācijām»

ka

ideja,

un

kongresa

komitejas.

tiskajām

kā

CX,

kopējā

I

paturēs

partijā

sastāvs

nacionālais

Rezolūcijā

P.

tiktu

pārstāvība

sava

izteicās

lai

vēlēšanos,

Apliecinājis

LSDSP

no

vēl

delegātu

1905,

1. apr., 9.1.,

44.

lapa.

18. jūn.

135

Rīgas

komitejas

KSDSP atteicās

Federatīvajā latviešu kādā

komiteja

aiz

Rīgas

3

zāciju

kustībā

izeja

lajām

organizācijām» savā

KSDSP

Rīgas

komitejas

jautājumā

atzīstama

KSDSP

levērību

takta

pelna

zācijas

vācu.

tisko

cīņu,

skolēnu

zācijas

pēc

lietuviešu, federatīvais

militāro

kaujas

Rīgas

propagandu,

FK

sastāva

un

Piektā

gada

revolucionāro

darbība

sniedzās

1 «ripo;ieTapnii»,

1905,

2

13

«HcKpa»,

1905,

Rīgas

poļu

darba

un

poli-

skolotāju 7

bija

un

organi-

zināmas

16(29)

aßr.,

TpeTHii cbe3,a PCjļPn. «ripo.neTapHH», 1905, 27

un

organiinterna-

gaitā Federatīvās sākotnējiem

cciit.

M.,

1959,

(9 hkjhh).

Turpat, Turpat,

1(14)

ripoTOKo.ibi. Man

«Sociāldemokrāts», 1905, JVb 33, 27.

20. jūn.

pāri

(5. jūl.).

JSfo 34, 21.

h

ap.

hiojih.

6

136

gada

organi-

citas

princips:

rakstura

notikumu tālu

5

7

arī

skolotāju

un

darba

1904.

Rīgas

darbu

6

LSDSP.

organizāciju

ekonomisko

darbību,

skolēnu

ar

igauņu,

patstāvību, bet FK vadīja un

sava

tajā iestājās

līniju

dogmatismu,

radās

Bunda

un

tās

raksturu

un

pareizo

zināmu

ar

vie-

Taču

organizācijas.

komitejas

4

—

aģitāciju

vidū.

cionālas

3

gadā

organizācijas

—

nacionā-

strādnieku

Latvijā

formām

Komiteja

LSDSP

1905.

radīt

sociāldemokrātisko

darbība.

izveidoja

paturēja

nozares

—

principiāli

Savu

Rīgas FK pamatā bija

zācijas

uzskatīja,

pret

elastīguma attiecībās

Rīgas

pārstāvji.

nacionālās

«organi-

bija pareizs.

—

īstenoja

un

komitejas

to

septembrī,

viņi

cīņu

latviešu

apvienošanās

par

darbinieki

viņiem pietrūka

mērķis

organizāciju

nepareizu.

par

RK

Federatīvās

tikai

sociāldemokrā-

taču

pārvelkot

un

ka

atzina,

«pastiprinot

jābūt

pusē.

notu internacionālu

nostāja

5

Te

būt

var

Rīgas

turpināties,

atrodama,

masas

tāda

stāvoklis

cīņas»

strādnieku

vadībā...

komitejas

LSDSP

ar

«...Rīgas

darbinieki

RK

nedrīkst

tā

no

šādi:

un

darboties

patstāvīgi

apvienošanos

par

vienas

KSDSP

savstarpējās

tiskajā

organizāciju

nolēma

organizācijai,

4

KSDSP...»

KSDSP

pec

apsvērumiem

izvirzīts

jākoncentrē

nenacionālai

arī

kongresā.

principiāliem

Jautājums

korespondencē

111

sociāldemokrātisko

bet

komitejā,

masās.

kustība

ka

KSDSP

Rīgas

ka ,

pārskata

iestāties

2

«Iskrai»

tarij» lun meņševistiskajai

Ipp.

un

28.

Ipp.

c.

586.

ietva-

it

riem, tobra

īpaši

dienās

LSDSP

sēdēs

paplašinātajās

FK

CX

decembrim. 1

līdz

oktobra

no

Rīgas

un

komitejas

nacionālo

pārstāvji,

visu

pārstāvji.

KSDSP

boļševiku

—

ok-

piedalījās

lielāko

locekļi,

sociāldemokrātisko

grupu

gada

1905.

parasti

fabriku

organizāciju meņševiku

un

—

pārstāvji, kas neietilpa Rīgas Federatīvajā komitejā, tomēr piedalījās ram,

sevišķi

kad

tika

Revolūcijas

jautājumu

svarīgu vai

pieteikti

visaugstākā

kas

bernators, vot

divas

komiteja dalīta

bijusi

P.

Stučka

««varena»,

savā

izteicās

1905.

reālā ka

...»,

ka

organizācija

sacelšanos. 4

1904.—1906.

visur

īpaši

3

ko-

jo pašā

oportūnis-

un

pieņēma

aplamu

streiku,

turpretim

LSDSP

vairākums

vispusīgi

un

ne-

bijusi

Rīgas Federatīvās komitejas vēl

gadā

un

gu-

pastā-

ietekme

virzienos.

FK

vispārējo

ietekme

Federatīvā

vara...

tās

kustības

novembrī

g.

Rīgā

boļševistiskā par

rakstīja,

komi-

atzīt

faktiski

revolucionārie

cīnījās

pārtraukt

KSDSP

vadība

ka

bija oportūnistiskas svārstības, starpā

elementi.

lēmumu

vēlāk

kura

bija spiests

rakstīja,

vienīga

revolucionārās

visos

FK darbībā

bība

2

sociāldemokrātu

mitejā tiskie

pārskatos

savos

varas.

manāma

To

Rīgā.

Federatīvā

orgānu,

varas

pāri Rīgas robežām.

piemē-

ģenerālstreiki

laikā

kāpuma

teja īstenībā kļuva par jaunas sniedzās arī

izlemšana,

pārtraukti

dar-

Sai

jāpētī.

gadījumā skarta tikai viena tās darbības puse, kas saistīta internacionālās

proletariāta

Rīgas

ar

saliedēšanās

pro-

cesu.

Vērtējot zācija

LSDSP sakarus katrā

laikā,

volūcijas

tolaik

ziņā

nebija beidzis

vēl

tā sociāldemokrātisms Bundu

ar

stiprina ziski

Latvijā

raisījās

revolucionārajai S.

Nahimsons,

1

R.,

Miške

V.

vaļā kas

2

līdz

1905.—1907.

Latvijā.

1905.

—

M.

Krāj.:

gads Latvijā,

parādībām,

bloku

Labākie

taktiku

Bunda

separātisma Tādu

sociāldemokrātijai.

1955; Kudrjavskis

oktobri

tām

kreiso

Bunda

V

KSDSP

«1905.

77.

re-

organiun

augstākā

politiskais

gads Latvijā», R.,

ap-

buržuā-

LSDSP

tuvinājās

un

ceļu

kas

jauniešu

un

kongresam

gada revolūcijas Viskrievijas

kā

LSDSP savienība

revolucionārās kustības no

pirmās

Bunds

idejisko evolūciju

savu

revolūcijā.

proletariāta

Krievijas

ka

apšaubīts.

starp

partijas

demokrātiskajā

pārstāvji ietekmē

netika

minama

pareizu

par

Bundu

ar

jāievēro,

nostaigāja kļuva

pakāpe

streiks

par

Latvijā.

1905. gada

1966.

Ipp.

3

Strādnieku Kalendārs

4

LKP vēstures apcerējumi,

1919. 1.

gadam. d. R.,

M,

1919, 49. Ipp.

1961, 125. Ipp.

137

Jāievēro

boļševiku. ebreju

proletariāta,

nacionālo

organizāciju

komitejai

izmantot to

un

līdz

šanu

komiteja

arī

un

zīja

citādi,

KSDSP

nekā

kongress

cionālajam

Rīgas

jautājumu

runāja

KSDSP vai

vietām.

novada

RK

nekavējoties

1

un

taktiku

KSDSP

varētu

atzīt

revolucionārās

riska

proletariāta

latviešu

apvienoties.

cas

būtu

2

radušas

ir

ar

būtu

Taču

pieda-

«nodibināt

organi-

apvienošanos iespējas

kopējās

ka

tolaik

citādi. KSDSP

un

ka tie-

viņi

organizācijai,

palīdzot

un

šķi-

ir

masās,

bija izveidojušies,

kā

formas,

cīņas

va-

«at-

svarīgi

LSDSP

nacionālisms

kādi

dienās,

bijis

LSDSP

sakariem

tuvināties LSDSP

revolūcijas

kurā

esošo

ja

bija

atzina,

plašiem

svešs

Apstākļos,

dažādas

mantojot

pati

partija

bijis pareizāk

na-

KSDSP.

un

masas.

laikā

strādniekiem

ar

Pirmā

nemeklēja

pareizu,

par

oportūnistiska

šai

visu

panāktu vēl

pilnīgi pievienotos

karot»

tai

KSDSP

LSDSP, bet gan prasīja, lai LSDSP

bijusi

komiteja

tad

RK

nacionāla-

vienoties

lēmumu

no

drīzāk

jo

ar

kongress.

konference,

pieņēma

komisijas

dība būtu

Rīgas

111

gada pava-

LSDSP izvir-

organizācijām.

apgabala

lai

tuvināties

ar

attiecībām

par

KSDSP

pārstāvis,

pastāvīgas

Taču

pakāpeniski

1905.

nepieciešamību

par

pārstāvjiem»,

Sādu

KSDSP

komiteja

jautājuma atrisinā-

komiteja

sociāldemokrātiskajām

Ziemeļrietumu

uz

nepilnīgu,

jāatzīst, ka

jautājumu par attiecībām

jām partijām bija traktējis

zāciju

Federa-

Rīgas

Federatīvajā

cīņai par apvienošanās

vasarā

pagaidu

ne-

priekšu

uz

kaut arī

priekšu,

uz

iestaties

vajadzēja

ka

Jāatzīmē,

lījās

Ja

apvienošanā.

tomēr

solis

bija

darba

kopēja

veids,

galam.

sarī

111

daļu iestā-

internacionālās

veidojās

nepietiekamu, tad, mūsuprāt, tūdaļ Rīgas

sākumā

pašā

federatīvs

bija

gan

komiteju atzīst par soli

tīvo

tikai

apvienoja

jau

sociāldemokrātu

Federatīvā

tā

no

Bunds

daļa

ietvaros

nāciju

Sakariem

tradīcijas. atkarīgi

tā

komitejas

dažādu

saliedētības,

ka

organizācijās.

jās kopējas partijas Federatīvās

arī, otra

kādas

jau

pārvarēt

iz-

bija fede-

rālismu. No

teiktā

latviešu

darbinieki.

1

2

138

neizriet,

strādnieku

KSDSP

«IlpojieTapHH», Turpat.

ka

KSDSP

RK

vidū, kā tolaik RK

cenšanās

1905, JVe 17, 1(14)

nebija tiesību

strādāt

aplam domāja

LSDSP

tieši

latviešu

cciiTnCpn.

ietekmēt

ir

proletariātu vusi

lielākas

šus

pilnīgi šo

komitejā

vajā

kontaktus

drīzāk

būtu

izskausti

neuzticība.

pējā

dos

—

Interesanta LSDSP

saistīta

bija

un

Liepājas organizācija atteicās

iestāties

nedēļas

pirms

iestājās

Liepājas

notikumu skatā

oktobra

LSDSP, oktobrī

KSDSP radās

R.

Luters,

Federatīvās tikai

trīs

Bunda

un

kuru

Endrups,

E.

komitejas

saskaņoja

gada maijā

barjeras

un, kā

Dažas grupa

savā

pār-

«...pašos 3

(domātas

1905.

organizācija).

gada

17.

organizāciju revolucionāri

ievērojamie

Atšķirībā

Apvienotā

rīcību, bet apvienoja

2

Revolucionāro

organizācijas...»

Dubelšteins.

sākumā

un

organizācija,

Liepājas

gada

KSDSP

Liepājas

komitejā.

radīja

pieredze.

komitejā.

sociāldemokrātisko

Liepājas

kop*

1901.

no

KSDSP

Liepājas

visas

Apvienotā komiteja, J.

1905.

Federatīvajā

pamatos apvienoja

gads

strādniekiem.

Federatīvajā

streika

LSDSP

izveidojušās

tieši

pastāvēja

gaita salauza agrākās

rakstīja

pārvarēta

«...viens

tautību

radās

Liepājas

darbā

savstar-

sociāldemokrātu

Liepājas

dažādu

tie-

konferences ...»'.

10

organizācija ar

de-

rast

Kopējā

masu.

un

ka

rakstīja,

būtu

darbiniekiem

domādams

vairāk nekā

ir

RK

pārpratumi

gadā

Liepājas

atvieglojusi,

strādnieku

Stučka,

P.

1906.

attiecības, darbības

latviešu

ar

būtu

KSDSP

iespējas

Federatī-

Piedalīšanās

pamatota.

uzdevumu

no

Rīgas

komiteja

pašas

ne

organizācijas,

izveidoja vienotu vadību. Tā

kā

partiju

lemts, Liepājas ties un

šeit

uzreiz

tā

nošķirtību

trim

CX.

izskauda

pārvarēt

jas

ar

Bunda

centriem

Tomēr

un

ātrāk.

darba

—

vadības

bija

veicināt

apvienot

tiskās

visdrīzākā

organizācijas.

strādāšana...

1 «Cīņa», 2

3

4

nav

1906, 25.

«npojicTapnu»,

centrus

nacionālo

«Cīņa»,

1905,

laikā

nebija

uz

izdevās

organizāciju

nākt

Liepā«Cīņā»

straujāku

Apvienotā

komi-

saņemt visus spēkus

tautību

gadījumā

iespējama.»

CX

federālismu

vietām.

tiesības

iz-

sadarbo-

KSDSP

organizāciju

«...

visu

Pretējā

sociāldemokrānekāda

ražena

4

martā.

1905, N°

LKP CX PVI PA,

nacionālo

morālas

teja aicināja centrālās komitejas un

CX,

praksē

sociāldemokrātu

Liepājas

vēl

spiesta

sociāldemokrātiem

puses

daudzos

bija

LSDSP

—

Liepājas

sociāldemokrātiem

apvienošanos.

jautājums

kopējā

kaitīgākās

aicinājumu

ar

apvienošanas

Apvienotā komiteja

1.

f.,

15, 23 aßryc.Ta 1.

apr.,

(5

cchth6ph).

3.1., 31. lapa.

11. okt.

139

Fedcrālisma

bija

sociāldemokrātisko

atspoguļota

cionārāko

organizāciju

rajonu

skaitā,

notikumiem

«Vperjod»

retā

notikumiem

Revolūcija

cieši

Baltijā

strādnieku

«Vperjod» nekavējoties M.

un

Oļminska

parakstu.

nosaukdams

septembrī, niem»

2

Krievijas liedēšanas

kārtības. Bunda

KSDSP

111

L

tējo arī

Ļeņins

Rīgu.

pašu

centās

R.

«Labi

miņās rakstīja.

2

3

Ļeņins V.

tas

«Revo-

ka

pilsoņu

internacionālās

ieildzināja

nekad

krietni

nenozuda

Partijas šā

uzdedarba

no

LSDSP CX

ar

ka

uzsvērts,

un

pil-

iesaistīt

darbā

KSDSP

biju

Rīgā,

sapulces,»

Rīgas komitejas

kongresā,

hub.

iespējami

apmeklēja

ka

priekšu

uz

priekšdarbu

vairāk

vairākas kur 5

ar

savās

pārstāvis

pieskārās

M.

aģitācijas

(7 cpeßp.).

9. sēj., 239.

BocnoMimauiiH

HMJĪ, (ļ). 31, o

II

on.

lv,

ķ.

cbC3,n.e

Ipp.

908,

.i.i.

napnui,

1— 2.

IlapnuAaT, 1934,

vie-

pilsētas,

kopā

viņa

ap-

gaitā

Turpat, 348.-349. Ipp. UTIA

ar

Krievijas

nepieciešams

pavirzīja

kongresa

organizēju

1905, 25

5

sa-

Ļeņina vadīto boļše-

nacionālo organizāciju

un

sarakstē

Jau

atceros,

I. Raksti,

«

140

I.

kongresa

Zemļačka

runādams

1 «Bnepca»,

pionie-

cīņas

faktu,

organizācijām

kongress

(Ļitvinovu)

vinovs,

V.

decembrī

gada

procesu.

komiteju.

Rī-

gada

4

nīgi apvienoties. KSDSP

II

taču

sociāldemokrātiskajām

vienošanās

1905.

raksta

Ļeņins

konstatē

KSDSP

Padomes

1904.

CX

Ļeņina

novērtēja

«bruņotās I.

tuvināšanās,

pēc KSDSP

atrisināšanu,

vuma

avīze

V. 1.

bija Viskrievijas mēroga uzdevums.

apvienošanās

sašķelšanās

par

ļoti sekmēja

rīcība.

ar

Rīgā

3

proletariāta

mērķtiecīgā

viku

viņus

saasinājies.

procesu

uzmanību.

Ļeņina

augstu

par

Daugavpilī.

janvārī

Ļeņins

ultimāts»

Rīgas

Latvijā

I.

Avīzēs

rakstu

nebija

Centrālcietumam

mēneša V.

Apmēram pēc

.

lucionārās karš

V.

1

revolucionā-

vietas.

publicēja informāciju

kaujinieku" uzbrukumu

gas

V.

streika

un

revolu-

Latviju

Liepāja,

Rīgā,

piesaistīja

solidaritātes

tuvināšanās

avīzes

numurā

no

Nacionālo

«Vperjod»

daudz

ierādīja

revolucionārajiem Pēc

izvirzīja

boļševiku

un

Latvijā

«Proļetarij»

un

avīžu

—

kurā

procesu,

partija.

KSDSP

un

Revolūcija

slejās.

ar

masu

izdevumu

boļševiku

«Proļetarij»

rajiem

jo cieši saistīta

partijas veidojās

pulciņu

savrupu

sociāldemokrātiska-

malieņu

pārvarēšana

jās organizācijās

c.

167

Paat-

Ļitun

darbam

propagandas darbu mota bas

norisei.

1

Arī

bruņotas raksturs.

celšanos, pusei,

Rīgā

V.

I.

pievērsa

(Rumjanceva)

pieredze Latvija

cīņas

2

Rīgas

un

runādams

Ļeņins,

Kaukāza

un

priekš-

runās

apgais-

zemnieku kustīpar

bruņoto

darba

uzmanību

delegātu

Pēterburgas,

sacelšanās

bruņotas

un

Fiļipova

sa-

praktiskajai

strādnieku

piere-

dzei. 3

Ārkārtīgi KSDSP

kongresa

cionālajām kongress lisma

rezolūcijā II

apstiprināja tai

un

vienošanos

panāktu

jām organizācijām

gress

drošinot

ka,

nacionālo

šanos

stipri

kurās

piedalījās

d.

s.

organizāciju

visas

veicināja

kas

atgriešanās

it

un

pēc KSDSP vēstulē

V.

Tpemi 2

Turpat,

3

4

V.

5 6

Ļeņinam

dalībnieku

izveidot

c.

visu

minēta

,

c.

kon-

septembrī

V.

LSDSP,

opo1905.

organizā-

gada

Vorovska

konferenci

1959,

6

organizāciju

ierosinājuma.

gada

«Visam

Krievijā

1905.

gaidāmo

skaitā

obligāto

Polijas

un

143, 261, 262, 400.

120, 246. 8.

sēj., 332. Ipp.

kongresu, konferenču

1. d. R.,

CX

par

ripoTOKOJiu. M.,

ct>c3a

1959,

Rīgā

5

tuvinā-

1905.

sociāldemokrātisko

sasauca

I. Ļeņins. Raksti,

PSKP

mos,

Krievijas

ko

boļševistiskās I.

konferences

1

īpaši

konference,

partija.»

aicinājumu

gada aprīlī sasauktā sociāldemokrātisko

no-

konferences,

mēroga

bloku

partiju

At-

atšķē-

faktisko

organizācijas:

nolēma

un

revolucionāro

un

atvieglota

partiju

kon-

«...

literatūru

būs

pieņēma

proletariātam»

un

ka

secinājumu

izdarījis

Krievijas

nacionālās

arī

apkopodama

konstatēja,

izdot

likvidāciju,

pret

konference,

Krievijas

ciju

viena

paplašināšanu:

tiesības

sociāldemokrātisko

Nacionālo

janvāra

pamata

tiesību

garantējot

komitejas

numurā,

rezultātus,

pieredzes

organizāciju

ļauts cerēt,

ference

visām

iespēju

apvienoties

pirmajā

kongresa

partijas

uz

zīcijas

Ko-

pūles, lai

sociāldemokrātiska-

sagatavotu

partijām

savā

«Proļetarij»

vietējo

lušos

pret

.

vērtēdama 111

par

111

federa-

4

KSDSP» Avīze

na-

Centrālajai

pielikt visas

nacionālajām

sociāldemokrātiskajām

un

attieksmi

kongresa

tādējādi

pret

organizācijām».

komitejām

ar

un

attiecībām

pašā laikā uzdeva

«...vietējām

un

nostādne

principiālā

«Par

sociāldemokrātiskajām

jautājumu

mitejai

jautājuma

bija

svarīga

111

un

CX

plēnumu

rezolūcijās

un

lēmu-

1954, 73. Ipp.

«npo;ieTapHH»,

1905, No

«Sociāldemokrāts»,

1,

14(27)

Man.

1905, N> 31.

141

sociāldemokrātija

Lietuvas

boļševistisko

ņēma

domi, kā politiku

arī

solidāri. 2

un

3

konferenci,

izteica

Konference

pret carisko

proletariātu

ievietoja

paziņojumu

LSDSP

kopā

rīdīšanas

rīkoties

vienoti

septembra

par

KSDSP

ar

pie-

Buligina

tautu

Krievijas

«Cīņa» bet

1

boikotēt

aktīvi

—

protestu

aicināja

un

Bunds.

un

taktiku

boiko-

sekmīgi

tēja Buligina domi. Ar

boļševiku

ciju

V. L

un

pūlēm nacionālo organizā-

Ļeņina

vienotā

apvienošanās

tika

partijā

ievadīta

pareizā

gultnē. 1905. —1907.

nas

sakari,

tuvinādama

praksē

parādīdama,

bet,

otras

no

mitejas vāra

streiks

spēku

111

KSDSP

pārskatā

acīm

padarīja

savrocības

redzamas

vienmēr

procesu, miem

latviešu lietās

kusa,

proletariātu

asinis

niekus

visiem

uz

apvienība

vienība!» P.

Stučka

Rīgas

rakstīja. cīņas

komitejas 1903.

nizācijai

Rīgā

ka

strādnieku

trūka

strādnieku KSDSP tās

no

un

masu,

atšķēlās

stiprinājās

tās

2

sakari

l. d. R.,

a

«Ciņa»,

4

TpeTHft

5

Stučka

142

on.

5,

ar

r.

sākās Jau

KSDSP

atmodināja gluži 1905.

Rīgas

auga

un

jiji.

jauns gada

1905,

P.

Līdz

PCZIPII.

posms

februārī orno-

rudenim

I—2.

CX

ripoTOKOJiu.

gads Latvijā. M.,

in-

krievu

skaits,

plēnumu rezolūcijās

11. okt.

1905.

tas,

boļševiku

biedru

strādniekiem.

227,

orga-

kaitēja

1954, 83. Ipp.

Cbe3a

ap-

mainījās

varētu balstīties

notikumi to

ar

būtiski

visvairāk

kurām

uz

darbībā.

PSKP kongresu, konferenču

mos,

gadā

gadā nepārtraukti

UTIA HMJT, ib.

un

17.

(30.)

maijā.

CTeiiorpacļnmecKHe

omeTbi,

1378, 1573.

Ipp. 1912, 10. (23.)

martā.

maijā (8. jūn.).

161

Beilisa

nogalināšanā.

zēna

narhistu Domē

interesēs

IV

apraka likumprojektu

atcelšanu.

1

aģitācija,

kas

gada

1911.

sauca

Krievijā.

Aktīvi

«Rižskij

vestņik».

Avīze»

žuāziskajā mirkli

2

gustā rakstā

iestāžu

presē tīšs

ir

skolas

valdības

Krievijā

lismu»

nosodīti

maijā,

Beilisa

Taeep

4

5

6

7 8

162

«Rīgas

LļapcKaa

Avīze»,

«IlpaßAa»,

1912,

1912, 31

19.

h

Balss», Ne

ebrejiem.

aejio

BeAjiHca.

lat-

atmaskoja

8

pirmās

laikraksts

par

Arī

ar

M.,

avīzē

nacionāJau

1911.

ziņas

par

sašutumu

1934,

c.

280.

15 anp.

(2.

nov.

ii

19. sēj., 270. Man

«ComīaJi-AeMOKpaT», «Laika

Pocchh

1912, NeKg 60, 73, 78

Ļeņins V. I. Raksti,

«ripaß,aa»,

strādnieku

1911,

7

karojošo

pašas

vērsts

«Mūsdienu

strādnieku

Legālajā

pret

Beilisa

labāk

sistemātiski

valdības

«Pret

likumi

«Ph>kckhh BecTHHK»,

6

pro-

Boļševis-

kas

neraksturo

prese

šovi-

mācību

5

«Socialdemokrat».

saņemtas

2

C.

nekas

tika

lietu,

cik

ka

pasākums,

au-

Ļeņina

strādnieku

pret progresu.

jaunie

1

A.

cik

aktus.

rakstā

kad

I.

ebreju

doma,

uzsvērta

ebreju

gada

V.

jautājumā.

spēku

avīzē

antisemītiskos Balss»

3

izskaidroti

un

tumšo

rakstīts

«Laika

iesākto

īpašu

par

rakstos

sociāldemokrātiskā

viešu

1913.

pravda» publicētajā

pret ebrejiem,

lietu,»

4

stā-

demokratizā-

nacionalizācija» parādīts,

plašos

stāvokli

politisko Beilisa

valsts

ar

an-

ebreju

par

atrisināt

panākumiem.

projekts

reakcijas

daudz

ne

bet

pret valdības

nespēj

pamatprincipi nacionālajā

tiskajā

ka

tā,

gadam boļševistis-

rakstu

saistīts

kustības

valdības

lieta

gada

cieši

«Severnaja

1914.

Dome

pilnīgu nošķiršanu,

grammas

tikpat

ka

to,

ir

līdz

daudz

parādījās

par

«Ebreju ir

1912.

no

strādnieku

nistisks

ievie-

iespēja,

slepkavības

neatlaidīgi cīnījās

prese

jo tas

avīzē

«Rīgas

labējo versiju.

Laikā

Krievija,

ar

visā avīze.

korim,

jau

izpaudās

rituālas

apšaubīta

izdevumos

jautājumu,

laikraksts

melnsimtnieku

antisemītisms

presē

Boļševistiskā

vokli

negantā

šovinistiskā

labējais

balsi

iesāktā

111

robežas

ebreju apmešanas Kijevā

mo-

grautiņiem, izplatījās

Latviešu

savu

pieņēma pazīstamo

kajos

ebreju

un

lietu

šo

ar

3 klaji antisemītisku materiālu. Latviešu bur-

netika

tisemītismu.

vēlēšanās,

par

pavasari

uz

labējo

izmantoja

kampaņā iesaistījās

šai

pievienoja

todams virkni

ciju,

lietu

Domes

dcc.)

un

jip.

Ipp.

(13 hiohh).

1913, JSTa 32,

c.

13, 1911, 9. (22.)

182—183. apr.

31.

jūl.

(13.

aug.).

noraidīja

neģēlīgo

apmelojumu

melnsimtniecisko

dīja ievadītās kampaņas slēptos politiskos motīvus. lajā

orgānā

«Cīņa»

nīcināt

apstākļos

jaunajos ties

pretim

mats

rudenī

Rīgā

sabiedriskās

modrai

brukumiem.

slejās

par

tikai

pavalstnieces

reize

kopš

klajā

«Laika Balss»,

1 2

3

4

LKP

CX

PVI

«Dzīves

N°

un

maza

latVēst-

tauta,

nedrīkst

pat

var

sap-

nodemonstrēja

atzīmēta

kurā

(IG.)

7

gada-

200.

Ap gaidāmo

neiedomājama

sceptervaras»,

1911, 3.

23,

(21.)

izteicieni

Krievijai.

krājumu,

kņada. «200

cildināja piektos

dziesmu

maijā.

jūn.

bibliotēkas lapiņu

Balss»,

tika

kad

sacelta

krievu

«Arodnieks», N° 22,

5

2.

N»

1912, 8.

«Cīna»,

tika

vācu

un

proletariātu.

«Dzimtenes

uzskatāmi

īpaši

rakstu

zem

atrodamie

pievienošanas

Rīgā

īpašu

gadu

muižniekiem

ēnā

jo

līdzās

6

uzticību,

Vidzemes

nostāju,

vāja, nevarīga

«Latvija»,

Krievijas

buržuāzija

savu

laimības

uz-

pavalstniece,

kas, būdami

latviešiem,

cariskās

ierašanos

jutās

bieži

ņot par patstāvīgu valsti... Latviešu

Krievijas

vācu

—

laikrakstu

buržuāzisko

cara

būt

politikas apstākļos

pret spēcīgo revolucionāro

arī

piemēram,

apliecina,

Laida

strād-

turpmāk

arī

monarhistisko

savu

tā

atbalsta,

konkurentam

varenajam

nesis»

pie

Beilisu

jauniem reakcijas

šovinistiskās

cariskās

uzticīga

buržuāzijai, kā

eksistēt

1913.

mītiņš

Latvijas

šķiru

dot prettriecienu

pastiprinātas

pati, bez carisma

viešu

dienās

un

te-

melnsimt-

apvainoto

attaisnoja.

strādnieku

buržuāzija saglabāja

palikdama

To

Nepatiesi

arī

turē-

5

Valdības

latviešu

streiks

ka

iztirzāts

pret

tiesāšanas

protesta

ietekmē

domas

gatavai

un

Beilisa

fabrikas. 4

aicināja

prese

tika

vi-

iznī-

droši

spēs

lapiņās

LSD

tikai

iespēju

pārliecība,

proletariāts

demokrātijas cīņu

notika

Kropmaņu

nieku

Arī

antisemītismu. 3

niecisko

brāļu

2

proletāriskās

par

gada

Latvijas

reakcijai.

izteikta

«Cīņā»

dos

Centrā-

vēsturiskās

norādīts, ka

un

likvidācija

iekārtas

tumsonību.

šo

Krievijā

cara

patvaldnieciskās

sas

antisemītisma

parādītas

šķiriskās saknes

un

parā-

un 1

1913.

30,

g.

fonds,

1913,

N°

15.

1. okt.

1913.

10.

g.

oktobrī

35,

1913.

g.

Vēstnesis»,

1909,

1.

un

No

nov. 6

«Latvija»,

(14.) 7

1911,

11.

(24.)

jūn.;

«Dzimtenes

jūl.

Baltija

zem

Krievijas

iespaida

un

valdības

1710.—1910. R.,

1910.

