Latvijas Komunistiskajai partijai — 80

Table of contents :
Latvijas Komunistiskajai partijai - 80
FRONT
Cover page
Latvijas Komunistiskajai partijai — 80
Title
MAIN
Ievadam
Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas nodibināšana (1900.—1904. g.)
Partija cīņā par carisma gāšanu (1905. g. — 1917. g. februāris)
Latvijas boļševiki cīņā par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas uzvaru
Latvijas boļševiki — pirmo sociālistisko pārveidojumu organizētāji (1917. g. novembris — 1920. g. janvāris)
Latvijas Komunistiskā partija nacionālistiskās buržuāzijas kundzības laikā (1920. g.— 1940. g. jūnijs)
Latvijas Komunistiskā partija sociālistiskās revolūcijas un pirmo sociālistisko pārveidojumu laikā (1940. g. jūnijs — 1941. g. jūnijs)
Latvijas komunisti Padomju Savienības Lielā Tēvijas kara laikā (1941. g. jūnijs — 1945. g. maijs)
Latvijas Komunistiskā (boļševiku) partija cīņā par tautas saimniecības atjaunošanu un sociālistiskās sabiedrības uzcelšanu republikā (1945.—1953. g.)
Latvijas Komunistiskā partija sociālistiskās sabiedrības nostiprināšanās un attīstības periodā republikā (1954.—1961. g.)
Latvijas komunisti cīņā par attīstīta sociālisma sabiedrības uzcelšanu
Latvijas Komunistiskā partija attīstīta sociālisma apstākļos
Pielikumi
Latvijas Komunistiskās partijas skaitliskais sastāvs uz tās kongresu sanākšanas laiku
Latvijas Komunistiskās partijas skaitliskais sastāvs (uz 1984. gada 1. janvāri)
Personu radītājs
Saturs
BACK
Chapter
Tables
Untitled
Untitled
Untitled

Citation preview

Ļ.ZĪLE Latvijas

Komunistiskajai

partijai - 80

Ļ.

ZILE

Latvijas Komunistiskajai partijai

—

80

LATVIJAS KP CX PARTIJAS VĒSTURES INSTITŪTS

—

PSKP CX MARKSISMA-ĻEŅINISMA INSTITŪTA

Ļ.

FILIĀLE

ZĪLE

partijai Komunistiskajai Latvijas — 80

RIGA

«AVOTS»

1984

66.61 (2L)

Zi 470

Atbildīgais

redaktors

vēstures zinātņu Mākslinieks

Ķ.

—

doktors P. Bondarevs Goldmanis

0902020000-431 Z

4J

M803(ll)-84

84

©

«Avots»,

1984

Ievadam

Pagājušajā

leju

80.

—

gadā

tauta

padomju

gadadienu proletariāta

boļševiku partijai.

Boļševiku zultāts.

Šis

sabiedriskās

notikums

kļuva

«Vēstures

gresa 80.

gadskārtu», strādnieku

niskā

—

komunisma

revolūcijas

partija.»

niski

V.

oportūnisma

kurai

Viņš

šķiras

Partijas

vienotībā,

tās

mokrātiskā

1

5

Cīņa,

—

partijai

I.

visiem

jābūt

1983, 5. apr.

strād-

politiskās

Ļeņins

saska-

un

vienotībā

ar

darbaļaudīm,

tīrībā.

pamatā viņš

centrālisma

celt

organizatoriskajā

un

nesaraujamajā

darbības

or-

misija

cīņu,

formai.

avotu V.

ar

šķi-

komunismu.

augstākajai

saliedētībā

un

vēsturiskā

avangardam,

šķiru,

par

partiju,

strādnieku

tās

spēka

rindu

uzbūves

šai

par-

kaujiniecisku

iekārtu

idejiskajā

tās

strādnieku tās

ka

kā

revolucionāro

sabiedrisko

organizācijas

tīja

zināt-

cīņu

boļševiku

to kā

lemta

proletariāta uzsvēra,

nieku

vadīja

un

Radot

veidoja

Ļeņins

ganizāciju,

refor-

un

revolucionāras

politisko vadītāju,

jaunu

jauncelsmes

pretošanos, V. L Ļeņins

sīvo

izveidošanu.

vadīt

tipa

zināt-

1

pierādīja patiesi

I.

jauna

sociālistiskās

partija,

tijas nepieciešamību

ras

atzīmēts otrā kon-

partija,

komunistiskās

un

Pārvarēdams misma

tās

kā

«uznāca

šķiras

re-

vēsturisku

par

arēnā,»

partija

bija

attīstības

CX lēmumā «Par KSDSP

PSKP

otrā

pamatus

nodibināšana

partijas

robežlīniju.

lika

šķiras organizāci-

tipa

jai

likumsakarīgs

jubi-

KSDSP

kopš

jauna —

visa

un

vēsturisku

kas

sanākšanas,

kongresa

partija

mūsu

atzīmēja

principu.

Partijas lika

de-

V.

Ļeņins

I.

nārismu

kritiski

darbības,

kās

kustības

uzkrāto

II

KSDSP

rašanās

kustības,

Tagad, kad

mūsu

Ļeņins

rezultāts

loma

Komunistiskā

jiem

PSKP

zīmē

savas

bija

cī-

vie-

izšķiroša strādnieku

un

Baltijas novadā

vienā

—

attīstītām

un

tiešā V.

taktika

komunistu

vērtēja

veltīja

I.

LKP

tai lielu

cariskās

jau

no

cīņas

nelegāli

personiski piedalījās boļševikiem

Oktobra

sociālistiskās tās

viņus atbildīgos

6

1900.

1907.

un

IV

atbildīgus revolūcijas

iekarojumu

un

vien-

un

ideju

ap-

jauna

V.

I.

1914.

Ļe-

gadā

kongresā, uzticēja

uzdevumus

Lielās

sagatavošanas

nosargāšanā,

posteņos dažādos

par

Ļeņins

izveidot

gada aprīlī

Rīgu,

un

partijas

I.

darbību

un

jauna

kļuva

V.

īstenodams

spēkus

LSD II

Latvijas

gaitā,

sākuma

paša

vadmotīvu.

atvei-

ideoloģisko

Boļševiku

revolucionāro

partiju,

jūnijā

izstrādāto

Ļeņina

uzmanību.

apmeklēja

vecāka-

no

gada

gadu jubileju. LKP

ietekmē.

vienot sociāldemokrātiskos

proletariāta

viens

—

1984.

—

partijas politisko,

principu

organizatorisko stratēģija

partija

cīņas pastāvēšanas 80

proletāriskas

norises

tās

par

pati partija.

augsti

pulkiem

darbojās

un

augstu

tīrību,

organizāciju arī

kuru

neatlaidīgās

tās

nacionālajām malienēm.

Latvijas

Latvijas

izcīnījusi

rezultāts,

nodibināšanai

samērā

reizi

kārtējo ko

uzvaras,

realizē

principiāli

tālākā attīstībā

Krievijas

ņins

starptautis-

mēs

uzvaras

rindu

partijas

partijas

ekonomiski

dojās

atpakaļ,

tās

ir

sociāldemokrātisko

kustības

tipa

pagriezienu

otrajā kongresā,

par

ko tik

Boļševiku

mēr

par-

Boļševisma

uzvaru.

pasaules revolucionārās kus-

vislielākās

šodien,

partija

notību,

tipa

izstrādātie

Ļeņina

guva

atskatāmies ka

teikt,

izcīnīja

no

realizēt

principus.

tālākā attīstībā.

varam

ņas

I.

radikālu

nozīmēja

kās strādnieku tības

V.

principi

stu-

komunistis-

konsekventi

pieredzi,

kongresā

dibināšanas

tijas

partiju

pastāvīgi

starptautiskās

internacionālisma

proletāriskā

oportūnisma

pārveidojošās

rezultātus,

izmantot

un

frakcio-

aicināja

revolucionārās

savas

politikas

savas

dēt, novērtēt

Viņš

partijai

veida

revizionisma,

izpausmēm.

analizēt

prasības

jebkura

pret

nogrupēšanos,

un

dogmatisma

un

stingras

izvirzīja izturēties

nesamierināmi

un

izvirzīja

sociālistiskās

celt-

niecības

darba

1918.

kā

cīņu

gadā,

kad

šistisko

vadībā

stājās

vainagojusies

celšanu,

ar

vēsturiskie

spētu

kas

nāciju

mēja,

sakarā

«mēs

skaidri

nistu

ir

visos

kas

tas

ka

Savas

ideoloģijas, dzīvs

Tieši

ar

sociālo

intereses tik

pil-

partija.

gados nogājusi atzī-

Savienība,»

Andropovs,

J.

sasniegumi

partija

un

komu-

Jeņiniskās vienmēr

radošais,

sava

sastāva

visu

Padomju

ju

tautību vienotības

Orientējot

interešu

un

vienības kums.»

ir

savu

tādus sociālos

kums

politiska

un

koordinēt

mūsu

nepārtrauktu

partija

nālo

visi

saistīti

sociā-

bijusi

mobilizējošais

iešanu

uz

priekšu

sabiedriskā progresa virzienos.

mūsu un

ka

cita

šķiru

gadadienu,

varenais

nodrošina

būt

sešdesmit

60.

darbību. ir

un

Republiku

redzam,

partijas

spēks,

ko

ceļu,

nesaraujami

joprojām

nevar

pierāda,

uz-

Šie

izaugsmi.

to dara Komunistiskā

PSRS

ar

un

savienot

kā

šodien

sociālisma sabiedrības

sabiedrības

Sociālistisko

Padomju

uzvaras

uz

partijas

kas

tautību, visu paaudžu

un

konsekventi,

un

«Atskatoties

un

nav

vajadzības ievērot,

nīgi

Komunistiskās

cilvēka

ze-

palīdzību,

nesavtīgu

pārliecinoši

visu

fa-

LKP

Padomju

celtniecības,

padomju

—

sasniegumi

grupu, visu un

attīstīta

jauna

1940.

gāza

saimē, bet

Saņemdama

Latvijas

sabiedrībā

listiskajā spēka,

ar

vadībā

brālīgo republiku

sociālisma

pie

darbaļaužu

Latvija kļuva par līdztie-

sastāvā.

darbatauta

Latvijas

vadīja

un

patstā-

atjaunošanu.

varas

brālīgo republiku vispusīgu,

mes

ir

PSRS

VK(b)P

dikta-

pagrīdē

Internacionāles

diktatūru, Padomju

iekļāvās

dziļā

darbatauta LKP

Latvijas

locekli

sīgu

atradās

padomju

par

ne-

nodibināšana

sākumā.

pašaizliedzīgi

Tā

vārdu

Ļeņina

partija buržuāziskās

Komunistiskās

sekcija.

vīga masu

I.

Latvijas

gada

(1920 —1940)

gados

darbojās

1919.

—

Komunistiskā

Latvijas

V.

Padomju

gada beigās

tūras

Ar

iecirkņos.

saistīta

saraujami

politiku

vispusīga

ziņā

Savienības nāci-

un

saliedētības

uz

nacionālo

harmonisku

apstākļus,

uzbūves

un

savienošanu,

kuros katras

iemiesojums.

un

internacio-

partija

rada

nācijas uzplau-

attīstība ir visas mūsu brālīgās

augšupejas

un

uzplaukuma

sa-

priekšnotei-

1

1 Andropovs 24.

lpp.

J.

PSRS

sešdesmit

gadi.

R.,

1982,

Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku

partijas

nodibināšana

(1900.—1904. g.)

XIX

XX

un

gaišākie

iezīmēties

tā

Sabiedrības

garīgais

un

laika

izveidotos

sociālo

slāņu

gadsimta

visu

darbaļaužu

revolucionārā

Rietumu

Sacītais novadu.

uz

Krievijas

krastā

Baltijā. niecības

kļuva visā

pēc

centrālo

par

skaits

simta

sākumā

500 kara

tūkst,

9

un

no

jau

samērā cariskās

šajā

kas

ostas

pilsētām

300

tūkst,

līdz

1914.

pilsētu

Tās

tūlīt iedzī-

cilvēku

gad-

vairāk

nekā

gadā.

paša

rūpmijā

ierindojoties

imperiālistiskā

no

un

gadsimtu

Maskavas.

tika

savienoja

rūpniecības

pieauga

pirmā

stāvoklis

otrajā pusē

ar

Rīga

lielāko

priekšvakarā

proletariātam

arī

Baltijas

uz

tirdzniecības

impērijā,

Pēterburgas

votāju

gs.

daļu

attīstību. trešo

—

centra

sekmēja

līnijas,

sekmēja

Krievijas

arī

attīstību

dzelzceļa

Tas

un

XIX

un

Tas

ģeogrāfiskais

nomalē. XIX

uzbūvētas

XVIII

kustības

attiecas

strauju kapitālisma

Krievijas

grupu

savienība

Krieviju.

visnotaļ

jūras

ca-

apstākļi,

revolūcijām.

Izdevīgais

Baltijas

vai-

politiskais,

jūgs. Tādējādi

revolucionārās

pārvietošanos

te vēl

labvēlīgi

savienība, kuras tā pietrūka noteica

notikumos.

radītais

radās

tā

sāka

atrisinājums

nacionālais

Krievijā

no

noveda

sabiedrību

pretrunas

carisma

cilvēces

izeju

Krievijas

sociālās

saasināja

riskajā lai

kurā

jautājuma

kapitālisms,

kad

reālu

meklēja

strupceļa,

postošā

rāk

gadsimta mijā,

prāti

pasaules Latvijas

sākuma

bija

daudznacionāls

raksturīgs trācijas

sastāvs,

mašīnbūves

pakāpe

koncen-

augsta citās

un

lielās

rūp-

nīcās.

laukos

Latvijas cošā

līdz

kas

pēctečiem,

XIII

Vēl XX

muižniekiem lauku

un

Latvijā māju

kā

muižās,

saimniecībās

lumlielā šanu. ronu

vairākuma

Latvijas un

vadībā

šanos

un

no

Jaunā

Tās

strāva

1902.

revo-

Krieviju.

tādu

cīņas

formē-

armijas

strādnieku

pēc

latviešu

—

kustība sāka

kura

nodibināja

idesāka

Stučkas

skaitam

pirmie sociāl-

ap

1903.

Jelgavas, Ventspils

un

200

pār-

organizētu organi-

gadam nodibinājās Talsu

organizācija.

gada aprīlī Rīgas, Liepājas, Ventspils

10

1899.

pulciņu

sociāldemokrātisko

līdz

radās

apvienošanas.

reprezentēja

Rīgas

vadībā.

pieaugot,

sociāldemokrātisko

1901.

demo-

progresīvās, P.

mar-

gados

veidoties

pulciņu

objek-

un

Marksisma

90.

gs.

darbības

no

partija

sagatavoja kustība

izplatīšanās.

To

nelegālo

Laikā

rašanos

pulciņi.

sapulce,

Liepājas,

ba-

apmēros veicināja

politiskās

XIX

inteliģences

gadā Rīgas

zāciju.

uz

izstrādāja

strādnieku

gadu beigās Latvijā

biedru,

vācu

pamatoja

pārvietošanos

partija

ideju

jau

demokrātiskie

stāvju

—

paša sākuma veidojās kā jauna tipa

partija.

Latvijā

vajadzība

c.

lie-

izmanto-

nežēlīgu

zinātniski

revolūciju

ksisma-ļeņinisma

90.

kas

centra

priekšnoteikumi:

paust

v.

iedzīvotāju

divkāršā

sociāldemokrātiskā

proletāriska

krātiskās

lētā laukstrād-

graudnieku

izveidošanu.

Latviešu

jas

tiklab

kapitālistiskajās uz

taktiku, kas milzīgos

(LSDSP) jau tīvi

smaka

boļševiku

un

Krievijas

triju

ražošana

lauku

Latvijas

bija pirmais,

stratēģiju

turīgie zemnieku

zemnieku

darbaspēka

lucionārās kustības

Viņa

evolūcijas

patvaldības jūgā.

cara

Ļeņins

sociālo

(nomnieku,

novads

apmēram

faktoru

balstījās galvenokārt

—

un

ietekmīgāko

izvirzījās

turīgo

sīklietotāju)

zemes

piederēja

Lauksaimnieciskā

bezzemnieku

un

otro

par

sākumā

arī

latviešu

zemju kopplatības.

kapitālistiskās

gadsimta

īpašnieki.

nieku

novada

krustnešu

—

Baltijas piekrastē.

teritorijas

muižniekiem

Baltijas

visas

Līdzās

spēku

sākumā

gs.

no

notei-

revolūcijai

muižniekiem

bija kolonizējuši

gs.

igauņu cilšu apdzīvotās

puse

Oktobra

pat

vācu

piederēja

vara

un

Talsu

strādnieku

demokrātisko Par

centrālo

tās

žurnāls

LSDSP izveidošanā

darbos

viņa

un

I.

V.

paustajām

tikās

starpniecību stāvjiem latviešu

sociāldemokrātu

strādnieku

ar

lās

kustības

«Iskra»

avīzes

decembrī

gada

kas

murs,

avīzes

jauni

iespējas

prasībām

arī

1900.

pirmais

nu-

sekoja

Tam

Latvijā.

nelegālās

citas

ostām.

«Iskras»

iznāca

un

lekškrievijas

uz

Vidzemes

un

iekļuva

vien un

viņu

piedalīties nelegā-

transportēšanā

ārzemēs

drīz

pār-

interesēja

uzskati,

praktiskajām

Kurzemes

caur

Ļeņinu

teorētiskie

sociāldemokrātu

guberņām

I.

Pē-

Siļvina

M.

propagandas pareizā saskaņošanā

darbība sociālisma

Latvijas

aprīlī

sociāldemokrātu

K. Zuti. V.

un

2.

bijušā

ar

dalībnieka

latviešu

ar

J. Ozolu

va-

Ļeņinam

1900. g.

idejām.

savienības»

«Cīņas

terburgas

bija V. I.

nelegāli ieradās Rīgā, kur

Ļeņins

Roziņa

«Sociāldemokrāts».

loma

izcila

F.

kļuva

sociāl-

(BLSDSO).

organizāciju

orgānu

preses

izdotais

ārzemēs

dībā

latviešu

Baltijas

nodibināja

sociāldemokrāti

literatūras

sū-

tījumi. Strādnieku

viņu

loma

svarīga līdz

1904.

V.

Ļeņina

I.

skaitā

laikā

kļuva

sākās

V.

arī

publicēti

attīstība

divi

priekšu,

uz

I.

No

pazīstami

izdevumos

1900.

septiņi darbi, to

Krievijā»,

soļi atpakaļ»

Ļeņina

un

veidošanā

darbiem.

Ļeņina

Latvijā

izkopšanā

v.

c.

darbu tulko-

latviešu valodā.

jauna

tipa

organizācijai

pabeidza

Krievijas

politisko

V.

I.

un

Ļeņina

boļševiku

bagātu

revolucionāro

apgūšanai. arī

Latvijā

arī

ar

strādāta

ar

materiāli

KSDSP

par KSDSP

11

«Iskras»

un

politis-

principu

pamata.

kļuva

plašu

«Sociāldemokrāts»

programmu

rakstīja,

par

principu

izplatību

Rīgas organizācijas,

projekta, kas

ide-

izstrādātā

celtniecības guva

orga-

izstrādāto

statūti

kas

Kongress

piedalīšanos

ļeņinisko partijas

gan

šķiras

marksistisko

Ļeņina

programma

Kongresa

pēc

I.

kongress,

partijai.

organizatorisko

BLSDSO žurnāla

cību, kas

V.

visaktīvāko

partijas

avotu

uz

II

proletariāta

boļševiku

—

apvienošanu

nizāciju jisko,

sanāca KSDSP

jūlijā

pamatus

kajai

Ar

I.

apziņas

organizācijas

«Kapitālisma

«Solis

1903. g. 30. lika

V.

atsevišķos

grāmatas

Šajā pašā šana

bija

gadam

darīt?»,

«Ko

revolucionārās revolucionārās

šķiras

gan

starpnieka

«... tagad

tā izvieno

visus

kā

lākais

XX

bet kā

grupas,

saimnie-

viņi vedīs turpmāk nevis liela, stipra

pieņemšana

«programmas

kopējā

vienā

kuru

politiskā cīņā,

un

izkaisītas

ka

proletāriešus

Krievijas

ciskā

partija»,

un

jāuzlūko kā

mums

lie-

gadu simteņa notikums Krievijas politiskā

vēsturē»1 . I

LSDSP

zemē

plašu

masās kā

darbaļaužu

propagandu

par

miskā

aktuāliem

stāvokļa

attālākajos

viens miem

no

aicināja

radīt

metiens

stūrīšos.

«Cīņa»,

pilda

1904.

gada

izdevu-

periodikas

LKP

vis-

būdams

kas,

centrālorgāna

pirmajā numurā nelegālā

Latvijā

ek-

tūkstošos

ideju izplatīšanos

novada

šodien

arī

Jau savā

funkcijas.

kopējais

simtos

marksistiskās

vecākajiem

pasaulē,

kuru

laikraksts

iznākt

lapi-

ekono-

sniedzās

Baltijas

sāka

martā

Sociāl-

strādnieku

sociālisma

semplāru, veicināja

aģitāciju

un

laukos.

un

politiskiem

gados

so-

Kur-

un

uzsaukumi, cīņas

jautājumiem,

pirmskongresa

tā arī

pilsētās,

demokrātiskā literatūra, prese, ņas

priekšvakarā

Vidzemē

organizācijas

izvērsušas

bija

sanākšanas

kongresa

ciāldemokrātiskās

vienotu

nelegālu

(no

līdz

«Cīņa»

strādnieku

partiju. 1904.

Rīgā

11

delegātu

Talsu,

pieņēma

zācijām, stāvā

20.

pirmais

un

Jelgavas

statūtus,

jūnijam,

2500

vietējo

organizāciju

projektu,

programmas

izskatīja

Centrālo

izlēma

un

jautājumus par

Komiteju

vairākus

citus

or-

partijas

pret cittautu sociāldemokrātiskām

ievēlēja

kurā

Rīgas, Lie-

no

(Kurzemes)

pārstāvēja

LSDSP

22.)

kongress,

vairāki viesi

noklausījās

apsprieda

partijas

attiecībām

un

Kongress

Kongress

ziņojumus,

9.

LSDSP

Ventspils

ganizācijām. biedru.2

līdz

notika

nelegāli

piedalījās pājas,

7.

no

g.,

5

organi-

cilvēku

sa-

organizatoriskus

jautājumus. sociāldemokrātiskās

Latviešu

tijas

dibinātāju vidū

ļeņinisma

teorētiķis

bija un

ferenču

numu

7.-9.

12

CX

plēnumu LKP kongresu,

un

(turpmāk:

rezolūcijas lpp.

30, 6.,

Komunistiskās

Latvijas

un

partijas

7.

viens

un

d.

kon-

lēmumi

un

konferenču 1.

no

lpp.

kongresu,

rezolūcijas

lēmumi),

par-

marksisma-

propagandists,

1 Sociāldemokrāts, 1905, 2

strādnieku

ievērojamais

CX

R.,

plē1958,

I.

V.

Ļeņina

marksisma F.

ideju

vadītāji

J.

manis,

J.

Kažmers,

Partijas

tās

ieteikts

bija

grammu) ņemt tes

ka

kas

iekārtas

listiskās

proletariāta LSDSP II

kongresam

1 līgā variantā. Partija

agrārpolitisko Šis

grammā. to, ka,

no

KSDSP

mērojama šo

pārvērtēja Taču

kai

tās

un

nību,

īstenošanai

panākot

cēlumu

laukos.

galvenokārt bija ņemta savu

tuvāko

krāti

izvirzīja

vietā

demokrātisku

LSDSP

gresā

I

«gāzt

likumam

latviešu

no

pievērsa

patvaldību

1

2

un

Turpat,

13

puses,

lpp.

1.

d.,

un

un

pa-

daja

sociāldemo-

nodibināt tās

LSDSP

punkts V.

par

izraisīja I.

II kon-

piederību asu

Ļeņina

tika

dis-

priekš-

pieņemts

šādā

sociāldemokrātiskās

konferenču

lēmumi, 12.

minimālā

.

kongresā

Latviešu

LKP kongresu,

lūcijas

uzma-

2

.»

uzbrukumus

«Par

lielu

kustības

KSDSP programmas. Kā

statūtos II

proletari-

agrārpoliti-

uzdevumu latviešu

meņševiku

formulējumā:

puses, lauku

praktiskajai

republiku ..

KSDSP

niknus

un

no

par

otras

kongresā pieņemtajos

kas

prasība

(Latvijā

programmas

cara

apstiprinātajos

partijai, kusiju

politisko

ar

zemniekiem

revolucionārās

LSDSP

pro-

galvenokārt

Latvijas

LSDSP

vispārēju

konkrētu

no

savā

galvenā

no

savai

arī

pieņēma ga-

apstākjiem nebija pie-

atgriešanu

zācijas

pakāpi.

to arī

izskaidrojams

nebija), bet,

nogriezumu

kas

iekarot

pārvarēt

formulēšanas

Latvijas

sabiedrī-

galvenajiem

no

neizdevās

gadā,

pro-

Erfur-

pie kapitā-

uzdevumu

tāpat atturējās

sociāldemokrāti

uzde-

Ozols,

marksisma

uz

noved

viens

programmas

nogriezumu

zemes

1905.

trūkums

vienas puses,

bija

ko

prasību

J.

sociālistiskās

neizvirzīja

trūkumiem,

un

pamatojās

un

diktatūru. Tas

programmas

Trei-

(maksimālo

neizbēgami

gāšanas

nodibināšanas,

J.

sociāldemokrātijas

gan

bet

Der-

BLSDSO

(Brauns) ievadu

Vācijas

šķiru cīņa

or-

V.

Luters,

ko

projektā,

Jansons

teorētisko

no

programmas,

principu, bas

J.

vietējo

c.

programmas

izstrādāja

vumā

J.

Lencmanis, v.

Ozols,

A. Buševics,

pārstāvji

izcilie

darbinieki

partijas J.

(Brauns),

un

manis, E. Zandreiters

Stučka, kā arī

aktīvi

paudēji,

Roziņš, J. Jansons

ganizāciju

P.

līdzgaitniekiem

un

CX plēnumu

11.—15.

lpp.

rezo-

strādnieku

partijas

ņem

biedru

partijas

LSDSP

jumā

Tātad

1

V.

vadījās pēc

uzbūves

tijas

tika

pamatā

kurš

pie-

strādā

kādā

pēc iespējas pabalsta partiju

un

līdzekļiem.»

ikviens,

taktiku,

un

programmu

partijas organizācijā materiāliem

skaitās

I.

šajā

jautā-

svarīgā

Ļeņina viedokļa,

likts

ļeņiniskais

par-

demokrā-

tiskā centrālisma princips. LSDSP I

kām

darbā

kongresa

par attiecībām

tājums

organizācijām. ka

norādīja,

reizi

izšķirības

Rezolūcijā

Krievijas

vienādi

visur

svarīgu vietu ieņēma jau-

cittautu

pret

nomāc

cieš

cīnīties

atsvabināšanos,

kopēju

sociāldemokrātisko

tikai

taktiku.

vēlamu

ārkārtīgi

par

un

visu

kongress bez

un

pa-

tautību

kapitālisms,

patvaldības jūga

no

programmu

to

proletariātu

riāts vienādi par

sociāldemokrātis-

par

proletasekmīgi

var

pamatojoties

uz

Tāpēc kongress atzina revolucionāro-

Krievijas

organizāciju

vienotā

apvienošanu

KSDS

partijā. Taču kongresā nebija vienprātības par

to,

kādiem

uz

rākums

pamatiem

izsacījās

jāapvienojas.

apvienošanos

par

pamatiem, kas bija pretrunā tajiem

gada

uzskata

federālisms

venokārt stādīt tivēto

nājot

pieredze

bija

bija

vienā rindā

vidū,

strādnieki vienmēr vienmēr

bijuši

īpaši

teritoriālu

briesmīga

Būtu

latviešus.» I

LSDSP

tā

i.,

pamatā

ar

V.

I.

no

autonomiju,

t.

i.,

aizvie-

Bundu

sajaukt

kongress

apstiprināja

LKP kongresu,

kas

šinī laikā

konferenču

un

Darbu

izlase, R.,

avīzi

nelegālo bet

iznāca

kustību

1969, 161., 162. lpp.

žur-

Šveicē,.

CX plēnumu

lūcijas un lēmumi, 1. d., 15. lpp. 2 Ļeņins V. I. Par revolucionāro

14

s.-d.

apakšas,,

antinacionālistisku netaisnība

ru-

latviešu

«Latviešu

vienotību

no-

2

«Sociāldemokrāts»,

1

gal-

Ļeņins,

«Cīņa» par partijas centrālo orgānu Latvijā, nālu

šī"

Bunda kul-

parādīšanos

uzsver:

aizstāvējuši

antiseparātisku,

stāvējuši dokli...

par

t.

federālismu. tā

no

Tāpēc to nedrīkst

principiālo,

un

vien

sociāldemokrātu

Latviešu

motīvs.

federālismu

sociāldemokrātu

un

ar

nacionālistisko par

ātri

īslaicīgs, pārejošs,

valodas

1905.

principiem.

palīdzēja

atteikties.

federatīviem

Ļeņina izstrādā-

V. I.

organizatoriskajiem

partijas

revolūcijas

kļūdainā

ar

vai-

Delegātu

uz

rezo-

Latvija.

par

partijas

iecelt

«Cīņas»

Pilsētu

un

kalpošanai ganizēt distu

un

vadīšanai

ganizācija,

organizāciju

nolēma

revolucionāru

CX

redkolēģiju. pie CX

un

apor-

propagan-

grupu,

tādējādi

nelegālās partijas aparātam.

latviešu

jas Vidzemē

kongress

atbildīgu organizatoru

vēsturiskā

visas

uzdodams

ārzemēs,

«Sociāldemokrāta»

profesionālu

Kongresa

sociālo

orgānu

lauku sociāldemokrātisko

pamatu

stākļos

un

algotu

—

liekot

nojās

preses

un

kas

sekmīgi

nozīme

Kurzemē,

bija

tika

spējīga

vadīt

atbrīvošanu.

bija tā,

ka

sociāldemokrātiskās

cīņu

izveidota

jaunos par

tajā apvieorganizācivienota

vēsturiskos

strādnieku

or-

ap-

šķiras

Partija

cīņā

carisma

par

gāšanu

g.—1917.

(1905.

g.

februāris)

Sociāldemokrātiskā

Latvijas

1904.

partija, izveidojusies politiskā

sabiedrisku

par

nozīmi.

pilsētu

savā

partija

spēku

lauku

pirmā kļuva

vēsturisku

vadīja

Latvijas

darbaļaužu cīņu Krievijas

buržuāziski

pirmajā

izcilu

ar

kā ātri

novadā,

pašaizliedzīgi

Tā un

strādnieku

gadā

demokrātiskajā

revo-

lūcijā. Revolucionārā

1905.

terburgā

pavēles

cara

cīņa

Latvijā iedegās

apšāva

karaspēks

demonstrācijas dalībniekus. tika

Rīgā jas

kas

palika

nātu

cilvēku,

biedrs.

tiks

notiku-

pret

krast-

guļam vairāk nekā 70 nogalikas

«Ar

to

slēgta

sarkanais

31

LSDSP

krūtīm,»

svētā brīvības

rakstīja cīņā,

un

šķiras taisnīgām prasībām

nāvei

gājuši

skaitā

cauršautām

strādnieku

demonstrantu

bija gājuši

«Cīņa», «tie krituši

tie

janvārī arī

demonstrāci-

protestēja

rindās,

pirmajās

pēc

mierīgas

Pēterburgā. Sniegā Daugavas

malā

par

13.

apšauti darbaļaužu

dalībnieki,

miem

tur

janvārī, kad

9.

g.

tūlīt

notikumiem Pē-

svētdienas

pēc Asiņainās

pretim...

mūsu

Viņu

sirdīs, kamēr

piemiņa

vien

plīvos

karogs,

sociāldemokrātijas

no

viņu kapu kopiņām vēl nākamās paaudzes smelsies

spēku

stiprumu.

un

dzīvos, kaut smiltis Nokusa

ielās, bet slacītā

1

Cīņa,

16

sniegs

palika

krievu,

tos

«Mūžam

klāj.»»

Pēterburgas un

kļuva

latviešu

1905, janv., M? 10.

un

stiprāka un

tie

1

citu

Rīgas asinīm tautību

strādnieku šķiras savienība. Pirmo nopietno rūdījumu daudznāciju

visas

guva

savienībai,

jas

1905.

krievu

un

nodibinājās

kas

roša

Pēc

vēsturē.

sākās

gada

janvārī

laikā

LSDSP

streiku

un

LSDSP

audzināšanas

autoritāte masās notikumi

Revolucionārie arī

notika

ruāra

beigās

muižu

sīkrentnieku

nizāciju renti

muižniekiem,

siem

iespējamiem

laukstrādnieku

vairāk

lījās

vumos,

krēti

streiki,

ir

cīņai

vispārdemokrātiskas, kiem

bas,

un

viņu

izvirzīts

cara

Tā cara

lauku

kā

ģe-

pieda-

LSDSP

izde-

tika

kon-

cīņas prasības.

1

1905.

gada

nokratīt

martā

arī

patvaldības

izteiktas

bija

vairākas

meži, upes, ezeri, būtu

privātīpašumi

arī

pret

dažas

muižnie-

valdības

iestādēm

mācītāju muižas valsts

pārvēršami

zemniekus

aicināja

izvērsās

ka visur tautas atbrīvo—

Šeit

vi-

sākās

feodālajām privilēģijām vērstas prasīlozungs «Nost ar muižniecību!». Lapiņā

ka

bija teikts,

nemaksāt

Latvijā

uzsaukumos

mērķis

jūgu.

feb-

apkaimes

pretoties

dalībnieku.

norādīja,

viens

muižniecības

un

jūlijā

«Zemnieki!»