163

svētkus

II

Nikolaja

pielaikoja sacentās

laikraksti

atbraukšanai. verdziskas

starpā

savā

Buržuāziskie

padevības

ap-

liecinājumos. «Baltijas Vēstnesī» bija ievietoti raksti «Ķeisvētki

Rīgā»

spožu,

patriotisku svētku

zara

«Tik kāms

skatīt

prieks vienās

Rīga

uzreiz

jo Rīga teikusi šavā:

Roza

latviešu

sauktas

vairāk,

...»

2

P.

«Rīgas Avīze», Turpat,

6

7

strādnieks

164

(20.)

lllar

pie

1910.

ar

g.

1.

(14.)

1910,

novērsās

svētki,

rokās...»

7

«Strādnieks».

padevības

(20.) c.

jūl.

55.

jūl.

jul.

1910, Ni 4, 284.-289. Ipp.;

«Strādnieks»,

7.

un

pie-

tautas svēt-

karogu

un

visumā

tautas

īstajos

M.—1926,

De-

pub-

XVII

Vidzemes

verdziskās

(IG.) jūl.

luaroM.

kurā

vēsture

laikraksts

buržuāzijas

tika

balsis,

bijuši

atmiņu

Latvijā.

nicinājumu

nav

sarkanu

1910, 3.

izdzēst

un

1910.

«vispārēju

par

sērija,

tautu...

ar

jandāliņu

kaujām

apstākļi

emigrantu

3a

varēja

Baltijas

jūl.

«Ciņa»,

«...

ļaunais

rakstu

kara

latviešu

latviešu

4

«Izglītība»,

ka

dziesmu

saprātīgas

proletariāts

revolucionāro

lielāku

JltoKceM6ypa

(16.)

tā

Vēl

revolūcijas

uzskatīt

tas

svinībām. 6 «Tie

nereprezentē

3

5

3.

3

patriotiskiem

šķiru

izklāstīta

Latvijas

7.

«...

monarhistiskas

patriotisko

Landera

K.

«Dzimtenes Vēstnesis»,

1

gada

atskanēja

presē

varonis būs

Vēl

Latviešu

latviešu

jo mazāk

Piektā

apkaunojošām

rakstīja

svētki

un

.

patriotiskas

nevarēja

gadsimtā, Ziemeļu

19 kori

dziesmu

uzskatīja,

buržuāzijas

objektīvi

un

vienošana.5

kos

caur

piektie

apliecinājums

spārns

lojālas

vēl

un

vēsturnieka

pareizi

raķešu

.

latviešu

skaudrajām

XVIII

ierašanos Var-

cara

sulainiskuma

4

mokrātiskajā

no

labējais

jūlijā nekādā ziņā

licēta

buržuā-

poļu buržuāziju

likvidēšana...»

pieaugšana...

līksmošanos», par

cara

asaras,

galīga

revolūcijas

ir izdzēsts

nu

īstenībā

gada

Visa

...

Pēc

latviešu

par

ar

ka

rakstīja,

paredzama

stipra

svētkiem

sakarā

sprēgājošs

klaji

buržuāzijas

iespaids

vaigā

slaucījuši

Par

...»

lojalitātes sevišķs

latviešu

latviešiem strāvas

klusi,

vārdus, ko

pašus

milzīgs

vaigu

neizsa-

2

Avīze»

«Rīgas būšot

tos

lasām:

kuros

bijis Rīgā,

nav

gavilēdama ...»

palikuši

Luksemburga

«Viens

spiets...»

iet

palikusi tukša

varētu teikt

ziju

tauta

visi

«...

vēl

valdnieku

savu

ugunīs,

aizbraukšanas

smaids»,

«Majestātes

un

17. aug.

(1.

1910, N° 58,

sept.). 2.

aug.

«Jaunā

Dienas

Lapa»,

1910,

izpaudumu izraisīja Romanovu svinības

jas

1913.

buržuāziskās

dinastiju,

novu

gada

«labdarību».1 Un

caru

gadā

noskanēja

tiskas

jumu

LSD

kā

J.

veltītajā

dzimtas

slepkavu drošie

un

jas

sagādāja

pavēstīts

Nost

par 6

apkaimē

21.

teikts

izplatīšanu

bija

Rodas

«...

mokrāti

valda

pilnīgi

ka

iespaids, visā

Lai 5

jubilejas

raizes.

Uz

polici-

Kādā

Liepājā

no

1913.

pašu notikumu Jēkab-

sarkanajiem

un

februārī

tirānus!

un

jauni ziņojumi.

tādu

par

Lieska-

Romanovu

lielas

aizvien

—

LSD mūsu

sociālisms!»

dzīvo

aktivitāte

proklamāciju citos

ju-

pārliecība

karogiem

izplatītas

Rīgā.

proklamāci-

jas, kas iespiestas Madlienas Gaismas organizācijas tuvē.

boļ-

«Romanovu

«skan

patvaldību Lai

iestādēm

proklamācijām

par

Jelgavas

2

tiklab

nelegālajā

izteikta

proklamācijā,

republika!

varas

gada 19. februārī, pilī,

namu.

rakstā

jubilejas dienā,»

aicinājumi:

departamentu plūda

tiem

«Cīņa»

mēģinā-

krišanu. 4

revolucionāru

Latvijas

(Auseklis)

ievadrakstā

izdotā

demokrātiska

dienās

vājprātīgo

Biedrs»

• «Cīņas

nenovēršamo carisma

dzīvo

piemēru

darbinieku

prese atmaskoja buržuāzijas monarhismu.

«Cīņas»

pājas organizācijas ļie

1910.

patrio-

3 Cara pastiprināt cīņu pret carismu.

jubileja» aicināja

«Lai

krievu

nekā

protests. Kā

padevības

Hermanis

izdevumā

ševistiskajā

par

atklātais

buržuāzijas

latviešu

arī

darbinieks

bilejai

kontrastā

nodibināt

Roma-

daudzināja

sociāldemokrātiskā

Nelegālā carismu,

lauku

godu jubilejai

par

avīzes

verdziskas

un

Kurzemes

gadu jubile-

Slavinādamas

spilgtākā

proletariāta

glupības

minēja

vēl

300

dinastijas

februārī.

revolucionāri

novadā...»

7

teikts

spies-

sociālde-

un

kādā

poli-

cijas ziņojumā. Latvijas tētu

sociāldemokrātiskajā

vērtējumu

valdības

parādīts,

ka

cīņā

sociālismu

pret

šis

nacionālisms un

atrodam

presē

nacionālismam.

LSD

pirmām kārtām

pret revolūciju

un

argumenmateriālos

bija

Latvijā

paudās kā uzbrukums Piektā gada iekarojumiem. sociāldemokrāti

1

2

«Latvija», «Cīna»,

atsedza

1913, 20. febr.

1913,

16.

(29.)

3

«Cīnās

4

«Cīna»,

5

Latvijas

6

UTHAM, cp. ZUIOO,

7

Biedrs»,

PSR

CVVA, r.

iz-

Latvijas

nacionālisma

(5. martā).

martā.

1913, N°

1913, 16. (29.)

melnsimtnieciskā

ierocis tas

1.—2.

martā. 4569. 121,

Turpat, 237., 279., 291. lapa.

f.,

14.

1912,

ji.

apr.,

60.

L,

34.

lapa.

277.

, 165

sakaru

muižnieku

ar

buržuāzijas

un

cionālisms

carisma

Analizējot CX

noteikti

ebreju

Rasputinu,

tautas

kopēja

LSD

zobenu

krievu

tautai,

izvirtuļu

audzināja

lidaritāte

Latvijas

var

darīt

proletariātā

strād-

nacionā-

ka

pārliecību,

nacionālismu.

pretim

letariātu,

gan arī

LSD

tumšie

Carisma

CĪŅA PRET

NACIONĀLISTISKO

Lielvalstiskā sīta

atbildes

apgrūtināja skaita V.

I.

Ļeņins

dzināšanas

nāciju

un

—

risma

šovinistiskās

gumu

uzņēmās

apspiesto

dīja,

ka

UN

izrai-

tās

stipri

organizāciju,

to

darbu. par

internacionālās

par

lielo

—

«darba

sociāl-

dalīšanu».

atmaskošanā

galveno

sniegdami

au-

apspiedēju

revolucionāro

nāciju

boļševiki,

un

nacionālisms

Casma-

partijas

vie-

darbojās nacionālajās malienēs,

kas

pakalpojumu.

organizācijas

jāpaceļ

vieno visu

POLITIKU

politika

centralorgāns «Social-demokrat»,

partijas

sas

BURŽUĀZIJAS

vietējo

savdabīgo

politikas

krievu

tējam organizācijām, KSDSP

mācību

uzdevumu,

savstarpējo

nenovērtējamu

KSDSP

izstrādāja

mazo

demokrātu

karojošā

Sociāldemokrātijas

divpusīgo

gan pro-

2

buržuāziskais

—

sociālismam

atbrīvos

gāšana

IDEOLOĢIJU

sarežģīja

Latvijas

stādīt

LATVIEŠU

šovinisma

reakcija un

nolūki

mazās tautas.»

so-

sociāldemokrātiem

galu ... Krievijas

melnsimtnieku

jāizjauc

2.

ir

... Ta

kultūra...)

carisma

pāri

(Tā

pat visasākām nacionālam cīņām tikai proletariāta

«...

«...kopējo Krievijas

1

LKP

2

«Sociāldemokrātijas

166

krievu

vajāšana un

paLSD

1

lismu.»

kas

Krievu

ar

LSD

politikas.

brīvībām...

Jevlogiju

kultūra...

nekā

nav

šās

krustu

samītām

un

atmodināto

politiku,

no

ar

na-

kustību.

cittautiešu

dēstīta

Somijas

un

tautu

«...

tiek

Hermogenu

krievu

niekiem

notiek

kura

vārdā,

līķiem

krievu

un

ka

uzsvēra,

revolūcijas

nacionālistisko

nošķīra ka

norādīja,

kultūras

nav

pret

cīņai

tautu nacionālās atbrīvošanās

spēcīgo visam

ierocis

bija

ekonomiskajām

Sociāldemokrāti

politiskajām privilēģijām.

noturēt

mērķu

šķiras

pozīcijas,

karogs...

proletariātu

CX PVI bibliotēkas lapiņu fonds,

aicinādams vi-

no

JVs

Vēstnesis», 1910, N° 5.

Rīgas

10, 1912.

norā-

jāizceļ līdz

tas,

Baku

un

vienotība

proletariāta Cīņa

tariāta

pienākums,

tautas

apzinīgā

Šo

turpretim

1914.

jumu

attieksmi

par

ziskajām zijas

partijām.

izturēšanos

politiski metnē. visa

dēļ ir

IV

IV

kongresā

J.

latviešu

Latvijā. kapitāli

kapitāli,

īpašnieku ir

viens

gāka,

latviešu

bet

vācu

risinājās niecība

reakcionārās

muižnieki

buržuāzijas latviešu

cība,

2 3

nozares,

pārtikas

mašīnu ražošana.3

spēcī-

savas

gados

mo-

latviešu intensīvi

un

ēku

celt-

latviešu

tirgum paplašinoties, Latvijā

lekšējam

rūpniecības

buržuāzija:

2

pēcrevolū-

koncentrējās

mērā

tas

kurās

rosīgi

rūpniecība,

būvmateriālu

Strauji

un

attīstījās

piedalī-

apavrūpnielauksaim-

lauksaimnie-

«CoiinaJi-AeMOKpaT», 1912, N° 28—29. «Strādnieks»,

OnepKH

Ronis les

lielā

ka

kļuva

Dzīvojamo

process.

kokapstrādes rūpniecība,

niecības 1

rokās.

tādas

attīstījās jās

konsolidācijas

ka

cēloņiem.

ka

nemitīgi cēlās

ne-

zemes-

un

zaudēja

uzplaukuma

ka

tam,

un

kapitāli

ekonomiski

pamazām

svars

arī

nostājas

ļoti labi redzēja,

buržuāzija

ekspluatācija

un

iemeslu

attīstības

namīpašnieku

rūpnieciskie

ne

ekonomiskais

tās

uzmanību

pievērsa

nopola pozīcijas. Rūpniecības buržuāzijas

daudzu

ne

LSD

vidējā buržuāzija

buržuāzijas

un

galvenokārt

sociāldemokrāti

gados

gan ari

Bērziņš-Ziemelis norādīja,

Viņš bet

ka

pārliecību,

un no-

ka

uzskatu,

kontrrevolucionāra.

kapitālisma

buržuāzijas

no

Latviešu

cijas

ir

buržuā-

revolūcijas

buržuāzijas

meņševiku

esot

buržuā-

un

latviešu

pēc

latviešu

lielburžuāzija,

izpētīt

un

jautā-

apsprieda

analizēja

noraidīja

neviens cits.

ienaidnieks ide-

buržuāziju

laikā

grupējumus

kontrrevolucionāra.

īpatnības

kongress

Kongress

izteica

veikt

tau-

proletā-

latviešu

palika latviešu buržuāzija.

un

IV

buržuāzija

gan latviešu

poļu,

minētās

ietekmes

tā

no

galvenais

latviešu

pret

kongress

pieciešams

bija

LSD

revolūcijas

novērtēja

latviešu

savā

vienmēr

latviešu, katras

vadītie

viņu vietā nevarēja

janvārī

gada

pret

atbrīvot

LSD

Tāpēc Latvijas sociāldemokrātu

oloģiskajā cīņā

visu

prole-

pienākums. Atmaskot latviešu

un

vienīgi

uzdevumu

cīņa

tikai ...»

bija

šovinismu

bija galvenokārt

proletariāta

varēja

masas

ka

šķēršļus

pirmām kārtām krievu

un

nacionālismu

buržuāzisko

rieši.

lielvalstisko

nacionālismu

jāparāda,

un

uzveikt nacionālos

uzdevums

pulku

utt.

somu

Varšavai,

var

oficiālo

pret

KSDSP

tas

līdz

Helsingforsas

no

I.

kara

1915, N

SKOHOMiinecKoft

Latviešu

69,

buržuāzijas

priekšvakarā.

7.

aug.

ncTopnn

Latv.

un

šķiriskās

PSR

N°

70,

JIaTBHH. P.,

1915, 1968,

organizācijas

ZA Vēstis,

1971,

JVs

10. aug. c.

96—98, 146;

pirmā 1, 31.

pasau-

Ipp. 167

čības

Pirmā

kooperācija.

rācijas

kustības

svarīgu

kredīta

Kara

kam

rādītājiem

100

uz

Tomēr

lauku

vēl

piederēja

arvien

rokās rošās rību

agrāk

pozīcijas,

tai

bija

Rīgas

vāciešiem

2

Lielākā

1913.

bija

sīki

stāvoklis

stingri

M.

4

bija

tad

vīru rokās

06

1, 5

c.

1917,

c.

un

168

32.

To-

uzņē-

vācu

vēl

korporācija

vadošās

ad-

pozīcijas abi

jautājuma joprojām

JlaTbimcKoM

b

Tāds

vērā, ka

npae

bija

as-

vācu

ao

10. JIaTBIIII.

HCTOpHH 202.

rūp-

P.,

1968,

168.

c.

Ipp.

HHocrpaHHOM —

Kanmajie

b

«H3bccthh

o6pa6aTbißaiomeft AH

JICCP»,

1964,

14.

Ronis

saules

piederošo

šaurā

skaidri

kļūst

«KoonepauHH Pūra,

659

piederēja Rīgā

neapšaubāmi

pārsvars

utt. 4

amatnieku darbnīcas.

un

savās

1300

uzņēmumu kopskaita.

buržuāzijai

biržas

un

metāl-

ar

strādniekiem

tirdzniecībā.5 Ja ņem

arī

Baltijas

uzņēmumi

5000

ar

buržuāzi-

bet

strādniekiem,

17

—

i., 41,5%

latviešu

dzīvē,

H.

1500

ar

npoMbiiujiemiocTH JlaTbiuīCKoro Kpaa. Jfc

izšķisabied-

uzņēmumos.

latviešu

strādniekiem,

buržuāzijai

OnepKH SKOHOMHHeCKOH Turpat, 171., 188.—189., 10.

50

attiecīgi

turēja

bohhh.

HerecuH

ar

uzņēmumi

JlagpcoH.

EBponečicKOH 3

buržuāzijas

rūpniecības

individuālajos

nozaru

uzņēmumi

šo

rūpnieku

spēku

3.

55

un

ministratīvajā

2

Latvijā

zemes

vācu

daļa akciju

ķīmiskajā rūpniecībā uzņēmumi

procenti

tirgotāju,

1

lielākā

uzņēmumi, t.

90

pekti:

Latvijas

gadā latviešu

niecības

aizvien

daļa

atradās

rūpniecībā

strādniekiem

pats

rīku,

muižniekiem.3

galvenās sociāli eko-

visas

baroniem. Arī

uzņēmumi 18

—

apstrādes

mumu

darba

un

nekā

piederēja

dažu

izvietoti

piederēja

mēr

piederēja

buržuāzijai

uzņēmumu kapitālu. Akciju-paju sauzņēmumu grupā latviešu kapitālu nebija nemaz,

Piemēram,

jai

pēc

muižniekus.

individuālo

un

biedrību tie

un

100

pretrunas starp vācu muižniekiem

vācu

tāpat kā

jo

Par

buržuāzija

vācu

mašīnu

aramzemes,

augošo vietējo buržuāziju.

un

lauku

vietējos

palika spēkā

politiskās

un

Latviešu

apsteidza

desetīnām

joprojām

nomiskās

Koope-

.

janvāri bija

gada L

lauksaimniecības

mājlopu,

rēķinot

1914.

uz

latviešu

priekšvakarā

vairāk

192

bija okupējuši lielkapitālisti.

bilance. 2

liela

rubļu

daudziem

1

peļņas avotu kļuva kredītbiedrības

un

kases,

krājaizdevu miIj.

centrus

sākumā

16tūkstoši biedru

jau bija apvienoti

kooperatīvos

kara

pasaules

kara

Ipp.

I.

Latviešu

buržuāzijas

priekšvakarā.

—

«Latv.

šķiriskās PSR

ZA

organizācijas Vēstis»,

pirmā

1971,

N°

pa-

1, 31.

muižnieku

un

buržuāzijas

jas ekonomiskajam

latviešu

taču,

pusē,

buržuāzi-

konkurences

palielinoties,

svaram

cīņa

saasinājās. Jaunie momenti sabiedriski

jas

ekonomikā

politisko

Laikā

nājās

cīņa

pašvaldības

Latvijas

stumšana

dālā

IV

Otra

krasāk

rezolūcijā

bez

žuāziju

gada

attiecību

atšķirības

un

lucionāro

kustībai,

konkurenci

muižnieku

lauku

tautu.

rezultāts. feo-

«Baltijas 1905.

no

iz-

nori-

gada

īpatnība bija tāda, ka

šķiru pretrunas

nokrāsu

zemnieku

neievērojot

muižniecības

ka

no

buržuāzijas

revolūcijas

atspirgt

visu

starp

re-

proletariātu. Revolūcisimpatizēja revolucionā-

turpretim

pēcrevolūcijas

fronte

buržuāzijas

Šķiru cīņa bija

gados,

veidojās

pretrunas,

un

vēl bur-

latviešu

un

jas gados daļa lauku buržuāzijas

ra/ai

izstumšana

likumsakarīgās

konstatēts,

vairs

kon-

...»

pēcrevolūcijas saasinājās

Vācu

dzīvē.

attīstības

1905.

nespēj

triecieniem

volūcijas

arī

norisi-

pamata,

latviešu

palielinājās

un

arī

kongresa

muižniecība

kā

saasinājās

attiecību

muižniecības

vācu

sabiedriskajā

kā

kad

revolūcijas,

bija kapitālisma

izpausme,

ses

LSD

gada

saimniecisko

uz

pakāpeniska

arī

vietējās loma

1905.

pēc

buržuāzi-

nostāju,

tās nometnē.

spēku izvietojumu

kurences

latviešu

ietekmēja

ideoloģisko

un

cīņai

izvirzījusies

vienota

pret

revo-

pašā priekš-

plānā. Trešā kreisi» ka

raksturīgā īpatnība

buržuāzijas

mes

cīņa

ar

«nosvēršanās pa

Ļeņins rakstīja,

atspoguļo

faktu,

pa

Tai un

virzīja

pašā Dailes

laikā no

naidīgiem

muižniecību,

vācu

administratīvā

birokrātijas

patvaļa

tautai

uz

arī

I.

ka

visas

latviešu

uzdevumi

kreisi

nav

nenovēr-

revolucionārās tautas

skubināja

darījumiem

ar

krievu

aizbildnība

buržuāziju

uz

kustības latviešu valdību

ze-

buržuāziskā

bija pretrunīgs process. Saimnieciskās intereses,

ierēdņu

riens

kā

kreisi

nosvēršanās

Buržuāzijas

konkurences

ceļu.

pa

kreisi,

pa

zināma

neiznāk, bet revolūcijas objektīvie

evolūcija

tiskā

nosvēršanās

nosvēršanos

atrisināti. 2 šami

bija

nometnē. V.

latviešu buržuāzijas

asā

carisko un

poli-

liberālisma

plašais

vē-

buržuāziju un

Baltijas

muižniekiem.

1

R.,

LKP kongresu, konferenču 1958, 94.

2

un

CX plēnumu rezolūcijas

un

lēmumi.

Ipp.

Ļeņins V. I. Raksti,

15.

sēj.,

354.

Ipp.

169

Latviešu

nosvēršanās

buržuāzijas

svaru

liberāļi.

guva

labējā

uztvert

frāzēm.

laika

laikā

liberāļi

paši

un

latviešu

vēlēšanās tikai

lēšanās

F.

latviešu

visa

vācu muižniecību

ar

Jauns

bloku

uz

moments

v.

II

liberālās

šanās. nāda

buržuāzijas

nostāja.

latviešu

«Rīgas

Avīzei»,

«Latvijai» «citreiz prasa

pēc

kā

arī

vēl

daudzi

reakcija

un

1

A.

2

170

cēloņi:

kā

tas

ir

apstākļi

oficiālā

...»

revolūcijas

šovinisma

teica, ka

birģeļu

Te

sakāve,

pastiprināšanos,

ekonomisko

mūsu

«...

pozīciju līdz

ar

no-

viņu iedo-

nacionālā

.

no

revolūcijas.

Vēstnesis»

Ipp.

«Laika Atbalss»,

gada

palīdzību buržuāzijas ideologi apzināti

tautu

28.

arī

attīs-

buržuāzijas

pastiprināšanās.

2

«Dzimtenes un

Piektā

buržuāzijas

briest

uzpūtība

novirzīt

Upits

tautiskums,

—

latviešu

nacionālisma

J. Jansons-Brauns

makiem

1911, 15.

R.,

īpatnība

uz

Ar nacionālisma centās

trāpīgi

Vēstnesim»

pelēks

gaišāki

vierak-

Andrejs Upīts.

melnais

«Dzimtenes

—

latviešu

stiprināšanās. mība

viena

revolūcijas

pašas

naudas

ļoti

tuvinā-

bija

'.

iedarbojās atbildes

ir

rakstīja,

citreiz

tumšs,

...»

Beidzot, tībā

viņš

presi

rakstnieks

revolucionārais

(«Latvija»)

tiem

jautājumos

buržuāzisko

grupē-

politisko

Vēstnesis»)

(«Dzimtenes

pelēkais.

—

vē-

bija savienība

nometne

buržuāzijas

politiskajos

Latviešu

sturoja

kreisais

IV Domes

pret sociāldemokrātiju.

latviešu

Galvenajos

Domes

savienību

buržuāzijas

jumu attiecībās bija oktobristiskās buržuāzijas un

proleta-

111

pieņēma

paša

palikušo

pret

un

demokrātiju.

buržuāzijas

Tai

c.

izolācijā cīņā

aprindas

vadīlemts

bija

Bergs, O. No-

A.

I,

partiju, ar

liberālām

ar

vēlāk

pārņēma

un

kas

politiķi,

kustības

Zālītis

frazeoloģiju

un

Veinberga

sliecās

vēl

spārns

J.

sociāldemokrātiju.

konstitucionālo

Baltijas

kam

stūres:

Ulmanis,

«īstenoja»,

metodes

galēji labējo

manipulēt

un

Latvijas

K.

Goldmanis,

nācs,

J.

riātu

veiklāki

kooperācijas

tie

ideologi,

pie buržuāziskas

stāvēt

ar

vēsmas

nacionālliberālisma

tāji,

laikiem

visiem

uz

plašajās buržuāzijas aprindās

pieņēmās

Spēkā

pār-

un

gados ideologu galēji

priekškara

Veinbergu priekšgalā

ietekmi

savu

izpaudās

ietekmi

savu

sīkpilsonībā. Vadībā iekļuva

latviešu

prata

F.

ar

grupa

pazaudēja

Tieši

kreisi»

«pa

tā, ka galēji labējie elementi zaudēja

1912, 29.

sept.

un

Lai

viņa

gan Piektā

loma

latviešu

gada

sadzīve

vadīja

neļaut

straumi.

tai

saplūst

tika

tās

vērstas

tikai

žuāziska

to

nacionālo

Šie

ar

buržuāziskā

di-

saprast

jautājumā

dialektisko

un

bur-

tipiski

visai

nespēj

nacionālajā

nacionālisma

Daudzi

austriešu

no

viņiem

un

attieksmi

ar

pret

latviešu

Bauera

ieviesa

elementu.

M.

Tā,

piemēram, nācijas

vēl

Bauera

pašu

un

bija pa-

X Ren-

un

stipri

ideologi

koncepcijas lielāku

Valters

pamatu

spriedumus

buržuāzijas

cijas būtības skaidrojumā

par

O.

Rennera

un

bāze

teorētiskā

savus

sociāldemokrātu

taču

pasliktināja

raksturu

ir

kas

pozitī-

«latviešu

atjaunot

spējot

apgalvojumi

Buržuāzijas

neesot

atrisināšanai

jautājuma

ideologiem,

tendences

šaura.

teorijām,

ncra

vien

pub-

jautājumu.

Latviešu

pavisam

marksistiem

marksistu-ļeņiniešu

saistīto

matoja

latviešu

nacionālisma

kapitālisma

vas

ka

vienību».'

nacionālo

ideologu

nacionālisma

nacionālisms

buržuāzijas

reformu

revolucionāro

pret latviešu marksistiem.

nacionālā

programmas

nemitīgi

uz

lielākajai daļai polemisks raksturs,

pa

ideologi apgalvoja, vas

to

Krievijas

visas

ar

buržuāzija

novirzīt

un

buržuāziskā

Latviešu

likācijām presē bija un

vadībā

atbrīvošanās

nacionālās

latviešu

proletariāts, kustības

tikt

nopūlējās ceļa,

demokrātisko

tautas

revolūcijā kustību

un

nā-

iracionālisma nacionālo

uzskatīja

nāciju pirmām kār-

2

tām par Latviešu buržuāzisgarīgu un kultūras kopību. kajā literatūrā tai laikā jau pavīd rasistiskas nostājas elementi

par

mantota

no

cilvēkiem

senčiem

Laika

posmā

pēc

veidoties

arī

zācija

un

Krievijas

latviešu

no

lajām parādībām. sevi

jauna,

Valters

uz-

asinīm

ar

latviešu

nāci-

nedz

M. Mūsu

«nacionālās

tautības

latviešu

rakstu-

nacionālisma

idejas apoloģija,

nedz

sakāves

tieši

ar

tipisku argumentāciju.

materiālajiem

Šī

1

kas

revolūcijas

sistēma

buržuāziskā

nacionālās

atraušana

nebija

nācijas

—

sludināt

pirmās

uzskatu

nacionālismam

rīgā īpatnība ir

apcerē

īpatnību,

mēģinājumi

,

zināma

buržuāziskajam Ikviena,

3

iedzimtu

4

jas ekskluzivitāti.

sāka

parādību

dzīves

nacionālās

lūkošana

faktoriem

vienības»

oriģināla.

jautājums. R.,

tās

absolutiun

sociā-

ideja pati

Ikvienas

1914, 89. Ipp.;

par

tautas

«Druva»,

1914, No 4, 339 ,341.-343. Ipp.; N«. 7, 705.—709. Ipp. 2

15.

«Druva», (28.)

1914,

JV°

703.—704.

7,

Ipp.;

«Latvija»,

1914,

No.

38,

febr.

3

«Rīgas

4

Turpat,

Avīze», 1912, 6.

1906, 9.

(19.)

(22.)

sept.;

1912, 6.

(19.)

jūl.

jūl.

171

nacionālisms

buržuāziskais

pilda viešu

buržuāzijas

tību». Pēc

J.

nevis

bija

ideologu

jomu, kur

dzīves

jas

posmā

buržuāzijas

cepcija

par

tradīciju tieši

īpatnībām,

Lai

asimilācija

v.

A.

tml.,

pie zemes, pie

spēcīgo

sava

atkārtojās

Niedra

buržuāziskajā

Nacionālisms

Rīga

vēlēšanu

IV Domes

litisku

aktivitāti

žuāzijas

1913.

un

visu

domu

izvirzīja

grupas

ap

nekavēja buržuāziju viem

Rīgas

ar

—

neatteicās

ģieši lūkoja

Savukārt varot

aizstāvēt,

kūsājošu

buržuāzijā.

Visas

par

«Dzimtenes

25. jūn.

balsojot

4

172

Arī

aprindas

1913,

A.

17.

Veinber-

Baltijas

ar

kņazu

5

Priedkalns

(30.)

aug.;

4

vislabāk

Mansirevu.

Priedkalnu,

A.

vācu

apstākļos.

intereses

«Jaunā Dienas

(avīze

nostāju.

gadījumā

frāzēm.

nācijas krievu

par

šai

sa-

blo-

latviešu

birģeļiem,

Lapa»),

tomēr tām

«Latvija»,

arī vis-

1912,

(8. jūl.). 11.

«Latvija»,

1910,

Sīkāk

vēlēšanu

par

Ripa /.,

Apine

I.

(24.) aug.

kampaņas

gaitu Latvijā

Jaunie revolucionārie

«Rīgas Avīze»,

1912, 27. sept. (5.

«Dzimtenes Vēstnesis»,

1912,

17.

okt.). (30.)

un

uzplūdi

nod., 4. §.

5

ažiotāža

atbilstoši

kompromiss

izeja

ka

sociāldemokrātu

Vēstnesis»,

ka

vēlētājus,

pobur-

saliedēšanu

vēlētāju

par

kadetiem.

apgalvoja,

nacionālistisku

ieturēja

111

vēlēša-

pašvaldības

Rīgas

un

krievu

visdabiskākā

esot

liberāļi

aģitēdamas

sk.:

domes

izraisīja

nacionālistiskajām

no

Sīkburžuāziskās

2

3

lo-

galvenais

IV Valsts

dibināt vēlēšanu blokus

pārliecināt

muižniekiem

3

gados.