LSDSP CX skaidri šanās

Martā

revolucionārās

lapiņā

prasības:

gadījumā

neskaitāmajos

formulētas

īpašā

kas

Rīgas

pēc LSDSP CX aicinājuma 30 tūkst,

nekā

presē,

represiju

līdzekļiem.

kurā

nerālstreikā,

izvirzītas

cīņai

Jau

pēc LSDSP orga-

kurās

sapulces, tika

ieteikuma

pado-

ierosināja

lielas

vairākas

fabriku

pieauga.

zemniekus.

un

vidū

nodibi-

darbu,

un

stipri

pilsētās

laukstrādniekus

Latvijas

Streiku

strādnieku

veica

organizācijas

1905.

jau

kustība.

nājās aizvien jauni partijas pulciņi mes.

strādnieku

partijas aicinājuma

plaša

organizēšanas

lielu

pirmajiem

ar

Latvijas

turpmākajā

visā

nozīme

jau

inkau-

proletariāta

notikumiem, bija izšķi-

gada revolucionārajiem

kustības

proletāriskais

Krievijas

Latviešu

ternacionālisms.

visus

pārtraukt un

cīnīties

zem

un

īpašumā.

sakarus

ar

sociāldemo-

krātijas sarkanā karoga. Uzsaukumos, LSDSP

tās

un

1

kas

bija

vietējās

Latvijas

Krievijas

adresēti

laukstrādniekiem,

organizācijas

sociāldemokrātisko

pirmās

revolūcijas

organizāciju laikā.

50. 2

lpp. Turpat, 76., 90.,

17

152.

v.

c.

spilgti

lpp.

R.,

2

rakstu-

lapiņas

1955,

47.

—

laukstrādnieku

roja

konkrētas

zīja

drošināšanas

būt

patvaldību 1905.

cīnīties

muižniekiem

un

rudenī

gada

sasniedza

bruņoja

Apriņķu

Aizputē,

Skrīveros

Gandrīz Tie

bas

lucionārie

zāciju rudenī

«gāja par

to

LSDSP

lab

sacelšanās

cīņā

teiktība

spaidu

šķiru dēļ,

augstāka

pret

latviešu

kulturālās

1

Ļeņins

to

lpp.

Turpat.

18

.

V.

V.

I.

Visās

Raksti.

un

no

tikno-

nacionālo un

2

liela nozīme g.

Tulk.

šī izdevuma.

Ļeņins

koncentrācija

[1905.

turpmākajās

I.

attīstība

skaidrība

pakāpe.»

attīstībā

re-

izskaidrojami

paasināšanās

iedzīvotāju

lielajā

zemniecību» 1

kuriem

lielāka

attīstības

kustības

norādīti pēc 2

ar

vairāk

pret muižniekiem

panākumi,

trešajam kongresam

231.

ievilka

un

rezul-

visaugstāko

uz

latviešu

un

laukiem,

pretrunās,

Revolucionārās KSDSP

gada

proletariāts viņš

«Augstāka kapitālisma uz

Revo-

organi-

1905.

latviešu

visiem

carismu

sociāldemokrātijas kā

partijas

avangardā,

par

proletariātu

šādus:

or-

īpašumu

un

skaits

kustību

pacelt

vairāk

Viņš

pilsētā,

Rīcī-

pašvaldības

gada revolūcijas ka

uzsvēra,

Starp galvenajiem cēloņiem, atzīmēja

rīcības

nacionalizāciju.

biedru

1905. —1907.

līdzēja

lauku

latviešu

arī

sacel-

20 tūkstošus.

Ļeņins

volucionārajā latviešu

kā

orgāni.

zemes

diendienā cēla

un

bruņotās

pakāpi...

muižu

pasludinot

pārsniedza

visiem

ieslodzītos

bruņotas

varas

vietējo

arī

uzsākot

un

Novērtēdams

tātus,

uz-

nodibinājās

revolucionāri

panākumi

I.

at-

sekmīgu

Talsos,

un

notika

pagastos

Latvijā

kaujinieki

atbrīvodami

Tukumā

vietās

pildīja

un

autoritāti,

V.

c.

visos

funkcijas,

konfiskāciju

kustība

organizēja tautas miliču vienības cīņai

reakciju

gānu

v.

bijā

komitejas

pret

centros

pret

rokās.

sarīkoja

viņi

Centrālcietumam,

biedrus.

šanās.

revolucionārā

Rīgā

policistus,

komitejas.

interesēm

kulmināciju. Strādnieki

savu

brukumu

laukstrādnie-

un

ieročiem

ar

no-

uzlabošanu. Vien-

savām

par

algas

sociālās

saīsināšanu,

zemniekus

aicināja

gataviem

izvir-

darba

par

dzīvokļu apstākļu

un

partija

laicīgi kus

prasības

darbalaika

paaugstināšanu,

stāvokli,

beztiesīgo

grūto,

cīņas

12.—27.

4.

parindēs

izd.,

bija

aprīlis

16.

sēj.,

Ļeņina darbi

(25.

spēkus

I.

dziļu

kas V.

demokrātiskā

I.

Ļeņins

tajai

revolūcijai

nais

virzošais

(kā

zija

strādnieku

V.

matoja cības

cīņā

LSDSP

II

balsstiesībām

lēmēja

biedru.

tijas

Kārkliņš,

F.

Roziņš

ārzemēs.

pārstāvis. kongress

par par

pa-

zemnie-

un

nodibi-

par

bija

solītām

sociālistiem

pret

liberāļiem.

1

gada revolūcijā

visumā

un

tā

ar

konferenču

lēmumi,

1.

d.,

petīcijām,

cietumos,

par

attiecībām

taktika

1905.

KSDSP 111 kon-

deva latviešu

sociāldemokrātiem

un

rezolū-

ģenerāl-

karaspēkā,

cīņu

nospraustā

un

par par

par

no

komitejas

laikā, par attiecībām

saskanēja

taktiku,

pārstāvis

jautājumiem

aģitāciju

par

Ozols,

Grīniņš.

vairākas

karu,

par

parTrei-

ieradās

Rīgas

arī

reformām,

1 LKP kongresu, lūcijas

kas

statūtu

un

F.

un

LSDSP

KSDSP

revolucionāriem

boļševistisko

lucionārajiem

kā

J. J.

Lencmanis,

demonstrācijām,

Kongresa

padomde-

ar

Stučka,

P.

Dauge,

nopratināšanas

pret

11.—13.

g.

10 tūkst,

ap

Luters

pieņēma

laukiem,

valdības

19

P.

arī

un

baznīcas

izturēšanos

J. J.

taktiku,

uz

delegāti

bija

programmas

partijas

lēmumu ietekmē 1905.

pārstāvēja

piedalījās

vidū

Piedalījās Bez

5

un

Zandreiters,

kongresā

aģitāciju

gresa

gal-

pavisam bija 17 delegātu

(Brauns),

apsprieda

par

streiku,

E.

Viesu

Maskavas.

cijas

par

kā

diktatūras

[Rīgā,

vidū

Delegātu

J. Jansons

manis, O.

par

kuri

balsstiesībām,

vēja

ideju

patvaldību,

un

boļševistisko

kongress

(24. —26.) jūnijs]. Kongresā ar

tālāk

nepieciešamību.

KSDSP 111 kongresa notika

buržuā-

proletariāts.

gan

proletariāta

demokrātiskās

galve-

tās

nevis

savienību

carismu

pret

revolucionāri

nāšanas

zemniecības

sacelšanās,

bruņotās

bet

attīstīja

Ļeņins un

ir

hegemons

un

jūlijs).

to, ka sāk-

uz

raksturs,

buržuāzisks

guva takti-

divas

gada

(1905.

neskatoties

meņševiki),

I.

šķiras

līdzekli

veno

ir

apgalvoja

darbā

Šajā

atspoguļojumu

revolūcijā»

spēks

dar-

teorētiskais

«Sociāldemokrātijas

pierādīja, ka,

partijas

šķeltniecisko

taktikas

vispusīgu

un

darbā

Ļeņina

revolūcijas

nosprauda

revolucionārās

Boļševiku

pamatojums V.

uzdevumus,

un

līniju, nosodot meņševiku

taktisko bību.

noteica

kurš

maijs)],

aprīlis—lo.

virzošos

iespēju

un

CX

10. —23.

plēnumu

lpp.

revo-

izvērst

rezo-

plašu revolucionāro darbību, par kuru vēlāk V. I. Ļeņins rakstīja: latviešu

un

svarīgākajām, pirmajām buržuāziski

Pirmā sakauta un

latviešu

zemniecības

cīņā pret patvaldību

demokrātiskā

tika

revolūcija strādnieku

liberālā

savienības,

šķiras

buržuāzija

bija

valstis

imperiālistiskās

un

vis-

no

spēkiem.» 1

tāpēc, ka nebija vēl ciešas

kontrrevolucionāra

proletariāts

vienu

ieņēma

vietām

visiem vecās kārtības

un

laikā

«Revolūcijas

sociāldemokrātija

snie-

dza carismam finansiālu

kāpās

palīdzību. Revolucionāri atkaujām, partijas vadībā vērsdami plašumā

ar

karu, kas

partizānu

rudenim.

gada

kas

ekspedīcijas, nežēlīgi

Latvijas

Cara

pēc

izrēķinājās

sprieduma

spīdzinādamas

un

dalībniekus.

Pāri

vairāk

3

vietējo

baronu

tūkst,

nogalināto, darbu

bilance

izvērstais

terors

vēl

vairāk

tiesas

šaudamas, revolūcijas to

skaitā

tāda

bija

vienā

pašā

Latvijas novadā. Taču patvaldības

lajā

soda

bez

represēto, —

1906.

norādījumiem

cietumos

tūkst,

10

līdz

Latviju

kārdamas,

slodzīdamas par

ilga

uz

revolucionāriem,

ar

briesmu

revolūcijas

sūtīja

izmeklēšanas

un

nekā

teritorijā

valdība

nelie-

muižnieku

un

pastiprināja

kontr-

darbaļaužu

apņēmību cīnīties līdz galīgai uzvarai. Viena

jām

partijām

šams

bija

Taču

vietējās savu

paralēli

Jau KSDSP

norādīja,

111

arī

nālās

kongress

nepieciešamu

LSDSP

II

LSDSP

20

V.

I.

bija

meņševiku kustībā

Lietuvas

sociāl-

organizācijas.

tuvošanās

Krievijas izteica

«Pavasara

1 Ļeņins

un

apvienošanos.

kongress

KSDSP

un

citas

un

intereses pra-

(1905. gada aprīlis—maijs)

visu

partiju

un

sacelšanās

sociāldemokrātiskās

KSDSP.

programma

strādnieku

tam

SDSP

nepiecie-

sociāldemokrā-

boļševiku

Bez

bruņotās

demokrātisko

kopīga

Bunds, Polijas

Latviešu

ka

Krievijā

spēku saliedēšanu,

darbojās

veica

demokrātija,

sevišķi

būtu

organizācijas.

darbu

sociāldemokrātiska-

laikā, kad revolūcijas

šajā

sīja visu proletariāta sašķelta,

revolucionārās

gada

visām

vienotā centralizētā

kurai

partijā,

taktika.

šāda:

organizācijām

un

apvienoties

tiskā

1905.

svarīgākajām

no

mācībām

cīņas

Raksti,

sēj.,

lai

vēlāk nacio-

apvienotos

konference»

16.

sociāl-

Nedaudz

vēlēšanos,

partijas

padara

nacionālo

230.

(1906.

lpp.

ar

gada

marts)

lēmumu, ka

pieņēma

organizācijas,

kās

vienā

mas

(1906.

kongress strādnieku

apvienojaIV

KSDSP

gada

(Ap-

aprīlī Stokholmā)

Latviešu

projektu

pieņēma «Nosacījumu krātiskās

Latvijā,

organizācijā.

teritoriālā

vienošanās)

sociāldemokrātis-

visas

darbojās

kas

partijas

sociāldemo-

apvienošanai

ar

KSDSP». Jautājumu

1906.

LSDSP

5.

no

g.,

līdz

pārstāvēdami vidū

bija

P.

niševskis,

J.

8.

37

piedalījās

gresā

LSDSP

par

izlēma

galīgi

delegāti 11 000

ap

Stučka, F. J.

Ozols,

Grīniņš,

vadītājiem

Barbāns.

vidū

organizācijas

vietējās

ieradies

bija P.

Viesu

Stučka.

P.

bija

sava

un

J.

darba

kā

sākumā

un

KSDSP kas

Dauge, sēdes

Kongresa

no

Znotiņš

P.

un

bet

Luters, P.

Kobozevs

pārstāvis

Kal-

vadītājiem pieda-

Gavēnis,

Maskavas.

no

Jau

J.

J. DaT.

Kārkliņš,

kaujinieku

—

Delegātu

Lencmanis,

O.

Rīgā

balsstiesībām,

biedru.

J.

Dubelšteins

J.

notika

jūlijam. Kon-

lēmēja

ar

partijas

Kažmers,

lījās F.

21.)

līdz

Roziņš,

Zandreiters. No

V.

18.

KSDSP

ar

kas

kongress,

(no

niņš, E.

mežabrāļu

apvienošanos

111

vadīja konsti-

kongress

tuējās kā LSD I kongress. Pēc kongresa visas sociāldemokrātiskās notā

organizācijas

teritoriālā

(LSD),

Sociāldemokrātija teritoriāla

noma

vienošanos

bija

KSDSP rīlis—l 9.

ševikiem

piedalījās no

J.

Latvijas

auto-

partiju

ap-

partijas II

pro-

kongress

un

diktatūras

proletariāta

Sociāldemokrātijai.

kongress [1907.

maijs—l.

21.

līdz II

lēmēja

ar

Doks,

Kronbergs,

21

LSD

g.

30.

kurā

jūnijs)],

kongress.

J.

kā

Tīnis, E.

Endrups,

lēmēja

ar

Turpat

(no 3.

ap-

boļ-

10

arī F.

J.

delegātu

Roziņš,

Bērziņš

Lon-

jū-

piedalījās

vairāki

Zvirbulis,

balss-

līdz 7.

Kongresā

balsstiesībām,

R. Pelše,

R.

reizi

delegāti.

25. maijam

balsstiesībām,

delegātiem bija P.

pirmo

arī

notika LSD

delegāti

manis,

(13.

šajā kongresā

padomdevēja Starp

ar

noslēdza ievērojamu pārsvars, cīņas partijas saliedēšanu uz ļeņinisma principu

donā laikā

26

KSDSP

bija

tiesībām

nijam)

arī

(Londonas)

maijs

posmu par

pamata,

obligāta

V

bija

marksistiskā

formulēta

Latvijas

Līdz

bija pieņēmis KSDSP

skaidri

ideja, kļuva

kas

vie-

apvienojās

nosaukumu

ar

organizācija. KSDSP

arī

gramma, kuru kurā

Latvijā

organizācijā

J.

J.

ar

viesi. Lenc-

Riekstiņš,

(Ziemelis),

J.

Daniševskis,

J.

Kovaļevskis, V.

piedalījās

I.

proletariāta

kumu,

Ļeņins.

kā

galam revolucionārā masu

īpašumu

bez

vedīs

cīņu

pret

rezolū-

iesniegtā līdz

to notei-

ar

zemnieku

muižniecisko

valsti»

1 .

līdz

vienīgā

līdzi

sev

demo-

galam

proletariāts

dzimtbūtniecisko

un

«Par

demokrātiskās

sabiedrības

šķira

nesaudzošu

uz

izvest

tagadējās

darbā

Šajā jautājumā

Ļeņina

tikai

revolūciju spēj viņš

I.

Kalniņš,

Kongresa

c.

buržuāziski

«ka

bija uzsvērts,

ja

v.

nolasīja referātu

Viņš

pieņemta V.

T.

(Brauns),

momentā».

tagadējā

debatēm tika

cija, kurā

Jansons

Zandreiters

uzdevumiem

revolūcijas

krātisku

J. E.

Šī

zemes

rezolūcija

kļuva par pamatu Latvijas boļševiku turpmākajā darbībā.

Kongress

revīzijas

apsprieda

mus,

tīja

par

krīzēm,

biedrībām,

par

propagandu

vairākus

organizatoriskus

asa,

lokautiem

un

aģitāciju,

un

izska-

jautājumus. Kongresā

principiāla cīņa pret samierinātājiem

meņševistiskajiem Komitejā

elementiem.

Delegātu taktiku.

boļševistisku

aizstāvēja

trālajā

CX,

ziņoju-

armijā, par arodniecis-

aģitāciju

rākums

F.

organizāciju

par

norisinājās un

jautājumu

LSD

apsprieda

un

vietējo

un

trūkumu,

darba kām

noklausījās

komisijas

kongress

J.

ievēlēja

lielais vaiLSD

Cen-

Lencmani,

Roziņu, J. Tīni, R. Pelši, K. Šulcu, E. Zandreiteru,

F.

Tiesnieku, J. Kronbergu v. c. Revīzijas komisijā ievēlēja R. Endrupu, T. Kalniņu v. c. Kongresā ievēlētā

CX

manifestu

publicēja

«Visam

Latvijas

letariātam!», kas bija sastādīts boļševistiskā Pēc

revolūcijas

sakāves,

reakcijas spaidiem,

zaudējumus, organizēti kur

sociāldemokrātiskās

ārzemēm,

daļa

partijas

pašaizliedzīgi sekmīgam

literatūru,

sūtīja

nārās

uzplūdiem,

programmas,

1

LKP

lūcijas

22

atsacījās

kongresu, un

tās

no

laika

apstākļos.

revolucionārās

partijas

revolucio-

revolucionārajiem

konferenču

lēmumi,

Taču

dziļā pagrīdē,

prasmīgi pārkārtojoties

kontrrevolūcijas

no

Tās izdeva

dzimteni.

uz

Meņševiki, zaudējuši ticību jauniem kustības

smagus

viņiem aiz-

no

revolucionāro emi-

aizgājuši

cīņu,

Stolipina

cieta

organizācijas.

biedru,

turpināja

darbam

ko

arī

Daļa

izveidoja

uz

grantu lielākā

kaut

atkāpās.

brauca

revolucionāro

pastiprinoties

boļševiki,

pro-

garā.

1. d.,

44.

un

lpp.

CX

lozun-

plēnumu

rezo-

cenšoties

otzovisti

s.

nelegālo partijas

ievazāt

mainījušos

atsaukt

ciešamu

domes,

ultimātisti,

un

kuri,

uzstājās

pret

nepie-

par

deputātus darba

legālā

vērā

neņemdami

uzskatīja

sociāldemokrātu citu

likvida-

šajā laikā uzradās arī

situāciju,

politisko

organizāciju,

kustībā

strādnieku

rindās

idejas. Partijas

torisma t.

likvidēt

ieteica

giem,

tādējādi

no

Valsts

formu izman-

tošanu.

Boļševiki V.

I.

vienodami viki

legālā

izveidoja

nelegālās

strādnieku

bās,

rībās,

kooperatīvos kas

LSD,

pēc

cieši saistīta

reakcijas pilsētu

lauku

Tukuma,

tūkst,

nāca

6 LSD

LSD II

kongresa

vijas

boļševiki

lēšanas

Kopā

starpniecību

bīnes

plašu

miem.

politiskās

Šajā

1910.

sakarā

boļševiku

darbību

visvisādu

vienību,

visādu

slāņu

ekonomiskās I.

strādnieki

legālu

strādnieku

nelegālo

Domes

biedrību,

vē-

un

tri-

uzmanību ak-

dzīves

—

jautāju-

«Latviešu nostādīt

pratuši

ir

Lat-

J. Ozola

no

iespējamību

pēc

atmasko-

rakstīja:

Ļeņins

sa-

vien

domes

politikas

sabiedrības

rajonu

partiju

Valsts

prata

V.

Talsu-

gadam

gados

LSD

un

sociāldemokrātiskie

utt.

ar

Rīgas,

apmēram 50

deputātu sociāldemokrātu

savu

pievērst

bija līdz

divos

buržuāzijas

un

A. Priedkalna

tuāliem

līdz

sekmīgi izmantoja

carisma

šanai. Ar

—

izdeva 804 500 eks.

partija

uzsaukumu.

un

nelegālās

savas

rindās

konferences. Tikai

un

proletāriska

darbojās

1907.

no

bied-

Madlienas-Gaismas

gadā LSD

pastāvīgi

Laikā

avīžu

arodbiedrī-

organizācijas

Malienas,

1908.

sa-

Boļše-

izglītības

Jūrmalas, Liepājas, Ventspils,

biedru,

organizāciju.

formas.

grūtajos Stolipina

saglabāt

(apgabalu)

Vidienas,

organizāciju.

masām,

prata

prasmīgi

grupas un

bija

sastāva

mērķ-

un

organizācijās.

legālās

c.

sava

apstākļos

un

partijas

strādnieku

ar

Jelgavas, Rīgas

5

v.

darbu,

kultūras

klubos,

plašu

darba

nelegālā

un

jaunām

spēkus

veica

audzināšanas

politiskās

elastīgu

izstrādāja

sakopotu

un

akcijām. Viņi

revolucionārām

tiecīgu

vadībā

Ļeņina

saglabātu

lai

taktiku,

legālu

Domes

sa-

tribīnes

izmantošanā .. .»•

1908. nāca

gada

LSD

oktobrī

kārtējais, 1

Ļeņins

23

V.

Helsingforsā

111

kongress.

I. Raksti,

16.

(Helsinkos)

Tajā

piedalījās

sēj., 231. lpp.

sa-

14

delegātu

dzes, sijām

pārsvarā

—

vecākie

jo

bija

balsstiesībām

lēmēja

ar

balsstiesībām

vadošie

kongresā

padomdevēja

ar

jaunās

sakarā

darbinieki

vai

apcietināti

jiem biedriem

4

un

partijas

no

izkliedēti.

arī

R.

piedalījās

paau-

ar

No

repre-

vecākaE.

Pelše,

Zvir-

bulis, E. Zandreiters, A. Sproģis. Delegātu vairākums

bija

noskaņoti.

bojševistiski

CX

vietējo

un

ka

izrietēja,

LSD

kontrrevolūcijas

atspirgt

un

atjaunot

«Par

strādnieku

tāciju»,

revolūcija,

kas

1905.—1907.

jas

uzdevums

tīvās

c).

v.

rās

ziņa,

J.

konfiskāciju

jaunu

cekļiem

bija

KSDSP

pieņemto

lēmumu

laikā

Stučkas,

LSD F.

CX.

no

Starp

vēroja

avīzes

V.

Ļeņins

24

V.

zemes

tās

R.

LSD

darba

kon-

gaitas

Ļeņins

un un

1910.

partija, kas

Krievijas

lo-

Pelše.

«Proļetarij»

I.

uz

Kongress

Tiesnieks,

atreferējumus.

re-

sociāldemoarī

sma-

laikmetā» 1.

kontrrevolūcijas

1

Ro-

praktiskā

LSD

krātijas priekšpulkiem, «izrādījās priekšgalā gajā

F.

muižnieku

par

uzmanīgi

viena

jau-

nepareizajā

kongresa

ievietoja kongresa

bija

agrā-

šinī

tādējādi

gadā norādīja, ka latviešu strādnieku

volūcijas

agrāro

pret atsevišķas

nacionalizāciju.

Boļševistiskās

«Sociāl-demokrat»

parti-

koopera-

LSD

par

pēc P.

Zandreiters, orgāni

izvērst

kultūras,

izkristalizējās

zemes

tika

orga-

darbiem, kuri balstījās

boļševistisku

E.

vadošie

gaitu.

I

prasībām

ar

šīs

un

ievēlēja

gresa

LSDSP

de-

nolūkam strādnieku

nepieciešamību,

uzskatiem,

politika

agrārā

izteicās

(Ziemeļa)

Bērziņa

V. I. Ļeņina

konspirāciju,

partijas presē

Taču

uz-

Tāpēc

revolūciju.

jautājumu

kongress

nostājoties

pozīcijā.

gada

(arodnieciskās,

programmas

tājumā

aģi-

faktori,

visi

stiprināt nelegālās partijas

Apskatot

programmu,

«Par

un

aizstāvēja

spēkā

izmantojot šim

biedrības

legālās

palika

jo

ievērot

stingri

darbu masās,

propagandu

neizbēgama jauna buržuāziski

mokrātiska

nizācijas,

sāk

Apspriežot jautā-

vairākums

delegātu

skatu, ka Krievijā

radīja

tra-

uz

pamazām

nodrošināšanu», «Par

organizācijām»,

kongresa

izvirzīts

darbību.

organizācijas

kuriem

no

neraugoties

represijām,

savu

noklausījās

ziņojumus,

organizācijas,

kojošās jumus

Kongress

organizāciju

I.

Raksti,

16.

sēj., 231. lpp.

rindās

LSD

volūcijām kiem

buržuāziski

starp abām

Laikā

Pēc

likvidatoriem.

un

vikiem likvidatoriem

redakcijā. kumā

LSD

Taču

biedru

rakstīja,

partiju, proletariāta vidū

no

ceļa»

pareizā

kurā

centrs,

statā

pašā

laikā

kurā

darbojās

Sīvā

kustības

Tajā

balsstiesībām 2

(to

skaitā

un

35

piedalījās

jas biedru.

dzību

janvāra līdz

no

delegātu

viesi.

8

ar

boļševiku

CX

un

padomdevēja

Pavisam

partijas

lēmēja

ar

meņševiki

kongresā 3500

parti-

pārstāvis

kon-

Ļeņins. Viņš sniedza lielu palī-

boļševikiem jau kongresa sagatavogaitā, uzrakstot «Platformas projektu LSD IV

Latvijas

kongresam», lākajiem

kur

tika

strādnieku

sociāldemokrātu

Kongress gākie

26.

g.,

boļševiki,

boļ-

sasaukšanu.

kongress pārstāvēja

gresā piedalījās V. I. šanas

latviešu

18

vairāki

Ozols.

samierinātājiem

gados

delegātu

tai

(Ziemelis), F.

un

un

11

cilvēki,

Kā

8

Pret-

birojs,

grupu

kongresa

1914.

piedalījās

«samierinātāji»),

balsstiesībām

IV

Novovs,

komitejai

Bērziņš

uzplūdu

kārtējā,

notika Briselē

februārim.

vadību

BoļševistisM.

Ārzemju J.

ne-

revolucio-

E. Zvirbulis.

un

likvidatoriem

LSD

panāca

Kongress

Eihe,

Ārzemju

LSD

boļševiki

pret

cīņā

Ļeņins

novirzīšanās

LSD

Hermanis, K. Karlsons

J.

revolucionārās ševiki

LSD

nodibinājās

J. Ģipslis,

8.

«latviešu

R.

(Jaunzems)

likvidatoriskajai

I.

faktiski

pret oportūnistisko

darbojās

J. Šilfs

K. Ozoliņš,

uzstājās

un

to V.

ar

vienas instances

Cīņai

.

vairā-

lielākajā

gada jūnijā Rīgā nodibinājās

1912. kais

1

nostip«Cīņas»

un

vadība

tikai

bija

tā

pārstāvēja nārā

LSD

oportūnistiskā

ka

izdevās

uzskatus

pret oportūnistisko vadību. Sakarā

Latvijas

gadā meņše-

CX

—

masas

boļševistiskus

atbalstīja

vadošo

laiku

vadošajos orgānos

LSD

re-

meņševi-

ar

1912.

un

neilgu

uz

cīņa

vairāku

1911.

boļševiku apcietināšanas rināties

demokrātiskajām

saasinājās

darbības

izskatīja

17

attiecības

bija

demokrātu

dotas atbildes

kustības

frakciju,

uzdevumi,

1

Ļeņins

25

V.

KSDSP

pašreizējais

ekonomiskā

visiem

revolucionārie

jautājumus,

pret

uz

jautājumiem,

cīņa

I. Raksti,

43.

no un

uzdevumi.

kuriem Domes

moments un

aktuā-

izvirzīti

svarīsociāl-

un

LSD

arodbiedrības,

sēj., 276. lpp.

attieksme

pirmajās lījās

divās

V.

Ļeņinu

I.

partijām. Jau kongresa

pret buržuāziskajām sēdēs

atbalstīja

sākās

asa

nometnēs

priekšgalā viesu.

daļa

cīņa,

un

kongresā

Samierinātāji

rezolūcijas. droša

nebija

atsevišķiem

šķīra

raksturu.

Sevišķi

Valsts

vārdā

CX

referātu

plašu

par

V.

I.

šo

jautājumu.

Ļeņins

pret likvidatorismu Krievijā,

toru

un

izpausmi

mes

pārstāvi tomēr

proletariātā

apstājās

zatoriski

pusceļā,

nesaistīties centriem

KSDSP

frakcionāro

ar

tajā rezolūcijā devumiem

jums

par

devumus gress

OK.

un

visumā

pieņēma

apdrošināšanu,

citiem par

aģitāciju

kus J. v.

sastāvā

CX —

E.

J.

Lencmani, J. Bērziņu c.

LSD

kajā

Arī

taktikas

un

lozungus.

LSD

un

IV

kongresam

kultūras

v.

c.

partijas

26

bija

tikai

boļševiR.

paša

Eihi,

V.

Zīli

boļševikus.

nozīme visā no

no

tas, ka

vienīgi

(Jaunzemu),

ievēlēja

liela

bied-

Viens

arī

(Ziemeli), K. Pečaku,

darbībā. Būdama

arī

strādnieku

pašvaldību vēlēšanās,

ievēlēja

Šilfu

uz-

IV kon-

lēmumus par

legālo presi

«Cīņas» redakcijā

uz-

novērtē-

mēģinājumi sašaurināt

boļševistiskus

kongress

Zvirbuli,

ne

pieņem-

partijas

svarīgākajiem boļševiku panākumiem bija LSD

organi-

pastāvošajiem

un

jautājumiem:

par

LSD

komitejas,

Kongresa

arodnieciskām

armijā,

no-

ietek-

atsaukt

boļševistisks

rībām, par piedalīšanos vietējo par

no

programmas

revolucionāros

vairākiem

gan

buržuāzijas

momentu

pareizs,

partijas

Krievijā

Kongress

nolēma

ar

apmē-

boļševiku partijas CX,

ar

noraidīti likvidatoru

un

un

ka

strādnieku

vienu

ar

tagadējo

dots

kongresā

apgaismoja

Organizācijas

likvidatorisko

tika

marksistiskās

par

ne

—

Viņš

nolemjot pagaidām

ne

IV

Boļševiku

atmaskoja likvida-

kā

un

likvidatoriskās

no

ap-

šķelšanos

un

apgalvojumus

apzinīgo

likvidatorismu

nosodīja

kad

iedegās,

nolasīja

boļševikiem.

ap

pie-

kompromisa

palīdzību pierādīja,

piektdaļas

saliedējušies

teikti

datu

objektīvu

četras

ram

jau

melīgos

Jansonu

boļševikiem

frakcijā.

cīņu

pareizu

ka

lēmumiem

pret KSDSP

samierinātāju

J.

ar

neizbēgami

cīņa kongresā

asa

ar

ko

nometnē,

iesniedza vairākas

Apstāklis,

sociāldemokrātu

domes

partijas

un

vairākuma,

kongresa

LSD attieksmi

sprieda

nometnē

meņševiku

un

(Braunu) priekšgalā svārstījās kompromisa

tā dalībnieki sada-

boļševiku

—

turpmā-

sākuma

ide-

jiski saistīta X

vas

Ar

mokrātisko

nāles

līderu

ieguva kara arī

un

miera

vēsturiskās

Ļeņins.

tika

izvirzīti

galvenie

vēršana

pilsoņu

Jau V.

I.

savas

111

—

pirmā

Ļeņinu

karā

pasaules

un

lisma

pār-

Internacionāli;

kā

kara

un

likumu

un

lūcijas

teoriju,

imperiālisma V.

ka

pašnoteik-

proletāriskā

rašanās

uzma-

katastrofiska.

stadija»

novedis V.

I.

apstākļos

attīstība

ka

cilvēci

kapitā-

kļūst

sevišķi

sociālistiskās «sociālisms

un

teo-

Ļeņins

Pamatodamies

tālāk

secināja,

grāmatā

revolūcijas

sliekšņa.

imperiālisma

politiskā

ir

attīs-

un

Ļeņins

augstākā

imperiālisms

un

viņš

I.

sociālistiskās

konkretizēdams

27

nāciju

jautā-

Boļševiki

gados.

kapitālisma

ka

likumu,

aktuāls.

aizstāvēja

revolūcijas

ekonomiskā

lēcienveidīga

pamatoja

ar

izstrādātu

nacionālajā

sevišķi

apstākļus,

izstrādāja

pierādīja,

boļševiki

lai

paveica,

programmu

kļuva

izpētījis

pie sociālistiskās

atklāja

II

ideju. Šim jautājumam liela

arī

vēsturiskos

«Imperiālisms

riju

kara

imperiālistiskajā karā;

priekšvakarā

konsekventi

nība tika veltīta

darbos

taktika,

un

revolūcijā pret valdošajām

daudz

pārliecinoši

tiesības,

Vispusīgi

sociāldemo-

imperiālistiskā

kara

priekšgalā

internacionālisma

citos

un

CX

partijas

un

Internacionāles izveidošana.

pamatotu

tības

kā

noteik-

lomas

Krievijas

oportūnistisko

ar

tajā laikā

un

un

valdības sakāve

jumā, kas

šanās

uz

jautājumu,

boļševiku politika

lozungi:

zinātniski

izvirzīja

«Karš

pamatota

saraušana

jaunas

Interna-

lielu nozīmi attiecībā

un

Viņa izstrādātajā

manifestā

krātija»

sakaru

vietas

un

nostāša-

jautājumu dziļu teorētisko pamatojumu

deva V.