Tomēr nacionālistiskā

muižniekiem

vācu

ar

liberāļi

1

attīstību

politiskajiem mērķiem. «Rīgas Avīzes» aprindas

ķējās

viņi

Rīgas

novirzienu

«nacionālo» kandidātu.

neatlai-

tālāku

un

piemēram,

kampaņa

«atpakaļ

«idejas»

buržuāzijas

gadā

lauku

aktīvo

atgriezties šīs

presē

politiskajās kampaņās,

vēlēšanās nās.

bija

šī

struktūras

apdraudot emigrācija,

kundzības

latviešu

kon-

latviešu

glabātāju,

politiski

un

kā

sociālas

ieteica

ieguva nacionālās buržuāzijas

zungs

rakstura

stūrīša». 2

zemes

laika

noteikta

lauku sētu

«glābtu» nāciju, ko

«vieno-

Aplūkojamajā

Latvijas

ar

nāci-

domām, tāda joma

izveidojās

nacionālā

un

saistīta

1

kultūra.

latviešu

un

ekonomiski

ar

buržuāziju.

citu

lat-

bija

tādu

īstenot

praktiski

un

ideologiem

zemniecību

koncepcija

dīgi

bet

Jauns atrast

mēģinājums

Lapiņa, F. Zālīša

palīdzību

koncepcijas

funkcijas.

visvieglāk

ekonomika,

nacionālo

šās

ar

sociālās

galvenās

savas

okt.

par

LSD taktiku

Latvijā. R.,

1964,

pirms bija latvietis

vēlēšanās

dažādu nacionālo

ka

bija

IV Domes

jās

V.

h

1912.

atbilda

darbos

Ļeņina

sībām, taču tas kā

ganizācijās, ševiki

jai

—

republika,

bez

kurā

boļševistiskās šādus

muižnieku

vietējās kritiku.

konfiskācija

privilēģiju

or-

Boļ-

demo-

pamatlozungus:

zemes

bija

šķiras pra-

LSD

opozīcijas

lo-

platformai.

pārsvarā

proletariāta

protestus

asus

muižnieku

pilnīga

bak-

piedalī-

izvirzītajai

boļševiku

konference,

vēlēšanām

izvirzīja

krātiskā

konferencē

pamatotajai

izraisīja arī

tikai

skaidriem revolucionāriem

pieņēma platformu

meņševiki,

LSD

nostāja.

Prāgas

LSD VII

gada jūnija

jēdzienu

vienīgi

nacionālistiskajai

šķiriskā

ar

VI

traktēja

samēru.

partiju

izturētā

vēlēšanās

kas

zungiem, un

LSD

tās

grupējumu

buržuāzisko

Pretmets

hanālei

tad demokrāts. Pašu

tikai

un

samēru»

«spēku

pai

(Latvi-

likvidācija)

un

8

1 stundu darba diena.

Rīgas proletariātam balstu

izdevās

Domē

ar

sociāldemokrātus

Domes

vēlēšanās

demokrātiskās otrās

pilsētas

no

LSD

J.

Ozolu

atkal

izvirzīja

deputātu A. Priedkalnu,

ka

ir

proletariāta masās.

monolīts kā

arī

spēks

citas

oficiālo arī

pat

izmantodama

iespējas,

varas

iestāžu

visu

nāciju

visu

un

nokrāsu kadeti

krievu krātu!»

ņik»,

zaudēja

nāmo,

1

skaidru

par

«Vienu

savu

nobāl

«Cīņa»,

tik

jau

praksē

skaļi

1912, 12. (25.)

cPrjkckhA

presi,

apzinīgo

Neraugoties

kņadu,

tā-

sociāl-

buržuāziskās

vācu

—

krievu

muižnieki,

oktobristi

un

lozungu: «Nost sociāldemoizteicās

avīze

«Rižskij

pieņems

paroli

un

vest-

visi:

Latvijas

pret darba

vienīgo pārstāvi Domē.

buržuāzija

buržuāzijas

ap

aizliegumiem,

visas

neievēlēja,

A. Priedkalnu

imperiālistiskās

priekšā

2

2

ap

iekarojis

izbijās.

grupas

buržuāzija,

apvienojās

Skaidrāk

Latviešu

sību:

latviešu —

slāņus. un

briesmas,

novirzienu

visu

deklarēdama:

Priedkalnu!» tauta

galvenās

un

strādnieku

nacionālistisko

partiju demokrātijai tas izdevās. Buržuāzija

Apjaušot kopējas

bija pierādījis,

saliedēt

vajāšanām

buržuāzisko

IV

ievē-

darbodamās ka

legālo

demokrātiskos

pilsētas

111

Priedkalnu.

kas

pati

pūlējās

at-

un

aizstāvis

LSD,

Nelegālā

legālās

proletariātu uz

un

interešu

II

uzdevumu

sev

Domē par

popularitāti

sūtīt

A.

un

lēt

stingrs

sīkburžuāzijas

kūrijas

BecTniiK»,

ne

pirmoreiz

daudzkārt

buržuāzijas deklarētie

demonstrēja

apstiprināto

šķiriskas «nacionālie

zi-

patie-

vienotības ideāli».

To

martā.

1912,

28

iiio.ih.

173

redzam

ainu

pašu viešu

dalību

vietējā

Pilsētas

kumoss nālo

cik

prestižu»,

nekā

12

ievadraksts. 1913. atkal

24

sies

cieņu,

prese

bija

Latviešu

pilsētas

Nav nekādu

solīja

darbojās

šaubu, ka,

aizstātu

nacionālo

pie

CX

Jau

visiem

izdeva

piņu,

1909.

dzina

domes 1913.

lētājiem

1

2

3

4

5

174

krēsli

OMepKH

ļoti

gada

patieso

1913,

10.

1913, 30.

(23.)

pilsētas

ar

«Mēs

JIfITBHH.

P.,

janv. (13.

LSD la-

speciālu

valdes

avīze

uzvaras

val-

pār

1968,

febr.).

1909, Xi 3.

amati.

centās

neko

janv.

LKP CX PVI bibliotēkas lapiņu fonds,

.

mantīgo

buržuāziju

19. janv.

«Dzimtenes Vēstnesis»,

1913,

HCTOpHH

politiku

vēlēšanās

domātu

nokrāsu

stāvokli:

4

domē, lat-

nerimtīgi centās to

strādnieku

buržuāzijas

3KOHOMHqCCKOI°I

«Latvija»,

ienesīgie

un

tautiskās

«Dzīves Balss»,

visu

visas

politikas...»

nācijas

domes

vēlētājiem

vēlēšanām

izskaidrot

latviešu

no

cik

diskreditēt

atrisināt

nacionālo

latviešu

pilsētas

Rīgas

parādīdama,

Pirms

gada

pilsētas

par

pilsētas

varas

šķiru labā. Latviešu sociāldemokrātija

pierādīt.

pie

lozungu «...atsvabināt

«vācu»

politiku

lauzās

varas.

nacionālas

no

tikusi

pie

pil-

sīkburžuāziskā

un

radikāli

ar

latviešu

saliedēju-

cenzdamās

tiklīdz būs tikusi

sev

atbalstīja

vadīt

komiteju,

materiāliem

drīz

ļoti

tā

buržuāzija,

vēlētāju

kor-

vietām

nespējot

buržuāziskā

grupa

birģeļu

noniecināja

paši

liberāla

saimniecību

buržuāzija

kas

buržuāzija,

buržuāzija

«latviešu»

avīzes

Veinberga

vācu

paziņojumos

kritiskiem

ar

Latviešu

domi,

F.

pilsētas domnieku

latvieši

Toties

pilsētas problēmas,

viešu

ka

mēnešus

pilna

iepriekšējo

«Cīņa

strādnieku

valdošo

uzskatu,

proti,

Daudzus

saimniekiem.

Rīgas

96

no

kliķes

vācu

ar

Apvienoto latviešu

ap

varas.

sociālde-

būtību.

cīņas

pil-

vairāk

un

Latviešu

saucās

pirmsvēlēšanu

saimniecību.3

sētas

ko

labumiem,

amatiem

domes vēlēšanās

kompromisu

Savos

valdošās

tā

gards «nacio-

2

izkaulēdama

nacionālo

daudz par

reāliem

vēlēšanu

—

bija

nozīmē

tik

ne

budžeta. 1

Rīgas

parādīja

gadā pilsētas

vietas.

no-

buržuāziju

vācu

ar

ienesīgiem

no

pīrāgu»

noslēdza

porāciju,

bija

pilnīgi

par

lielā

prese

komunālo

cīņa

visādā

Rīgā

Runa

ieguva

miljonu

mokrātiskā

tās

ekonomiski

un

pašvaldībā.

buržuāzijai.

saimnieki

ap

arī

saimniecība

sētas

spēkā

Lat-

vēlēšanās.

pašvaldību

pieņemoties

saasinājās

stiprinoties, par

pilsētu

arī

buržuāzijai

5

vē-

negaidām vācu

C.

142.

bur-

Ja

žuāziju.

viņi

ziedēs

niet:

dome tik

tā būs

un

Latviešu

līdzināja

Tomēr

kauju.

guva vācu

uzvaru

nāro latviešu

uzvarēt

mazāk

ne

buržuāziju

un

ar

tad

zeļ,

skapji...

zi-

Jaunā

1

cenzdamās un

tauta

un

naudas

kungu dome.»

vairāk

ne

zied

ugunsdrošie

buržuāzija,

tās

tauta

gavilēs: zels

un

kā

vēlēšanās,

birģeļi blokā

krievu

sa-

Grīnvaldes

ar

ar

reakcio-

vēlētāju reakcionāro

daļu. vēlēšanu kārtība

Nedemokrātiskā tiem

nekādas

Tomēr

pārstāvjus.

politiski izglītotu

viņi

demokrātiska

bija patiesi IV

kongress

no

visās

programma

pieņemama

tautības.

vietējo pašvaldību»

komunālās

buržuāzijas

lai

vācu bur-

līdztiesību

komunālā

internacionāla,

un

«Par

rezolūcijā

un

monopolu kundzību

latviešu

LSD

darbaļaužu

kampaņu,

latviešu

Latvijas darbaļaudīm neatkarīgi

latviešu

uz

cīņu

jomās. 2

dzīves

sabiedriskās

atmaskotu

par

sociāldemokrā-

domē

vēlēšanu

vācu minoritātes

aktivizētu

pašvaldībā,

nedeva

pilsētas

izmantoja

masas,

žuāzijas savtīgumu,

visiem

ievēlēt

iespējas

LSD

norādīja

nacionālis-

politikas

3 tisko, antidemokrātisko raksturu.

Latvijas Sociāldemokrātija bet arī

ciju nostiprināšanos, novērtējumu. tautai

nav

žuāzijas tiskā

LSD

labumu.

pilsonība»

barona

no

ko

par

un

nav

saviem

no

Jansons-Brauns

žņaudz

Lai

dabu.

rādīja

Atbildot

buržuāziskais resīvs,

J.

žuāzijas

soļa

«Dzīves 2

3

R.,

tautai

buržuāzijas

nacionālisms

savtība,

strādnieku

1

uz

darba

Jansons-Brauns

katra

uz

nacionālistisko

novērstu

LSD

—

kaut

1913, 26.

pozī-

smagi

darba

ka

gaidīt

bur-

no

«Mūsu

tau-

«...Pelēkā

kā

dižciltīgā

4

ilūziju

iespē-

izplatīšanās buržuja

plēsonīgo

nostādnēm, itin kā latviešu savas

pierādīja

vai

ko

aizrādīja:

latviešu

pēc

agresivitāte

un

1911.

laikā. 5

ģenerālstreika

Balss».

ekonomisko

parādībām pareizu

rakstiem

tikpat

junkura cimdā iemauktie asie nagi.»

jas,

redzēja latviešu burtās

šķiras pozīcijām pierādīja,

Vienā

J.

un

deva šīm

priecāties

dūre

netīrā

vien

ne

aktivizēšanos

politisko

žuāzijas

iedabas esot

pretējo:

plēsonība gada

ir

vasarā

Legālā

neag-

latviešu

bur-

izpaudusies Rīgas

strādnieku

būvprese

janv.

Turpat. LKP kongresu, konferenču

un

CX plēnumu rezolūcijas

un

lēmumi.

1958, 93. Ipp. 4

5

«Cīņa»,

1912, 1.

(14.)

febr.

Turpat. 175

pievērsa ziskā

nekādi

Rīgas

«Provodņika»

vasarā.

ārstu

«Mātes

klusē

aizsardzības

Latviešu

labdariem

stāstīts

teru.

M.

rantu

referāti

viskompetentākajiem manis

apbraukāja

tiskas

piezīmes

jautājums».» Latviešu

vijas

ietērpā

skaidri

tā —

pati divi

«viskopas»

neatgriezīsies.

latviešu

krīzi.

nālisms

bija nobankrotējis

Pēcrevolūcijas

formu,

1

?

3 4

176

gados

tie

«Jaunā Balss»,

«Bijetens», «Biļetens»,

J.

atrast

nekādi

Ne 13,

1914,

N°

1916, JVs

«Dzīves Atbalss»,

tā

ir un

F.

nevienu

redzami

laukstrād-

4

tai

laikā

jau

nacionālisma ide-

Veinberga ap

sevi

nevienoja.

buržuāziskās

Annas

nacio-

Ķeniņas

intev.

c.)

«jaunu», pievilcīgāku nacionālisma nesekmējās.

1914.

g.

11.—12.

1.

1914. g.

Augošais

masu

aprīlī.

17.

13.—15., 38.

N° 3,

Lat-

ka

pretēji elementi. Pat-

analizēja

Lapiņa,

arī

mēģinā-

attiecības

Apzinīgiem

buržuāziskā

un

ievērības

Laukstrādnieki

propagandu.»

kļuva

Valtera,

pūliņi

taču

Der-

tautības

teoriju

parādīja,

konservatīvais

Vecais,

bez

ideja.

nesamierināmi

oloģijas

drudžainie

V.

«Mūsu

iztēlot

gaismā

Sociāldemokrātija

(M.

kas

jautājumā

referātu «Kri-

ar

stūrīša»

laikraksts

šo viltus

jākaro pret

iezīmējušos

liģences

Val-

emig-

nacionālisms,

nacionālajā

nepameta

patriarhālā

laiki nekad

Latvijas

M.

jautājumu

grāmatu

sava

Strādnieku

lauksaimnieki

niekiem

vienu

ar

ideologiem

sociāldemokrātiem

Valtera

biroja

«Biļetens»

emigrācijā

visīstākais

kaktiņa,

«sava

idilliski

riarhālie

izdevumā

no

buržuā-

grupu

3

laukos.

«jaunā

Tāpat

gar sim-

daļas

Ārzemju

ārzemju sekcijas

M.

postu.

Liekulīgajiem

latviešu

atspēkoja

Viens

latviešu

LSD

par

kā 2

...»

nacionālo

par

sociāldemokrāti

buržuāzisko

jumus

asi

nacionālisma

šķiru cīņas.

no

gada

laikraksti,

uzņēmumos...

nekādas

nebija

ārzemju

novērtēti

aprindās

ved prom

t.

sadursmēm latviešu

buržuāziskā

Valtera

«klusē

tautas

t.

un

koncepcijas.

opozīcijas

par asām

latviešu

no

«Pro-

uz

—

1

sociāldemokrāti

nacionālisma

boļševistiskās

dzīvē

laikā

par

biedrība»

tiem strādnieču ciešanām.

ziskā

buržuā-

visdramatiskā-

apstākļiem Rīgas

inteliģenti

buržuāziskajiem

latviešu

no

saindēšanos 1914.

masu

traģēdijas

sanitāriem

paēduši

vienu

Rīgas juristu biedrība par fabrikantu

biedrība,

nelikumībām,

tam, ka

uz

proletariāta

fabrikas strādnieču

vodņika»

Labi

nereaģēja

notikumiem

kajiem

klusē

lasītāju uzmanību

savu

prese

(30.)

maijā,

Ipp. 10.

janvāri.

14.

Ipp.

inter-

nacionālistiskais

nepārvarams lisms

apzinīgums

nobankrotēja

pilnīgi

to

un

1919), kad visa Latvijas

revolucionārisms

buržuāziskais

Latviešu

šķērslis.

revolūcijas

revolucionārā

bija

nacionā-

gados

(1917

demokrātija

—

apvie-

nojas ap boļševikiem. V.

I.

līdzās

viņš

Ļeņins

saskatīja

liberālajam

un

sīkburžuāzisko

arī

nacionālisma

trīs

Krievijā

izšķīra

melnsimtnieciskajam

nacionāldemokrātismu.

Latvijā

nacionālismu

«Jaunā

Dienas

Sīkburžuāziskajiem

H.

tājumā dža.

visu

jomā A.)

,

atrodas

sava

un

vidū

buržuāzisko

un

nācijas kodolu,

latviešu

nedalāmību

vienlīdzības

pēc

proletariāts

nālisms

jau-

sadarbību

un

zīmi

3

pašvaldības,

un

Latvijā.

4

Un

tomēr

starp buržuāzisko

un

nacionālismu.

Sīkburžuāzija nekā

vienību»

reformām

baznīcas

likt

sīkburžuāzisko

bija

darbi-

buržuāziju

atbalstīja

kā par

Krievijas

par

un

pareizi

citi

un

«nacionālo

saimniecību

skolas

nebūtu

šķiru

ideoloģijā

Sīkburžuāzijas

pieņēma arī koncepciju par zemnieka (bu-

2

atbalstīja ideju tiesas,

buržuāziju.

X Hiršs

Asars,

/.

—

latviešu

ar

par

kultūras

sociāldemokrātiem,

Austrijas

vienprātīgi

reformistiem

ideju. Teorijā viņi

jautājumā nebija oriģinālu

tuvinājās

nieki

Lapa».

1

laikraksts

pauda

sīkburžuāzisko

nacionālajā

tipus:

nacionālismam

«nacionālistiskāka»

Sīkburžuāziskais

starp proletārisko

nacionālismu.

sīkburžuāziskie

ir

stāvokļa

buržuāzija.

nacionālisti

Ar

visām

tomēr

nacio-

internacionālismu savām svārstībām

palika demokrātijas

po-

zīcijās. No demokrātiskām pozīcijām viņi vērtēja Stolipina politiku, Valsts domes darbu un

un partiju cīņu visā Krievijā Latvijā, bieži vien uzstājās pret latviešu buržuāziju,

arī

piemēram, atbalstīdami strādnieku

deputātu A. Priedkalnu

Domē.

Latviešu 1900.

līdz

buržuāzisko

mokrātiskajam mam, par

kais

gadam

1917.

nacionālismu

apspiesto,

kuru

rakstīja

nacionālisms

nepilntiesīgo

V.

Latvijā

I.

Ļeņins.

bija

būdami reformisti, svārstīdamies

žuāziju,

sīkburžuāziskie

1

Ļeņins

V. I. Raksti,

2

«Jauna

Dienas

Turpat,

Ne

3

Ne 2, 4

11.

tieši

160.—168.

Lapa», 1913, 28. sept.

192.,

193.,

194.,

196.

tam

nāciju

Toties tāda

saturā

nacionālis-

tipa.

tomēr

no

de-

sīkburžuāzis-

Pamatos

starp proletariātu

nacionālisti

sēj.,

laikā

kopumā

pielīdzināt

nevar

un

uzstājās

bur-

pret

Ipp.

(11. okt ).

1912, aug.—sept.;

«Domas»,

1915,

137., 142. Ipp.

«Jaunā

Dienas

Lapa», 1911, janvārī.

177

pret nacionālo

reakciju,

Latviešu

kratizāciju. žuāzisko

nacionālismu,

kongress,

atzinis

nāko

tās

taktiku

sīkburžuāzisko

pret

soļus

LSD nesamierināmā nacionālismu

likumsakarības krāti

nosodīja

ševiki

kā

presi

cīņa pret buržuāzisko 1907.

no

1914.

sociāldemo-

lojalitātes politiku

par

bet

nodevību,

ukraiņu progresistus

sīkburžuā-

un

Ukrainas

nacionālistiem

ziskajiem

V.

—

kajiem

Mickevičs-Kapsuks

nacionālistiem

mazākumtautību

rīgo

Latviešu

zemju

Baltijas 1905. kas

proletariāta

buržuā-

Jelgavas,

patvaldības

pret

zemes

vēja

svarīgu

Carisma

1

1.

o

R.,

kulaku

1958, 95.

«npaßAa»,

«rīpocßemeHHe», «Ph>KCKHH

pyccKou

178

pēc

v.

vietējās

c.

atvieglotiem

ar

zemniekiem,

īstenoja

Visa oficiālā

«Rižskij vestņik», kā

kolonizāciju,

bezzemniekiem,

pārvietošanu

Latvijā,

arī

bet aizstāno

uzskatīdams

lekšto par

bija

mērķis

sabiedrībām balstu

un

CX

izveidot

noslēg-

no

carismam

plēnumu rezolūcijas

Latvijā.

un

5

lēmumi,

Ipp.

3

3eM.ei\.

tieši

uzdevumu.4

LKP kongresu, konferenču

d.

4

dzīvi

pretējā

izpaudās

kas

politiku.

vācu

plānveidīgu

kolonizācijas

krievu

2

5

uz

un

Laikraksts

pret

Latvijas

zemnieku

guberņām

valstiski

tām

iedalīšanu

krievu

krievijas

tiklab

nostājās

krievu

kolonizācijas

atbalstīja kolonizāciju.

piemēram,

muižas

tās

pārdodamas

ierosināto

sva-

aktuāli. Zemnieku banVitebskas

(Tartu),

ļoti

uzdevumu.

jautājumos,

kroņa

Krievijas

veica

uzskatāmi

jomā

kļuva īpaši

Jurjevas

buržuāzis-

diametrāli

buržuāzijas

kolonizācijas

uzpirkdamas

noteikumiem

prese

un

gada revolūcijas

nodaļas,

audzināšanas

lietu-

pret

Tādējādi

sociālisti

attiecību

2

latviešu

pret

un

revolucionārie

ekonomisko

Anvelts,

J.

Stučka. 3

P.

—

internacionālās

masu

nostāja

rakstīja

boļ-

viņu nožēlojami

par

pieticīgajām nacionālajām prasībām. Pret igauņu viešu

legālu

bija vispārējas

g.

pašā laikā poļu

«narodoviešus» nacionālu

par

nosodīja

līdz

Sai

izpausme. poļu

carismu,

pret

atbalstīt

1

tribīni.

zisko

elas-

piemērot

demokrātiju: tās

IV nik-

proletariāta

par

izmantot

un

demosīkbur-

LSD

īpatnību.

iespējamu

par

valsts

par

kritizēdami

šo

buržuāziju

ieskatīja

opozicionāros

un

vērā

ņēma

latviešu

ienaidnieku,

tīgāku

apspiestību

sociāldemokrāti,

1912, 13(26)

hiojih.

1914, N° 2.

BeCTHHK»,

«Ka3eHHbie

KOJiomnaium»,

1910, 6 hmchhh

ceHT. b

Bn.ibHO,

H

21

HHB.

KypjiHH,ncKon 1913,

c.

5, 9,

ryoepHHH

h

Bonpoc

Turklāt

tika kaitēts

stipri

interesēm.

kajām

nomāja 36 tūkstošus desetīnu

biežāk

kroņa

1 Pēc

pagarināt

Attieksme

krievu

pret

kolonizāciju Polemikā

M.

ar

muižu

kroņa

ka

litiku

sociāldemokrātiem

pret

ienācējiem

(pasvītrojums

mans.

tim

pret

uzstājās

nacionālisma

/.

pretējo

skāra

krievu

kā

kolonizāciju

tā

nostāju.

zemniekiem-par-

ieturēt

vajag

soli,

viņš

«pareizu

po-

viedokļa»

2

buržuāzija turpretieši

latviešu

no

zemnieku

apelēja pie

vācu

prole-

jautājumu

reakcionāru

Latviešu

A.).

krievu

pozīcijām,

latviešu

iniernacionālistiska

no

—

Stučka

to

pret

aizvien

pret

kā

tāpat

parādīja

tikai

pārdošanu

ceļotājiem. Vērsdamies rakstīja,

P.

tūkstoša

latvieši.

—

diametrāli

buržuāzijas

51

līgumu, nepārdeva

nomas

labi

Skujenieku

ekonomis-

piemēram,

gada revolūcijas

kolonizāciju,

sevišķi

Latvijā

tariāta tin latviešu

zemnieku

Kurzemē,

vairāk nekā

no

1905.

gabalus tikai tāpēc, ka viņi

zemes

par

zemnieki

desetīnu

zemes.

liedzās

viņiem

latviešu

arī

Latviešu

nacionā-

listiskajām jūtam. Vienlaikus nāti

sāka

vijas

pirmās

vācu

jas

palika

Baltijas

vēlāk

pati

Serafīms

E.

«Rigaer

nāja

«jauno»

kursu

valdošā

virsotne

vas»

vācu

nācijas

pulcināt viņus tijas

vāciešu

paudums kultūras kā arī

1

«Jauna

bija

1.

19.

agresīvo apelēt

dzīvoja

kursu.

pie

«sa-

Baltijā,

Šās

un

pasludi-

un

Bal-

visu

visraksturīgākais nacionālistiskās

fereini

attiecības

Stučka

iz-

vācu

(Deutscher Verein),

un

šķirisko

20.

Latvijā

vērsa

Lapa», 1913, 17. (29.)

1914, N°

vācu

Zeitung»

ciniski

karoga.

kādā

Kurzemē.

fereinu

vācu

Dienas

«Darbs»,

kas

un

sludināts

mēģināja

politikas

sauktie

P.

un

šovinisma

gados

nacionālās

revolūcijas,

un

Piektā

revolūci-

Pēc

«Rigasche

vācu šovinisma

tā

politikā.

jūrā.

tika

klaji

apakšslāņiem,

kolonizācija

uz

vācu

apvienošanās

biedrības,

vācu

uzmanību

2

zem

slejās

pirmoreiz

pēcrevolūcijas

Iztirzādams

pirmās

laikrakstu

—

politikas

kārtu un

Krie-

Baltijas

apakšslāņu

«savu»

pastiprināti

Tageblatt»

Vācu

tīrās

tautas naida

presē

Jau

vērojama

ļoti nedrošas bija vācu muiž-

jo tai nebija

vācu

bija

no

plānus pastipri-

muižnieki.

ideoloģijā

cik

parādīja, viena

vācu

gados

atsacīšanās

pozīcijas,

šovinisms.

Baltijas

nacionālismam

gada revolūcija brīdī tā

arī

revolūcijas

muižnieku

pievēršanās niecības

Baltijas kolonizācijas

savus

realizēt

pēc Krievijas

progresīvā sastāvu.

No

lasītāja fereinu

sept.

Ipp.

179

tikai

biedriem

muižniecību

stāvs,» zītā

1

darbība

un

Nacionālistiskā

stiprināja

cum-

feodālo

vācu

jaunā nacionālisma

raug, vācu

Stučka.

P.

secināja

literātiem

saviem

ar

priekšgalā,

fereinu

«Ģildes tirgotāji,

bija strādnieki.

2%

amatnieki

ptu

muižniecības

vācu

sa-

ievir-

gultnē

pozīci-

jas. Atsaukdamies

darba

uz

vācu

muižnieki

visiem

vācu

zemniekus

un

stāvokli.

nijas

grāmatā

daudz

kolonizācijas

vācu

kolonizāciju viešu ērts

Manteifelis

dzināt

Valdības

ar

buržuāzija

gluži

dabiski,

«cīnīties kas

«...

dabiskām rokām... Latviešu

pret

vācu

šais

m

Kari

pozīcijām

buržuāzija

1907, Ns

Freiherr

3

«Jaunā

4

Turpat, 1911,

180

ka

lat-

uz

tas

zemnieku

bijis

īpašu-

par

au-

garā.

Baltijas

2

vācu

ka

vācu

ja

sāktos

muižniecības

jauno

īpaši

von

Dienas

«Latvija»,

ar

bīstama,

pretvācu

«Jaunā

«Drang fereinu

lauku

cerēja,

lietā

1911,

(25.) 10.

17.

janv.

(23.)

maijā.

(30.)

janv.

pieaici-

Laikraksts

intereses, par

vieglprātīgi

1. Pēterburgā, 55. Ipp. Manteuffel-Katzdangen.

Lapa», 1909,

.

un

preses

nomodā

1941, 5.28.

12.

4

citiem

buržuāzijas

šai

3

pa-

apsū-

viņiem

Osten»

elementu

ka

Lapa»

pārmeta

par

viņas

latviešu

Dienas

nach

jāstāv

nelaist

aģitācijas

darbību...»

vairāk

pašiem

un

nepieļaut

Kurland. Leipzig,

5

nosauca

uzskatīja,

Baltijas

gados

Latviešiem

«Atvases»

2

Viņš

atklāja

šovinisma

vācu

separātismā,

vumiem centās aizstāvēt

1

būt

uz

sauklim

teitoņu

«Latvija»,

stīja:

Kurzemē

spēkiem pūlējies

ierēdņi

atbildēja

Baltijas baronus

ķeršanos nāja

latviešu

izdota

Vācijā

par atbildi

noraizējušās

Sīkburžuāziskā

stiprināšanu. dzēja

un

atzina,

visiem

Cara

varētu

no

Vāciju.

Latviešu

kursu,

ka

bija

Baltijā

maršals

un

kolonistus

vācu

kursu.

jauno

kolonizācija

triecienu

neslēpa,

aprindas

muižnieku

karš

dot

apkārtējos

politikas

darbību

gadā...»

Voli-

no

muižniecības

uzdevumus.

un

savu

šās

pretuzbrukumu,

1905.

kā

līdzeklis,

mam.

mērķus

par «vācu

sacelšanos

Viens

sarakstītā

kolonizatora

sevi

ap

zemniekus

vācu

apriņķa

Baltijas

nostiprinātu

tādējādi

vidus.

vēlāk

laukos,

pulcināt

pūlējās

vervēja

Aizputes

savu

par

lai

kalpus,

kolonistu

Podolijas

un

Manteifelis,

K.

spēkiem

Vācu muižnieki

iedvesmotājiem,

trūkumu

roku

izderak-

savām

laukā

no

vājināšanu...» tai

palīdzēs

Meine

5

cara

Siedlungsarbeit

valdība

tās

un

cionālisma

nacionālisma

Nacionālais Valsts zāmu

domē

pilnīgi

nacionalismi, Starp

Kā

ka

bijuši

Latvijas vilnis

apgalvojums,

vācisko

jo latviešu

vis

vērsts

visur

rakstīja:

«Nevietā barons

vajaga «muižnieks».»

atkal

cijas mērķis ir «cīņa

ar

nieku

Balss»

avīze

Mansireva

runu

statēdama, ka vinisms,

kas

Atzīdama

noiet

tādus

pārsmalcinātu nācijai Kā

līdz

paņēmienus

dami

zemes

tai

laikā

bināšanu,

gabalu,

marksisti

īstenojumu

c.

I\

kņaza

tendenciozo kon-

pretvācu

šo-

ideolo-

«Mēs nīstam katru

mēs

aizstāvam

katrai

5

marksisti, tāda, ka

paturētu

turklāt

1912, 23. maijā

,

par

biedrības

zinību

latga-

latgaliešu

mācī-

mācītājs

un

latviešu

buržuā-

viscēlākajiem

sirsnīga

un

vār-

patīkama

latgaliešiem...

un

iein-

tuvinā-

aiz

1908, N° 45, 8 hohSoh.

«Jaunā

3

Kemps

4

Asans Ignats. Latvīši,

Dienas

visnotaļ

teica

aprakstīja

mīļa,

3

runu

«Dryva»

ļoti

boiko-

valodā,

lielu pompu iztirzāja

baltiešiem

2

Fr.

avīze

tā

rakstīja

Latviešu

atbildes

Pē-

lasītājus.

ka

noklausījās

referātu,

Latgaliešu

ziskā

ar

aktīvi

latviešu

gan

daudz

Rīgas

apspriedē

to

ņēmās

uz-

iznākt

laikraksts

rediģēts

aizsniedza

un

sāka

novembrī

gada

apliecināja,

arī

gadā

4

Sanāksme

Trasūna

Niedra.

tūdaļ

Latgali

par

liktenī,

1910.

jautājumu. F.

tāja A.

buržuāzija

1905.