šķirām;

atbalstīt

pie II

sevišķi

nacionālo

jautājumiem,

šo

pieņemtajā

noveda

laikā

—

Internacio-

sociālisma

pret

izstrādāšana

pieejas

imperiālisma

II

idejām, viņu

pozīcijās

Tāpēc šajā

šana. Visu I.

attieksme

nodevīgā

pareizas

ar

(1914.

gatavību

valdības.

internacionālisma

cionāles kraha.

sa-

sociālde-

Rietumeiropas

apliecināja

nās sociālšovinisma

uz

saliedējās kara

pasaules

vairākums

imperiālistiskās

proletāriskā

ciešāk

organizatoriski.

partiju

valstu

savu

vēl

imperiālistiskā

sākumu

g.)

augustā, pamatodamās

lēmumu,

arī

partiju

pirmā

1918.

gada

konferences

boļševiku

Sociālde-

boļševiku partiju, Latvijas

ar

1914.

mokrātija

uz

šo

revonevar

uzvarēt

visās

vienlaicīgi

vienā vai

vairākās

vai

paliks buržuāziskas ka

ņins atzīmēja, raus

revolucionārās ka

šas

ka

pozīcijās

listiskajai pasaules

sociālistiskai

1

Tādējādi

Ļe-

revolūcijai

un

uz-

piekrīt

liela loma

revolucionārā sociā-

proletariātu

Krievijas

proletariātam atklājās

I.

situācija pārvēr-

stāv

sagatavo

un

revolūcijai.

laiku

V.

pazīmes

galvenās

kas

.

Viņš formulēja arī

revolucionārā

partijai,

uzvarēs

kādu

proletariāts pār-

šajā jomā sevišķi

šķiras

marksisma

visas

un

skaidra

un

Stučka,

F.

noteikta

perspektīva.

cīņas

LSD J.

situācijas

revolūcijā,

strādnieku

un,

diktatūru.

savu

ikviena

ne

sākumā

pārējās

imperiālisma ķēdi

nodibinās

uzvarot,

Tas

kamēr

pirmsburžuāziskas»

vājākajā posmā

tās

svēra,

zemēs.

zemēs,

vadošie

Bērziņš

izstrādāto darbos to

v.

sociālistiskās

reizi

latviešu

valodā

maskodami šovinismu tiskās

un

panāca lisma

P.

nāca

II

vilnis

V.

klajā

skāra

tikai

I.

savos

krā-

un

pirmo darbs

Ļeņina

stadija». At-

nacionālismu

ideologu

un

revizionis-

latviešu

marksisti

buržuāziskā

nacionā-

teorijas,

šovinisma

atstāstā

augstākā

Internacionāles

oportūnistiskās

to, ka

Stučkas

kultivēto

buržuāzijas un

Ļeņina

un

gada septembrī rakstu

kapitālisma

kā

«Imperiālisms

Roziņš, I.

teoriju

revolūcijas

1917.

atbalstīja.

izprata V.

dziļi

c.

«Sociāldemokrāts»

jumā

P.

darbinieki

(Ziemelis)

nelielu

strād-

daļu Latvijas

nieku. Pēc

Kurzemes

nāca

evakuāciju

mumu

vijas

pināja

spēkus, tā

zācija riātu

un

kā

Latvija

guberņām

masas,

darbu Taču

boļševiku prasmīgi

no-

uzņē-

no

Lat-

to skaitā

skāra

iedzīvotāju. Partijas

Partijas

un

gadā

rūpniecības

evakuācija

skaitliski

represijas.

droši

ar

lekškrievijas strādnieku

Latvijas

darboties.

1915.

Līdz

Pavisam

Latvijā kļuva

pastiprinātās LSD

uz

biedru.

760 tūkst.

zācijas

joslā.

lielas

aizplūda

daudz LSD ram

okupācijas

karadarbības

mazākas,

organi-

tomēr tur-

padarīja grūtāku tas

arī

apmē-

nespēja

arī

salauzt

partijas vietējā organi-

vadīja

Latvijas

proleta-

cauri visām kara vētrām.

Kara

sākumā

1

LSD

Ļeņins

28

bija viena

V. I. Raksti,

no

lielākajām boļše-

23. sēj., 67.

lpp.

viku

partijas

vairāk 2

nekā

vietējām

organizācijām.

3

biedru.

tūkst,

tūkst. LSD biedru atradās

emigrācijā.

viku

darbības

Partijas taktiku

partijas

revolucionāru

izeju

darbojās partijas pulciņi notika

regulāri 1917.

vairāki

LSD

gālu lapiņu,

miljonam.

vienam

Uz

lekškrieviju

ierosmes

CX

latviešu

bināja kas

un

sastāvā

biedru.

1917.

pārstāvēti pie

gada

KSDSP

vietējām

Rietumeiropā

gados

zemju komiteja vēja

pāri par

ņotu

partijas

konsekventu

gada

un

100

ziņš

(Ziemelis)

izveidoja

un

pret

Ļeņins

viņš

bija

delegātiem,

ārzemēs

Ār-

noska-

ieņēma

karu.

sociālistu

1915.

Londonas

sekretārs

J.

Bēr-

novērtēja

sociālistu

kon-

tiem

asto-

viens

kas

konferences kreiso

marksisti

29

kara

LSD

boļševistiski

imperiālistisko valstu

tam

birojs, kuri pārstā-

pārstāvji

V.

no

I.

Ļeņina vaspārnu, kurā ietilpa

internacionālisti.

internacionālistisko

boļševiku I.

grupu

bija

darbojās

atbalstīja boļševiku partijas iesniegto

Cimmervaldē

konsekventie

V.

Bez

darboties

Ārzemju komitejas

ņiem konferences dībā

LSD

kas

ša-

LSD

900

konferencē

deklarāciju. Starptautiskajā

pretkara ferencē

XIII

di-

(sekcijas),

februārim

grupām,

turpināja

Antantes

konferencē LSD

gada

organizācijām.

organizētu

pozīciju

februārī

27

LSD

pēc

organizāciju

apmēram

LSD

no

Ārzemju

biedru.

pievērsa

partijas CX

vietējo

1917.

bija

aprīlī

biedri

nele-

bija tuvu

biedri

grupas

partijas

grupās

2375

dažādu

partija

LSD

sociāldemokrātu

nelegālajās

jās

kā

izdevumi.

skaits

boļševiku

to vadībā. Līdz

un

90

or-

iznāca

armijā.

ar

darbojās boļševiku

sanāca

«Ziņotājs»,

un

uzmanību

ra-

līdz

lauku

periodiskie

evakuējušies

saziņā

Rīgā

Latvijā

eksemplāru

īpašu

un

sākuma

LSD

laikā

vairāk nekā

izvēršanai

darbības

savas

trīs

«Biedrs»

kopējais

to

par

aktīvi

virzienā

uzvarai

vietējo organizāciju gados izdeva

kara

boļše-

sanāksmes

arī

Kara

laikraksti

LSD

nelegāli arī

notika

konferences.

ganizāciju

un

laikā

cīņai

masas

No kara

revolūcijas

konferences,

kara

propagandistu kolēģijas,

konferences.

februāra

gada

LSD

un

apmēram

izskaidroja

Sajā

pirmorganizāciju

jonu organizāciju trīs

kura

kara.

no

apvienoja

trimdā

degpunktā

saliedēja

un

Tā tam

ieslodzījumā,

politiskā aģitācija,

izvirzījās

Bez

darbu

ļoti augstu.

Latvijas

kara

gados

karš

Imperiālistiskais pretrunas kas

1917.

un

gada

februārī

krātiskā

revolūcijā.

spiestās

masas

stī

izveidojās

dība

un

Boļševiku visas

modās

partijai

un

tika

kareivju

izvirzījās

dzīvei.

Valval-

deputātu padomes.

uzdevums

pāreju Padomju rokās.

demo-

gāzta. Ap-

Pagaidu

politiskai

buržuāziskā

šķiru

situāciju,

buržuāziski

patvaldība

rosīgai

divvaldība:

saasināja

revolucionāru

pārauga

Cara

Strādnieku

varas

ārkārtīgi

radīja Krievijā

cīnīties

par

boļševiki

Latvijas cīņā

par

Lielās

Oktobra

sociālistiskās

revolūcijas

Februāra

volūcijas

jās

buržuāziski

gaitā

atklāti

un

uzvaru

demokrātiskās

boļševiku

partija

strādnieku

nostājās

vadībā.

1917.

3.

g.

aprīlī V.

Petrogradā atgriezās pilsētas

boļševiku

strādnieki, doni.

Sagaidītāju

matroži

simti

latviešu

strādnieku

boļševiku

V.

strādniekus

revolūciju publicēja «Par

volūcijā». rīlī

—

riāta tēžu

tālāk

V.

I.

Ļeņina

uzdevumiem

rakstā

redakcijas

demokrātiskās

ciālistiskajā, virzošos

revolūcijas

spēkus:

vidējo zemniecību. biedrības

politiskās

Padomju

republiku

ap-

Aprīļa sa-

buržuāziski so-

revolūcijas un

trūcīgās

pilsētu

neitralizējot

un

svārstīgo

atklāja jaunu

organizācijas kā

9.

Ļeņins

cīņā pret

Viņš

—

re-

«Proleta-

pāraugšanu

proletariāta

buržuāziju,

I.

parādīja

zemniecības savienību

lauku

V.

pamatoja

skaidri

tē-

šinī

deva

revolūcijā»

tēzēs

«Pravda»

ģeniālās Aprīļa

pilnīgu atstāstījumu. Aprīļa

runā

attīstīt

par sociālistis-

aprīlī

dienas vēlāk

Jau divas

uzdevumi

vās

31

7.

uzvaru.

ar

lat-

priekš-

kareivjus

un

proletariāta

«Cīņa»

biedriem

cīnīties

un

revolūcijas

kareivju

apsveikuma

savā

va-

vairāki

arī

un

«Prometeja» rajona

aicināja

savu

organizācijas

galā.

Ļeņins

sarkanie

un

bija

viešu

I.

pārstāvji,

sagaidīja

vidū

Galvas-

Ļeņins.

organizācijas

kareivji,

Petrogradas

emigrācijas

no

I.

gvardi Somijas stacijā

zes

šķiras,

darbatautas revolucionārās kustības

visas

kās

re-

legalizē-

sa-

formu

strādnieku

—

šķiras

diktatūras

V. I.

uz

—

proletariāta

tās otro

strauji

pārvērzdamās

tariāta

masu

V.

I.

Ļeņina

Februāra des

okupētajā

kalpoja

attīstīt

atklāti

—

viens

nebija redzējusi

nieku

tik

priekšgalā

Ar

dzīvei

runātāji

buržuāzisko .»

Pagaidu

ar

vecā

Rīga savās

bija

strād-

sarkanu

Petrogradas

pa

no

Tie

un

pilsētas.

(Vēlāk 10—12

plūda ļaužu jūra.

masas

pret

uz

cīņu pret

kapitālismu,

par

neokupētajā Latvijas daļā bija tikai

LSD biedru.

organizācija

kāpeniski partijas kara

un

partijas

biedru

raksta

pretim jaunai, brīvai

sauca

valdību,

ne-

2

simti

Malienas

atmiņās

plīvojošu

virzījās ārā

pagrī-

maija demonstrā-

ļaužu pūļus.

saulei,

boļševiki

Marta sākumā

presiju

1.

gājiena kolonna bijusi

Pretim

Pēc

darba-

varenas

savās g.

no

darbību. Visā

arodbiedrību

šoseju

ziņoja, ka

gara.)

iznāca

revolucionārām dziesmām

ar

mieru..

revo-

simtiem

gājiens

(tagadējo Vidzemes)

Partijas

pašaizliedzīgi

notika

lielus

biedri,

organizācijas.

kilometru

.

pamata,

prole-

savu

1917.

no

organizāciju

laikrakstos

1

iekšējo

savu

par

Rīgā: «Vēl nekad

dalībniekiem

karogu

rokās»

slāņu

principu

LSD

teritorijā

ielās

partijas

vara

Latvijas boļševiki.

uzvaras

cijas

daži

arī

demonstrācijas. Lūk, ko

ļaužu

bur-

varu

jānodod

pagrīdes partijas

ideju iedvesmoti,

Latvijas

K. Skranda

devis

trūcīgo

centrālisma no

revolūcijas

sāka

un

atbalstīja

politisko partiju.

interesēm

lūcijas

...

operatīvi pārkārtoja

demokrātiskā

uz

g.)

posmu, kam būs

zemniecības

un

Vienlaicīgi partija dzīvi

(1917.

orientēja partiju pārejai

un

pirmā posma, kas

revolūcijas

«no

žuāzijai,

re-

KSDS(b)P Viskrievijas

konference

(Aprīļa)

Ļeņina Aprīļa tēzes

varu

sociālistiskās

nozīmēja

attīstību.

mierīgu

volūcijas septītā

«Visu

iemiesojumu, izvirzīja lozungu

Padomēm!», kas sākotnēji

Darbojās Rīgas,

darbā

iesaistījās

apstākļu

dēļ

organizācijām.

pieplūdums. Maija

organizācijā

1

2

(ieskaitot

Ļeņins

V.

1917.

gads

ņas.

32

R.,

Vidienas

vairāki pulciņi

un

Sākās

arī

straujš

vienā

re-

sakarus

jaunu

pašā Rīgas

1000 biedru

no

lat-

sēj., 4. lpp. Revolūcijas dalībnieku

atmi-

apmēram

Latvijā.

biedri, kas

bija zaudējuši

vidū tikai

I. Raksti,

tie

un

armijā. Pa-

24.

1957, 14.—15. lpp.

strēlnieku

viešu

Lauku

pulkiem,

organizācijās

1200 biedru.

Ropažu

uzskaitē

sekcijas)

lietuviešu

pāri

jau

bija 50

par

LSD

2849

laikā

šajā

Darbojās

krievu

rajonu,

bija

un

biedri.

apmēram

rajonu

organizā-

ciju. Marta

nāja

izbeigšanu, kā saistību

norādīja

tās

ar

armijā

gūtās

tālāk.

Maskavas

LSD

kopā

avīzi

«Sociāldemokrāts»,

loma

bija

P.

iznākt laikraksts

latviešu

ar

gada

kuras 7.

Daugem.

tuvāka-

martā

5.

kas

boļševiku

martā sāka

izdot liela

organizēšanā

atsāka

Petrogradā

«Cīņa». Tā redakcijā

no-

revolūciju

palīdzētu

un

1917.

jau

grupu

dar-

gatavību

saviem

pasākumus,

citus

un

CX

kara

organizatorisko

CX uzlūkoja proletariāta milicijas dibināšanu, aģitā-

uzvaras

LSD

drīzāku

par

savu

lēmumiem. Par

strādnieku

izvēršanu

stiprinātu attīstīt

uz

apstipriapņēmību

un

boļševiku partiju, apliecinot

ar

saskaņā

organizēšanu, cijas

jauna

no

nostāju

cīnīties

līdzekļiem arī

uzdevumiem

jiem

CX

internacionālistisko

revolucionāriem

boties

dienās LSD

pirmajās

savu

aktīvi

darbojās

P. Stučka. 1917. LSD

kas

todamās ka

zina,

gaidu

V.

kareivju

izbeigšanu.

ietekmei,

sību

cīņai par visas

Krieviju

šķiru

tās

pretrunas,

jautājumā

ar

centrālisma

un

centās atraut

kultivēja

politikas

un

cīņu

nacio-

pakļaut

centās

konference

zemes

jautājumā

meņševiku

kas

ideoloģijas masu

Pa-

pāreju

revolucionāru

nesamierināmu

uz

Krievijas,

Pa-

strādnieku

apvienošanu

aģentu

politiku,

darbaļaužu

muižnieku

varas

kara

Latvijas

aicināja un

buržuāzijas

bremzēt

33

ārpus

buržuāzisko

demokrātiskā

uz

revolucionārās

notušēja

Agrārajā par

2375

un

grupām

(autonomijas)

ciešu

Konference

buržuāzijas

proletariātu

notika

delegātu,

pieņēma, pama-

jāorganizē

imperiālistiskā

Pašvaldības

no

nālismu,

lismu.

atbalstīt

nacionālsociālistisko

Latviju

Latvijā

latviešu

neatlaidīgi

aizstāvēja

pamatiem. cīņu

ka

par

revolucionāro

pret

biedrus

60

Ļeņina Aprīļa tēzēm. Konference at-

masas

konference

piedalījās

KSDSP

pieļaujams

valdību,

Maskava

aprīlim,

lēmumus konference

I.

nav

domju rokās,

eseru

no

Visus uz

22.

Tajā

1837 LSD

biedrus

Latvijas.

līdz

konference.

pārstāvēja

partijas

un

19.

no

g.,

XIII

par

sociā-

izvirzīja

konfiskāciju

un

pratās

nacionalizāciju, darba

dzīves

un

ka

teica,

Vidzemes, tautību

Pēc

Latgales)

1917.

apstākļos

darbu

cīņā

sasaukts

9.

līdz

biedrus,

pulkos

Latvijas

Kongress

miem,

agrāro

dzīves

tuvojas

gaidu valsts

pret

karu

nizācijas,

izvirzīja

dibinot

kas

1

Latvijas LKP

1.