Kempa

garīdzniecība

latgaliešu dialektā

Latviešu

šanos

F.

krievu

pret

gados

cara

Latgalē.

muižnieku

poļu

revolūcijas

dialektā.

iznākt

literatūra

Tomēr

gan tās

Tikai

ietekme

atdūrās

un

gadsimta

neapzinājās

bija panākusi

To

Latgalē

(dialekts)

XX

masas

baznīcas

garīdznieku

sienu.

terburgā «Gaisma»,

nācijas.

katoļu

un

katoļu

kavēkļu

zemnieku

latgaliešu

sociālās

saimnieciskas,

kā

atšķirības,

Lapa»,

Latgalieši.

1906, 20. janv. R.,

(2.)

febr.

1910.

Pēterburgā,

1908.

183

sirds

sajūsmināšanās daļas...

tautas

1

vienību.»

Latviešu

vināšanos

latviešu

daļas nācijai

F.

mācītāji

F.

devējs

Kurzemei

nās

dzot

Trasūns

baltiešu

tības

jau

Baltijas

bija toņa

rada zelta bedri

kās

pitālu...» tumu

ka

tuvināšasnie-

karam

pasaules

patiesi

pārcēlās

daudzi

«Latgalē

Taču

3

Ne

velti

«Latgale gaida atveduši

baltieši

citā

brāļus,

korespondencē.

saimniecības

no

uz

pamatoti

Labāks

1

«Jauna

Divu

Latgales

Latgali

redz

arī

Latgalei.

1910,

Dienas

11.

ar

ka-

rūg-

«vergu

buržuāzijas 1910.

(24.)

4

«Dzimtenes Vēstnesis»,

Turpat, 1911,

7

Turpat, 19. martā

184

16.

(29.)

nule

zemnieku

ieteiktais

ceļš,

ka

zemnieki

aug.

janv.

un

24.

maijā).

1911, 13. (26.)

Lapa», 1914, 18. apr.

6

ar

lauk-

7

gadam Latgales

Lapa», 1912, 16. (29.)

1914, 18. apr. (1. Dienas

zaudējumus.

Līdz

Turpat, «Jaunā

tiem

cīņu

Latgales

sa-

lasām

baronus...»

guberņu spēcīgie

vājajiem

ķēVai

izsūcēju...

konkurences

otrs

3

5

—

Baltijas sāka

sagādāja

un

nebija

«Latvija»,

6

ekonomiski

un

kooperatīviem

«tuvināties»

kolonizatorus

kooperatīvi

izveidotajiem

2

kā

ne

ne

at-

buržuāzis-

latviešu

uz

5 bija kultūras nešana?» «Gribam baltiešus redzēt kā

vus

uz

bodnieki, dzirnavnieki,

korespondencēs

baltietī

Lat-

varēja būt arī tautas izglī-

latgalieti...»

«baltieši

brā-

no

saimniekiem.

Kurzemes

un

palīdzēt latgaliešiem.

saukli:

Latgalieši

laukstrādniekiem

latviešu

vidū

alka

Daudzās

ziņots,

des»... tā

4

prātis

jātuvojas

nabadzīgajiem

un

nāca bariem kā

un

raidīja

avīzes

ziņā

praktiskus

līdz pirmajam

un

noteicēji.

izsūca

un

bet

guberņu

kas

entuziasti,

krodzinieki,

vienis

bija

visādā

divus

Vidzemes

Acīmredzot viņu

viņi

redaktors-iz-

«Dryva»

attīstītajiem

Latgali,

uz

sākumā

gadsimta

Latgali.

katoļu

pārstāvēja

«Dryva»

iz-

ceturt-

nodarītu

pārkrievošana

Latgalei

ieteica

«mazāk

palīdzību

mazums

ka

guberņu inteliģences pārstāvjiem,

gales jāiet peļņā pie

ne

ka

uz

tu-

par

kopējo

norādīja,

Latgali

Laikraksts

buržuāzija

ļiem», jāpārceļas

XX

2

laikraksta

un

sauca

Vidzemei.

un

ceļus:

vai

ļaunumu.

liekot

pamatā Viņi

c.

pārpoļošana

buržuāziju,

Latviešu

v.

trīcēja... Divas

pretim rokas,

ideologi problēmu

risināja,

kultūru

Skrinda.

latviešu

ar

buržuāzijas

nelabojamu

dvēsele

un

sniedza...

Latgali

ar

vienoto

celšanos,

pukstēja

tagad

maijā.

(1. apr.).

sept.

(1.

maijā).

apr.

(7.

maija)

lielās

tīvi

devās

grupās

1911. līdz

Latgalē

vervēja

saimniecībās

tāji

viešu no

2500

ap

ka

Latvijā

te

apgūšot

viņi

tūru.2 Patiesībā

buržuāzijai

1

latgaliešu.

Katoļu

tiklab

latgaliešu

mācī-

ka

to,

ar

aģitēdama par to, lai kalpi

turklāt

lute-

ticību.

Lat-

brauktu

viņus iemācīšot cienīt augstāku

katoļu

šurp savu

kul-

zemkopības ka

mācītājiem,

nabadzīgie

ak-

ļoti

«pelēko baronu»

gadā

latgalieši pazaudēšot

Latgales, solīja,

No

guberņām.

buržuāzija

aizbildinādamies

katoļi

buržuāzija,

nāciju,

lauku

1912.

kalpus.

aizkavēt,

Latvijā

lekškrievijas

uz

latviešu

svīda

jau

to

lūkoja

rāniskajā

peļņā

gadam

1914.

zemnieki

latviešu

arī

tikai

bija

eks-

pluatācijas objekts. Desmitiem

gadu bija

rubļu.

kalpi

Latgalē

viņus, cienu

iedzīvojās

mājās,

atsvešinātību

padziļināja jai

lai

gadsimta

pirmajos

apspiedēju, saimnieku, Latvijas jo

vērību.

materiālus

par

zemnieku

patiesā

būtība:

klausīgu

nieku

līgšana

par

Strādnieku zemnieku ties

1 2

«Jaunā

Dienas

«Rīgas

Avīze»,

3

«Arodnieks»,

4

«Laika Balss»,

5

Turpat, 27.

darbā, —

lētu

ļoti

5 .

un

12.

vēl

pūlēpar

krasi

1911.

(25.)

ka

lat-

«lietas

vajag pa-

nosistu

viscaur

lietuviešu

pazemināja

zem-

Latvijas

skaidroja «Būtu

latgaliešu

aplami

Tik

pat

izturē-

aplami

jūn.

janv.

apr.,

g.

īpatnīpar

līmeni.

dzīves

(19.)

veltīja

informatī-

attīstības

un

latgaliešiem...

(26.)

problēmai

lai

roku,

brīdināja:

1912, JV» 11, 20.

nr.,

ilgi

neuzskatītu

izskaidroja,

Latgaliešu

1912, 6.

1911, 13.

Ne 49,

desmitos

ievietoja

tās

pārliecinoši

pašiem

Lapa»,

un

Sociāldemokrāti-

Vidzemes budžiem

darba

objektīvi

dzīvi

lat-

radušos

iztirzāja jautājumu

proletariāta

prese

pret

—

Sīki

līgšanu

darbā

posta

naidīgi

4

algas...»

lauksaimniecības

latgaliešu

Latgali

Kurzemes

laukstrādnieku

mājās

vajadzēja

presē

strādnieku,

viņa

gadu

vairs

Strādnieku

bām, agrāro iekārtu utt. galiešu

trie-

buržuāzija

budzi.

Sociāldemokrātija

nopietnu

vus

«baltieti»

katru

Līgdama

Vēsturiski

neuzticība.

komunistiem

Latvijas

latgalietis

3

deva

un

idejas, plēsdama vienu

—

guberņās.

rakstura

rubļus.

Latviešu

Baltijas

sociāla

vēlāk

un

ties,

XX

ādas

Latvijas 130—170

algu

darbaspēku

proletariātam.

divas

cīņā

gada

50—75

«nacionālās vienības»

no

savās

lētu

ieguva

lauku

organizētā vidējo

tikai

pelnīja

zemniekam

galiešu otru

panākuši

buržuāzija

Latvijas

sīvā

ilgā

laukstrādnieki

7.

162.

(20.)

Ipp. jūlijā.

maijā.

185

streiklaužiem...

pielīdzināt

tos

devums

lai

tējiem apstākļiem,

strādnieku

Latgales drīz

vien savienosies.»

baronu Lai

bas

gan formāli tomēr

biežāk

vien

celt

Madlienas

tebskas

Latgalē.

4

orgānam ziņots Daži

tieši

LSD

mēram,

Latviešu lauza

rīcību LSD

praktiski

kavēja

proletariāts

dzīvē

Kultūras

bija skola

šanu.

Tautas

242 432

izglītību,

skolu.

lāri

kalpoja

glītību. 1

2

vācu

viņi

ar

tam,

kalpu

niecīgus

tautas

valodas

līdzekļus.

izglītībai

un

atteikties

tautskolu

lai

un

no

skolotāju zemnieku

17. aug.

«CouuaJj-AeMOKpaT»,

ietekcirku-

par

LKP CX PVI

7

«Jauna Dienas

8

«Izglītība»,

12. apr.,

bibliotēkas

31,

155. L,

15(28)

lapa.

hiohh,

lapiņu fonds, 1909,

Lapa», 1909, 23. febr.

1910, Ne

1.

c.

19.

N» 16.

(8. marta).

12, 938.—941. Ipp.

paklausīgu

bērniem

(1. sept.).

1913, Ns

—

par tautas

izdotie

11, IG3. Ipp.

LKP CX PVI PA, 35. L,

6

1907.

izlietoja

iespējas

1911, N° 22, 30. apr. (13. maijā).

«Cīna»,

1910,

as-

lieto-

inspektori

cara

virsvaldes

padarītu

ierobežotu

1912, N°

«Laika Balss»,

savu

jautājuma

8

«Arodnieks»,

process

visu

Latgali, turpretī

ar

dzimtās

muižnieki

nevēlējās

Kurzemes

4

186

objektīvais

7 V2B daļu budžeta. Par ietekmi Latvijas

3

5

6

Vācu muižnieki nesedza izdevumus

taču

mēt

baznīcas

—

sacentās

rusifikatori.

valde

pilsētas

rubļus

tautskolā

jautājums par

Vidze-

«Visiem

nacionālā

vissvarīgākais un

5

pie-

apvienošanos.

veicināja

izglītībai piešķīra

Rīgas

organizācijām.

buržuāzija

apvienošanos

arī

centrāl-

iedzīvotājiem,

lapiņa:

tuvināšanās

Nacionālistiskā

pekts

gadā

daļu

nācijas

vadītais

komitejas

Vi-

literatūru

partijas

Latvijas

ar

Latgales

lat-

darbojās

LSD

Daugavpils

no

aiz-

organizācija

kas

Inflantijas iedzīvotājiem!»

un

ceļu.

sev

izplatīja

darbī-

guberņas

Malienas

organizācija,

adresēti

Malienas

Malienas

mes,

LSD

darbā sāka

Vitebskas

LSD

sakariem

par

dokumenti

3

pierobežā,

Korespondencē

centieni

lietuviešu

un

jāaizšķēršļo ceļš pelēko

propagandas

gaismā

intereses.

guberņas

latgaliešu

nodomiem.2

savā

Gaismas

izmantot... Tālab

joprojām neietilpa

Latgale

dienas

—

sevi

solidaritātei

LSD

iedzīvotāju

viešu

Baltijas

uz-

viņu tuvošanos vie-

laukstrādnieku

1 Latviešu,

ekspluatatoriskajiem

lauka,

laukstrādnieku

Vietējo

veicināt

viņi nejautu un

kalpu s4radnieciskajai

un

ātrāk

pēc iespējas

ir

īsto

iz-

Tautskolu vadību

vienmēr 1905. kas

skāra

kurators

divus

dzimtajā valodā.

nisti,

apgalvodami,

valsts

valodas 1

Taču

ka

pūliņi

to

par

politikā Pēc

vilnis,

mācību

Rīgas

oktobrī

viņam

cir-

bija atļauts

uzbruka

nodarīts

gadā

šovi-

ļaunums

ceļš nomaļu

1913.

apga-

izdeva

gadus

Baltijā

sekmējās,

skolas

rusifikācijas

gada

pavērts

un

valsts

ierobežošana.

mācību

to

ar

prestižam

Viņu

1906.

pirmos

mācīt

lismam.

jauns

tautskolu.

Levšins

koncentrēt

carisma

valodu

nāciju

latviešu

D.

kuru

ar

Krievu

sākās

revolūcijas

gada

kulāru,

nekrievu

ietilpa

sāpīgi

bala

rokās.

savās

centās

savukārt

inspektori

tikai

nacionācir-

Ļevšina

kulāru atcēla. 2 LSD

IV

palīdzību tas

kongresa

norādīts

Baltijā»

valodu.

brukuma

liberālo

Latvijas

apzinīgajam

Par kā

dzimtās

visa

mās

Taču

apelēja

pie

varas

nīguma». «Rīgas Avīze» sniedz

ķeizars oktobrī mika

cerēja

Karlsbergs reakcionāro

buržuāzijas beidza

latvieši

1

2

3

I. d. 4

5

deputāts uzticības

ar un

«OKpaKHH «Jaunā

dzimto

igauņi

Poccun»,

Dienas

LKP kongresu, R.,

ir

J.

1900,

N?

«Nedariet

1

IV

konferenču

un

okt.,

jā-

gada

pole-

likumpro-

buržuāzijas

pārstāvis

Uzrunādams

mums

Domē cara

5

pāri,

c.

ne-

Latvijas

savu

runu

patvaldībai:

valstiskumam,

Krievijas

31,

«tais-

būtu

spīva

pamatskolā...»

Lapa», 1914, 25. janv.

skolā,

1910.

iesniegto

«žēlastību».

Goldmanis

uzticīgi

un

jo Mūsu Augstais

iedegās

apliecinājumiem

itin

sūroda-

tiesībām

«vecākiem

...

domē

vīru

valodu

izteicās

buržuāzija,

latviešiem».4

Latviešu

varas

Domi, viņš lūdzās:

mums

ka

Izglītības ministrijas

uz

na-

aicinājums

«gudrības»

lietā

Valsts

pamatskolu.

par

laupiet

ar

111

uz-

saņēmusi

demokrātiskajiem

valodas

pamācīja,

mums,

par

decembrī

—

sakarā

jektu

arī

gādās

carisma

pamatskolā

iestāžu

lūgums valdībai valodas

nav

un

latviešu

dzimtās

uzbrukumiem

par

pazemīgi

tau-

apspiestās ka

tiesības.3

valodas

lietošanu

prese.

vajāšanu cirkulāru

ar

izteikts

proletariātam

valodas

latviešu

darbā

pretsparu,

dzimtās

tā

jau

konstatēts,

izglītības

aprindu

skolotājiem sargāt

skolas

no

tautskolu

mēģinājumiem

Rezolūcijā

skolu

politika

«Par

rezolūcijā reakcijas

pilnīgi padzīt

dzimto

cionāli

uz

ta

511—513.

(7. febr.).

CX plēnumu

rezolūcijas

un

lēmumi,

1958, 94. Ipp.

«Rīgas Avīze»,

1914, Ns 11, 15. (28.)

rocyAapcTßeHHaa ,ZlyMa. TpeTnu

janvārī.

CO3MB.

Ceccnn 4-h,

q.

1-an,

c.

1117.

187

atbalstīšanas

strādnieku

Latviešu

zinātnisku

tautskolas

lūdzās

valdību,

cara

būtību

skaidri

sāksies

izmaiņas skolu darbā ciju, kad tauta pati sāks pārvaldīt Latvijas

Tādējādi rīcība Ja

tautskolas

proletariāta

lūdza

tad

rusifikācijas,

no

vienīgo

rādīja

latviešu

buržuāzijas

krasi

bija

pretēja.

sociāldemokrātija

tautskolas

ceļu

demokratizā-

pašus rusifikatorus atteikties

revolucionārā

reālo

un ne-

skolu. 2

savu un

ka

radikālas

ka

valsts

ar

skolā

Priedkalns

risināšanā

jautājuma

buržuāzija padevīgi

valodu

paziņoja,

tikai

1

tur-

apliecināja,

un

dzimto

nostādni...».

viņš

valodu.

likumpro-

ministrijas

izglītības

«...aizstāv

sociāldemokrāti

dzimto

skolā

Domē A. Priedkalns

111

deputāts

reakcionāri rusifikatorisko

jekta tieši

lietot

atjaut

tautas

parādīja

pretim

der

labad

no-

atrisinā-

jautājuma

šanā.

progresīvajiem

LSD

vadīja

laikraksti

lotāju 1914.

sociāldemokrātu

revolucionāro

Latvijas ar

nezuda

skolotājiem

cīņu

skolas

par

kurš

kongresu,

gada janvārī

par

notika

tāji, bet cittautiešu komisija

apsprieda

3

Nedz

reakcionārā,

neatbalstīja cīņu tenes

par

Vēstnesis»

Latvijas

panākt,

progresīvais

nākt. 4

1910.

1911.

ka

gadā

žurnāls

skolotāju sākuma

gada

pašu

Bal-

buržuāzija «Dzim-

cīņā

pret pūli-

kopējiem biedrību

slēdza

«Izglītība» mitējās

«Dzimtenes

kāja muižnieku projektus, kā

stāvokli

buržuāzijai ar

un

skolo-

Latvijas

latviešu

viņiem

un

tautsko-

demokratizāciju.

labējai

biedrību,

Strādnieku

decembrī

skolu

liberālā

skolas

īstu

palīdzēja

skolotāju

ņiem izdevās un

nedz

arī

laikā.

reakcijas

gada

piedalījās

tijā.

kontakti

Viskrievijas

1913.

kurā

un

ciešie

demokratizāciju.

materiālus

publicēja

arī

reformēt

Vēstnesis»

iz-

nodru-

pamatskolu,

un

mē-

5 ģināja ieinteresēt sabiedrību par šiem projektiem.

Latvijas cīnīties

skolā,

1

c.

kā

arī

pret pret

vācu

reakcionāro

jlvMa.

rocvAapcTßeuiiaH

vienlīdz

aicināja

muižnieku cara

HeTßcprbni

un

inspektoru

co3biß.

neatlaidīgi

baznīcas

Ceccun

ietekmi

rusifikato-

2-an,

«i.

4-h,

146—148. 2

c.

Sociāldemokrātija

tiklab

rocyAapcTßenHaH

AyMa.

TpeTHii

Cccciih

Co3biß.

4-an,

h.

1-aa,

688—689. 3

4

R., 5

188

A.

un

Ruberts

J.

299.

52.

Vēstnesis»

un

vina

loma

latviešu

sadzīvē.

Ipp.

Latvijas

revolūcijas

Ipp.

1914, 3. janv.

«Dzimtenes

1911, 51.

1907. g. un

Balss»,

«Dzīves

Upits

un

skolotāji

revolūcijas

un

skolu

jaunatne

gados. Kand.

disert.

pirms R.,

1905.—

1965, 298.

riskajiem

pūliņiem.

un

cīņas

ceļā

tauta

uzcels

3.

V.

un

dziļa

I.

krietni

gados

Ļeņins

nacionālisms

nacionālismu,

Nacionālrevizionisms laikā

pavirzījās

priekšu

uz

1913.

gada

precīza

neatliekamu

liberālisma

subjektīvas

—

2

bija

reak-

—

pāreja

parādības

pašā

uz so-

nacionālrevizionisma rašanās.

izpaudies

cīņa nacionālajā

na-

septem-

jautājuma

aktuālu,

par

buržuāziskā

otrkārt,

jūga

NĀCIJAS

pirmkārt, objektīvs apstāklis

un

ciāldemokrātiskajā kustībā, šai

nacionālā skolu.

PAR

nacionālā

kļuvusi

ir

revolucionāras

PROGRAMMU

izstrāde.

ka

norādīja,

iztirzāšana

uzdevumu. To prasa,

cijas

vien

teorētiskā

jautājuma

brī

DARBINIEKI

NACIONĀLO

UN

TEORIJU

tikai

divkāršā

no

strādnieku

pārliecināt ka

demokrātisku

brīvu,

—

VADOŠIE

Pirmskara

centās

inteliģenci,

atbrīvosies

jaunu

LSD

cionālā

LSD

demokrātisko

šķiru

un

1

taču

agrāk,

arī

tieši

pašā sociāldemokrā-

jautājumā

tijā saasinājās. Svārstības

datoru

1914.

grammas

jautājumus

svarīgs

Krievijas

un

nālo

dziļumu.

ārkārtīgi

Ļeņins malieņu

jautājuma

Ļeņina

kur

liela nozīme visus

marksistus

par

Latvijā». O.

JlerniH

bija

sevišķi pie-

kustības

it

un

bija

vē-

pare-

nacio-

īpaši

visus

izstrādāt

latvisko

variantu

Pirmskara

nacionālā

1911, B.

M.

Bauera

no

H.

Skujenieks

sekotājs

materiālisma

2.

visuzskatāmāk

gados

(15.)

FIoJiHOe

un, uz

meņševiks

izdevumos virkni

jautājumu, kā arī grāmatu

demokrāta

1 «Cīna»,

nacionā-

nākamajā, otrajā revolūcijā. Krievijas

rūpīgi

Skujenieks.

jautājums

2

no

pro-

aspektus.

nacionālo

novirzījās

un

revolūcijas

jautājumam

Skujenieks publicēja periodiskos

stu

likvi-

Ļeņins

kritizēja darbs

nesenās

Nacionālajam

aicināja

M.

pārstāv

I.

I.

teorētiskos

sistemātiski

V.

V.

tāpēc

līdz

pat

notika

tas

nacionālās atbrīvošanās

Nacionālrevizionisma

M.

kā

izstrādāja

apstākļos,

rienu

I.

un

Šis

svārstības.

bija parādījusi

dzama

sīki

gadam

redze

V.

Tieši

konferencē.

1910. līdz

aizsniedzās

revīzijai,

programmas

Augusta

listiskās

jautājumā

nacionālajā

marksistiskās

bija

tāpat

austriešu kā

ideālismu

rak-

«Nacionālais

Bauera un

sociāl-

teorijā,

no

šķiras

nov.

cočpamie

coMHHeHHii,

H3fl.

5-e,

t.

24,

c.

377.

189

pozīcijām O.

nacionālismu.

uz

—

Baueru

I.

sociāldemokrātijā,

M.

«kaunīgo

nacionālistu»,

griezīsies

marksisma

Raksturīga pret M.

viņi

Latviešu

viņu

dēvēja ka

cerēdami,

buržuāzijas

darbiem.

Skujenieka

no

par

viņš

at-

pozīcijās.

latviešu

ir

vēl

ka

marksisma

kustībā.

Skujenieku,

tolaik

laikaposmā

uzskatīja,

strādnieku

pašā

kritizēdami

marksisti,

Ļeņins

novirzīšanos

nacionālajā jautājumā pārstāv pašā

šai

Kritizēdams

V.

K. Kautski,

un

M.

attieksme

ideologu

Valters

citi

un

cildināja

viņa nacionālistiskās tēzes, izlietoja tās, taču sākumā bija visai

neapmierināti

saucās

sarāva saites

pilnīgi tību

un

to, ka M.

ar

pārgāja buržuāzijas

vijas J.

rosījās

un

A.

ksistu

ar

Skujenieks kus-

strādnieku

ar

bīstamāks

ter-

marksistisko

nekā

Lat-

bija

sociāldemokrātijā, M.

Valtera,

Latviešu

nacionālliberālisms.

Ķēniņa

teorētiskie

operēja

pašā

daudz

proletariātam

Lapiņa,

un

nometnē.

kas

Nacionālrevizionisms, minoloģiju

Vēlāk M.

marksistiem

ar

joprojām at-

Skujenieks

materiālismu. 1

vēsturisko

uz

mar-

jautājumā bija vērsti

pētījumi nacionālajā

vispirmā kārtā pret nacionālrevizionismu. Latviešu

literatūrā,

K. Rennera,

V.

tistikas

vēstures,

g.

nāciju

ka

7

un

attiecības, raksturu.

Dermanis un

J.

nacionālajā

rakstu

2

Oopinbi

IleTep6ypr, 190

2

P.

un

sta-

Stučka,

aspektus:

jautājuma

šķiriskā

rakstus,

presē.

un

kas

interesēm,

un

sīkburžuāziskā

publicēti

strād-

nāciju

kapitālismam,

divām

vēs-

nacionālā

un

Viņš pievērsās

valstiskumam

kultūrām

teoprolat-

kultūrā.

sarakstījis

krājumā,

«Druva»,

1

Lat-

izmantoti

1907. līdz

(no

sarakstījis

nacionālā

trīs

sarakstīja

nacionālajām

Rainis

rakstus)

buržuāziskā

demokrātiskajā

nacionālajam

letariāta viešu

Bauera,

darbus.

ļoti rūpīgi

tautsaimniecības

perspektīvas,

nacionālisma

rijai,

laika

sava

O.

pazīmes, latviešu nācijas attīstības

attīstības

savstarpējās

V.

A. Panekūka

jautājumu visvairāk darbu

visdažādākos

nācijas būtību

nieku

Kautska,

darbos parasti

etnogrāfijas,

mazāk

ne

apcerēdams

turi,

orientējās

K.

Ļeņina,

materiāli.

nacionālo

Par 1914.

I.

Luksemburgas,

R.

viešu sociāldemokrātu

Latvijas

teicami

sociāldemokrāti

pārzināja

kas

rakstu 1910.

«Latvieši».

gadā

nāca

Tas

klajā

ievietots

Pēterburgā

1914, JSfe 7, 703. Ipp.

HauHOHajībHoro

1910.

ABH>KeuiiH

b

coßpe\ieHHHx

rocy,napcTßax

ko

un

liberālais

rediģēja

A.

profesors

kās

marksisti

It

nācijas

nacionālo F.

nācijas

raksts

par

daži

vēsturiskā

zāt

daudzus

lielu

lajā

kā

sevišķi

par

ka

atbildēja, F.

Veinberga

P.

rakstot lika

Daugem

LSD

J.

ir

gan

ir

ne-

terminolotēvzemi

pret

buržuāzijai Tomēr

ieganF.

Ro-

mēģinājums

sistemātiski

par

iztir-

nacionālo

nacionālās

viņam

Jansonu-Braunu

melnsimtniecisko

brošūru «Mūsu

gada

tautiskā

1909.

no

viņš

pilsonība».

4

viņu

uzrakstīt

23. par

atmas-

nacionālismu.3

decembrī

te-

1907.

gada

lai labāk

un

Šis

uzaicināja

tiktos

skatījumā, 2.

politikas

atmaskošanai.

visvairāk

jautā-

nacionā-

programmai

Jansons-Brauns

vēsturiskā

Daniševskis

recenzijās

Vēs-

ziņoja,

Šis

ka

darbs pa-

Rainis J. Kopoti raksti,

c.

M.

un

laikrak-

Skujenieka grāmatu

Valtera brošūru.

MiiAAep

1%7,

žurnālā «Domas»

Lapa» kritizēja

2

4

rakstā

gadā

marksista

rakstos

carisma

J.

1

3

1900.

nihilismā. 2

nacionālisma

1912.

«Jaunā Dienas M.

un

par

nepabeigts.

J. stā

deva

viedokļa

veltīja

Somiju,

buržuāziju

tulē

lat-

par

izteicieni

attieksmi

kas

nodarbināja

latviešu kotu

nākotnes

un

rakstā

gadam. Kad E. Birznieks-Upītis

1914.

jūlijā

uz-

progresīvo

jautājuma aspektus.

arī

mats

jau

Roziņa

latviešu

savos

uzmanību

buržuāziskā

uzrakstīt

pa-

pats

domas

formulējumā,

materiālisma

jautājumā,

it

sadzīvi

atsevišķi

un

nacionālā

nacionālā

latviešu

līdz

F.

izteikumi,

Jansons-Brauns

jumu

rakstu

kas

J. Rainis

Raiņa

proletariāta

bija pirmais

no

J.

J.

teoriju

Šai

jēdziena

LSDSP

apsūdzēt

ziņa

nācijas

tēvzeme».

ncgludumi,

tajā

nozīmīgas

skāris

un

atrodami

stu

ir

na-

droši

ir

pašapziņu.

precizitātes ģijas

Vēlāk

vēsturi,

tapšanas procesu

Roziņš

«Tautība

carisma divi

viņš centies iepazīstināt

latviešu

ar

īpaši

pret

Rainis,

J.

un

vardu.

sīkburžuāzis-

un

tikai

autoriem

Marhļevskis rakstā

savā

1

rakstu

R. Pētersona

sabiedrību

sapņiem. viešu

J.

—

ar

svēra, ka krievu

No

politiku.

rakstījis

attieksme

opozicionārā

inteliģences

cionālo

Krā-

Kasteļanskis.

jumā labi redzama liberāli buržuāziskās

B.

Co3.fl.aHHe

14.

sēj.,

697.

Ipp.

coßeTCKoii rocvAapcTßeimocTH

b

JIaTBHH.

P.

48.

LKP CX

PVI

Turpat, 311. f.,

PA, 303. f., 1. apr., 5.

1.

apr.,

3.

1., 3.

un

4.

lapa.

1., 3. lapa.

191

Latvijas

teorijas

nācijas rētas

Sociāldemokrātijas

šādas

latviešu

aspektus.

attīstības

nācijas

nacionālo kustību

darbos

viņu

Vispilnīgāk

nācijas

problēmas:

definējums nācijas

vēsture,

būtība, nacionālisma

visus

neiztirzāja

vadītāji

apce-

pazīmes,

un

kapitālisms,

un

formas, nācijas

nā-

kotne. Par V.

nācijas

definējumu J.

Dermanis, vērsti

tājuma M.

un

kultūras

lūkoja kā

kultūras

caur

Visu

kopība.

teņa»

l

Otrs

.

ka

skatīja, esot

vienība...»

2

būtību visvairāk

raidīja

nosakot

izcelsmes

kopību

teritoriju

un

Tā, piemēram, M. Skujenieks kas

dzīvo

dažādās

valstīs,

teritoriju,

atzina

seko-

Viņš

nācijas

tā sa-

nācijas

ka

no-

pazīmes.

nāciju uzskatīja

par

uz-

ka

personu

raksturs. 3 ka

lik-

Renners

apgalvoja,

nacionālais

nā-

definēja

Skujenieks,

M.

K. Renneram,

un

ka

viņš ap-

kopēja

no

K. ar

jau-

Bauera

nāciju

un

runājošu

meņševiks

Latviešu

.

O.

vēsturi

izaug

kopēja

vienādi

domājošu,

dams O. Baueram

kas

šai

domāja,

nācijas

prizmu

kopību,

neesot nekā

nācijai

Bauers

sociāldemokrāts

austriešu

«...vienādi

O.

vācu

attīstības

relatīvu «...rakstura

izteikumi

viņu

sociāldemokrāta

uzskatiem.

Skujenieka

ir

cija

Visi

austriešu

pret

Stučka,

pazīmēm rakstīja P.

un

Daniševskis.

ebrejus,

latviešu

nācijas 4 daļu visā pasaulē izkliedētās latviešu emigrantu kolonijas.