34

un

ka

uzsvēra,

un

eseru

pretkara

bruņotu

par

pulciņus

LSD

Komunistiskās

kongresu,

zolūcijas

Pa-

revolucionārā

pastiprinot

tajās partijas

R.,

tās

jāiekaro

prasību pārvērst Latvijā

vienības

d.

par-

norādīja,

un

meņševiku

un

ietilptu vienotā

rējumi, 2

lēmumos

politiku,

karaspēka

spēku,

Kongress

izbeigt vienīgi

valdību

Pagaidu

aģitāciju. Kongress cijas

vairākus

proletariātam

savos

var

«aizsardzībniecisko»

izvietotās

2

un

uzdevu-

Padomēm,

par

arī

1

politisko

par

jautājumu,

cīņā

delegāti, viesi.

proletariāta

un

cīņa pret buržuāziju

Kongress

vara.

imperiālistisko cīņā

jautājumus

šajā

un

boļševiku

33

arī vairāki

jautājumus.

izšķirošā

valdību

partijas

strēlnieku

latviešu

29

no

valstī

pārtikas

un

delegātu

armijas krievu pulkos. Ar

vietējo pašvaldību, kā

Latvijas

120

latviešu

biedrus, kā

stāvokli

tijas iekšējās ka

6497

sa-

uzvaru,

7672

guberņās piedalījās

apsprieda

saimniecisko

revolūcijas

biedrus

balsstiesībām

pārstāvēja

iz-

un

tālākai

Kongress notika Rīgā

pārstāvēdami

1700 biedru XII

un

tikai

varu

posmā

jūlijam. Tajā piedalījās 1826

spēkiem

lozungi.

un

darbaļaužu

kongress.

grupām lekškrievijas

par

ar

rezumētu LSD

iepriekšējā

sociālistiskās

par

skaitā

padomdevēja kas

visu

kontrrevo-

iegūt

Lai

palīdzību.

attīstības

LSD V

19.

to

kad

taktika

varēja

proletariāts

lēmēja balsstiesībām,

ar

šeit

saistītai

jābūt

revolūcijas

bija jāmaina

pasākumus

liedēšanai

no

no-

(Kurzemes,

jāapvieno

uzbrukumu

sacelšanās

revolūcijas

strādātu

tika

teritorijā,

gada jūlija notikumiem,

bruņotas

ar

Latvijas

visā

partiju.

pastiprināja

Šajos

uzlabošanu. Konference

organizatoriski

un

valstī, partijai

visā

algas paaugstināšanu, par

jādarbojas

biedri

boļševiku

lūcija

apstākļu

LSD

demokrati-

pašvaldības

vietējās

par

par laukstrādnieku

zēšanu,

Kara

partijas

revolū-

un

orga-

organizā-

vēstures

apce-

1961, 312. lpp. konferenču

lēmumi,

1. d.,

un

CX

131.—160.

plēnumu lpp.

re-

cijā

ko vadītu

un

LSD

nacionalizāciju

krātisku

daļu.

buržuāziskās

atmaskojot

bas, meņševiku lai

rīcību,

un

sakautu

kurās

kongresa

LSD

darbs

organizācijām

zemnieku zemnieku

darbaļaužu

no

masās, savienī-

spīdošu

delegātu

mērķus

masām

Skaitliski

uzvaru.

un

vēlēša-

pašvaldības

gaidāmajās

guva

sastāv-

Krievijas

partijas

kontrrevolucionāros

eseru

buržuāziju

nās,

ne-

internacionālistu

meņševiku

(F. Menders, P. Kalniņš, A. Petrevics, V. Bast-

grupa

c.)

v.

idejiski

CX

kongress J.

un

Kongress

par vienotu demo-

Latviešu

viņus izolētu

lielā

jānis

atbalstīšanai.

ka

norādīja,

izskaidrošanas

plašs

jāveic

pie-

par visas

nosakot vairākus konkrētus

un

demokrātiskās

kā

Latviju

Kongress

konferencē

prasību

akceptēja boļševiku ideju

arī

tāpat

XIII

izvirzot

zemnieku

pasākumus trūcīgo

kon-

Agrārajā jautājumā

LSD

papildus

ņemto rezolūciju, zemes

CX-

akceptēja

visumā

gress

R.

Lencmani,

v.

revolūcijas

P. J.

Eihi,

LSD

c.

V

tālākā

Revolūcijas

X-

partijas

to

un

J.

liela

(An-

nozīme

izšķirošām

cī-

uzvaru.

LSD

lielu

uzmanību

kareivju

un

deputātu

iesaistīšanai

cīņā

uzdevumu

nosprausto

šilfu

Bērziņu

bija

Latvijā

attīstībā

izveidošanai

J.

LSD

Daniševski,

(Ziemeli),

revolūcijas

bezzemnieku

veltīja strādnieku,

J.

Gaili,

saliedēšanā

spēku

boļševiku

Bērziņu

sakauta.

un

Stučku,

kongresam

ņām par sociālistiskās

padomju

atmaskota

X- Kauliņu,

(Jaunzemu), dersonu)

tika

ievēlēja

par

īsteno-

šanu. Daudz šanā 1

stāvā.

Sim

priekšlikumus ševiku

ram

roša

un

puse

Rīgā

pieņēma

35

panākumi.

un sa-

Strēlnieki,

strādniekiem

no

27.

no

un

Tas

līdz 29.

locekļu

un

bija

boļ-

Kongress

apvienotās

(Iskolastrelu). LSD biedri.

strēlnieku

LSD

atbilda

taktikai.

pulku

mar-

atbalstīja

lēmumus, kas

strēlnieku

latviešu

g.,

vairākums

Izpildkomiteju

Iskolastrela

nozīme

1917.

programmai

Latviešu

padomes

armijas

strauji revolucionizējās.

delegātu

partijas

ievēlēja tātu

XII

veik-

pulki

jau latviešu strēlnieku pirmajā kon-

notika

Kongresa

labi

bija

darba

aktīvie

(8

bija iekļauti

galvenokārt

izpaudās

gresā, kas

revolucionārā

pulkos

pusproletāriešiem,

skaidri

tam.

kuri

darbam

komplektējās

lauku

veltīja

strēlnieku

pulks),

rezerves

kas

LSD

pūļu

latviešu

depu-

ApmēIzšķi-

revolucionārajā

to

otrajam kongresam. Latviešu

biogrāfijā

bija

nieku

kongress

II

Stučkām,

P.

jiem,

vienbalsīgi

tijas lozungu «Visu nieku

deputātu

telegrammu cam

viešu kas

Ļeņinam

...» Kopā strēlnieki

un

strēlnieku

apsvei-

taktiķi,

mūsu

domu

pulkiem kreiso

armijas

zem-

re-

izlat-

bloku,

bija ievērojams revolūcijas spēks.

Reizē

strādnieku

ar

kareivju deputātu padomēm

un

dibinātas arī bezzemnieku

tika

Latvijā

apmēram 70%

pārstāvēja

enerģiski cīnījās

un

lielāko

vadoni,

XII

izveidoja

17. par-

apsveikuma

vārdiem: «Mēs

ar

Sibīrijas

ar

vadītā-

zaldātu

nosūtīja

un

proletariāta

patieso

cīņas

LSD

vēsturisko

strādnieku,

varu

Krievijas

volucionārās

teicēju

I.

citiem

un

strēl-

piedaloties

atbalstīja boļševiku

padomēm!»,

V.

Jūs kā

maijā,

pieņēma

kas

rezolūciju,

maija

gada

Daniševskim

J.

gandrīz

(30.)

1917.

lauku

par LSD

padomes, kas intereses

iedzīvotāju

īste-

agrārās politikas

nošanu.

darbaļaužu

Latvijas

Padomēm

jām

pamatos

gada jūlija beigās, kas

rogā, ka

būtu

ciālisma

atrauti

V.

I.

Krievijā

kontrrevolūcijas

un

Brieda nos

revolūcijas bruņotā

nosprauda

Petrogradā

no

E.

Eferts,

revolūci-

visas

P.

kad

36

mēso-

atklāti

un

pamatoja

sacelšanās,

jūlija

Gailis,

kursu

un

VI

līdz

Beika,

no

un

nostājās jaunu

lozungu

meņševiku

revolucionārās rasties

visā uz

kongress.

3.

piedalījās

atcelt

varēja

apstākļos

spēku

šķiru

meņševiku

un

laiku

uz

situācijā

uzplūdu

Stučka, D.

K.

Krievijas

pārmaiņas

jūlija,

Padomes kā

KSDS(b)P 26.

pa-

(Isko-

nevarēja.

izstrādāja

tajās.

partijas VI kongresā to skaitā

4.

ieteica

konkrētā

orgāni

jaunu

deputātu

Padome vēl

revolūciju

pusē,

ietekmes

Latvi-

sociālistiskās

Padomēm!», lai atbrīvotos

varu

eseru

cīņas

pēc

taktiku. Viņš

partijas

1917.

jau

sanāca

pārējās Krievijas.

nodeva

partijas

«Visu

no

vadīta-

Latvijā nonākt pie

mazajā

analizēdams

Ļeņins,

attiecībās eseru

utopija

ka

risināms

jautājums

uzvaras

LSD

Izpildkomiteju

Latvijā

varu

sēdi

bezzemnieku

boļševiki saprata,

Latvijas jas

un

ap

noslēgusies

pirmo

uz

Padomes

ievēlēja

latu). Taču ņemt

bija

kad

zaldātu

jas Strēlnieku, dome,

apvienošanās

šo

tikai

Krievijā. sacelša-

Tas

notika

augustam. Boļševiku arī

J.

14 LSD

Bērziņš

J. Lencmanis,

X-

J.

delegātu,

(Ziemelis), Rimša

v.

c.

Balstoties

kās

vairs

ka

bruņotas

jāiegūst

ka

un

sacelšanās

kongress

Padomju

proletariātam Manifestā

ceļā.

strādniekiem,

—

kon-

taktiku,

pāreja

mierīga

darbaļaudīm

zemniekiem

izstrādāto

Ļeņina

varas

iespējama

nav

Krievijas un

I.

V.

uz

atzina,

gress

aicināja

ro-

vara

visiem

kareivjiem izšķiro-

gatavoties

pret buržuāziju. Kongress ievēlēja partiV. I. Ļeņinu priekšgalā. No LSD darbinie-

šajai kaujai jas CX kiem

ar

LSD

CX VI

partijas darbu

11.

tīvi

kongresa

atbalstīja.

Manifestu. Visas

revolucionārās

KSDS(b)P VI

realizēja

boļševiku

par

tos

vienprātīgi

«Cīņa» publicēja kongresa un

(Ziemeli).

noklausījās

delegātu ziņojumu

lēmumiem,

ganizācijas

Bērziņu

sēdē

augusta

kongresa

un

J.

ievēlēja

sastāvā

CX

Padomes LSD V

un

LSD

Latvijā

kongresa

or-

ak-

pie-

ņemtos lēmumus.

beigās Petrogradas

Augusta nieki,

kareivji

sagrāva

un

stāvokli

kā

«Visu

lozungs

boļševistisko

Sabiedriski

politiskā

zemnieku

vairākuma nacionālās

sabiedrības tautas

partiju

masās

atbrīvošanās

no

idejiskajā politiskā dienu

partija.

1917.

37

Tas

revolu-

šķiras

gatavībā pārņemt

valsts

matrožu

un

pusē, apspiesto malieņu

kustības

cīņā

pieaugumā,

par

sabrukumā,

taisnīgu

Pagaidu

plašu mieru,

valdības

sīkburžuāzisko

organizatoriskajā

degradācijā.

partija, kuras autoritāte

un

ietekme

dienas

palielinājās, bija boļševiku gada oktobrī savās rindās tā apvienoja

no

biedru.

priekšnoteikumi

uzvarai.

iespējama

saasinājās.

nemitīgām krīzēm,

jau apmēram 250 tūkst,

objektīvie

valstī

zemi, kareivju

kopējā

un

kļuva pāreja

varas

bija

strādnieku

pārejā revolūcijas

izkļūt

Vienīgā

par

aktuāls

Taču

tagad

krīze

proletariāta cīņā

masu

Padomju masveidīga

ceļā.

pieaugošā

saimniecības

nespējā

rokās

at-

izmainīja poli-

atkal

Padomēm!».

sacelšanās

kustībā,

cionārā

Sākās

rezultātā

varu

arvien

izpaudās

pašos pamatos

Padomju

bruņotas

varu,

sakāve

Krievijā.

boļševizācija,

tikai

ievērojama

izjaukšanā

bija arī latviešu strēlniekiem. Korņiloviādes

maskošana

tisko

vadībā

partijas

kontrrevolucionāro

Korņilova

sazvērestības

strād-

revolucionārie

boļševiku

matroži

ģenerāļa Sīs

dumpi. loma

un

Bija nobrieduši visi

sociālistiskās

revolūcijas

Gatavojot kā

ras

Ļeņina

noteica to.

vadīja

un

I.

drošināja

das 10.

padomes.

prasīja

to,

kļuva

komitejā

Boļševiku

kā

saņēma

I.

sanāca

LSD

partijas

CX

ko

šanos,

sacelšanās

par

konference

cīņu XII

arī

16.

darbinieki

armijas

kopā

konkrētu

galvaspilsētā. Naktī

no

cijas,

Iskolastrela,

18.

Cēsu

ras,

nieku

deputātu

noteica

mitejā

tās

no

K.

jevs,

Kreisā

no no

XII

Iskolastrela domes. boties

Gailis,

bloka

Kara S.

J.

revolucionārajām

nekavējoties.

nodibi-

komiteju ko-

revolucionārajā (Pilāts), A.

organizācijas

Nahimsons;

karaspēka

bezzem-

un

Valmierā

Krūmiņš

bija

no

Vasiļ-

arī

pār-

deputātu padomes,

komiteja,

nodibināja

Valmie-

komitejas,

Valmieras, Cēsu, Valkas

Cēsīs,

izstrā-

sacelšanās

revolucionāro

Kara

CX

revolucionārā

nelegāli

38

LSD no

vadošie

CX, Kara organizā-

armijas Strādnieku

un

Kara

CX

revolucionāra-

sākās

pārstāvji Kara

uzdevumus.

Iskolata

stāvji

LSD

or-

revolucionāro

LSD

armijas

Vidienas

padomju

darbojās

laikā

tūlīt

nolēma

Strādnieku, kareivju

nāja XII armijas rajona un

un

Kara

realizēšana

LSD

Valkas

un

varu

XII

19. oktobri

uz

zi-

gatavot sacel-

jāatbalsta bruņotā

daļām Plāna

Valkā

boļševiku

Antonovu-Ovsejenko

kā

plānu,

jām karaspēka

oktobrī

Tajā

sākt

rajona

darba

V.

ar

par

atbalstīt

spēkiem

atbalstīja. Konfespēkiem atbalstīt Petrogradas

Konferences

komiteju.

praktis-

Antonovs-Ovsejenko

V.

valsts

par

CX

vienprātīgi

apņēmās visiem

ganizēt

dāja

sacelšanos.

konference.

pilnvarotais

vēsturiskajā

priekšdarbiem,

Petrogradā.

Ārkārtējā

proletariāta

saga-

rezolūciju, kas

partijas

ņoja par CX lēmumu nekavējoties

rence

CX

Ļeņina

boļševiku

no

sacelšanos

bruņoto

at-

kodolu

sacelšanās

revolucionārajiem

Latvijas

no-

daļu

vadošo

par —

partijas

pieņēma V.

norādījumus

gvardi,

izveidoja Kara

nekavējoties gatavot bruņotu

LSD CX

tās sākumam

armijas

vadībai

jāiztu-

sacelša-

štābā, ko nodibināja pie Petrogra-

legālajā

oktobra sēdē

kus

kas

centru,

revolucionārajā

tavošanas

laiku

Sarkano

svarīgāko

praktiskai

partija

to

pret

izstrādāja

Ļeņins

izveidoja

stratēģiski

revolucionāro

Kara

I.

vispiemērotāko

Partija

sacelšanās

balstu,

boļševiku ka

norādījumu, V.

pret mākslu.

plānu,

nās

sacelšanos,

bruņoto

V.

ievēroja

un

kas

sakarus

Tartu pasāka ar

dar-

visām

daļām, informēja tās par

notikumu

gaitu

rādījumus.

Valkā

arī Valmierā, kara

deva

un

Arī visos

un

XII

un

organizēja

armijas

rajona

bruņotās

operatīvus

strēlnieku pulkos,

vairākos

komitejas.

revolucionārās

ar

konkrētus

latviešu

pagastos nodibināja uzturēja sakarus

Tās

revolucionāro

Kara

no-

tāpat

sacelšanās

komiteju

praktiskos

priekš-

sacelšanās

Petro-

darbus.

Strādnieku

žuāziskā

oktobrī,

atklāja

gresu.

Kongress

mieru,

par

dību

zemi

Tautas

—

priekšgalā. gāti. P.

viešu strēlnieku

un

Latvijas

bija kongresa pārstāvis

par val-

Padomju V.

ar

I.

piedalījās

Ļeņinu 22

dele-

loceklis.

prezidija

K. Pētersons

gatavību

kon-

dekrētus

pirmo

Padomi

Komisāru

die-

pašas

Padomju

II

vēsturiskos

izveidoja

no

Tās

bija gāzta.

pieņēma

strēlnieku

liecināja

jau 25. oktobra rītā bur-

Viskrievijas

Kongresā

Stučka

bruņotā un

valdība

Pagaidu

vakarā

nas

kareivju

un

sākās 24.

gradā

kongresā

aizstāvēt

Latap-

sociālistisko

revolūciju.