Nāciju viņš nacionālo

raksturu,

Latviešu M.

definēja

vienmēr

Raksturīgi, uzskata

cijas pamatu. P. O.

un

jautājuma novārtā,

1

c.

kopību valodu.

ir

bijis

nacionālo

trim

tiesu

reakcionārās garu

pazīmēm:

balstījās

nacionālisma

joprojām ir

un

latviešu

ar

5

lielāko

Buržuāziskā

darbā «Tautību

K.

ko

austriešu

vēsturiskumu,

Bayap. HaiiHcmajībHbiH

vai

uzskatus

Rennera

aspektus,

—

ka

par

un

uz

ideo-

ideālisms

emigrācijas

raksturu

par

nā-

6

Stučka savā

Bauera

un

ideologi

darbiem.

loģijas pamats ideologi arī

cilvēku

kultūru

buržuāzijas

Skujenieka

teorijā.

kā

un

un

tieši

uzsvēra

sociāldemokrāti

nācijas

Bonpoc

šķiru cīņa» analizēja tos

atstāja

daudzvei-

mainīšanos,

Cnč.,

h

1909,

6, 25, 95, 117. 2

3 4

5

38. 6

lilnpumep «Jauna

HauHonajībHan npočJieMa.

Dienas

Skujenieks

M.

1911, N

11, 5.

Lapa», 1913, 8. Nacionālais

(18.) (21.)

Cn6.,

1909,

c.

67.

apr. martā.

jautājums

Latvijā.

Pēterburga,

1913,

Ipp. Biezais

H.

1953, 88. Ipp.

192

P.

«Laika Balss»,

Kristiānisms,

nacionālisms,

humānisms.

Kopenhāgena,

dīgos

žurnāla

iespiests P.

Stučka

Stučka

Jau

1

ko

Bauera

rūpību

pagātnes

Bauera

matpazīmi.

jas

O.

viņa

pats ir

ideju

P.

attīstību,

atklāta

Stučka

sāka

cīņa

1914.

nistiskā

kad

prakse,

kas

ideālistisko čehu

1914.

tautiskie

nāciju

par ar

skaidri

kopēju

Dermanis

demokrātija» psihisko

V.

Dribins

nists»,

rakstā

deva ar

parāda

4

pirmajiem Asa

kaitīgā

un

1913.

vēlāk,

oportū-

ideālistiskās

viņa

centienu

teori-

nākotne

Bauera-Rennera bundiešu

ar

un

5

1914, Ni

L.

Pa

marksistisku

teritoriju,

nostādni

jau-

stabilu

izveidojušos

saimniecisko

«Nacionālais ka

šādu

11.

1,

M.

Ļeņina

jautājums

Skujenieks, nācijā,

pamata nācijas

kopēju

dzīvi

un

un

atrauj

iekļūst

definīciju:

valodu, kopēju

un

sociāl-

pieņemdams nāciju

no

ideālismā. 7

«...Nācija

ir

formāli nacionālu

Ipp.

cīņas

ceļu.

—

«Padomju

Latvijas

Komu-

1968, Na 9, 23. Ipp.

«Atvases»,

1907, Mf

4

Turpat, 38.

un

5

«Darbs»,

6

no

teoriju.

iedegās

praksi.

svarīgāko

par

3

7

nācijas

raksturs

6

materiālā

kopība

«Darbs»,

2

viens

par vēsturiski

valodu,

faktoru

Dermanis

1

pa-

veidu.

maiņas

saistījumu

noteiktu

kā

pierādīja,

sociālā,

cilvēku

tiešo

oportūnistisko

nacionālo raksturu.

tās

un

«Tautisko

centieni»

koncepciju

deva

tājumā

V.

rakstā

no-

nācijas

ietekmē nāci-

kas

redzama

no

kā

nepie-

kritiski

nacionālais

gadā

klaji

izrietēja

3

gada rakstos P. Stučka, labi pazīdams V. I. Ļeņina

darbus,

kopību

ka

Bauera

kļuva

Stučka

separātiski

raksturu

Bauera viedokli

O.

pret

1907.

O.

nākotni,

pamatfaktoru,

kritiski

vērtēdams

Stučka

P.

pētījumos,

ražošanas

jau

gadā,

nākotnes

un

par

kritizēt

Tad arī P.

jas.

un

un

tikai

biedrībā

Stučka

Atzinīgi

nācijas

par

uzskatīja,

Stučka

neiznāca,

latviešu

P.

daļā

idejas.

nacionālo

par

uzlūkoja

P.

Krievijā

un

idejas

jāskaidro,

Tātad

gadā.

2

raksta

iespiestajā

vairs

Pēterburgas

—

vadīja boļševiki.

Bauera

vērtēja

numurā

tika

Raksts 1907.

turpinājumu izklāstīja

satura

domājams

dažas

ņēma O.

1.

žurnāls

taču

raksta

pirmajā,

vērtēja O.

kritiku,

sava

mutvārdiem, «Dzīve»,

attīstību.

nācijas

«Atvases»

gribēja nākamajā «Atvašu» numurā dot O. Bau-

uzskatu

era

P.

ietekme

kas

faktorus,

Turpat,

39.

1914, Ne 12.

«Domas»,

1, 36. Ipp.

Ipp. 1,

11.

Ipp.

Ipp.

1914, Na 3, 362.

un

363.

Ipp.

193

kultūru

garīgo jas

tralpunkts tūra

1

J.

arī

nieciskie

sakari

austriešu

ieskatiem

V.

«tīri»

I.

sociāldemokrātus

un

viņu

marksisti

darbos,

tieši

1903.

Ļeņins

K.

gadā

bija

vienu

«visievērojamākajiem

rakstos

zionisma

paši

kritiski

teorijas

nāciju, viņi Ekonomiskā

nāja

par

atbilst

ekonomisko

Turpat,

Ļeņins V.

«Domas»,

7

Turpat,

194

viņu tad par teorēti-

1914.

un

apliecinājuši,

teritoriju

Dermanis

nozīmi,

attiecību arī

par

K.

371.

O'iepKii

1. Raksti,

h

7.

JMs

1914, N° 4,

1914, JSJe 3,

Ļeņins V. 1. Raksti,

sēj., 1,

12.

479.

371.

Cn6.,

76.

Ipp. Ipp.

Ipp.

Ipp.

19. sēj.,

443.

Ipp.

1895,

c.

ru-

par par

pilnīgi

kas

ražošanas

attīstībā.

Latviešu

116—117.

8

nācijas

par

Ipp.

3tk)am.

—

va-

visnotaļ

ceturto

raksturu,

faktoru.

un

Stučka

marksisti

nosaukuši

psihisko

V.

mācībai

nacionālo

Definē-

Daniševskis

noteicošo

nacionālo

par

par

J.

5

gadam

nacionālrevi-

1914, Ne 4, 479. Ipp.

1914. g.

«Darbs»,

G

bet

Latviešu

dažādi

rakstīja

1914, Ng 3,

KaijTCKiiū

6

kopību,

ļeņiniskajai

nozīmi

kultūru,

«Domas»,

kopību,

sakaru

marksisti

Viņi

nacionālo

8

arī

Kautska

pozīcijās. kā

pazīmes

dzīves

sakariem. 7

noteicošo

pazīmi.

5

K.

pazīme nosaukta dažādi. P.

marksistiski

Latviešu

jautājumā

izcēla tādas

interešu

saimnieciskiem

līdz

laika

sava

materiālistiskās

saimnieciskās

saimniecisko

4

uz-

attieksmi

zināms,

ar

nosauca

1907.

no

nacionālajā

lodu.

3

Kā

marksistiskajiem

analizējuši

turas

stingri

dami

uzsvēra

marksisti

latviešu

Tādējādi

1

kritisko

un

Latviešu

.

savos

2

gadā

4

ķiem»

veida

1908.

nozīmi. 3

prātis

un

pret

nacionālajā

ari

izcelšanu.

jautājumā

seko-

vien

kapitālismu

ar

vienis

nacionālajā

ka

kā

internacionālisms»,

Kautska

uzskatiem no

tāpat

un

faktoru

momentu

reizi

darbus

Kautska

X

gadu

nacionālo

vienu

ne

«Nacionālisms

akcentēja

marksisti

valoda

saimniecisko

materiālo,

svēra

saim-

un

un

un

nācijas attīstību saistīja

K. Kautskis

pret

90.

darbā

sarakstītajā

izteicās,

un

teritorijas

kultūra

izvirzīja

Savos

jautājumā.

kulgrā-

2

latviešu

Latvijā,

ir

cen-

un

Skujenieka

M.

definīcijai

nācijas pazīmes

nāci-

jautājuma

valoda

intereses,

primārās

pazīmes.

Kritizēdami

viņu

viņa

kā

teritoriju kā

Nacionālā

recenzēdams

Daniševskis,

neatņemamas

sekundārās

tājus

...

saimnieciskas

nepiekrita

nācijas

sevišķi

un

vietu

dzīves

ir

...»

matu, ka

(literatūru)

vairākuma

formā mar-

ksisti

šo

nālās

kultūras

raksturs.

faktoru

turei.

«nācija

konkrēti,

Viņi

etnisko

kapitālisma

pieskārās

latviešu

attīstībā

2

laikmetā,

to

par

pašu

iekarošanas latvieši Visi latviešu

cēlusies

5

runām.

V.

vēl

nebija

Tā,

sabiedrību

ar

prasa.

Brīvs,

celsmes «Par

apstākļu

nāciju

nāciju

žuāzija

iekarotu

Balstoties

uz

kustība

viešu

buržuāzisko

ar

J.

1

«Darbs»,

2

«Latviešu strādnieks»,

3

Rainis

4

Stučka

68.

1914, N°

J.

1,

valodu.»

mūsdienu devis

Ļeņins

Ir

preču

kur

6

Šīs

nāciju

savā

viņš

to

ap-

iz-

darbā

parādījis

nepieciešams,

lai

bur-

7 .»

vidū

ka

atzina,

bijusi

jo

cieši

jaunlatsaistīta

9

reizēm

ideologiem.

apzīmēja

Kā

var

jaunlat-

saprast,

viņi

13. Ipp.

1900, N° 5,

Kopoti raksti,

P.

vienu ar

vienu

intereses

attīstību.

sīkburžuāzijas

par

veido-

runājot

brīva

tirgus,

marksisti

Stučka

P.

valsts

kapitāla

tiesībām»,

gadsimta

attiecību un

ka

feodālisma

no

apmierina,

«...

latviešu

to,

at-

uzskatīja,

«Nacionālās

iekšējo tirgu ..

8

Rainis

viešus

ko

pamatu:

XIX

jau-

buržuāzisko

ar

pāreja

lietojot

pašnoteikšanās

ekonomisko

par nacionālo

prasības. Modernās valsts pil-

sasaucas

analīzi,

darba

pirms vācu

raksturīgajām šķiru pret-

iekšējs

panākams,

domas tieši

sava

ka

Roziņš

tirdznieciskā

netraucēts,

tas

—

Dermaņa

F.

visērtāk

vajadzības

... Rūpnieciskā,

maiņa

saista

tai

rakstīja:

valodu

V.

Rainis

tautība. 4

ne

notika

laikmetā, kad

Dermanis

savas

pat

lielā-

iekārtas

kopienas

norādīja,

piemēram,

šanos veicina saimnieciskās

soņi

J.

arī

Stučka

nācijas izcelsmi

attīstību.

buržuāzisko

uz

P.

marksisti, kas rakstījuši

tājumu, latviešu

nācija

pirmatnējās

Roziņš

pašām

par

iz-

vēs-

periodam F.

teritorijā:

sēļu ciltis

un

rakstīja

uzmetumā.3

marksisti

attīstības

nācijas

Latvijas

kajām etniskajām kopībām

tiecību

nacio-

relatīvs

ir

pirmskapitālistiskajam

arī

latgaļu, zemgaļu

«Latvieši»

latviešu

kapitālisms»

un

piemēroti

veidojumu

nosauca

ka

uzsvēra,

apstākļos

1

Problēmu

tirzāja

viņi tikai

neignorēja,

kopībai

14. sčj.,

Nacionālais

142.

Ipp.

699.—700.

jautājums

un

Ipp.

latviešu

proletariāts.

R.,

Ipp. 5

«Latviešu Strādnieks»,

1900, N° 5,

6

«Domas», 1914, JV° 8, 969. Ipp.

7

Ļeņins V. I. Raksti,

8

opMi>i

Cn6., 9

1910,

Stučka

1972, 72.

20. sēj.,

naunoHajībHoro c.

362.

148.—149.

Ipp.

Ipp.

abhmchuh

b

coispcMeHHbix

rocy,napcTßax.

459.

P.

Nacionālais

jautājums

un

latviešu

proletariāts.

R.,

Ipp. 195

ka

īpatnību,

to

tieši

domājuši

nav

attīstības

sakumā

Latviešu

buržuazija. tautas

to

ar

tiski,

latviešu

tēja nieki

gadsimta 80.

jau

—

attiecību

pējo kas

cionālā

kustības

šķiriskajam. citi

un

uzmanības nālo

viņi

sadursmju

konkurence),» «Nacionālais

buržuāzijas ciskas

gām

P.

buržuāzijas

pēc

3

V.

Latvijā

konkurences par

cēloņi

vispārējie

galvenokārt

(nacionālo

rakstīja

V.

2

4

daudz nacio-

pamatos Cīņa

tirgiem, par

—

J. ir

Rainis

risinās

ir

tikai

šķiru

savstarpējā

latviešu uz

pasūtījumiem,

ideja

sabiedrisko

pilsonisko

uzsvēra: vācu

un

saimnie-

par

ienesī-

vadošais

lo-

Stučka veselā

virknē

darbu

savu

(«Tautību

uz

latviešu

revolūciju»)

jautājums

uzsvēra

un

vai

«Kā

šķiru

baroni

šķiru cīņu kā

latviešu

proletariāts.

R.,

visu

1972,

Ipp. Libermanis

opMbi 1910,

G.

Jaunlatvieši. R.,

uzskati. R.,

«Domas»,

Cn6.,

196

Dermanis

4

filozofiskie 3

na-

pakārtots

formas

kapitālu

Dermanis.

cīņa.

Nacionālā

Stučka P. Nacionālais

1 72.

ietērpt

ir

darbos

savos

parādītu

savstar-

ideologiem,

pretrunas

cīņa», «Tautiskā laikmeta likvidācija Latvijā», skatās

da-

pēt-

latviešu

Latvijā,

nacionālā

un

pētītāji

intereses,

naids

bāzes:

šo procesu

Jansons-Brauns,

lai

tam,

intereses

vietām...

zungs.»

J.

pretējības

materiālās

saimnieciskās

pār-

slēptos dzinējspēkus.

«Nacionālās grupu

tās

kustības

nacionālais

ka

jautājuma

veltījuši

vēsturi

visas

un

parādīja,

Stučka,

P.

J. Rainis

Pretēji

sadursmes

nacionālā

izsekoja

marksisti

šķiriskā

problēmai.

formā,

Dialek-

gadiem, mūsdienu padomju

pieskārās

centās visas

1

2

Vērtēdami nacionālās sociāldemokrāti

parādību.

liberālismu

gadiem.

70.

ar

par

pret

jautājumu par jaun-

nacionālās

progresīvās

liel-

cīņu

slavofiliem.

uz

latviešu

būtību,

sākumā

XIX

ar

pozīcijām

viņu

un

jaunlatviešu

risinādami

savas

izdalījusies

progresīvu

par

saskatīja

atradās

jaunlatviešus

paudējiem

par reakcionāru kustību.

tapšanu

nebija

atzina

uzkundzēšanos

kustības

evolūciju,

vēl

viņu orientēšanos

šķiras

no

tās

marksisti

skaidri

viņi

reformismu,

un

buržuāzija

no

interešu

plašo slāņu

muižnieku

vācu

Reize

un

tolaik

uzsvēruši

bet

kategoriju,

sīkīpašnieku

latviešu

1914,

N*

4G5—466.

P.

Jaunstrāvnieku

8,977. Ipp.

uauuoua.ibHoro c.

1957; Laizuns

1966.

abhmchhh

b

coßpcMCHHbix

rocyaapcTßax.

sabiedrisko kustību

dziļos

parādīja latviešu

tautas

latviešu

viņš

volūcijas ļiem.

ja I.

Ļeņins

vērā

V.

I.

tendencēm

parādīja

divas

gada

re-

apstāk-

cīņas

nacionālajā

par

secinājumus

partijas

izstrādāja

un

nacioiedarbi

savstarpējo

imperiālismu,

uz

di-

jautājumā.

tendences

kapitālisma būtību,

izanali-

nevar

likumu

atklāto

nozīmi, saistīja šo tendenču darbību

kapitālisma

no

būtību

un

Ļeņina

jautājumā, šo tendenču

vēsturisko

eju

Domes

antisemītisma 1905.

pēc

konkurences

ar

raksturu

kustības

kapitālisma

nālajā un

izskaidroja

neņem

vām V.

sabiedrība

izauga

1

gadā,

3

Nacionālās

zēt,

1905.

2 cīņas būtību. Arī jauno

buržuāziskajā

Stučka

kuriem

no

varu

P.

kodolu.

un

cēloņus,

pret baronu

cīņa

vēlēšanu

kampaņu vilni

galveno stimulu

ekonomiskos

pār-

ar

politiskus

izdarīja

nacionā-

programmu

lajā jautājumā. Latviešu

dences denču

dence

kultūras

tematam

procesu.

rada

tin

valstīm

starp

centieniem»

letariāts ticību

tautām...

A.)

ten-

no

kapitā-

rasu

un

tautību

spēj

attīstība

paasināšanos

pretrunu

raksturs

domu,

savā

«tautis-

saprastiem

—

darbībā

nacionālo

ar

nākotnes har-

Kapitālisma

Pareizi

galve-

izriet

apstākļus

ļoti svarīgo

internacionālismam

«Pie

vispārcilvēcis-

par

antiinternacionāls

nav

avangards

tā

un

/.

sabiedrībai.

izsaka

Bērziņš-Ziemelis

—

parādības ...

pretrunīgas

viņš rakstīja

nolīdzina...

labvēlīgus

vispasaules

rakstā

Bērziņš-Ziemelis

tuvināšanos,

garīgo

sagatavo

un

moniskai

ten-

divas pretējās

«... Internacionalizācijas

attīstības. Kapitālisms

atšķirības

kiem

J.

raksta

radīšanas

kultūras

lisma

sava

nāciju

par

ticis

avotiem»:

(atbilstoši

nokārt

ievērotas

darbos

jautājumā. Šķiet, ka vistuvāk divu ten-

formulējumam

cittautu

kas

marksistu

nacionālajā

ka

...»

tikai

apvienot

uzdevumu

Tā

prouz-

risinā-

šanu.4

Cīņa palika

pret

latviešu

nacionālismu

aktuāla

problēma

visos

marksistiem

laika

posmos.

bija

No

šā

dokļa svarīgas ir P. Stučkas idejas par sīkburžuāzisko cionālismu.

Jau

sīkburžuāziskais

1 2

3

«npc/ieTapiiii», «Atvases», LKP CX

raksta 4

PVI

gadā

viņš

nacionālisms

1908, Ne 21,

1907, l, 57.

«Tautiskā

«Vārds»,

1907.

PA,

55.

laikmeta

un

L,

norādīja

uz

faktu,

radies tais

Latvijā

un

viena-

ka

slāņos,

13(2G) (penp.

58. 6.

Ipp. apr.,

likvidācija

1913, 11, 282.-284. Ipp.

6.

1.,

L,

Latvijā»

3.

lapa.

(P.

Stučkas

manuskripts.)

.

*

197

kas

Piektajā

novērsās s.-d.

vās to.

1

taka.»

1914.

ideja

vēl

viņi

ir

ir

jau

demokrātijai P.

Stučka

jācīnās

Pirmskara

gados

ka

lielo

turpretim

resīvs.

Vēl

ka

kam, ka

un

latviešu

jau pēc

tā

tam

kritiku.

nacionālismu.

vairāk, M. Skujenieks nāciju

proletariātam

ar

savu

—

aiz-

2

pa-

nevarot būt

ag-

pastāvēja

esot

buržuāziju

iztei-

Viņš

problemātiska,

likumsakarīga

to, ka

uz

but

vajagot

pienākums

galvenais esot

otru.

sociāldemokrāti

iedabas tas

savas

sociāl-

ka

pret

izvirzīja domu par īpašu

Skujenieks

«kulturālu»

buržuāzisko

gan

nacionālisma

nāciju nacionālisms

mazo

apspiesto

solidaritātes»

uzskatīja,

vienu,

taču

norādīja,

nāciju nacionālā interese esot

turklāt

rādība,

M.

vai

«proletārisku» cas,

domu, ka

sīkburžuāziskā

ar

taču

pret

gan

Stučka

neidentificēja

Stučka

na-

bija

kas

slāņos,

«nacionālās

nacionālismu,

izteica

kavējoties

P.

uzmanību

Viņu centieni vēl pro-

varu.

frāzes,

pret

tautiska

ceļš:

pievērsa

P.

pakļāir

tagad

viens

sīkburžuāziskajos

demokrāti,

kaitīga.

sīkburžuāzisko

un

tikai

gadā P. Stučka atkal

nacionālistiskās

viņu

atliek

pret vācu muižnieku

noskaņoti

«bet

rakstīja,

tam

pēc

1905. g.

«... Sīkburžuāzija

...

izpausmēm

bet

proletariātam,

Stučka

vidusslāņiem

cionālisma

gresīvi,

P.

vadībai,»

Šiem

sekoja

gada

revolūcijas.

no

cīņa

mazo,

nacionalistislīdztiesību

par

kultūras

kopējas

inte-

3

reses.

kurās

publikācijām, cionālisma

teorija

internacionālisma. nacionālistisko

ir

pat

noradīja,

ka

nevis

1 2

Skujenieks

«Jaunā

(IG.)

198

P.

jautājums

L,

4.

un

V.

Der-

pamatā

tā-

cīņa par privilē-

Dermanis

rakstīja,

cīņu

nācijas privilēģijām.

Nacionālais

Skujenieka

raksturu.

tās

na-

par

prole-

līdztiesību,

4

lapa. latviešu

proletariāts.

R.,

1972, 83.-84. Ipp.

143.—152.

4

V.

apspiesto

LKP CX PVI PA, 55. L, 6. apr., G. Stučka

Liesma, 3

tikai

M.

uzsvēra

cīņa,

uz

daudzām

proletāriskā

no

nacionālisma

nāciju

kustībā,

ar

«proletāriskā»

buržuāzisko

konkurences

savas

viņa

novēršanās

Dermanis

mazo

atbalstīt

cīņu par

pilnīga

V.

ģijām. Nacionālajā var

ka

pierādīja,

ir

aizraušanos

buržuāzijas

tariāts

atsaucās

nacionalistiskajam nostādnēm

Skujenieka

manis

nekavēdamies

sociāldemokrāti

Latviešu M.

M.

Nacionālais

jautājums

Latvijā.

Pēterburga,

1913,

Ipp. Dienas

Lapa»,

1913,

JVs

58,

maija. Turpat, 1913,

22. apr.

(5. maijā).

11.

(24.)

martā;

Nr.

101,

3.

P.

daudzus

iztirzāja M.

satriekdams

Stučka,

Skujenieks

jautājumi

citiem

Latvijā, 2

vijā.

sīkburžuāzisko

pārcelšanos

nacionālo

visvairāk

V.

absolūtu

I.

un

Ļeņins

Latvijas

Tie

Latviju

no

kolonizāciju

nākotnes

Krie-

nacionālisma veidu

paveidu

tā

nosauca 3

ne-

egoismu.

vācu

un

izsmal-

marksisti

deva

audzināšanā

proletariāta

—

nacionāl-

—

attīrītu,

par

latviešu

1

risināšanā

uz

piederību

slēpto

nacionālismu,

lielu ieguldījumu

nacionālu

un

krievu

nacionālismu ko

revizionismu, cinātu,

šaurību

ierēdņu

par

jautājumus,

apgabaliem,

Atmaskodami

argumentāciju, kuru

apzinīgiem proletāriešiem

strādnieku

par

Krievijas

Skujenieka

praktiskus

bija parādījis

pieņemamu nacionālu

bija

M.

inter-

nacionālisma garā.

Būtiska cionālās

attīstības

sociāldemokrātiskajā Vienu

pārstāvēja

radīs

aizvien

ideju,

tautas

kā

ironiski

literatūrā

kopības

ka

jumi par nācijas

Skujenieks

O.

«...

mūžīgumu

un

5

pastāvēt.»

Patiesi,

ka

Stučka

P.

neko daudz

tūkstošiem

mū-

domāt,

neargumentēja,

nacionālās dzīves

uz

nācijas

iemesla

0

atsaucās

4

diferenciāciju» .

viņa piekritēju

neesot

viedokli

savu

viedokļi.

ka «sociālisms

pauda

Nav

mitēsies

Bauera

na-

par

jautājumā

pašattīstības principu.

mācītāju pierādījumi par dieva esamību. sociāldemokrāti

Šai

pretēji

nacionalitātes

M.

sekotājs

izteicās,

divi

bija

bezgalīgās

apgalvodams:

cilvēku

jautājums

perspektīvām.

Bauers, kas apgalvoja,

nācijas

Bauera

žīguma

O.

pieaugošu

Viņš aizstāvēja Arī O.

ir

nācijas teorijas sastāvdaļa

kopības

pierādī-

labāki kā austriešu tikai

viņi

gadu ilgo

vēs-

turi. Otru

ļos skis

viedokli

aizstāvēja

—

uztvēra

lisms

1

hkh

nep, 2

3

4

5

23. 6

par

nāciju izzušanu sociālisma

nāciju

asimilāciju

visas

valodām cilvēces

Sīkāk par Ha

cīņu

MbicjiHTejib h

«Jaunā

M.

—

rocyAapcTßeHHbift

Balss»,

1914, JV°

Ļeņins V. I. Raksti,

41.

HauHOHajībHbrii Bonpoc Skujenieks

Skujenieku

Bonpoc.

M.

11.;

angļu

Kautskis

kopvalodu.

pret

HauHOHajībHbiu

drīz

ļoti

ka

(visticamāk,

uzskatīja,

un

un

B

«11.

nesne.nh».

«Darbs»,

CTy»iKa

1914, Ns

paš-

kļūšot

patvaļīgi

B3rJiHiibi Oy—

1965,

sociā-

no

valoda)

diezgan

P.,

ka

viena

AnuHe H.

sk.:

c6.:

apstāk-

tuvināšanos X Kaut-

K. Kautskis. Nāciju

paātrināšot šo asimilāciju

reizējām par

kā

—

c.

1,

peßOJiiouHo30—38.

20.

Ipp.

sēj., 270. Ipp. h

couHa.i-fIeMOKpaTHH. Cn6.,

Nacionālais

jautājums

Latvijā.

1909,

Pēterburga,

c.

109.

1913,

Ipp. «Darbs»,

1914, .Ne

1,

17.

Ipp.

199

izrīkojās par

ka

čehiem,

šanu,

un

tenis

Vēl

šai

presē

nācijas

rakstā

Nihilistiskais

kas

bet

uz

kaut

uz

ir

izauga

nāciju

attiecības,

lai

šķiras

Ideālistiskā

lai

teorētiski

cepciju

par

viedokļu

Marksistiskā novēršamu

deva

izsecināt,

KauTCKuu K.

2

«Laika Balss»,

200

«Bonpocbi

ir

na-

reducēja-

nav

ir

sava

pusgadsimta

ilgā

X Kaut-

ir

H

(pHJiococpHH»,

no

vienā, divām

no

no

vieot-

kopējām kā

arī

kapitā-

uzrādīt

iespējams

pierādījusi nāciju pret

abu

10.

Cflß,

(23.)

1967, Ns 9,

c.

ne-

Vēsturiski

dzīves

parādī-

pamatlicējiem

iespēju

(ražošanas

stkdah.

vēsturiski

apstākļos.

nacionālās

komunisma

1911, N° 26,

izaug

Tiklab

no

—

nepamatotību.

paši cēloņi

OiepKH

mūžīgumu, jautājumā

viena

komunisma

attieksme

1

3

zinātnisko zinātne

tie

un

jautājumā. Zinot Ļeņina kon-

tendencēm,

zinātniskā

ka

nosaka

attiecībām

tomēr

saknēm.

nacionālajā

saplūšanu

materiālistiska bām

nācijas

par

absolutizēta

tiek

divām

an-

autors

pakalpojumu

atspēkojusi

nacionālajā

gnozeoloģiskam

tendencēm

ziņā

attīstības

pilnīgi pretstati,

gadījumā

šis

absurdam

attiecības

šķiru

attiek-

apgalvojumus.

nihilisms

gan ir

līdz

Nacionālajām

koncepcija

un

puses,

novēr-

nācijas pret-

un

izdarīja

prakse Padomju Savienībā ir pilnīgi asimilatoriskos

ne-

ideju par šķiru

nekādā

tās

Nacionālo attiecību

3

atzinīgi

pamatā,

noveda

gan

tomēr

šķiru attiecībām.

specifika.

vairs

nemantīgo

metafiziskas

no

antagonisma

shēmu,

Patiesi,

nacionālās

tikai

autors

Raksta

pats to negribēdams,

nacionālistiem. cionālās

galējo

parādījās

Legālajā strād-

doma, ka

pastāv

kategoriska

no

primitīvu

reducēja tādējādi,

lisma

nā-

tautu. 1

2

viedoklis

pret problēmu,

tagonismu,

otrā

laikā

lik-

kapitālisma apstāk-

statījuma. Pilnīgi pareizo marksistisko

ras,

pats pašu

aizēnojusi

izteikta

apspiestība,

asimilāciju.

ka

pilnīgi

apspiešana.

locekļu

tēja latviešu

nas

tāds tādu

Krievijas

daļai

satura raksti.

kopība

vairāk,

nacionālā

pastāv

ska

ka

Aptuveni

lielākajai

rakstīja

nacionālu atdzim-

izteicās,

«Kr.». Autors rakstīja, interešu

atšķirības.

mas

viņš

gadā

uz

presē bija publicēts raksts «Tautība vai šķiru cīņa?»

šķiras

smes

arī

atsevišķi nihilistiska

parakstu

ļos

tiem

nācijas.

sociāldemokrātiskajā

Latvijas nieku

lielākas

arī

pareģoja

viņš

arī daži

viņiem

1895.

nācijām.

neesot cerības

mierinājumu

par

gaidot

kotni

ar

mūsdienu

ar

likumi, sabiedrības

1895,

maijā. 28.

c.

126,

162, 165,

167.

attīstības nāmā

kas

vajadzības),

cilvēces

attīstības

rādija

nāciju konsolidāciju, novedīs

pakāpē

pie nāciju

zi-

saplū-

šanas.1

strīdā

Sarežģītajā teorētiskajā viešu

marksistu

P. ska

Stučka

nostāja citi

un

asimilācijas

nālā

nihilisma

1914. kad

nolieguši

nav

nacionālā

vērā

asi

lat-

pretsparu

K.

Kautnacio-

arī

sociāldemokrātu vidū.