Boļševiku visu

pārējo

gojās

ar

partijas

Lielās Oktobra

varu.

Sī

uzvara

turē,

tā

iznīcināja

nas

un

vadītā

darbaļaužu

Krievijas

kopējā

strādnieku

ilggadīgā

sociālistiskās

revolūcijas

ievadīja jaunu laikmetu nacionālās

ekspluatācijas jūgu

arī

un

cilvēces

sociālās

Latvijā.

un

cīņa vainauz-

vēs-

apspieša-

Latvijas boļševiki

—

sociālistisko

pirmo

pārveidojumu organizētāji (1917. g. novembris 1920. g.

janvāris)

Lielās Oktobra uzvara

nāšana

tautas

dzīvē.

tiskajā

valdošo

par

vijas

bet

šķiru,

LSD

—

organizācija

cijas

iekarojumu

lisma

celtniecību.

Tūlīt

pēc

LSD

Viskrievijas

II

jauno

padome,

kas

un

sociā-

un

uzvaras

darbaļaudis orgānu

Latvijas

bezzemnieku

veltīt

nostipStrād-

deputātu

1917.

izveidojās jau

uz

lēmu-

kongresa

varas

Boļševistiskā

zaldātu

nieku,

revolū-

pamatojoties

Padomju Latvijas

vērību

rināšanai.

CX,

Lat-

par

par

sacelšanās

bruņotās

aicināja

uz-

boļševiku

—

nosargāšanu

Petrogradā

sevišķu

poli-

un

revolūcijas

darbaļaužu vadītāju cīņā

miem,

nodibi-

Latvijas proletariāts kļuva

vietējā

partijas

ekonomiskajā

Sociālistiskās

rezultātā

varas

revolūcijas

diktatūras

Krievijā radīja svarīgas pārmaiņas

latviešu

arī

sociālistiskās

proletariāta

un

—

gada jū-

lija beigās, savā pirmajā sēdē pēc Oktobra

revolūcijas Valkā

daļā 1 visa un

1

Padomju

vijas pēta.

tās

1917.

40

padomēm,

un

bija

g. 21.

un

9.

novembrī

neokupētajā Latvijas

Latvijā

vara

ziemeļu

teritorija

raspēks

ka

pāriet strādnieku, kareivju

vara

bezzemnieku

tikai

8.

uzvaras

deklarēja,

pasludināja

gadā

nodibinājās

austrumu

daļā, jo pārējā imperiālistiskās Vācijas

augustā

bija ieņēmis

1917.

un

arī

(3. septembrī)

Rīgu.

Latoku-

vācu

ka-

sevi

augstāko

par

uzsākta

tika

buržuāziskās

brūkošo

tajās

pilsētās

formēšanu.

jau

pārziņā.

padomju tautas

tiesu

Stučka,

P.

ar

14.

lēmēja

KSDS(b)P

latviešu

zāciju

kās

un

revolucionāru šamu

kās

un

dzīves

grupām

no

un

apmēram

no

apsprieda

agrāro

pēc

Lat-

vēsturiskajos

ap-

jautājumu par pašrei-

jautājumu,

par

Satversmes

Konference

līdzekļiem

Latvijas

sapulci,

atzina

par

kontr-

saimniecis-

sociālistiskiem

uz

par

nepiecie-

apspiest

valsts

neatlaidīgi turpināt

pārveidošanu

9500

sociālistis-

bija jānosprauž

jaunajos

Latvijas

karu.

tai

un

visenerģiskākajiem

revolūciju

par-

delegāti

balsstiesībām

LSD konference

uzdevumi

momentu,

autonomiju

LSD

delegāti

3745

vairāki

latviešu

uzvaras,

stākļos. Konference zējo

revolu-

biroja. Boļševiku partijas organi-

bija pirmā

boļševiku

68

pārstāvēja

grupās tanī laikā bija

revolūcijas

vijas

kas

organizāciju

LSD CX Maskavas

biedru. Tā

piedalījās

padomdevēja

ar

par

izstrādāja

sistēmas

Konferencē

Latvijā.

arī

piedalījās

dekrēts

Latvijā.

Tajā

balsstiesībām,

biedrus

zemes

decembrī Valmierā notika

15.

un

XV konference.

kārtējā, tijas

arī

zemi, Is-

bezzemnieku

projektu

pamatu tiesu

par

uz-

Sarkanās

muižnieku

TKP

kura

no-

Viskrievijas

uz

vietējo

Viskrievijas

pārveidošanai

g.

uzsāka

stājās pie

nodošanas

nodibināšanu,

kļuva

cionārajai 1917.

tās

un

lai

pret

neokupē-

dekrētu par

pieņemto

novembra vidū

konfiskācijas

laukos

un

Pamatodamies

Padomju kongresa

kolats

Lai cīnītos

novembra sākumā

kontrrevolūciju,

Latvijas

veikti vai-

politiski pasākumi,

un

diktatūru.

proletariāta

gvardes II

ekonomiski

svarīgi

stiprinātu

valdības

Pagaidu

likvidēšana,

iestāžu

administrācijas vietējo rāki

orgānu Latvijā. Nekavējoties

varas

gāztās

pama-

tiem. LSD

XV konferences zaldātu

strādnieku, domju 16.

kongress,

līdz

18.

augstākais

zina,

ka

listisko

decembrim.

padomju

sabiedrisko

buržuāzijas

41

orgāns

uzdevums

iekārtu

pretošanos.

un

1917.

g.,

konstituējās Latvijā,

nodibināšanos

varas

deputātu

Valmierā

Kongress

varas

diktatūras

atbalstīja Latvijas

bezzemnieku

notika

kas

padomju

proletariāta

lēmumus

un

ir

no

kā

apsveica

Krievijā izveidot

nesaudzīgi

Kongress

pa-

un

at-

sociā-

apspiest

izteicās

par

kapitālistisko

dabas

meži,

zeme,

vienotībā

un

rokās.

tautas

pāriet

darbojās

rīcība

pilnīgi

svarīgākajos Taču laiku

atbildīgākajos

un

virzošais

riskās

Vācijas

toriju.

levērojama

palika

Sarkanās

okupētajā

padomju listiskās Pēc

revolūcijas

1918.

revolucionāro

spēku

(1918. bināta tās

sacelšanās savu

jot

uz

masas

kas

skrējējiem, ļas.

1918.

domju 17.

no

g.

pagaidu

uz

ātru

vara

roku

42

to

ar

manifestā un

tās

izveidotā

bruXVII nodi-

bruņo-

un

P.

ar

vēl

aizsegā

Strādnieneizvesto līdz-

buržujiskajiem

palīgā steidzās latArmijas

da-

Latvijas

Pa-

Stučku

priekšgalā.

publicēja

pāriešanu

tika

un

organizē-

gada decembrī bru-

izveidota

valdība

varas

komiteja

Sarkanās

citas

valdība

visas

Vienlaikus

okupācijas

arī

ar

cīņu

decembrī tika

Padomju

pasludinādama kās.

un

LSD

masveidīga.

bruņoto

karaspēku

Latvijas

lēmumu tika

aicinot

1918.

kļuva

un

ne-

Latvijā legalizējās

Padomju Krievijas

4.

decembrī

Latvijā

Vā-

anulēja

savās rokās

kara

Padomes,

sākuši

strēlnieku

viešu

konferences

bruņotu cīņu.

okupantu

vācu

par

sociā-

uzvaras

Latvijā.

Saskaņā

ceļā.

darbu

bija

cīņu

tiešs

labvēlīgi apstākļi

varu

revolucionārā

sacelšanās

kiem,

saglabājot

izvēršot

arī

saņemt

sagatavošanai.

atjaunoja

ņotā

pagrīdē

valdība

uzvarai

gatavojās

Latvijas

Pa-

uz

jaundi-

iekļāvās

radās

līgumu,

novembris)

g.

teri-

Latvijas

Daļa LSD biedru

un

Krievijas

miera

sacelšanās

uz

ķeiza-

turpinājums.

taisno Brestas

ņotas

attīstība

gada novembra revolūcijas

Padomju

darbaļaudis

dziļā

orgā-

varas

atjaunošanu. Sī cīņa bija

varas

kad

cijā,

Latvijā,

organizācijas

Visos

februārī

visu

sastāvā.

tā

un

LSD biedri.

tālāka

gada

strēlnieki

Armijas

Isko-

CX,

daļa LSD biedru evakuējās

Latviešu

nelegālās

savas

bija

karaspēks okupēja

Krieviju.

domju binātās

1918.

jo

ievēlēja

politiku.

padomju

kodols

revolūcijas

pārtraukta,

LSD

ar

partijas

ar

un

sociālistiskās

tika

lielā

noritēja

Roziņu priekšgalā.

saskarē

saskanēja

vadošais

nos

darbība

vadībā. Kongress

F.

ar

visciešākā

ka visa

dzīļu bagātības Latvijā

zemes

nedalītā LSD

un

strād-

un

deklarēja,

Kongress

Kongresa

jaunu Iskolata sastāvu lats

nacionalizāciju

uzņēmumu

nieku kontroles ievešanu.

paziņots, 1918. g.

buržuāziskā

manifestu,

Padomju ka

ro-

gāzta

18. novembrī

marionešu val-

dība.

1918.

dība

neatkarību

maksimālu atbalstu.

vijas

teritorija,

vācu

okupantu

atbrīvota

izņemot Liepāju Antantes

un

buržuāziskā

patvērās

Patai

sniegt

2.

no

strādnieki

Rīgas

pretošanos,

gada janvārī bija

1919.

naktī

neraugoties

pēcpusdienā,

janvāra

niknu

gada

1919.

atzina

apņēmās

un

val-

Krievijas

dekrētu

uz

3.

jan-

Rīgas proletariāta bruņota sacelšanās. Jau

sākās

vāri 3.

Padomju

parakstīto

Ļeņina

Latvijas

domju

decembrī

22.

g. I.

V.

ar

uzvarējuši. visa

gandrīz tās

un

Latkur

apkārtni,

imperiālistu aizsardzībā

Pagaidu valdība.

15. janvārim, Rīgā notika Apvienotās Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēl1919.

nieku

vijas

no

g.,

deputātu

dalījās

apriņķus.

I

Par

tā

V.

goda

I.

darbatautas

kas

Izpildkomitejas

priekšsēdētājs

sveikuma

runā

viņš

Padomju

Latvijas

apsprieda P. valdības kas

Konstitūciju

trālo

un

ar

P.

I

padomju

kongress

pagrieziena

Padomju

tapšanas posms.

Padomju

Jaunās

tā:

«Viss

Krievijā.

ir

biedriem

1919.

g.

un

!

visas

republiCen-

kļuva par svarīgu

kā

Ar to

sociālistiskas

janvāris

ir

iegājis

vēs-

diena.

saimnieciskais Stučka

bija

valsts

tolaik

stāvoklis to

vērtēja

sagrauts vairāk kā jebkur citur ir

proletariāts

jaunu brīvības —

pasaules

Stučka P. Par

pārliecināts,

ēku

visciešākā

uz

vecās

vienībā

ar

ka

vergu

krievu

komunistiem.» 1

Padomju

Rakstu izlase. R.,

43

Padomju

dzimšanas

smags. P.

Saprotams

Latvijas Padomju

tautas dzīvē.

13.

Latvijas

Latvijas

uzcelt

un

Kongress

Latvijas Padomju

tā lēmumi

Latvijas

izpostīts,

Bet

viņš pratīs

Latvijas.

nekā

ap-

priekšgalā. Apvienotās Latvijas un

Padomju Latvijas

vairāk

Savā

izveidoja Latvijas Padomju

punktu Latvijas

noslēdzies

turē kā

kas

par

jaunās

lielo

ar

Centrālās

Krievijas

savienību.

cīņas

ievēlēja

Stučku

pārstāvjus

Padomju

referātu

pieņēma

Izpildkomiteju,

valdību

bija

ciešo

apsveikt

J. Sverdlovs.

uzsvēra

Stučkas

darbību,

Personiski

Viskrievijas

Lat-

vienprā-

priekšsēdētāju

likumīgos

pie-

visus

pārstāvēja

Ļeņins.

ieradies

kongresā bija

darbā

kura

kongress,

delegāti,

ievēlēts

Latvijas uzvaru

līdz

padomju

705 vēlēti

tika

tīgi

13.

okupantu

uz

bija

varu

Latvijā.

1958, 108. lpp.

1918—1920.

Par

spīti

sarežģītajam

pretestībai, sākās

rienu

lielos

un

transportu,

un

muižu

izdarīja

privilēģijām līdz

1919.

gada

lauksaimnieciskās

tehniskā

marta

dotās

līmenis

līdz

pastāvēja

kuri

niecībās

domju jomā:

izveidoja

pirmo

atklāja teātri,

operas un

citas

šķīra

mākslas

kultūras

politiskās laikā

rākus arī

F.

sagatavot

Sociālistisko

izdot

duktiem,

Krievija

Padomju oglēm,

1

un

V.

I.

Rīgā tika iz-

latviešu V.

I.

Latvijai

Ļeņina darbus,

Latvijā bija

izdevumus.

kara

pārtiku, Ešeloni

ap

1919.

gadā

sniedza citas pa-

personisko

pilsoņu ar

«Cīņa»,

valodā vai-

īstenošanā

Ļeņina

grūtajos

teātri,

akadēmiju

izdevniecība

manufaktūru.

Pavisam

44

iestādes.

brālīgu palīdzību

domju republikas. Ar

baznīcas,

no

Strādnieku

daudzus citus

pārveidojumu

Padomju Latvijai

palīdzēja

atcēla mācību

Mākslas

klajā

Engelsa

un

sistēmu,

tagadējo

—

skolu

un

muzeju,

laist

izglītības

un

izglītības

Latvijas

zemi

saņēma

augstskolu

valsts

un

saim-

noteikumiem. Pa-

kultūras

literatūras

paspēja

K. Marksa,

Padomju

muižās

izglītības

un

veidota

kā

no

Padomju

kura

īsā

bijušajās

Latvijas Valsts universitāti,

maksu, baznīcu

re-

graudnieki

savās

vispārējās

padomju

tur

vara

lietotāju kategoriju

nomas

paveica

jaunu

izvei-

Latgalē

Ražošanas

rentnieki,

konfiscētajās

daudz

vara

Stučkas

Rīgā

49

padomju

zemes

vienādiem valsts

nodibināja P.

arī

vai

visiem

uz

jo

pašu vēlēšanās

pēc

ne-

un

materiāli

saimniecības. Saim-

sākumam.

gada

bijušie saimnieki,

veidoja kalpi,

1920.

tajās bija labi. Otru

zultāti

ražošanas

saimniecības,

par

kurās ,

gadu pilnīgi varēja pabeigt

padomju

dekrētu

muižās 1

239

ierīkoja padomju

bāze,

niecisko

un

galu

paliekām. Realizē-

1.

pavasarim

nozīmīgus

darīja

vara

bija pietiekami augsts agrotehniskais pieciešamā

bankas

lietošanas

zemes

valdības

vēvara

nacionalizāciju

veicot

feodālisma

un

Padomju

uzņēmumus,

Padomju

niknai

plašu

ar

zemes

vienlaikus

sistēmā.

jot Padomju Latvijas zemi,

visas

pārkārtojumus

pārvaldīšanas kārtu

rūpniecības

konfiskāciju,

revolucionārus

vadībā

veidošana.

jaunās dzīves

nacionalizēja

gāzto šķiru

un

partijas

republikā

stāvoklim,

ārpolitiskajam

sabrukumam

saimnieciskajam

gādību

apstākļos

naftas ar

1300 muižu.

pro-

maizi

un

citām

precēm

nāca

Latviju

uz

arī

Uk-

Padomju

no

rainas. Vadošais

cīņā

listisko

1919.

VI

7,5 tūkst, lisma

partijas

pirmos

Sakarā

saistīti

rināšanu. nīt

Vispārējā

stoši

galamērķim

tās

uzcelšanai.

dējādi

Krievijas

vēlreiz

kongress

Latgales

pabeidza

sastāvā

mus

partijas

Kongress Revīzijas

Sociālde-

D.

ievēlēti arī

delegāti

VIII

līdz

300

strādājis

martam;

tūkst,

partijas V.

I.

uzdevumi uz

Ļeņins.

lis, J. Krūmiņš LKP

ar

delegātiem,

45

darbā. CX

—

Krūmiņu

un

ievēlēja J. Dani-

(Pilātu),

(Jaunzemu) Maskavā

v.

1919.

bija pārstāvēti

biedru.

Kongress

kuras

pārejas

projektu

periodam

J.

no

Komunistisko

pārstāvēja

frontes to

uzdevu-

c.

KK(b)P VIII kongresu.

Latvijas

(Pilāts),

kritisko

iekļaušanu

g.,

vairāk

pieņēma bija

iz-

Programmā bija noteikti par-

visam

sociālismu.

Krie-

ar

Kongress

(Ziemeli), J.

par-

nesarau-

locekļiem

notika

partijas

LKP

politiskajā

Šilfu

tajā

Programmu,

KK(b)P VIII kongresā Sakara

uz

kongress

23.