Latvijas

ka

apstiprināja,

eksistences

jautājuma

nacionālā

nosodīja

deva

un

atkal

nāciju

nākotni

nācijas

marksisti neatzina

latviešu

Stučka

par

pareiza.

koncepciju izpausmēm

P.

gadā

bija

faktu

nozīmīgumu.

marksisti ka

un

2

J.

ne-

viņi ņem

Daniševskis

jautājuma svarīguma

nepietiekamu

novērtēšanu.3

Latviešu

cijas

kuma

ir

nas

ka

ko

valodu»,

jautājums.

Marksistu

jušas nozīmi,

logi

M.

liecina

runāja

ka

tas

ir

rak-

saplūšacilvēci

«vienīgu

par

apzinājās,

vēsturis-

Stučka

nāciju

par

nā-

Skujenieka

nācijas P.

pret-

par

tālas

nā-

4

pirms

pirmā

sadursmes

aizstāv

nāciju

kara

pasaules

nāciju

buržuāziskie

nemainīguma

un

teo-

zaudē-

nav

ideo-

absolūtis-

viedokli.

teorija

Nācijas dabiski,

ka XX lai

marksisti,

tomēr skāra

viņi

gan

tikai

deva

blēmas

attīstības

sarežģītu

visai

dažus

vērā

par

—

ir

problēmu komplekss.

gadsimta pirmajos

nālrevizionisma

ciju

Viņš

taču

ka

deklarējis.

jo mūsdienu kapitālisma

joprojām

kuma

vārdos

noteikts

teorijām

lauzis

nacionālrevizionistu

un

iztirzāšanā

rijas

pierādīja, viņš

tendences

nākotnē.

procesu

kotnes

ka

dots

Skujenieka

Stučka

pats

šīsdienas

vienīgu

ka

P.

M.

un

pretrunīga,

principu,

stīja,

ar

Bauera

mūžīgumu.

nostāja

literatūrā

marksistiskajā O.

arī

spars

intensīvi

strādādami

nācijas teorijas

un

tā par

perspektīvām

izvirzīja

—

pretsparu

laika

nācijas raksturu,

šai

nozarē,

aspektus. Svarīgi,

liekamu, argumentētu

koncepcijām

Gluži

desmitos latviešu

gadu

nacio-

aktuālākās

nāciju

un

un

pro-

šķirām, nā-

atrisināja

pa-

reizi.

1 2 3

4

Ļeņins

V.

«Domas», «Darbs»,

22.

I. Raksti,

1914, Ne

«Darbs»,

1,

1914, N

1914, JST» 1,

sēj.,

14.

298 —299.

Ipp.;

29.

sēj.,

164—165. Ipp.

Ipp.

3, 374.

Ipp.

17.—18.

Ipp.

201

Lai

tiesi

atrisinātu

pareizi

uzdevumus

nacionālajā

radās

gados

izdalītas

patstāvīgā

nodalījumā.

sagatavot

rezolūcijā

cionālā

jauns

nāciju

dalīties

ka

sevišķu ksisti

bez

prasība šī

tiesībām

par

1914.

gadam.

kas

pazīmes, V.

stāvu, dos V.

I.

I.

šamību»

3

4

274. 5

202

un

progresa

un

Ļeņins V.

T.

1969, I.

X). c.

4

Tais

par

vienu

no

h

Par sva-

nepiecie-

ievērodams

Bonpoc

sa-

ga-

nāciju

valstis.

«ekonomisku

Tieši

Hamioiia.ibiiui'i

Raksti,

19.

sēj,,

131.

210.

Ipp.

Turpat, Ipp.

19.

sej.,

91., 212.—213.

sēj.,

258.,

41.

5

c.

apspiesto

par

kā

izveidoša-

pa6oKya3HL>īx

h

Me.iKo6yp>Kya3iu>ix

nap-

143—144.

Ocßo6o>K,aeiiiie

Poccmi

n

yKpauucKiifi

Bonpoc

88.

269

buržuāziski

Februāra

Fakti

rāda

latviešu Tikai

cik

arī,

revolucionārā

realizēja

bilda

darbaļaužu

Latvijas

JAUTĀJUMS

LSD UN

Karš

to

ar

nacionālā

šovinistiska

des

spiestas

izlikties

bija

augstākā tika

lijai

solīta

Ukraiņu

jautājums

it

un

tiņu

ebreju īpaši

rīkošanu,

presē

un

sludināja,

Domē

kā,

tautību

«mazo

pietni

neposās

dēļ, ka notību

kara ar

joslas

nākotnes

apspiestās

Kadeti

izņēmuma

bija

ideālu»,

uzņēma

pret

veidā

Krie-

par

grau-

«galējības»

tautu

1

skaļi

un

jūlijā,

tomēr

no-

vairāk

jo

kursu

tāvie-

uz

pašnoteikšanos

tikai

atzina

Kadeti

19.

gada

ka-

ar

visā

izsūtīšana.

nācijas,

kadeti

Galīcijas

ar

sakarā

aģitācija

1915.

patstāvības

pirmajā posmā

un

nedomāja

rajonos

ebreju

Miļukovs

aizstāvēt

valdību.

sakarā

labējo

nosodīja

iestā-

problēmu,

carisms

labējo

—

poļu

un

varas

Polijai

un

2

izpaudās

cara

šovinistiskā

ierēdņu

1

Pocchh.

JJhkuh

TocvAapcTßeHHaH B.

Boimbi.

C.

JT.,

PvccKaa

1967,

c.

nacionālā

rīcībā

sarakste

militārpersonu

2

270

pēc

gan

Cara valdības

stāko

tam

piemēram,

autonomiju

Somijai.

sākās

armijā

bet

Po-

manifestā Po-

ebreju jautājums, jo

nometināšanas

vēl

kļuva

pret cittautiešiem.

aktuāls

kļuva

okupēšanu. Saasinājās radarbību

Patiesībā

polijautā-

gados.

lauku,

Nikolaja

attieksmi

savu

laikā

Polijas

revidējam

autonomija.

revidēt

drusku

sociālie,

Cara

armijas.

virspavēlnieka lielkņaza

NĀKOTNI

reakcijas

karadarbības

abās

cīnījās

kara

politika

par

kareivji

poßoii

at-

Lat-

un

nacionālo

saasināja

Stolipina

nekā

kļuva

teritorija

ekonomiskie,

procesi

tautības

un

kas

kursu,

principiem

LATVIJAS

PAR

saistītie

ideoloģiskie

Carisma

jumu.

lijas

visi

un

un

krasāk

vijā

īsteno-

politiku, nosprauda

jautājumā

internacionālisma

bija

darbība.

praktiskā

un

darbaļaužu interesēm.

tiskie

ne

revolūcijas.

Sociāldemokrātija,

nākotnes

Latvijas

aprindās jau

interesēm

masu

izstrādāto nacionālo

proletāriskā

vijas

4.

tāli

buržuāzijas

demokrātiskās

buržuāzijas politiskie mērķi

dama V. I. Ļeņina un

izveidošanu

plānu

«neatkarības»

pirms

JXyua.

Baltijā. 1916.

h

ir

Raksturīga gada

Co3hb 4-h,

6yp>Kya3HH

60.

politika uzskatāmi vasarā

ceccHH

uapimi

b

IV,

roflbi

i

aug-

sakarā

1,

c.

nepßoft

95. mh-

frontes

armijas

vācu

krievu

uz

universitāti

virspavēlnieks, mācības

atstāt

priekšnieks

ņemt

Tie

raksturs.

Krievijas iestādi

pilsētām

Jurjevā»

Latviešu

domes

tā

no

dēdams

uz

noraidīja

zījās

un

«vairs

reakcionāri

po-

dažādām

pa

mācību

neatjaunot

1915.

sasaukt

īpašu

kas

skar

Baltiju,

«tiks

kārtībā». 3

«noteiktajā

Cara

pa-

atbil-

gada aprīlī,

Baltijas lietu

ideju, pamatodamies

šo

pašu

carismam,

Ministru

Taču

Goremikins

nenoteiktu laiku.

uz

cik

fakultātes

reformas.

panākt

ierosinājumu

lietas,

to

.

priekšsēdētājs

resoros»

ka

uzstāja,

2

spriedi, visas

inte-

vietējās

igauņu buržuāzija, izkalpodamās

un

drīzāk cerēja

militārs,

nekad

un

no

pašu

apsvērumiem, ko viņš ieteica

sadalīt

bija:

ieteica

virspavēlniecības

Aleksejevs

M.

nebija tik daudz

vērā,

litisks

augstākās

ģenerālis

Ziemeju

pārejai

universitātē,

«lai nesatrauktu

Toties

evakuēt. Turklāt

nepieciešams

evakuāciju.

piekrizdams

valodu

Jurjevā,

prātus»f,

liģences štāba

universitātes

(Tartu)

Jurjevas

ar

izskatītas

uz

ap-

to, ka

attiecīgajos atvir-

Gaidītās reformas

ierēdņi Latvijā

darbojās tā,

kā

izdevums «Novoje galēji labējais mācīja preses Vremja», kas uzsvēra, ka vietējās pašvaldības iestādes nekādā ties

ziņā

nedrīkst it

viņi,

gubernators 1915.

visas

rudenī

jauns

Latvijas

un

ko

daļu

vismaz

Vācija

Latvijas.

cionālās

satraukumu

ažiotāžu

viešu

pulki

1 2

3

*

Vācijas

par

arī

ga-

imperiā-

draudi

kļuva

saasināja latviešu

na-

tautas

vispār.

Latviešu

šanu

radīja

un

ar

ra-

varbūt

neapšaubāmi

liktenis

Kurzemes

likteni

un

Baltijas vācu junkuru apvienošanās

pavisam reāli. Okupētās jūtas

To-

okupāciju

Kurzemes

likteni.

4

amata.

no

Kurzemes

ar

par

rokās.

sadarbību

par

ziņā izcēlās Kurzemes

vēlāk atcēla

sakarā

turpmāko

bija

šai

Sevišķi

igauņu

un

sākumā,

jautājums

anektēt

tavojās lisma

kara

Nabokovs,

gada

gluži

latviešu

pāriet

vācu baroniem.

Baltijas

dās

sevišķi

buržuāzija

sakarā

1915.

ar

gada

vasarā.

LKP CX

PVI

lielie

PA,

35.

uzkurināt

strēlnieku

Taču

satrauca

darbaļaudis atradās,

cerēja

latviešu

tas

f.,

3.

apr.,

viņai

grūtie

zaudējumi,

9.

kādus

!.,

nacionālistisku

bataljonu

izveido-

neizdevās.

apstākļi, tie

146.—147.

cieta

Latkādos cara

Ipp.

Turpat, 145. lapa. Turpat, 112. lapa. «Hoßoe BpeMH»,

1914, JVf° 13844.

271

ģenerāļu nesaprātīgās dēļ.

Tādējādi

brīvošanās

tendences

ierēdniecības lika spēkā faktori kās

agresijas

nacionālo

Latviešu

niem par 700 no

masās

zināmus

Šādos

F.

Linde

apstākļos Vācijas

vilnis...»

jas

bet

2

strādāt

pret

V.

proletariāta

propaganda

guva

ka

Baltijas naidu

ar

buržuāzijas

«plašas

rindās.

tais

norādīja,

daļu,

1

In-

.

konkrētajos

ķeizariskās

ka

laikā

kara

šovinistisks

neskāra

tikai

atradās

kas

sīk-

darbi-

iedzīvotāju

uzbrūkošo

pret

epidēmija

apzinīgāko

LSD

Latvijas

nacionālistisks,

spēcīgs

patrioun

apmulsuma...»

baroniem

vēlāk

Knoriņš

ļoti

vajadzēja

kad

apstākļos,

vien

patriotiska

Urāpatriotisma

.

ne

darbaļaužu

arī

no

saplūda

«...uzmutuļoja

atbrīvošot lat-

Sociāldemokrātijai

nācās

izteicās,

naids

armiju.

Šī

ceļā, baro-

vācu

uzdevumus.

uzliesmoja

pārņemtas

stinktīvais

stunda karā

uzvara

apspiedējiem.

sarežģītus

buržuāzijas slāņos,

masas

ka

un

šovinistisko pro-

nacionālisma

masas

atmaksas

Latvijas

apstākļos

noskaņas

nieks

vairāk

panākumus.

Sociāldemokrātiem tiskas

Jaunie

vēl

draudi)

nevaldāmo

savu

pienākusi

mūžsenajiem

visai

at-

cara

vien pa-

ne

pastiprinājās.

sadalīšanas

tautas

gadu jūgu

viešus

risināt

ar

ieraut

ka

apgalvodama,

laikā

jūgs,

jautājumu.

buržuāzija

centās

kara

vēl

pat

nacionālās

muižnieku

(vācu

okupācija, ķeizariskās Vācijas turpmā-

Latvijas

un

noteica

politika), bet

apjomā,

(Kurzemes

pagandu

Latvijā

noziedzīgās rīcības

arī

kas

faktori,

šovinistiskā

pilnā

saasināja

dažkārt

un

galvenie

Latvi-

tiešā

LSD

ietekmē. Pats vums

pirmais

bija

nismam

rētu

tautai

anektēt

Latviju.

kā

likt

šķiras

No

ka

un

savus

otras" puses,

tautas

arī

pūliņus

atrast

lat-

Vācija

va-

bija,

pienākums

galvenos

propagandai,

aizstāvēt

šovi-

apzinīgumu

ķeizariskā

Sociāldemokrātijas

pozīcijas

vienlaikus

demagoģiju,

un

internacionālismu.

internacionālistiskai

veidus,

pretim

uzde-

sociāldemokrātu

melus

draudēja briesmas,

paliekot šķiras jot

oficiālos

nacionālismam

un

proletārisko

un

viešu

kardinālākais

un

atmaskot

veltī-

līdzekļus

nacionālās

un

in-

tereses.

Kara tieksmi

1

2

272

laikā

pret

LSD

carisma

«Cīņas biedrs»,

«Bonpocbi

vispirms

skaidri

nacionālo

formulēja

politiku.

1924, Nt 25, 83.-84. Ipp.

hctophh KnCC»,

1970, Ns 9,

c.

98

P.

savu

Stučka

at-

rakstā

«Nacionālisma

valstu

P.

jām,

cijā.

1

sašķelta

valdības

Vācijas

autonomiju,

liel-

un

cenzūras

ar

šaurajām

ārkārtīgi

politiku cik

divām

iespē-

Galī-

iekarotajā stāvoklī

atrodas koalīci-

karojošām

Krievijas, Austroungārijas

neskopodamās

taču šiem

nule

sarežģītā

starp

karā. 2

brāļu

ierauta

un

parādīja,

kas

tauta,

poļu jām

Stučka

norisi

prata pateikt lasītājam patiesību par

rusifikācijas

rupjo

P.

izdevuma

tomēr

Polijā, Galīcijā

karadarbības

ar

vajadzēja rēķināties

gan

legālā

un

Stučka

carisma

sakarā

Lai

politiku.

žņaugiem

analizēja stāvokli

uzvara»

Austroungārijā

un

solīja Polijai brīvību nekādas

itin

solījumiem nebija

un un

vēr-

tības. LSD

nelegālais

tiesībā ir ka

tieši

strādnieku

ris»

uzmanību

4

attiecībā

reju

izsūtīja laikā

pašā

jai. Šim LSD un

esot

kas

proklamācijā, riju valdēs, un

Rīgas

dināti

1

2

3

un

tautā...

Mūsu Kalendārs

kas

meli

gadā

un

1915.

par

pilīs,

arī

1915,

4.

kara

ministrijās...»

Beilisa

«Šādu

pleciem.

gadam. R.,

teikts

žandarmē-

dažādos

lieta

savu

viņa

6

.

atgāun

iz-

nodevību

novadītāju

Mūsu naidnieks ir kaut

ebrejiem,

«Par «žīdiem»»

un

5

krievu

Nodevējus,

intendantūrā,

pie galma

rīkošanas

provokāci-

bija iespiesta

oficiālie

gubernatoru

valdība,

apspiedēju

ebTai

proklamācijas.

patrioti» mēģina novelt

tautiņu piederīgo ebreju

3

neveiksmēs.

1905.

politiku

tūkstošu

60

grautiņu

veltītas

proklamācijā

grautiņi «cara

viens

—

tie

var-

sastāvētu

no

Ipp.

Turpat, 3. Ipp. «Biedris»,

1915, N» 6,

4

Turpat,

Nb 7, 6.

5

Niedre

O.

pasaules kara 6

Pēterburgā

komitejas

ka

mazo

atraduši māku

iesākās

policijas iecirkņos,

ebreju

skaidrots, uz

kara

«meklējiet...

civilresoros,

LSD

atmaskoti

vainojami

grautiņu

atbildi valdības

bija speciāli

valodā,

«Bied-

tautas stā-

sevišķi spilgti

LSD

vasarā

sociāl-

3

«potenciālus nodevējus».

kā

proklamācijā «Visiem...»,

latviešu

dēļ

gada

deva pienācīgu

tematam

ukraiņu

carisma

pret

buržuāziskajā presē

LSD

aģitācija.

Kurzemes

no

ka

autonomiju.

apspiestās

1915.

ebrejiem.

īsto

pa-

uzsvēra,

un

Polijai brīvību,

apstākļu

attieksmi

savu

uz

arī

parādīja, kāda

pret Poliju,

Polijai

radušos

Latvijā

apliecināja

nesīs

dos

uzvara

voklim.

attieksme

šķira

demokrātijas pievērsa

«Biedris»

izdevums

valdības

cara

LKP CX

6.

Ipp.

Ipp.

Vidzemes laikā. R.,

un

Kurzemes

strādnieki

un

zemnieki

pirmā

1972, 81.—82. Ipp.

PVI bibliotēkas

lapiņu

fonds,

1915, Ns 9.

273

kā

vienojas

latvietis,

nost

Rīgas proletariāts

ne

vien

zināmas

ganizēts 1915.

aprindas

gadā

ebreju

Rīgā

No

krastā

proklamācijās reformām:

tajām

mas...

tāpat

kas

parādīts,

tas

un

iznācis

no

ari

bija

racēju

solī-

cara

refor-

solīja

mums

tranšeju

ir

or-

gadā,

2

sākoties,

«...Karam

tiktu

Rīgā

1905.

nenotika,

grautiņš

«reformas»

mūsu

lai

kā

eb-

padzītās

klajas debess,

zem

ieinteresētas, Taču,

praksē aplie-

ari

Kurzemes

proletariāta nopelns.

Rīgas apzinīgā LSD

bija

grautiņš.

ebreju

cīņas

1 bet

teorijā,

reju ģimenes apmetās Daugavas un

lai

rindās. Lai mūsu sauciens skan:

solidaritāti.

strādnieku

cināja

sarkanā

zem

tautas!»

ebreju

no

ebrejs

tā

krievs,

karoga Sociāldemokrātijas rokas

jeb vāciešiem. Strādnieki

krieviem

ebrejiem, latviešiem,

mobilizācija,

3 V. Knopārvēršana par vergiem vārda tiešajā nozīmē...»

tautskolas

analizēja

riņš

skaidri

ka

parādīja,

ministriju

skolas

tautskolas

šī

reizē

ar

īstā

nozīmē

tiesiskās

un

Tāda nāks

nav...

administratīvās

mēnešus

sākās

kurā

liela

kara

pirms

nacionālajam

gadne» teica

P.

tikai

iekārtas

pār-

vieta

bija

Latvijas sociāldemokrātu

jautājumam

ierādīta

«Cīņa») c.)

v.

izdevumos

Stučka,

J.

savas

«Laika

(«Domas», šai

domas V.

Daniševskis,

disku-

nacionā-

(«Darbs»,

demokrātiskajos

un

veltīta

partijas

arī

lajai programmai. Sociāldemokrātiskajos Balss»,

un

Latviešu

...»

Jau dažus

aprindās

ierocis...

4

grozīšanu

sija,

vārda

Latvijas

ļoti

un

draudžu

pagastskolas,

pārkrievošanas

—

projektu

programmas

«Baltijas

«Ta-

jautājumā

Dermanis

un

citi

iz-

LSD

darbinieki. LSD

kara

laika

materiālos

pamatidejas:

nāciju

autonomija.

Rakstā

Poliju,

Vācijas

4

5

274

Uz

nāciju

«Cīna»,

un

tiesības

ir konsekventa

pašnoteikšanās

sociāldemokrātiskajai

lapiņu

programmas

runāts

LKP CX

PVI

bibliotēkas

tiesībām

«LSD

un

fonds, 1915, JMs 24.

lapiņu

fonds,

«Biedris», 1915, jNb 6, 6. Ipp.

pamatots

ĀK atklātā

partijai»,

1916, JSfe

1916, 27. sept. (10. okt.).

par

cīnītāja par tautu

1915, N° 135—138, 58. Ipp.

«Jaunais Vārds»,

teritoriālā

un

kurā

tagad»,

paziņojums

PVI bibliotēkas

1 LKP CX 3

5

programmatiskais

tule

2

«Agrāk

teikts, ka KSDSP

autonomiju. arī

apstiprinātas

pašnoteikšanās

1.

šai

vēs-

pašā

dokumentā

Latvijai

ternacionālisms» uzsvēra:

gākā

«Mēs

mērā»

LSD

latviešu

nostājām: dāvāta

tikai

Latviešu

un

ļoti

pa-

vienā

saeima

Latvijas

ar

saskaņojoties

kulturāla

autonomija balstīts

Projekts karā

uzvaras

F.

aprindās kurā

Latvijai

laikā

taču

zemste,

uz no

nostāju,

projekts

emigrācijā. kas

grupa, F.

projekts izvirzīta

šis

lokam

personu

ārzemju

boļševistisku

Cielēna

kara

jau

nevis

šauram

sociāldemokrātu

ieturēja

Projekta

autonomija. Latvijas buržuāzis-

dokuments,

autonomija

zināms

tiesu

pēc

sīkburžuāziskajās

Latvijas bija

autonomijas

oktobrī.

minoritātēm.3

2

meņševika-aiz-

jautājumos,

nacionāli

konstitūciju,

bija vienīgais

vispilnī-

autonomiju.

Latvijas

gada

vietējos

nacionālajām

un

apsprieda

sastāvā,

Krievijas

tiesībām

augšas varētu tikt

kajās

tiesības

Latvijas

in-

un

speciāli

apdzīvotās teritorijas apvienošana

vienībā

reformistiskām

par

sarakstīto 1915.

pašvaldība

Jansons-Brauns

pašnoteikšanās

izstrādāts

Krievijas

J.

runāja

Cielēna

mattēzes:

apgabala

«Nacionālisms

Raksta

organizācijās

F.

kas

Latvijas

tālāk

un

ārzemju

likumdošanas

1

manuskriptā

projektu,

ar

sastāvā.

atzīstam

—

sardzībnieka

autonomā

demokrātiska

pieminēta

Krievijas

Cielēna

lielāko

projektu

noraidīja. Cīrihes

latviešu

pārskatā laiku

cijas

atteicās

ari

turpmāko

piedalīties

nacionālistiskie

elementi.

izvirzīts

taču

tāpat

viens, citu

ari

pastāvošo mēros

no

valsts

zoru

un

un

interesēm.

patiesajām

1

2

3

4

un

nevar

bet

Bernes

«Latvijas

redzes nozare

tika un

atrisināts ap-

viedokļa.» 1916.

4

gada

autonomijas

to, atzīdama par ilu-

revolucionārās F.

guva

būtību

tikt

atsūtīto

noraidīja

Pret

grupa

internacionālos

s.-d.

Londonas

no

vienbalsīgi

neatbilstošu

apsvērums:

robežās,

interešu

apsprieda ari

emigrāprojekta

Vēlāk

projekta

uz

jautājums

sociāldemokrātu

februārī

projektu

ļoti svarīgs

iekārtu

grupas zināmu

darbā, jo tur pārsvaru

Attiecībā

tautu

proletariāta

Latviešu 20.

mazo

latviešu

autonomijas

apspriešanā.

likteņu

ka

teikts,

Cīrihes

Latvijas

kolonijas

«Kalniešu»

pusgadu

piedalījušies

darbā,

kolonijas

otro

gada

biedri

grupas

Latvijas

un

sociāldemokrātiskās

1915.

par

sociāldemokrātijas

Cielēna

projektu

nozare

«Strādnieks», 1915, 21. sept. LKP CX PVI PA, 303. f., Cielēns

F.

«Biļetens»,

1.

apr., 8.

Laikmetu maiņa, I,

1.,

13.

lapa.

1916, 395.-398. Ipp.

1916, N° 13.—15., 34. Ipp.

275

izvirzīja divus galvenos «Kalniešu» šana

tautu

un

LSD

sociālām

īstenošana

Turklāt

uzvaras.

—

Londonas

elementiem

ārējo

politiku ka

ņoja,

v.

«brālības bet

norobežošanos, tālismu»

riāta

panākama

lozungam karā visās

Par

vienīgi pašu

karojošas

Joprojām

virzītās

prasības

autonomijas, bet gan F.

boļševikus

valstīs

par 3

Pirmkārt,

izslēdz atbalsta

bija

Nacionālo

pienākumu.

1

2

3

33.

ar

vienu

un

iz-

ideju,

par

rindās

otram

LKP CX PVI PA, 2.

LSD

biedriem

jo

i. apr., 26.

jā-

var

LSD

uzskatīja

tikt

1., 46.-47.

pro-

autonomijas. par

par karu

pie

savas

palīdzību, proletariāts pie f.,

un

prasī-

(meņševiku-aizsardzīb-

rezolūcijā

jēdzienu: reakcija

inter-

jo

autonomijas

uz

au-

autono-

ideoloģija

pēc Latvijas

LSD X konferences

kara

pretim,

autonomisti,

bija

par

nostatīt

proletariāta

Attiecībā

tās

meņševikus

nāciju

prasība

izvirzīta

asiņaina

un

Latvijas

un

runādams

aplam

uzdevumu risināšanu LSD

tēvzemes

mes

Ļeņina pilsoņu

pašu autonomijas

teorētiski

tās.

izslēdza),

grupu

L

programmā

Andersons,

apspiesto

teic, ka visi, kas palika

par

E.

revolucionārā

prakse

grammā

LSD

pašnoteikšanās

internacionālistiem

kā

nieku

V.

pārvēršanu

nostāju pasaules kara laikā, dēvē latviešu

internacionālismu

gan

revolucio-

reformistisko projektu.

nacionālisms nevis

proleta-

cīņu

pirmām kārtām Krievijā spēkā

nevis

noraidīja

atbilda

kara

atbrī-

nāciju

atzina

viņi

Tas

un

nāciju

vēsturnieks

tonomistiem.

ar

Eiropā.

pēc

viņi

darbinieku

bas, bet

cīņu pret kapika

uzskatīja,

svarīgāko

uzturēdami

Cielēna

Emigrantu

un

pazi-

nacionālo

caur

revolucionāru

imperiālistiskā

par

Vācijā.

miju

arī

robežām,

lēmumā

savā

vienotu

un

emigrācijā

boļševiki

pārveidojumus

nāros

kopēju

ir

decentra-

.

vadībā.

LSD

caur

revolūci-

par muitas

neved

process

auto-

un

ietvertajiem

nozare

dziļām

1

2

Latviešu vošanās

Londonas

c.

pieprasa

rezolūcijā

nozares

af

izšķir-

no

sociālistiskās

no

priekšlikumos

—

to

iekārtā»

valstu

norādījums par F. Cielēna projektā

lizācijas

kā

atkarībā

pilnā

Eiropas

saskanēja

jautājuma

realizēšana,

stādāma

ir

pārgrozībām

nomijas projekta jas

«Nacionālā

pašnolemšanās

programma,

Pirmais

argumentus.

grupas viedokli:

4

savu

runāts tēvze-

savas

tēv-

lapa.

Turpat. Andersons

E.

Latvijas

vēsture,

1914.—1920.

Daugava,

1967, 32.—

Ipp. 4

13.

276

LKP kongresu, konferenču Ipp.

un

CX

plēnumu rezolūcijas

un

lēmumi,

zemes

visu

ar

J.

tisma

nādams

labi

šķiras

un

beļģiešu

teni,

solidaritātes

ka

uzskata,

tiesības

nacionālās Citā

bet

J.

kopības

J.

tomēr

devis

nav

karu.

J.

rakstīja,

daudz upuru,

Bet

tikai

Latvijā,

nesusi

nav

pozīcijām,

savā

un

gan

programmā

šos

nav

nevis

progresīvas jautājumus

izvirzījis

pašā priekšplānā. «Mums ir viena galvenā

aukla

visu

cīņa.»

V.

zemju proletāriešu

rakstā

«Piezīmes

programmas»

projekta»,

skola

izteiktas

Latvijā,

V.

visai

skolu

ar

darbs

vietā».

kārtējām

1

1.

2 3

«Latviešu

tautskolas

tajā bija V.

to

pie

dziļi

brīvās

no

tautām».

V.

nostātos

Knoriņš

un

centās

ap-

darbi-

izstrādāts

aprobežotību;

no

kultūrā,

sabiedrības

ētikā, estēbūtu

ne-

pretstatā

ap-

principu

«naidīgā

au-

taut-

Bēgļu

bija

politikas,

nacionālisma

dzimtās

nodaļas

nacionālo

Knoriņš norādīja,

mēs

Latvijas

projekts

ka

un

pilsoņu

vērtējumu

biroja izglītības

atrauts

nākotnes taut-

Latvijas

principiālu

izmanāmu

uzsvērt

darītu,

traktēta

rūpes par skolas

buržuāziskais

LKP kongresu, konferenču

d.,

atbrīvoša-

bija izstrādājusi

skaidri

sevišķi

Ja

ko

Sis

grupa.

šauri,

«...

deva

CX Kultūras

pārveidošanas. tikā

lielas

Knoriņš

projektam,

gādāšanas nieku

kurā

par nākamo

attīstību,

dzināšanu. skolas

mēr-

starptautiskā

3

Knoriņa

valodas

un

proletā-

prasības proletariāts aizstāvējis no

at-

brīvas

labā

darījuši Latvijas bet

2

problēmas,

valodas,

šķira

neviena to

par

intereses.»

apvienošanas

pašvaldības

kā

augstāk

šķiras

Nacionālās

Latviju.

uz

šķiras pozīcijām

nās

vi-

Jan-

Jansons-Brauns atkal

šķiriskā

un

nacionālām

—

Jan-

kopā dzim-

viņu sabradāto

stādām

demokrātiskas

rieši. Taču visas šīs šauri

J.

stāvokli,

reakcionāro

mērā...

rakstā

minētajā

un

tik

atbalstīt

patrio-

problēma. Ru-

sociāldemokrāti

stāvoklis

interesēm

Jansons-Brauns

no

ar

norādīja, ka «mēs atzīstam pašnoteikša-

jau attiecībā

nenesīs

skumst par

vispilnīgākā

vietā

grūto

latviešu

viņu

tiesības

griežas pie nacionālā tautskolas

ka

strādniekiem

sons-Brauns tieši nās

i.,

interna-

un

šķiriskā,

un

apvienošanas

darbaļaužu

apliecināja,

ņiem morālas

«Nacionālisms

nacionālā

parādīta

Beļģijas

par

sons-Brauns

taču

t.

sacelšanos,

slāņu

rakstā

Jansona-Brauna

cionālisms»

ar

demokrātisko

1

revolūciju.

izkliedēt

CX plēnumu rezolūcijas

iluzorās

un

lēmumi,

107. Ipp.

LKP CX PVI PA, 303. L, 1. apr., 8. 1., Turpat,

14.

13.—14.

lapa.

lapa. 277

ka

cerības,

reformas

nacionalistiskās

aizstāvēja

domu, ka

nevis

tikai

par

vēkiem. tisks

tautskolas

bet

tautskolas

jautājums

jāstāda

un

apkaroja

konsekventi

un

tautskolas

vispirms

audzēkņus

kultūras

par

jānostāda

nākotne

atkarībā 1

tuvākā nākotnē.»

augšas,

no

uzbūvē

vajag «padarīt

latviešiem,

Latvijas

darbosies

sagaidīt

varētu

idejas

cil-

poli-

spēkiem,

tiem

no

Tikai radikālas

kā

kas

pārmaiņas

sa-

gadās arī Latvijas tautskolai gaišu nākotni. J.

Bērziņš-Ziemelis,

ciālismu»

izpausmēs, viki

emigrācijā, 2

lepriekš

reses.

ferences

J.

daļ

gada

sekoja

izdeva

aprīlī

un

1915.

Atklātu masām

bīstas

gada

sagrāve

svarīgo

ar

bez

noteikta

gada jūlija

mainījās.

akūtu.

reakcija.

LSD

Kurzemē

LSD

CX

kopš

ka

jauna

Baltijas

stiprināt

1

iedzīvota-

cīņu».

uzrakstīja

«Latviešu

savu

«Jaunais Vārds»,

«Strādnieks»,

z

Turpat, 1915,

vācu

junkuru ta-

3

16.

sept.

sept.

tikai

Vēstules

1916, 27. sept.

apzinīgais plecu

cīnās

proletariātu...

brīvību.»

1916, 21.

tautas

varbūtīgā pievienošana vietējo

Latvijas

desmitiem

gadu

2

278

Krieviju...

revolucionāro

viņš sagaida

ar

gada

pret vācu tautu,» tajā lasām. «Bet viņas

no

ar

oku-

Sakarā

komiteja

Ārzemju

ne-

Un tū-

1915.

Latvijas

«Visiem

uzsaukumu «Uz

LSD

konkrēta

frontē, Kurzemes

problēmu

sociāldemokrātijai.

vācu

iemesla,

saistīta

riāts... krievu

dot

Karadarbības

gad satricināto dižkundzību. Baltija ir saimnieciski litiski

šķi-

nacio-

vajadzēja

neka

tiem

šai

padarīja

ielaušanos

naida

varētu

Vācijai

situācija

vasara

augusta

vēstuli

ne

par

proklamāciju

1915.

nav

ārzemju

nostāju jautājumā par Latvijas Vācija tika loloti Baltijas aneksijas

gadā

pilnīgi

karaspēka

jiem»

kon-

J. Bēr-

gada beigām tie tika turēti slepenība

karaspēka

cara

1915.

arī

vācu

inte-

internacionālisma,

vaida LSD

proletariāta

1914.

1915.

zināt.

norise,

Knoriņa,

sociāldemokrātu

apvienojums

sociāldemokrāti

Latvijas

pācija

V.

X

argumentētu

plāni, taču līdz

varēja

LSD

—

risināšanu.

likteņiem. Ķeizariskajā

un

boļše-

latviešu

nacionālās

dokumentos

latviešu

organisks

Latvijas apzinīga deva

citi

vērā

ņēmuši

skaidri redzams

—

nostājas

kā

tāpat

visapslēptākajās

ta

Jansona-Brauna,

rakstos,

nālo uzdevumu

tā

ir

aplūkotajos

grupu lēmumos

un

viņš,

vienmēr

rezolūcija,

ziņa-Ziemeļa

riskas

ka

uzsvēra,

A.)

/.

—

«nacionālso-

latviešu

apkarodams

(socialpatriotus. •

(10. okt.).

pie

no

beigās

šīs

un

po-

proletapleca

ar

uzvaras

izteikts

aici-

nājums vācu strādniekiem atjaunot proletariāta lietu

1

šķirisku atbalstu. savu

nostāju,

vienmēr

ir

LSD

no

Krievijas...

no

savām

Taktiku

vietējām

Vēstuli

vēstuli

ceļā

frakcijas stu

citēts

un

listu

kara

Baltijas

par

atdalīšanu

nestāda

atkarība

internacionālā

no

izdevumos,

izdevumos.

Nelegāla

sociāldemokrātu

reihstāga

laikrak-

sociāldemokrātisko

iespaidīga

jautājumu.

kad

par

aneksijām

ka

tas

rezonanse,

gadījumos,

tais

bijusi

runa

pro-

2

internacionalistu

vācu

diezgan laikā

aprindās

proletariāts

Ārzemju komiteja konstatēja,

LSD

bijusi

bet

Vācijas un

paskaidrodama

Baltijas

LSD

sociālistiskajos

deputātiem

kumentam

pret

nosacījumiem.»

nogādāja

proletariātam

apzinīgais

karu

pret

Šveices

valstu

redakcijām.

ir

interesēm,

publicēja

citu

arī

tagad

arī

un

letariāta solidaritātes

kā

«Latvijas

starptautiskā

par

Ārzemju komiteja,

norādīja:

bijis

cīņu

tādējādi sniegt Latvijas

un

Eiropas vispār

do-

minēts sociāvai

arī

3

1915. gada septembrī «Atklāto vēstuli» latviešu valodā publicēja laikrakstā «Strādnieks» un 1915. gada decembrī

«Cīņā», bet daļēji vēstules licēts

LSD

Turklāt tika

jautājums

notikumi

kā

nacionālo

neilgi

latviešu It

jautājumu.

Tiem

uzvara»

nacionālismu.

stis,

un

to

beļģiešu, 1

tādu

viņi

ir

LSD

na-

presē.

nacionālā

plāni

marksistiem

īpaši

partijas

jau-

Latvijā.

Šo

vienu

reizi

vienaldzību

pret

ne

centušies

spekulēt

dokumentos

un

tās

piemēram, P. Stučkas rakstā «Nacio-

sevišķi

Taču

te

asie P.

ņēma vērā stāvokli,

arī

iztirzāts

ierādīts

sākuma

rakstos.

ļoti nepatika,

nālisma

pirms

nav

kara

darbinieki,

dažiem izteicieniem atsevišķos

darbinieku

Baltijā

izvirzīja

buržuāzijas

izmantoja

pārmezdami

praksei

imperiālisma

vācu

darbinieku rak-

vadošo

un

vispusīgi

priekšplānā

aspektu

apstākli

uz

gada oktobrī pub-

jautājuma teorijai, programmai,

attiecību

nacionālo

daudz vietas.

tājuma

vien

nacionālā

gados

cionālais

Kara

materiālos

oficiālajos

arī

īpaši

1915.

legālajās «Jaunajās Pēterpils Avīzēs».

stos kara kā

teksts

izteicieni

Stučka

kādā

pret jebkura

domāja

bija nokļuvušas

lomu, kāda pirmā pasaules kara serbu

«Strādnieks».

un

citu

1915, 21.

2

LKP CX PVI PA, 2. L,

3

Turpat.

apspiesto

nāciju

veida

šovinismu, mazās

laikā

kā val-

bija poļu,

nacionālismam.

sept. l. apr., 20.

1., 56.

lapa

279

Citā

vietā

dīja,

ka

nacionālā

ņas

sakarā

citā

un

«pirmais

jautājumā 1

vinisma

perēkli...»

armēņu,

serbu, latviešu

matoti

saasināja

gada

1917.

vija

kur

vienalga,

«Bet

tariāts

kopā

Vācijas

krātiskas

gās

brīvības

šķiršanās... daudzkārt

ka

Skaidrs,

cipā

nevar

pret

smei

tautu,

skata citos

J.

kopā

no

sarakstīts

riskās

1

2

280

būt

raksts

priekš ir

brāļi...» /.

2

bez

pēc

runas

(t.

lat-

i.,

A.). vienaldzības

pareizi

kad

Taču,

galī-

ilgoties

vienreiz

pret prin-

uzsver:

pret

vāciešiem attiek-

internacionālistiskai

ne

jautājums vien ir

proletāriešu Krievijas,

atrisināms

«Kā

«Cīņā»

ar

ka

1917.

jāap-

darījis arī

intereses

prasa

Latvijai

jābūt

nacionālais

gada martā,

revolūcijas

vai

otras

«...Ne kara

atrisināšanu...

puses

(24.)

L, 6.

apr.,

martā.

jautā-

lai

pret

uzvaru

so-

karā. na-

tautas intereses

iznīcināšanu

112. 1., 2.

gan

atrisinā-

iznākumā meklēt

Darba

attiecību

vērsts

jautājuma

ceļā... Sociālistiskā

PVI PA, 55.

1917, 10.

nacionālā

vienas

pierāda:

tagadējo sabiedrisko

LKP CX

proledemo-

biedri

pirms Februāra revolūcijas,

jautājuma

«Cīņa»,

—

vērā

priekš

izliet

aizspriedumu

latviešu

prole-

Krievijas

latviešu

iemesla

pilnīgi

tādām.

pārliecību,

Daniševskis

prasa

tās

šķiras

revolucionārās

jums esot saistīts

cionālā

kā

publicēts

vēl

ciālpatriotu

asinis

mazākās

ne

taču

Priekš

brīvo Krieviju.

ar

kas

lējis

tautas

(ko P. Stučka

Daniševska

jums?»,

krievu

nav

«Lat-

kritiķi neņēma

mazākā

jābūt vienādai

rakstos),

savos

neatdalīties allaž

šeit

rakstā

zem

tagad,

mieru

ar ne

«...

vai

kad

sīkburžāzija.

Autors

nācijām

konkrēti

ne

pašu

nedrīkst

un

pret

nekā

un

arī

likteni.

Latvijas

nav

mums

tuvāki

buržuāzija

viešu

kā

Un

pa-

jābūt šķiras biedriem Krie-

biedriem vēl

un

viņam

uzvaras,

kurināšanai.

Stučkas

buržuāziskie

agrāk,

ne

P.

ērgļa

tuviem

Taču

krievu

ar

atbrīvošanu»

pārstāvis, gluži

norādīts:

tolaik,

sceptera, viņam vienādi

tālāk teikto:

šo-

rušinu,

pirmā pasaules kara posms

aplūkots

zem

vijā, kā Vācijā...»

tautu

šovinisma

tautas

publicētajā

martā

stāvoklis

Latvijas

tariāta

par

poļu,

to uzmanību.

uz

Krievija»,

un

un

J.

šādas

Stučka, kas pats bija

P.

izmai-

kļuva

par

«mazo

izmantoja

norā-

būtiskas

valstis

lozungu

citu

un

veidā

visnekaunīgākā

pamatoti

ienesa

mazās

...

Patiesi,

.

Stučka

P. karš

pasaules

proletā-

sabiedrībā...

lapa.

ne-

būs

vietas

būs

pilnīgi

brīvi

nāciju

attīstīt

resants

ir

raksta

jautājums,

sta,

bet

Otrs

nāla

autoru

ševskis

«Taurētājs»

nacionālistiskas šanu redz

tikai

ķis... viņi vienas

tautai

tautas

ševskis

par

ka

nedz

līcijas,

jautājumu, vajag bet

piedalīties

rais J.

Daniševska

vienota

J.

Danitau-

nedz

Armēnijas. nacionālo

atrisinātu savā

tautiskā

sētiņā,

politikā, ko vada revolucionā-

3

. allaž

darbos

attieksme

šķiriskā

2

latviešu

nebūtu nedz Ga-

Ukrainas, lai

domā

darba

tā lielā pro-

no

par

ari

ir mēr-

un

latvju

Vai

pasaulē

ieslēgties

«...nevis

starptautiskā

proletariāts»

...

ārpasaulē?...»

—

at-

atrisinā-

draudzītē

«Taurētājs»

doma

galvenā

Tomēr

uzdevumu

savu

sevi, neatkarīgi

nedz

Polijas,

Daniševska

žur-

raksta:

Viņš

gars.

priekš viņiem nācija

tā, itin kā

ana-

cenšanos

šaurību.

glābšanu

žurnālā

publicēts tajā

un

likteni. Taču J. Dani-

latviešu

visā...

novērojams

norāda,

tas ciešanām rakstīts

J.

savā

kultūras

rūpēties vienīgi

kurš

Viņi

jau-

svilpotāji»

neapšauba

patieso

demokrātisks

nācijas klēpī,

ieslēgušies

numuros,

Latvijas

noskaņas.

bet

rak-

1

nosaukumu)

nostājas

—

sociālo

ar

taurētāji,

viņu

inte-

sociā-

Daniševskis

jautājums.»

divos

un

—

autoru

šo

J.

līdz

J. Daniševskis

nostāja.

dzimtenes

kritizē

«Žurnālam

cesa,

«Ne

«Taurētājs»

demokrātismu

savas

labāk:

pilnīgi

Visai

atrisināms

pirms

nacionālais

raksts

jautājums

varēs

savādības...»

«...

«Sociāldemokrāts»

«Taurētāja»

vieglot

par

arī

žurnāla

par

tautas

pēc tam nacionālais,»

J. Daniševska

laikraksta lizēta

noslēgums:

atrisināsies

(ironija

un

papildina: «Jeb

tūdaļ

Nacionālais

cīņām.

Sociālismā

īpatnības

savas

lais

tājumu

valstu

un

atrisināts...

un

apbrīnojami skatiena

harmoniski

plašums

ar

ap-

dziļu

iejūtību Latvijas nacionālajās problēmās. Taisnības laikā rakstos

1 «Cīna»,

uz

pirmā

nav

1917,

LSD

8.

(22.)

vietējie

darbinieki

«Sociāldemokrāts», 1917, N» 8, 23. martā

3

Turpat,

28.

tās

un

ka ka

izpro-

šķi-

nacionālajām absolutizēja.

martā.

2

Nb 9,

nihilisma

tēvzemes par

kara

darbinieku

principiem,

viņiem vienmēr augstākas

daži

pasaules

nacionālā

pareiziem

kapitālisma apstākļos

intereses

ka

Sociāldemokrātijas

zināmas

arī

Pamatodamies

letāriešiem

interesēm,

jāatzīst,

gan

Latvijas

vērojamas

pausmes.

ras

labad

atsevišķu

martā

(5. apr.).

(10. apr.).

281

sakarā

Kad

jautājums

kur

—

labāki

strādniekiem

ko

zaudēt,

liela

patvaldības

Vācijas

Rīga,

un

Rīgu

visu

Latviju.

un

autors

X Pečaks

galvenajiem

īpaši.

3

ar

bija

nr.

tiem

ar

partijas

gada beigās.

mulējumos

Tā,

ir

gan

arī otra

ne

no

vien

spēku

trūkums kas

it

grūtos

presē,

sa-

Ārzemju komiteju

piemēram,

«Cīņas» tekstu

vēstules...»

Latvijā

viegli

vispār

viens

lielais

kadru

nelegālajā

LSD

ar

apstākļos

boļševistiska

Jautājumam

partijas

materiāliem

lai

ka

laikarakstu

vienu

ārkārtīgi

sagatavotu

tai

publicēto

presē

bijis

Atklātās

Tādos

kļūdīties,

ieturēta

piemeklēs

darbiniekiem

radījis

centriem,

«LSD ĀK

principiāliem

1916.

izdota

pats vie-

pievienošanas

no

liktenis

propagandistiem,

ārkārtīgi apgrūtināti.

138.

tika

kļūdu,

teorētiski

apstākļos rakstīja

visas

kas

tāds

gadā, norāda,

kas

Pašaizliedzīgajiem

pagrīdes kari

un

paliks

proklamācijās

sociālisti»,

LSD

1929.

cēloņiem,

vispār

apstākļos

aptuveni

nelegālajā

vēlāk,

darbinieku

partijas

par nav

2

daudzu

ļoti

posmā

doma, ka

padarīs

laika

tā

kāds

vienalga,

visaktīvākajiem

no

at-

varam

strādniekiem

Krieviju

baidīties

ko

nav

strādniekiem

trūkums

Dažās

atspoguļojas

strādniekiem

Viens

1

«Proletāriskie

lapiņā

Vācijai, un

ja

koloniju,

citu, jebkuros

starp

pilsēta.

gada oktobrī)

doklis:

tēvijas,

nav

izteikta

stutētāji»

baidīties,

ko

nav

CX

1915.

izvirzīts «Biedris»

avīzes

tur, kur

visur

tēvija

Rī-

un

tika

«Mums, strādniekiem,

mums

rūpniecības

(LSD

strādnieki,

paliek

attīstītās

rūpnieciski

okupāciju

presē

maizi...»

un

«Jauni

Rakstā

lai

atbilde:

sakot,

rast darbu

daļas

Latvijas

sociāldemokrātiskajā

slejās izskanēja jeb

vienas

ar

evakuāciju

gas

135. un

tikai

nokļuva vien

—

ci-

varēja for-

galvenajos

vilcienos

līnija. puse.

Ja

raugāmies

mazliet

pla-

šāk, tad jāatzīst, ka zināmas «kreisiskuma» izpausmes bija tam laikam raksturīga

na-

parādība,

cionālajā

jautājumā

kas

izskaidrojama. Laikmeta kardinālais uzdeļoti skaidri apzinājās visa revolucionārā sociāl-

vēsturiski

vums,

ko

demokrātija, revolucionāri krātu dās

masa

3

282

ne

nacionālās

1 «Biedris», 2

bija

kara

vienmēr

trijās

1915, N°

13.

gadi», 268. Ipp.

revolucionārā ceļā, monarhijās. Sociāldemo-

uztvēra, cik

atbrīvošanās

Turpat. «LKP 25

izbeigšana

pārveidojumi

ļoti cieši

uzdevumu

to

saau-

risinājums.

Dau-

ar

šķita, ka šie uzdevumi

dziem

būs

jārisina kaut kad

tālākā

nākotnē. vēl

Turklāt

pozīcijās,

nieku

kustībā

nodevība

nacionā-

pāreja

un

gluži dabiski, radīja sociālistiskajā strād-

nosvēršanos

raksturodams

rakstīja, kas

līderu

labējo

lisma

Tas

jautājumos.

kreisi.

pa

V.

kreisiskumu

izpaudās

I.

Ļeņins

stratēģijas

par

nacionālajā

arī

to

takti-

un

jautā-

juma. Kā

V.

zināms,

uzstājās

noteikšanās

mizēja

ar

kļuva

R.

pievienojušies

jām

noliedza

cionālo

karu

bīstami

ir

Darba V. I.

utt.

V.

to

Ļeņina

laika.

Latviešu

demokrātus rētu

aklus

pārvērst

ieslīga otri

atkarošanu

viešu nāla

boļševiki nihilisma

rakstos trālās

Komitejas,

jautājumā,

1

par R.

V.

I.

ir

galējība,

ar

V.

tās

tas

Latviju

norādīja, tiek

pret

va-

viņi

izteikta

ne

par

gan

pareiza tas ir

līdz

nacio-

LSD Cenuzskatus.

nacionālo

tēze

būtu

buržuāzis-

pieminētajos

ideologu

nostāju ka

gan

atsevišķi lat-

nonāca

nepauda

galveno

imperiālismā

I. Raksti, 22.

derdzīgi

turpināšanu,

novērojam

imperiālistisks. Turpretim, ja

Ļeņins

elekara

koloniju,

kara

Cīņā

rakstos

kādas

Luksemburgas

kad

nostājā

ka

nacionālistiem

Taču

arī

Ļeņins

neiespējamību

polemiska karš

ne

nihilisma

Sīkburžuāziskos

bailes,

vāciešiem.

izpausmēm,

dažu

Vācijas

saistīja

savos

«Biedris».

avīzē

Runādams

karu

dažkārt

cēloņus.

pat šovinismā. Gan vieni,

un

atbrīvošanu

sīkburžuāziskajiem

un

tā

neiedomājami

padarījušas

ļoti

un poļu «nihilisma» 1 objektīvajā stāvoklī.

priekšā.

imperiālistiskās

na-

cik

pašnoteikšanos»

par

gluži

gan

jopro-

sociāldemokrāti-

izskaidroja

izprast

Krievijas

aizsardzībniecībā

Kurzemes

ar

bija

par

Kurzemes

kajiem

cara

redzēja,

sociāldemokrātu

buržuāzija

oficiālās

rapuļoja

palīdz

Latvijas

taču

mērķtiecīgumu,

elementi

zemju

se-

pole-

citiem, kas

un

Ļeņins

holandiešu šo

gadā «paš-

problēma

kreisajiem,

reizē

un

ka

pieeja arī

Šī

1914.

to, ka

laikā, kad Ļeņins

rezultāti

parādīja,

rašanos

I.

nihilisma

«Diskusijas

I.

par

tiesību

pašnoteikšanās iespēju

mentu

un

ideju

K. Radeku

visdziļākie cēloņi sakņojas V.

kara

Cimmervaldes

apkaroja

Ļeņins

1903.

realizējamas».

nav

pasaules

nacionāla

rindas,

1899.,

Luksemburgu,

bija

jas

Ļeņins

sociāldemokrātu

tiesības

aktuāla

višķi

I.

pret poļu

karu

nacionālo

saprotama

ka

doma, ka

šis

princips, tad tā

sēj., 320. Ipp.

283

liela

ir

kļūda

atkāpšanās

un

V.

marksisma,

no

I.

Ļeņins

uzsvēra. latviešu

Atsevišķu nacionālā tie

nekad

tiesību

sociāldemokrātu

nihilisma

bijuši

nav

saistīti

nacionālo

un

izpaudās

elementi

pie tam fragmentāri

tikai

—

princips,

pašnoteikšanās

iespējamības

laiku

sastopamie

bijuši

nav

principiālu

ar

karu

īsu

pavisam

rakstos

nekad

rudenī

gada

dažos LSD dokumentos kā

galējība cīņā pret buržuāzisko

Tie

noliegšanu.

1915.

patriotismu

un

polemiska sociālšovi-

un

nismu. vairāk

Latvijas stāvoklis bija ļoti sarežģīts jo kundzību

uz

monarhijas

iznākumu,

stiprināšanu, šanu»,

carisma

uz

zultātiem. Tas Latviešu

risinājumu nevis

ceļu,

noraidīja

pierādīja,

uz

reakcijas atkaro-

uz

ka

miera

līgumu

gan

latviešu

sacerēšanā

un

re-

ceļš. reakcionāro

latviešu

demokrātu darba

utopisko

tautai

izeja

arī

ne

noslēgtība

ir

nevis

imperiālistiskā kara iznākumu,

uz

projektu

nacionālo

iluzors

gan sīkburžuāzisko

spekulācijās

utopisku

šai

atbalstu

veda

«Kurzemes

uz

cerībā

meklēja izeju

bija utopisks,

un

kas

par kara

uz

asinsizliešanu.

boļševiki

buržuāzijas

Jautājumu

carisma

un

ceļš,

bataljoniem»,

«uz

tālāku

uz

uzvaru

tāpēc, ka

reakcionāras

spekulēdama

risināja,

reakcionārs

Sīkburžuāzija

Vācija.

un

buržuāzija

bija

Tas

divas

pretendēja

Krievija

—

likteni

Latvijas karā.

vienāda mērā

šaurā

problēmu lokā.

Latvijas

Sociāldemokrātija

saskaņā

ar

V.

L

Ļeņina ide-

jām rādīja pareizo ceļu, kā atrisināms jautājums par Latvijas

likteni,

riālistiskā

—

kara

veidošanai

ne

revolūcijas un

bija pamats

buržuāzijas,

bija vienīgā

LSD

grammā jau kopš

bet

deva

izeju

teritoriālās

pēc

turpretim Latvijas

Latvijas

neko vairāk

par

laika

impepār-

kuras

bija

autonomijas

buržuāzijas

no

valsts

interesēs.

darbaļaužu

gada revolūcijas

prasība

neprasīja

kas

demokrātiskai

Latvijas politiskā partija,

1905.

sastāvā, grupas

ceļu,

un

pro-

ietverta

Krievijas

sīkburžuāzijas

paplašinātu

uzlabotu

un

zemsti.

Savā tautas

praktiskajā masu

ikdienas

internacionālajā

riāta

apzinīgās

īsāko

un

daļas organizēšanā

vistaisnāko

ceļu

brīvošanu. To labi pateicis brī

284

darbā

uz

V.

strādnieku

audzināšanā, LSD

latviešu

Knoriņš

kā

un

arī

tāpat

plašo

proleta-

gāja

tautas nacionālo 1935.

visat-

gada septem-

Maskavā J. Raiņa 70 gadu jubilejā: «Mēs,

latviešu

ko-

munisti, vienīgie par

esam

īstie

Latvijas

un

paliekam latvji, vēl

latvju

tautas

tautas

pašnolemšanās

maņi,

Goldmaņi

caram

un

un

Kerenskim

1 «Celtne», 1935,

Bērziņi ...»

vairāk,

priekšstāvji...

Ns 9, 680.—681.

tiesībām

kalpoja

1

Ipp.

Mēs

ar

mēs

esam

cīnījāmies

tad, kad

sirdi

un

Ul-

dvēseli

V

LSD

LIELĀS

NACIONĀLĀ

OKTOBRA

REVOLŪCIJAS 1917.

nodaļa

POLITIKA

SOCIĀLISTISKĀS

SAGATAVOŠANAS

g. FEBRUĀRIS

—

1917.

g.

LAIKĀ

OKTOBRIS

I.

LATVIJAS

BURŽUĀZISKO

BOĻŠEVIKU CIŅA PRET

NACIONĀLO

SĪKBURŽUĀZISKO PARTIJU

UN

UN

PROGRAMMU

PĒC

POLITIKU

FEBRUĀRA

REVOLŪCIJAS

Līdz

buržuāziski

ar

notika

Krievijā

šķiru

kontrrevolucionārā

mokrātija

kļuva

tija turpināja

demokrātiskās

spēku

bet

opozīciju,

galam.

Februāra

pēc

raksturo tas, ka cīņā par ietekmi masās nevis

mējās

starp

bet

gan

Latvijas

lauku

Tam

cēlonis

vai

proletariāta

partiju

nekā

daudzās

attiecību

ko

augstāks

Vācu muižnieki

vācu

un

partija,

nevarēja

republikāņu

pretendēt

Starpslāņu zemē

—

ne

pēc

sīkburžuāzisko

un

sociāldemokrātu 1905.

vienu

un

karam

pēc

politiskās

žandarmi

savos

to

kongresā

skatuves.

divi

latviešu

Briselē tika

atkal

izdevuma

1

2

uzrodas «Darba

Ļeņins V.

uz

(sociālisti-re-

gadus

23.

Pēc

partija.

1913.

sēj., 281., H.

O

viņu

282.

pēc

Ipp.;

25. h

latviešu

288

UfAOP,

(p.

ZITIOO, 9

q.,

1912

r., jiji.

37, 40.

preses rin-

109., 110. Ipp.

MejiKo6yp>Kya3Hbix

h napTHHX JIaTBHH b nepnoA noAroTOBKH Okthčph. .. BoJibiueßHKH JIaTBHH b 6opb6e 3a no6e/J.y Okthčph. P., 1967. 3

II

Latvijas

viņu

sēj.,

Līdz

.

organizācijas

6yp>Kya3Hbix

KJiaccax

3

gadā

Februāra

skatuvē,

ziņām

rakstīja

eseriem

kongresi.

nozu-

vietas

no

saņemtas»

nav

Kur-

neno-

bija pilnīgi

latviešu

eseru

un

partiju ietekme

savienība

ziņas

politiskajā

Anune

tau-

sakāves

varas

pieņemts jauns nosaukums:

Tauta»

I. Raksti,

Sīkāk par to sk.:

šķiru

laukiem.

slāņi (latviešu

Vairākus

par

«aģentūras

sociālistu-revolucionāru eseri

arī

cara

gada revolūcijas

ziņojumos

pašu:

notika

līmenis

lielāka

arī

kādu ietekmi masās.

volucionāri) no

pārstāvēja

sīkburžuāzijas īpatsvars Vidzemē

bija niecīgs

lat-

un

buržuāzija, privileģētā ierēdnie-

zīmīga. Latviešu duši

LSD

attīstības

pilsētās, bet

partija)

uz

rajo-

Krievijas

kārtām

kā

cība, galēji labējie latviešu buržuāzijas tas

iezī-

Zemnieku savienība.

guberņās,

vien

ne

—■

Šķiru spēku

visnozīmīgāk

—

kapitālisma

lekškrievijas

polaritāte

visos

pirmām

buržuāzijas partija

—

de-

sīkburžuāzisko

un

bija gandrīz

buržuāziju,

1

2

ūdensšķirtne

partiju

tas

nacionālo

viešu

proletārisko

starp

kā

demokrātiju, nos,

ieguva

demokrā-

proletāriskā

līdz

cīņu par revolūciju

īpatnības Latvijā

izvietojuma

uzvaru

varu

buržuāzija, sīkburžuāziskā

liberālā

par

revolūcijas

pārgrupēšanās:

—

B

c6.:

dās

bija

1000

ap

niecīga.

taču

Latvijā

Meņševikiem

ganizācijas,

1

biedru,

grupa, kurā

deva

1917.

«Strādnieku

nieku

ietekme

Krievijā kajās

bija ļoti

partijās

skaita

vājas

idejiskā

Pēc Februāra

radikāli

tiskā, vidējās

buržuāziskās cionālistiski

tijām

kaut

uz

stipro

un

labi

demokrāti

kādu

galvenais saprata smes

sapulces

skaidri ir

«Darba Tauta»,

1917, 15.

3zAme

3.

1917,

FleMaTb

OuTHČpbCKOH 4

5

politiskas par-

pretendēt

4

sociāl-

masām to

cīņā par

savienība.

vie-

ekonomiski

uz

To

stāvokli

Zemnieku savienība

lieliski Satver-

pret

so-

galvenais

Lat1917.

maijā. 7.

jūn.

CJ\J\

b

bija

Līdz

pretinieks.

b

nepuco.

jlaTßHii.

noaroTOBKH

ABTopecpepaT

h

KaHA.

npoßeAeiMH luccepT.

P.,

11—12.

KIIJI

1963,

grupas, kas

jautājumā Zemnieku savienība

«Strādnieku Avīze»,

P..

balstījās

na-

5

3

c.

pulku

buržuāzijas

varēja

novērtēdams

vēlēšanās šādi:

2

1969,

latviešu

Zemnieku

Sociāldemokrātijas

B.

pauda

Sīs partijas bū-

nopietnas

apzinājās, ka

pretinieks,

Arī nacionālajā

1

demokrā-

Tās

strēlnieku

darbinieku

masās kas

citas.

organizēto lauku buržuāziju. Latvijas

ciāldemokrātiem.

vijas

visām

savienība,

pats

so-

rudenī

gada

daudz jaunu lat-

intereses.

nekādas

un

ietekmi

pretinieks

arī

un

latviešu

un

buržuāzijas

nebija. No

pilnīgi

citu,

rūpniecības buržuāzijas,

un

virsnieku

masām,

Zemnieku

nīgi

1917.

radās

partija

tirdzniecības

nelielas

tām

bija

starp

nacionāldemokrātiskā,

inteliģences

ietekmes

To,

or-

tās

un

samazināšanās,

metienam

demokrātiskā

uz

or-

3

noskaņoto

tikai

bija

nebalstījās

idejiski

un

sīkburžuāziskajās ziņā.

revolūcijas Latvijā

sīkās

un

vilnis)

izdevumu metiena

buržuāzijas partiju:

viešu

iz-

sīkburžuāzis-

revolūcijas

pieplūduma nebija

biedru

laikrakstu

strauji palielinoties.

2

vērojams ļoti straujš biedru

organizatoriskā

un

ciāldemokrātisko

tībā

Februāra

(sīkburžuāziskais

rāda sīkburžuāzisko

pilsētās. Petrogra-

meņševiku-aizsardzīb-

vājums, taču Latvijas

strauja

or-

grupas

maza.

pēc

pieaugums

ganizatorisks ganizācijās

Latviešu

grupās bija

un

citās

un

bija

izveidotas

savas

gada jūnijā ietilpa 730 cilvēku,

Avīzi».

visumā

ietekme

politiskā

meņševiku-aizsardzībnieku

atsevišķas

funkcionēja Rīgā, Petrogradā das

viņu

nebija

b

c.

OKTH6pbCKOH

peßOjnounH.

1917.

,UoKyMeHTbi

h

MaTepnajībi.

338.

«Līdums»,

1917, 3.

(16.)

aug.

289

februārim latviešu

gada

ārkārtīgi

bija

būtībā

kulturāla

un

revolūcijas viešu

buržuāzijas

līderi

virsotnē

aktivitāti,

jumu,

nolūkos

cerēdami

Februāra

pēc

Krievijā,

tūru

Sīkburžuāziskie un

radikālismu

Krievijas kajām

izvirzīja

Lat-

ar

nacionālo

Lat-

jautā-

tautā.

atbalstu

buržuāzija

kā

struk-

autono-

Latvijas

un

Tūlīt

galveno

federatīvu

par

sa-

viļņa

noteicējiem

arī

ideju

masu

1

Latvijas

—

meņševiki-aizsar-

savām svārstībām

visām

pavadā.

tomēr

jautājumā

Viņi

arī

decentralizāciju,

partijām

Februāra

mainīties.

revolucionārā

gūt

latviešu

nacionālajā

buržuāzijas

ieviešana

izmantojot

stāvokļa

palīdzību

izlīdzēji

eseri

kā,

uzpeldēt par

miju federatīvajā Krievijā.

dzībnieki

krasi

decentralizāciju

tās

prasībās

zemstes

latviešiem. Pēc

izmantoja

revolūcijas

prasību

programmas

kļūt viņi

tā

ar

vien

sāka

iespējas,

pašiem

mēģināt

un

Savos

vijā.

jau iepriekš teikts,

nacionālajās

pirmām kārtām Zemnieku savienības

un

jaunas

saskatīja

biedrisko

kā

autonomija stāvoklis

uzvaras

kā

tās

un

vairāk

nekas

neietilpa

Latvijā

buržuāzija,

piesardzīga,

izteicās

par

druvā»

«nacionālajā

šķietamo latviešu

federāciju

sadarbību

par

un

gāja

ar

un

un

buržuāzis-

Kurzemes

par

«atkarošanu».

Latvijas

boļševikiem

lāk konkretizēt maskot tamo

buržuāzisko

radikālismu

cipiālos

gada

un

konferencē

par

P.

V

Stučka,

gātus

ar

ferencē

P.

un

Latvijas

kongresā

Stučkas

niševskis,

R.

Presē

niševskis, īpaša vija», LSD un

1 N°

290

bija

runās

1917.

«Līdums»,

V.

P.

1917, 8.

latviešu

vai

no

(21.)

J.

un

aprīļa

jūl.;

un

J.

J.

Vīksne

savos

līdz oktobrim,

«Dzimtenes Atbalss»,

1917, 5. Ipp.

Vilks

un un

vairākiem

apDa-

J. Da-

Roziņš,

«Latvija

vadītāji

14; Valters M. Latvijas autonomija. R.,

dele-

Kon-

jautājuma

boļševiki

F.

P.

rakstiem

tās

XIII

referēja

jautājumā.

Lencmanis,

Stučka,

federācija»

1917.

jūlijā.

iepazīstināja

šai

Hermanis,

Stučkas

iestādes

gadā

J.

P.

prin-

konferencē

gada

tāat-

šķie-

Galvenos

autonomijas

Knoriņš,

reizē

(autonomiju)

Daniševskis

publicēja

«Autonomija vadošās

J.

ievērojamie

Draudiņš,

T.

nozīme

XIII 1917.

pašvaldību

Latvijas

Bauze,

rakstus

LSD

kongresā

un

nacionālistu

jautājumā.

rakstīto referātu

kongresā

piedalījās

c.

V

uzdevums

kļuva

prasības

sīkburžuāzisko

izlēma

LSD

spriešanā

v.

un

nacionālās

nacionālajā

jautājumus

aprīlī

svarīgāko

par

partijas

citi.

Krie-

citiem. rakstos

turpinādami

1917,

18. febr.,

LSD

agrāko

dalīšanos

Krievijā

lēma

līniju,

tas

ir, latviešu

at-

federatīvo

Latvijas

Latvijas

centrālisma

demokrātiskā

uz

noraidīt aizstāvēt

Krievijas,

no

autonomiju

principa

kā

pamata,

vienotību

arī

Latvijas,

un

nedalāmību.1

nālistu nādi

izpratnē

Latvijas

cionālo P.

2

tautas

varu.»

Stučka.

«Latviešu «kā

mija vajadzīga

Krievijas.

—

/.

Buržuāziskās

nacionālajā

zāciju. došanu

Viņi ar

bija

interpretācijas

LKP kongresu,

1 jas, 2

1.

d. R.,

«Cīna»,

4

Turpat,

1917, 28.

10.

jūl.

tas

rakstīja:

ir,

visa

un

147.

1917,

(23.)

bija auto-

«Autonomija

tipu

paliktu

un

un

atkarībā

CX

varas

intereses

valsts

valsts

no

plēnumu

veidotos

un

Au-

kopējo

vietējiem

lēmumi

un

izvei-

pamatlikumu.

kādas

pil-

decentrali-

likumdošanas,

izskaidroja,

—

(saimnieciska,

vietējās

pret

sa-

programmas

Krieviju. Lat-

revolūcijas

bija

tiesības

konferenču 128.

1958,

būtībā

spilgtākā

pašvaldība

viņi

presē

«Latvju Strēlnieks»,

3

Stučka

liekot

daļām

stākļiem. Boļševiki

pati

revolucionāro

organizācijas

tonomajām valsts likumu

ar

vienotas demokrātiskas

par

kopēju

ne-

šķiras

ar

plašu teritoriālu Latvijas

pamatā

lietderību,

LSD

Turpretim

jautājumā

aizstāvēja

taču,

saimniecisko

parādīja

(no revolucionārās

programmas

administratīva),

—

—

na-

«autono-

viņš rakstīja,

sīkburžuāziskās

demokrātiskā

4

mēs

proletariāta

un

uzskatāmi

sevišķi

apvienošanos

nomiju, tādu, par kuru P.

nība»

ar

nacionālistiska

visciešāko

separātismu.

vijas boļševiki

politiska,

ir

atdalīšanās siena»

jo ciešu vienotību

visplašākā

savu

nesaskanēja

3

un

turēja ieslēptu

par

ielika

virskundzību,

Buržuāzijas

buržuāzijai,»

panāktu

biedriem Krievijā.»

dokumentos

programmās.

A.), proletariātam turpretī autonomija

lai

pieciešama,

ideja

tā

«Viņiem

pretstatu

programmu

fede-

Krievijas

šķira

nekādi

viņi cīnās par buržuāzijas

darba

ar

viņu kompānijas uzskatiem, rakstīja

un

Strēlnieks»:

«Latvju

ra-

sociāldemokrātu

partiju

ikviena

uzskati

Sociāldemokrātijas

avantūra, par

apvienojumā buržuāzisko

vie-

cik

parādīja,

autonomija

autonomija»

Goldmaņa —Zālīša avīze

atšķiras

nacio-

partijas

politiskās

autonomiju. Viņi

ideju

«Latvijas

noraidīja buržuāzisko

Latvijas

autonomijas

no

struktūras

Formulā saturu.

visas

principiāli

un

ratīvās

ka

versiju,

aizstāvot

dikāli

noteikti

boļševiki

Latviešu

apdzīvoto apgabalu,

apcen-

rezolūci-

Ipp. 13. okt.

martā.

(10. aug.).

291

tra

demokrātiskajā 1917.

buržuāzisko

1

tariāta

nīgi K.

bija

pārstāvis

viedokli:

Seržants

strēlniekus Tais

P.

doši

federālistu

Stučka,

izturējās

dialektiķis,

ka

princips», otram

3

uzskatam.»

evolūciju jas

I

V.

lietderību

nacionālo

ka

līderu

vārdi

Februāra un

lozungiem latviešu

attieksme

Pagaidu

1917, 23.

«Latvju Strēlnieks», Stučka

292

I.

Savā

tuvu

būs

Viskrievi-

runā

darbā «Valsts

un

re-

federācijas

par bet

apstākļos,

mūsu

uzskatu

Ļeņina

sociālistisko

cik

vēl

vēlāk

federāciju

kā

lika

ļoti nesaskanēja latviešu

darbi. laist

skaidri

nedz

apliecināja

demokrā-

nacionālisti

Boļševistiskā

nebija

situācija

gars,

vismaz

buržuāziskie

latviešu

To

Laika

darbā

neskopojās.

sept.

prese

pie-

demokrātiska, latviešu

bur-

carisma

lielvalstisko

politiku

(6. okt.).

1917, 22. sept.

Nacionālais

1906.—1930. R.,

un

turpināja

3

P.

viņš

federālisma

pret Pagaidu valdību.

2

izlase.

jau

V.

īpaši

buržuāzija

valdība

«Līdums»,

federācija»

ņems

pie secinājuma

padomju

principā

savienību.

republikāniska.

žuāzijas

būdams

Stučka,

vai

norai-

buržuāzijas

—

ar

konkrētajos

par

frazeoloģiju,

rādīja,

it

un

nāca

P.

tas

federāciju.

boļševiki parādīja,

pēc

tādiem

1

kongresā

ideju

buržuāzijas tisku

par

boļševiki,

autonomija var viens galu galā federālisms

bet

saskan

pilnīgi

Ļeņins

valstu

Latviešu

nedz

I.

ka

ideja

un

būt

centrālismu,

Krievijas

nopamatoja

ar

Tas

Padomju

volūcija»

Krievijā

federālisms

jautājumā

federācijas

pašā federācijas

«virsroku

var

latviešu

un

ideju malieņu

«Autonomija

... Mums

pil-

Vēlāk

pēc tautībām. Tā-

Krievijas

Zīmīgi,

iespējams,

«dzīvē

tuvoties

demokrātisku

ar

visas

saskatīja

Rakstā

domu, ka,

šķiru

Krievijas

federācijas

toreiz

jau

slēptās iespējas. izteica

kā

tāpat pret

prole-

aizstāvēja

2

norobežošanos

deklarācijās.

programmas

strādnieku

apstākļos

atsvešināšanos,

Latvijas

federāciju.

pret

kongresu.

Lat-

Bahmanis

K.

Seržants

bija

informēja

sīki

par

konkrētajos

nozīmēja

viņš

Vienīgais

K.

kongresā

tā

malieņu

pārstāvjus.

Meierovics,

federālisti.

Kijevā

sasauca

nacionālo

partiju

Z.

pārstāvji

šai

Rada

Krievijas

—

sīkburžuāzisko

dedzīgi

pretēju

pēc

Ukrainas

kongresu»

un

buržuāzijas

citi

un

nākotnes

attiecības

savstarpējas

Krievijā.

gada septembrī «tautu

dēvēto

viešu

vienību

apgabalu

un

1972,

jautājums

un

172.—173. Ipp.

latviešu

proletariāts.

Darbu

un

centās

V.

I.

karu,

par

kumu:

pret

buržuāziju

to latviešu

ar

žuāzija,

pieņēma

līnija

mieru.

Visas

maijā Līdz

un

sību

jūnijā

mokratizēt Taču

līdz uzvarai».

Kerenski,

jo

1917.

līniju. lasām

sajūsmas Valmierā

dīšanu

apmainījās

arī

ne

cīņu

Lasīt:

Malieņu

Somijā pār

un

asi tās

arī

tātad

1

(1.

Ļeņins V.

tā

bija

nosodīja

1917,

presē sagai-

Rīgu, Kerenskis

buržuāzijas pārstāvi

4

/.

val-

(Kerenska

Nfc

25.

arī

šovinistisko

un

intereses.

Latvijā.

politiku.

vārdi.

A.).

atbalstīja

Pagaidu

nacionālo

I. Raksti,

«Līdums»,

—

nacionālās

patiesās

demonstrāciju LSD CX

2

Kerenska

turpretim komunisti vienīgie pauda

Ukrainā,

un

demokrāti

A.

dezorganizāciju»

buržuāzija

tautas

prasīja

atbalstīja Kerenska

revolucionāro tautu.

gaidu valdību,

demokratizā-

buržuāziskajā

par

latviešu

buržuāzija

de-

karu.

Miļukova —Dardaneļska

latviešu

ar

vajadzēja

jautājumos, bet atzina par nepieciešamu

pret «iekšējo ar

jo

likvidācija

bija apmierināta

Rīgā. Apmeklēdams

un

Latviešu

vien kara

cīņu

stāvēja

3

nodevību,

valdību tā

buržuāzija

aprakstus

apsveikumiem

Valteru.

dību

pilnus

tie-

īpašuma

netaisno

nekādu

Pagaidu

turpināja

vasarā

labā

pārtraukt

nevēlējās

Latviešu

viņš

gada

un

gada

konfiskāciju.

zemes

zemesīpašuma

un

šovinistisko

ar

1917.

partijas

interešu

dzīvi

buržuāzija

Savienībā

pasā-

karu

pret

uzdevums.

nacionālo

sabiedrisko

latviešu

«karu

muižnieku

bur-

buržuāziju

sociālo

kopēja

nacionālu

arī

pa-

malieņu

par muižnieku

izdarīja

nepieciešams tautas

Latviešu

M.

bet

citu

attieksme

izbeigt baronu

vien izteicās

apstākļos

bija sevišķi

bija

buržuāziskās

prasīja

ne

aizstāvēšanu,

Latvijas

Tām

vienāda

līnija

—

nedalāmību.2

un

krievu

ar

1

politiku.»

kadetu

vienotību

savienību

tautu.

vairā-

izlīdzēju

aneksiju

buržuāzija, tāpat kā

Latvijas

to tās

ar

valsts

pilnīgi

un

apsūdzēja

runādams

jūsu jaunie ministri patiesībā

turpina

šķiras

revolucionāro

pret

kumu

kongresā

neapmierināja

Krievijas

pilnīgu

Reizē

Ukrainu

un

iekārtu.

birokrātisko

agrāko

Padomju

jūsu valdība,

un

Somiju

turēt

ar

I

sašutumā

kaismīgā

«Jūs

Latviešu

ciju.

neskartu

nosargāt

Ļeņins, Viskrievijas

Tā

Sakarā

18.

izdeva

aiz-

notika

politiku ar

Pa-

sociāl-

Latvijas

valdības

Rīgas komiteja

un

vis-

jūnija

strādnie-

sēj., 22. Ipp.

107,

13.

(20.)

maijā,

N°

111,

18.

maijā

jūn.). 3

4

Turpat,

25. maijā

Turpat, 26.

(8. jūn.).

maijā (9. jūn.).

293

kiem

kareivjiem

un

nāciju

pārkāpj

teikts,

kurā

uzsaukumu,

tiesības

pašnoteikšanas

un

apmierināt malieņu prasības, to skaitā Latvijas nedalāmības

un

melis

asi

ļoti

Rakstā

tiku.

malieņu

tikai

ne

bet

tautas, karu. 2

latviešu

strēlnieki

tā vēl

Februāra

kajām

politiskajām

patriotiskās

līdz

uzvarai, 17.

gada

jūtas,

latviešu

šanas,

ņēmis

Latviešu

un

kā

nacionālo

interešu

tieši

Latvijas

Kurzeme, latviešu

netaisnā

ir

ir

karu.

Ir

un

līdzeklis

šis

zemi,

un

cijas

uzvara

strēlnieku

1

līderu

LKP Oktobra

356.-357. 2

3

4

294

tiklab

laikraksts

buržuāzijas

esot

tās

kvalificēja

tikai

ideju

viens

Latvijas

daļām

kara

jo

līdzeklis,

atrau-

izlēcienus,

Dokumenti

un

nokļuvusi

tā kā

Vācijā.

ari

Turpat,

485.

glābt Kurun 4

revolū-

Latviešu

atspēkodams

pilnīgi pamatoti

materiāli. R.,

«Cīna»,

Ipp.

1917, 25. maijā (B.jun.)

1917,

4.

(17.)

jūl.

un

26.

un

atbalstīja

Ipp.

«Līdums»,

jābūt

rezultāts

gāšana

3

vie-

kādas

par

kādā

Strēlnieks»,

«Brīvais

1917.

bet LSD

nodevēji.

domu

to,

varas

kā

Krievijā,

revolūcijā.

par

pat

par

kapitāla

mēlnesīgos

Vācijai,

Kurzemes

teritorijas

atbildīga

ir

brāļošanos apgalvoja,

stāvoklis,

ka

pie-

savienības

gadījumā Kurzemes,

šai

1917.

bija

melīgi

imperiālistiskā

buržuāzija

patvaldību

strēlnieku

atdošanai

nepieļāva

pierādīja,

kad

līdz

uzbrukumā

Viņi

noteikti aizstāvēja

teritorijas daļas,

Boļševiki

tam

kongress

Zemnieku

iet

cie-

karu

uz

Pēc

II

latviešu

visām

tautas

Kurzemes

aicināja

strēlnieku

un

likteni.

Ekspluatēdami

izpostītās

nodevību.

ka

iz-

izmantoja

buržuāzija

līderi

strēlnieki

saistītām,

nešķirami šanu.

un

uzskatīja,

un

izdevīgu objektu visdažādā-

atsacīšanos

latviešu

un

notību,

kā

piekrītot Kurzemes

Ļeņins

un

atrisi-

valdību

par Kurzemes

latviešu

Zālītis

un

proletariāts

uzvaru.

rezolūcijas,

vāciešiem

atbrīvotu

iespēja, kā

gāzt Pagaidu

atbrīvošanai.

Kurzemes

maijā

Latvijas

vienīgā

piesaukdami

ar

LSD

ka

spekulācijām.

boļševistiskas

biedri

tautām siste-

buržuāzijas

līderi Goldmanis

ka

pret šīm

bija jautājums

likteni

Kurzemes

okupētās

Pa-

turpina

ir

revolūcijas

poli-

ka

viņš pierādīja, lai

revolūcijas

Joprojām sarežģīts Pēc

vienotības

Bērziņš-Zie-

nacionālo

ministru

vadītais

uzdevumu,

J.

darījusi,

uzskatīja,

sociālistiskās

nedomā

nav

nekā

Boļševiku

nacionālo

cīnīt

loceklis

LSD CX

sociālistu

kritizēja

mātisku

nāt

1

«Cīņa pret anarhiju»

valdība

gaidu

prasību.

valdība

ka

nemaz

maijā

(9.

jūn.).

1957

ka

rakstīja, ir

zeme

niem

V.

Ļeņins

ka

boļševiku

un

atkarot

kā

pēc spēka Kurzemi varētu

viešu

izteikt

tā

karot

grib

gribu

atkarošanas

par

2

Latvijas

dēļ, jo

tas

dzītu nāvē lat-

Kurzemi.

Kurzemei

Tikai

revo-

brīvi

iespēju

iedzīvotājiem

nodrošinās

un

dala

Karot

izteikdamies

viedokli,

pašu

Kurzemes

pašai

pasaulē

to, lai Kurzeme

par

aizsardzībniecību,

izpostītu

un

dos

uzvara

atka-

tiesības

tiesības

pievienoties.» šo

aizstāvēja

un

ir

saņem vairāk.

turpināšanu Kurzemes

savu

uzsverot,

politiku,

jāpiešķir

tas

vērts

kam

izlemt,

strēlniekus

lūcijas

ir

vērts, bet

šovinismu

stiprinātu

revo-

protestēja

enerģiski

Kapitālistiskajā

stiprāks,

konsekventi

kara

pret

ir

kas

brīvi

—uz

gadījumā Vācijai

Tautai

dzīvot.

grib

nav

boļševiki

ceļu

Ļeņins rakstīja: «Kurzemes

tādā

kolonijas.

tā —

L

jo

aneksija,

savas

izlemt,

partija

aneksionistisko

V.

politikas izpausme. ir

baro-

pelēkiem

Polijas, Lietuvas atkarošana būtu tieši tādas

Kurzemes,

rošana

vistuvāko

Kur-

ieņemtā

vācu

«Līduma»

1

...»

valdības

pret Pagaidu

strēlniekiem nekā

vistaisnāko,

šķiru cīņu

un

I.

latviešu

mīļāka

iet

Viņi

...

lūciju

«...

daudz

atbrī-

patiesu

3

vošanu.

Oktobra

sagatavošanas

attiecībām tības

praktiskās

Latgaliešu tības

sabiedrībā

slejās

katolicisma

ar

parātistiskais

strāvojums

ņoto buržuāzisko apvienojās F.

ap

un

kas

aizstāvēta

it

Latgales

sīkburžuāzisko

«Ļaužu

sērijā, saistītas

sevišķi

latgaliešu

pārstāvēja

Avīzes

strāvojums.

rakstu

publicētajā

attīstīt

laikrakstu

vieno-

vienprā-

Latvijai.

separātistisks

īpatnībām,

tālāk

būt

nevarēja

un

spēcīgs

kundzību,

Latgales

par

ievirzījies

bija

pievienošanos

jautās

nepieciešamība

un

nebija

par

Latgales

uz

jautājums

daļu

plāksnē.

«Reformators»

parakstu

atsaucoties

posmā

Latvijas

īstenošanas

jautājumā

«Dryva» Ar

pārējo

ar

patstāvība

dialektu.

nacionālistiski

inteliģenci,

Bolss»

un

tā

4

Se-

noskavēlāk

kas

redaktoru

Kempu. Augošā latgaliešu buržuāzija,

nieciskos

daļa

sakaros

laicīgās

apvienošanos sūns.

1 2

J.

ar

inteliģences ar

Rancāns

šīm

daži

citi,

sēj.,

356.

guberņām,

Katoļu kas

1917, N 35, 27.

V. I. Raksti, 41.

ieinteresēta saim-

bija

garīdznieku

un

guberņām.

un

«Brīvais Strēlnieks»,

Ļeņins

kas

latviešu

Baltijas

jau

mācītājs pirms

kā

ari

aizstāvēja F.

kara

Tra-

bija

maijā.

Ipp.

1917, Nb 32.

3

«Ziņotājs»,

*

«Dryva», 1916, 3. martā, 9. martā, 12. okt.

295

tuvinājušies

Baltijas latviešu buržuāziju,

ar

1917.

Baltijas latviešu buržuāzija formā,

kā

gluži neapstrīdamu

par

triju

Vitebskas

guberņas

kaut

vai

līdzekļiem.

varas

nostājas

buržuāzijas darba

roku

šanos»

V.

robežu

viedokli

tojumā

simpātijām. V.

jautājumā.

I.

Vidzemes

noties, rēja

Latviešu

jau

ka

strēlnieki

viedokļa.

1

Zeimals

V.

Latgales

jautājums. 1917, 5. jūl.,

—

«Dzimtenes Atbalss»,

solidaritāti,

ka

strādnieki

interesēm.

Iskola-

avīzē un

no

1925,

«Līdums»,

lat-

bol-

latgalieši,

boļševisma

«Darbs»,

N° 51;

lat-

apvieno-

tūkstoši),

strēlnieku

arī

va-

neuzticību.

un

sistemātiski

līdzi

un

Tikai

palīdzēja latviešu

10

Latviešu

atveda

objektu.

revolūcijas

apm.

skaidrots

trū-

atmaskodami

daudz

Petrogradas

dzimtenē,

pārbraukuši

2

6

5

bija

4

Kurzemes

pierādīdami,

boļševikiem

Latga-

ceļā.

Latgaliešu

nošķirtību

un

vai

Latvijas daļām apvie-

šķirisko

vispirms

sekcija.

jāizlemj

par

rīkojās,

arī

boļševiki

pievienošanos

ekspluatācijas

lietderīgi

tā

(tādu

tika

man-

revolūci-

un

Latviešu

par

kļuvuši

radušos

labu

jautājums

ševistiska

ir

tieši

latgalieši

latgaliešu

galiešu

bija

šovinismu

par

paš-

partijas

apstiprinātas partijas

viedoklis.

darbaļaužu

Izskaidrošanas darbā

strela

Lat-

par

saņēmusi

demokrātiskā

ziņā

pareizais

vēsturiski

boļševiki

nāks

bija

kārtām

pirmām

agrāk

stiprinot

rezultāti

robežas,

tika

jautājums

buržuāzijas

buržuāzijas

šanās

3

apvieno-

boļševiku

lēmumos.

visādā

un

skaidrojot,

un

idejas

Latvijai

lauku

izkliedēt

viešu

ka

vienīgais

zemnieki

pacietīgi

lauks,

izpausties iedzīvotāju dabiskajām

Ļeņina

iedzīvotājiem bija

Krievija

nedemokrātiskas

pārliecību,

nepievienošanos

Tas

Lat-

vairāk

objekts.»

«bezierunu

formulēja

konferences

(Aprīļa)

cīgie

izsūkšanas

veida

latviešu

parādīja

darbības

par

Latvijai,

«Buržuāzijai

«Diskusijas

Ļeņins

dot iespēju

jai vajadzēja

les

darbā

I.

carisma

no

izteica

Stučka

plašāks

šāda

kategoriskā

sāka rakstīt

pievienošanu

motīvus:

viens

pret

gada jūlijā

noteikšanos»

VII

vēl

un

procesu

Latgali.

ar

1916.

P.

slēptos

bija

boļševiki

viešu

2

visai

gadā

apriņķu

lai tai būtu

gale vajadzīga, lētu

tagad cīnījās

l

apvienošanos.

par

N°

4,

idejas. 53.

Ipp.

1917, 27. jūn.

(10. jūl.). 3

«Cīna»,

4

Turpat,

5

Avotiņš

1917, 14. 29.

Komunists», 6

296

«Brīvais

J.

jūl.

nov.

(11. aug.).

Iskolastrela

latgaliešu sekcija.

1963, Ne 3. Strēlnieks»,

1917, Ns 3,

16. apr.

—

«Padomju

Latvijas

Plašajai internacionālistiskajai propagandai nostādnei par

pareizajai jautājuma gali bija

labas

sapulce

izteicās

F.

Kempu

miem. ras

Latgales

1917.

—

boļševiku E.

14

izklāstīja

atturoties) 19.

iesniedza vienot tobra

Praktiski

posmā

daudzos konkrētos

spīvu kas

attieksmi

tautām ir

citu

«Mēs

nāciju

Boļševiki

kareivjiem,

un

Vācijas

nodibināja

kareivji-sociāldemokrāti. 1917. ap

gada

Valkas

pavisam un

ņiem.

1

2

4

«Cīņa»

c.

visu Visu

armijas vācu

tautu

darbaļaudīm

laiku

pret

latviešu

vāciešiem kā

brāļoties

ar

kurā

vācu

speciālus

kareivjiem

sastāvu. ka

vēlētājiem

peBO/lIOUHH

boļševiki

nekulturālām

kara

nacionālistiskās domes

publicēja

Atbildot

augstprātīgo

latviešu

sekciju,

deva

nacionālismam,

par

naidu

boļše-

ietilpa

vācu

3

rakstīja,

latviešu

OKTfICpbCKaH

1957, 3

vasarā

pilsētas

atklāti

ieteica

ar 2

strēlniekus

aicināja

izdeva

uzsaukumus

mums

latviešu

šovinismu.

uzskatiem

bija kurinājusi

prese

teri-

īstenot

jautājumos

«Līdums»

pārstāvjiem,

intereses...»

šķiru

buržuāziskā

atgādināt

avīzes

kanibālistu

nepiekrītam...

kopējas

tautu.

savienības

pret

deklarēja:

dzīves

buržuāziskajam

sāka

noteiktāk

aizvien

Zemnieku

uz

apdzīvoto

iespējams

līdz Oktobrim

politiskās

latviešu

pretsparu

pieOk-

apstākļos.

varas

Februāra

no

lūgumu

Tādējādi

Padomei

kļuva

1917.

izpildkomiteja

izpildīja. latviešu

apvienoja

1

rezolūciju.

padomju

Lūgumu

apvienošanu

gadā padomju

Laika viki

atkal

revolūcija

boļševiku

par

Tautas Komisāru

KSFPR

vie-

(ar 202 balsīm par, 74 pret,

Latgales

Latgali Latvijai.

toriju. 1919.

nobalsoja

decembrī

cīņa

pārstāvis

Sociāldemokrātijas

Latvijas

vairākums

delegātu

Iskolata

starpā.

uzva-

notika

tajā

un

no-

lēmu-

Oktobra

pēc

decembrī,

4.

un

jau

ar

Vēsturiska

kongresa

pārstāvju

Rēzeknē

nacionālistu

un

un

gada

3.

gada

Vīksniņš

dokli,

iedzīvotāju

notika

Kongress

zemes

separātistiem

apvienošanos,

par

Lat-

ar

gada aprīlī Latgales

priekšgalā bija jāatstāj sapulce.

bija

zīme

1917.

sekmes.

taktiski

un

apvienošanos

dome

kopēju

rakstu,

B

kaislības Latviešu

jāiekaro sarakstu

kurā

iekvēlojās buržuāzija

latviešiem

pierādīja,

JIaTBHH.

h

4

pret igauka

klaji

P.,

291.

«Mūsu Cīņa»,

1917, Ns 7, 20. okt.

Vestermanis Af.

«Līdums»,

Kopa

1917, 10.

ar

(23.)

Lībknehta Vāciju.

R.,

1960, 32.-34. Ipp.

jūn.

297

nacionāls bloks

nacionālistiem

Asa

tika

grammās latviešu

deklarēts, kas

valodai,

martā, P.

Stučka

marksistiski

noteiktu,

tikai

formula

viņa

atbilda

Krievijas

izglītību

nieku

nošķiršana ceļš

nālisma

īpašas

nešaubījās, mācīt

«krāsas

«...

būtu

un

1 «Cīņa»,

5

298

Latvijas

s.

tautas

«Latviešu

Neredzu

lietderīgi

īstu

par

kas

skolām

par

5

jo

Zem-

partijas

pro-

«savas»

sko-

izglītības

tas

—

Stučka

P.

skolā,

gan

lietā»

vajadzības seviš-

nepazīstu

mirkli

ne

gan

gan arī

ir

nacio-

augstskolas

es

sko-

izvirzīta

mazākās

ne

so-

tautas

«latviskās»

tautībām,

augstskolas,

buržuāziskā

augstskolā

tad

rakstus, kuru

tika nu

1917,

17.

tautu

(30.)

«Līduma»

aicināja

jūn.

martā.

1917, 18. febr

1917, 22. jūl. (4. aug.).

prāto par

tautas

ziņas

(14.) jūn.

«Dzimtenes Atbalss»,

«Cīņa»,

autori

latviešu

iegūtas

1917, 15. (28.)

«Līdums», 1917, 1. «Cīņa»,

diezgan skaļi apsprieda

prese

nacionālo karogu.

adekvātas

hronikām

karogu,

*

t.

ideju,

pēc

zinātnes...»

ir

laika

cīņā

pakļaušanu buržuāziskā

Rakstā

«latviskas»

atrodam vairākus