(boļševiku)

orgānus

CX

J.

Statūtus

LKP

praktiskos

un

Bērziņu

Roziņu,

jaunu_

lisma

J.

F.

18.

tijas

Beiku,

Par

sabiedrības

organizāciju

vadošos

atbil-

partiju

partiju.

LKP

Kārkliņu, K. Kauliņu,

KK(b)P neka

partijas

organizatoriskajā

Lencmani,

Tika

no

nolēma mai-

vienotību

(boļševiku)

komisiju.

O.

idejisko

nosprauda

un

kas

nostip-

Programmu. Tā-

apliecināja

un

ievēlēja LKP

Stučku,

ševski,

jaunus

uzskatīt par LKP

Komunistisko

LKP

J.

spēju

komunistiskās

Komunistiskās

jamo organizatorisko vijas

Komunistisko

pieņēma

ceļus

frontēs

jautājumiem,

aizsardzības

—

Kongress

nolēma

tijas Programmu

P.

pamatuz-

stāvokli

vienprātībā delegāti

Latvijas

par

nekā sociā-

noteica

un

partijas nosaukumu, pārdēvējot Latvijas

mokrātiju

un

pievērsa

notika

Rīgā

vairāk

rezumēja

sarežģīto

ar

sociā-

un

izvirzīja

izvēršanai

republikas

darbaļaužu

Komunistiskā

martam,

soļus,

uzmanību

ar

6.

Kongress

darba tālākai

lielu

kongress

bija

bija pārstāvēti

celtniecības

īstenošanai.

bija

līdz

kurā

biedru.

devumus šī to

1.

no

g.,

kongress,

Latvijas

nostiprināšanu

realizēšanu

pārveidojumu

partija. LKP

iekārtas

padomju

par

spēks

virzošais

un

P.

kapitāpartiju

Dauge, K. Gai-

Mežiņš, Ā. Zarkevičs stāvokli

skaitā

P.

v.

c.

Latvijā vairākiem Stučkām,

nebija

kongresā

sekcijām

No

piedalīties kongresā.

iespējams

piedalījās

domdevēja balsstiesībām.

KK(b)P

vairāki Stučku

P.

KK(b)P CX locekli, J. Daniševski

CX

locekļa kandidātu.

Pildīdama

KK(b)P

LKP

saliedēšanai.

uzmanību

biedru, martā

stāvoklis

jiski

bija

dažādas

Oktobra

domju

revolūcijas

intervenci

izpalīgu

roja

lielu

veica

padomju

Taču

iesākto

trauca

okupēja

to

nodeva

un

rokās.

buržuāzijas vijas

sociālisma

armijas

daļas

gada

janvāra

sākumā

vijas

Padomju

ko

valdība

Padomju valdība,

mīgi I

bija

bija saņēmusi

kongresa,

atkal

būs

Atkāpjoties viešu

domju

varas

padomju ševiku

varas

un

Viņi

1920.

Rīgu,

Pēc

darbatautas

tam

Lat-

Varu, liku-

gribu,

Latvijas padomju

CX līdz

tam

brīdim, kad

padomju kongresu. atstādami

Latvijā

ka ir

dzimteni, cīņa

cieši

Krievijā.

piedalījās

baltgvardu

Lat-

Padomju

atstāt

Latgali.

saprata,

nosargāšanu

pār-

Latvijā,

nacionālistiskās

turpināja pašaizliedzīgi

pret

46

LKP

sasaukt

kaujām

darbu

darbību izbeidza.

Apvienotās

strēlnieki

dzimteni.

kaujās

arī

savu

atjaunošanu

vadībā

Oktobra tās

ar

sarkanie

pārsvaru,

maijā

spiestas

pildot

no

nodeva

tā

iespējams

—

kontrrevolūcijas

varu

22.

un

noskaid-

pasākumus.

un

jauncelsmes

g.

organi-

Antantes,

Latvijā,

militāro

valsts

1919.

mi-

Rie-

buržuāzijas

plānus

savu

ar

Pa-

ar

ar

Partijas

starptautiskās

izmantodami

spēki,

un

ārvalstu

atmaskotu

uzdevumus

apvienotie

nozīmi,

pret

nacionālistiskās

varas

mītiņi

kontrrevolūciju,

lai

meņševiku

—

cīņu

ide-

izmantotas

darbaļaudis

kustību.

darbu,

imperiālistu,

vācu tās

iekšējo

revolucionāro

tumeiropas

zācijas

varonīgo

un

Līdzīgs

Partijas

sevišķi

iepazīstinātu

pasaulvēsturisko

tautu

zemes

litāro

lai

3450.

—

darbā tika

formas,

pasākumu

masu

sapulces,

skaits. Tā,

gada janvārī bija

organizācijās.

audzināšanas

politiskajā

tautas

pārējās

arī

orga-

nostiprināšanai

1866, bet maijā

—

lē-

kongresa

partijas

biedru

1919.

piemēram, Rīgas organizācijā 500

rindu

savu

auga LKP

Strauji

pa-

KK(b)P

par

—

VI

LKP

un

lielu

darbam,

nizatoriskajam un

VIII

pievērsa

ar

kongress ievēlēja

par

mumus,

latviešu

delegāti

paar

Tāpēc viņi boļaizstāvēt

uzvarām

spēkiem

par

saistīta

lat-

pie

Lielā

vainagoOrlas

un

Kromiem,

S.

Kahovkas

pie

slavu.

nevīstošu

cīņa

dzīvību

uz

jās

es

vienmēr

atbildīgākajos tika

izšķirts

vēsturē neredzētu

spēku mus.

jūs

strādnieku

šķiras

uzdevumus,

jūsu

1 Latvju 323.

lpp.

vadones

rindas

un

kauvis-

cīņu

sektoros,

kur

revolūcijas

liktenis.

Ar

ar

Oktobra

Strādnieku

niknajās

priekšposteņos,

cīņu

drošsirdību,

aizsargājāt

Izpildot

kara

vissvarīgākajos

proletāriskās

kad

pret vispasaules

pilsoņu

jūs

redzēju un

karavadonis

rakstīja: «Dienās,

nāvi

un

Krievijas kontrrevolūciju,

iemantodami

padomju

vēlāk par viņiem

Budjonnijs

notika

Perekopa,

un

Izcilais

un

—

nesalaužamu dzelzs

iekaroju-

revolūcijas

zemnieku

valdības

Komunistiskās

nepazina

svārstības.»

revolucionārais strēlnieks,

1.

d.

un

partijas

1

M.,

1934,

Latvijas Komunistiskā

partija

nacionālistiskās

buržuāzijas kundzības

(1920.

laikā 1940.

g.—

jūnijs)

g.

Nacionālistiskās

Visā

latviešu

sākās

valdīšana

interventu

buržuāzijas

neapvaldītu

ar

ieņemtajā

uzdāvātajā Latvijā kopējais skaits

vārdiem

žēlastības

ganizācijas, Tā

mos.

cilvēku,

terora

10 tūkst, cilvēku.

pārsniedza

brīvības

tas bez

biedru

ieslogot

vajāja katru progresīvi

izrēķinājās

ar

daudz

Gāja bojā

vidū LKP

CX loceklis J. Ozols

Sukuts

Zvēriskā

darbiniekiem

LKP 1921.

tika

gadā J.

cekļi

Šilfs

reizi

vien

šķiras traukti

ieslodzīja

visus

20

un

48

Cuče.

lo-

Bērce

Daudzus

orgāni

par

strādnieku

dzīvoja

un

padomju cīņas no

nepār-

kundzības varas

Reakcionāriem

papildinājās

ne

iznīcinātu,

par

buržuāziskās

komunistu

arvien

CX

A.

vispirms

LKP

Latvijā.

salauzt

rindas

LKP un

propagandas

gadus vadīja cīņu vās

M.

ar

cietumos.

pasludināja LKP

atbalstīta,

jaunošanu

—

komisārs

arī vēlāk. Tā

nogalināti

darbaļaužu

taču,

Vintēns, Pa-

turpinājās

gadā

Buržuāziskās

J.

to

(Ziedonis),

izrēķināšanās

(Jaunzems)

1922.

(Arājs),

komunistus

politisku

komunistu,

kontroles

Valsts

c.

v.

loceklis

CX

domju Latvijas

or-

cietu-

noskaņotu

jebkādu

opozīciju.

A.

šķiras

strādnieku

simtiem

upuru

Ar tau-

lūpām buržuāzija

uz

grāva

komjaunatnes

teroru.

buržuāzijai

un

at-

neizde-

sparu.

LKP

apzinīgāko

strādnieku des

LKP

voja

aktīvi

un

Visu

notu

fronti

strādnieku dienā kās

aizstāvēja

ciālisma

ap

Šajā

komunistu

Latvijas

diktatūras

laiku

dzī-

rindās

zemniecības

un

celtniecības

cīnījās

par dien-

savienību,

politis-

un

Savienības

Padomju

sasniegumus,

vie-

un

pamatiem,

ekonomiskās

darbaļaužu

popularizēja

LKP

iekarošanu

marksisma-ļeņinisma

šķiras

intereses,

ieslodzītos.

sastāvēja VK(b)P

šķiras vairākuma

uz

pagrī-

svārstījās

sociālisma celtniecībā.

piedalījās

buržuāziskās

strādnieku

par

bijušo

Savienībā,

Padomju

Buržuāziskās

caurmērā

cietumos

neskaitot

tūkstoši

daudzi

laikā

skaits

biedru

biedriem,

1000

vidus.

zemnieku

un

laikā

so-

darba-

audzināja

internacionālisma ļaudis proletāriskā garā, cīnījās pret buržuāzisko ideoloģiju, apkaroja sektantisma un

oportūnisma Izcils

kas

notika Maskavā

kongresu LKP tiesībām

un

Delegātu

vidū

K.

ar

J.

bija

un

tēzes bas

Stučka. par

LKP

partijas

delegāti

organizā-

darbības

diktatūras

buržuāzijas

komisijās:

P.

jautājumā, bet D. Beika Internacionāles

Komunistiskās

dīja,

V.

ka

I.

Ļeņins,

pirma-

apstākļos. Stučka

pie-

izstrādāja arodkustī-

—

nieku

visu

un

glābšanās

un

janvārī —

atpalikušo koloniālo buržuāzijas

mainījās

ne

organizāciju LKP

CX

Ļeņins

49

un

strād-

zemnieku

zemju

uzbūve

un

visā

darbības

stāvoklis.

1920.

bet

gada

par

iestāšanos

patstāvīga

I. Raksti,

lēmumu

Latvijā,

apstākļi,

Internacionālē kā

pieņēma

V.

diktatūrai

vien LKP

Komunistiskajā

1

programma

civilizēto zemju

no-

parā-

un

cīņas karogs. 1

Nodibinoties radikāli

ir visu

kā

kongress,

boļševiku karogs, boļševisma rīcības veids

tās

II

komunistus

saliedēja

boļševiku

111

P.

komisijā.

rādīja

arī

balsstiesībām.

Ļeņina vadītajā komisijā, kas

agrārajā

šo

lēmēja balss-

ar

partijas nelegālās

darbojās arī kongresa

Uz

(Andersons), D. Beika,

pārskatu

Viņi

kon-

II

vasarā.

padomdevēja

panākumiem

dalījās V. I.

gada

delegātus

jiem

kustības

Internacionāles

1920.

un

vidū.

biedru

komunistiskās

Bērziņš

(Viktors)

kongresam

stāvokli

ciju

trīs

sūtīja

divus

Krastiņš

sniedza

partijas

pasaules

Komunistiskās

bija

vēsturē gress,

izpausmes

notikums

31.

sēj.,

287.

lpp.

Internacionāles

Komunistiskās

uzdevumu

virzīja ciņus

—

nostiprināt

darbojās Rīgas

gabalu organizācijas Malienas,

zemes,

Rajonu

kās

LKP

skaits

biedru.

pulciņi sazarotu

teja. Sakarā iespējams

ar

pagrīdes

no

lai

nodrošināt, darbotos tikai

nelegālie ietvaros.

bija

izveidojusi

struktūru. Visu Centrālā

vadīja

200

apmēram

LKP

un

50

kareivju

organizāciju

biežiem arestiem

līdz

komunistis-

biedru

elastīgu organizatorisko

un

Lejaskur40

no

aptvēra

laikā

ap-

nodibināja Kara

partijas

—

teritoriālo

pagrīdes

darbu

partijas

vienmēr

kas

Kareivju

darbojās

Buržuāziskās

sākumā

sa-

7

Zemgales).

armijas

Latvijas

gada

1920.

nostip-

un

Latgales,

Vidienas,

svārstījās

iz-

veltīta

LKP

organizācija

propagandēdama

Rosīgi

jau

tika

pagrīdē

(Daugavas,

organizāciju,

(armijas) partijas

pilsētas

buržuāziskās

idejas

vidū,

vērība

Latvijas

Ventspils,

organizāciju

organizācijām.

CX

partijas pul-

apgabalu organizāciju

un

Buržuāziskās

rināšanai. stāvā

Liela

pirmorganizācijas.

partijas rajonu

arī

LKP

sekcija. nelegālās

Komi-

represijām nebija

partijas vadošajos orgānos

vēlēti

nereti

biedri,

tos

vaja-

dzēja kooptēt. Lielu

palīdzību

no

1920.

līdz

Krievijā

tiskās

dzēja

Internacionāles

jautājumus.

vairākus

simtus

Dzenis,

Partijas

Kopā

ar

un

gados

brošūru,

un

(Viktors), R. Salna vadībā

šīm

kam

bezpartejisko

aktīvs

kooperatīviem,

darbojās

savienība

kodolu, no

kultūras

buržuāziskās kundzības

50

J.

klajā

bija

P.

liela

darba

Stučka,

Lencmanis,

c.

un

organizācijām LKP

spēku

izdev-

laida

organizatoriskā

Daniševskis,

pagrīdē

jaunatnes

volucionāro

v.

J.

palī-

organiza-

un

Ārzemju biroja

pastāvēšanas

grāmatu

(KIIK),

taktikas

CX

Maskavā.

Komunis-

ar

Ārzemju birojā aktīvi darbojās

K. Krastiņš

nistiskās

LKP

16

ideoloģiskā

partijas

izvēršanā.

O.

izlemt

darbojās Padomju

vēlāk

sakarus

Izpildkomiteju

LKP

«Spartaks»

ciešus

pagrīdes

kas

atradās

Tas

Pleskavā,

uzturēja

nelegālajai

niecība

loma

gadam.

sākumā

—

toriskos

Ārzemju birojs,

CX

1936.

Ārzemju birojs

komunistiem

Latvijas

darbā sniedza LKP

ap

Latvijas

Sarkanā

Komu-

palīdzība.

veidoja Latvijas

kuru

saliedējās

re-

plašs

progresīvajām arodbiedrībām, un

izglītības

laiku

iestādēm.

Visu

pagrīdē Rīgā turpināja

iznākt

LKP

mitiem

citu

līdzības

partijas,

dās

E.

komjaunatnes simtiem

izdevumu,

preses

volucionāro

bija

des-

un

Sarkanās

uzsaukumu

kuru

pa-

un

re-

atra-

nepārtraukti

nelegālās tipogrāfijas,

nopelni

«Cīņa»

un

rīcībā

lapiņu. Partijas

vairākas

lieli

laikraksts

centrālorgāns

iekārtošanā komunistam

pašaizliedzīgajam

Zandreiteram.

Kominternes

laikraksta ternes

sekcijām,

kā

1920.—1934.

cīnījās

biedrībās, darba

šī

ierīkot

buržuāzija revolucionāra-

atņēmusi tiesības

izdot

savas

avī-

un

1921.

cīņa.

8500

kuros

reizē

citos

Oktobra

masu

bet

notikumu

biedri

1922.

gadā

1923.

gadā

tā

guva

dienā

un

dažādās

ņas

lapiņas.

nekā simt

biedrības

sarkano

ganizēja mītiņus, mus.

Cīņa,

51

demonstrācijās,

un

vietās

LKJS

svētku

organi-

uzvilka

uzsaukumus,

LKP vadībā kreisās

koncertmītiņus

un

sarka-

izplatīja

revolucionāro svētku

1929. g.

Lielās

svētkos,

revolucionāro

Tajos runāja Komunistiskās 1

cīņu..

maijā Latvijā plīvoja

karogu.

darbaļaužu

LKP

politisko

gadadienā, godinot

LKP

Latvijas

cīņas karogus, rakstīja 1.

pilsētu

cīņu,

terora upurus, Parīzes Ko-

nos

1921. g.

Aicinot

Maija

citās

reizēs

piemiņas

ar

streiki,

politiskās

revolūcijas

streiks

199

—

ekonomisko

1.

izvērsās

127 streiki

41

—

darbaļaužu

pasākumos.

pirmajos

plaši

strādnieku.

buržuāziskā

un

atceres

legālā,

un

valdīšanas

vadībā

attīstīt

sociālistiskās

gada

mūnas

nelegālā

gadā Latvijā reģistrēti

arī

organizēja

zāciju

LKP

proletariātu

Spilgtu izpausmi

1905.

buržuāzijas

13 500

piedalījās

lauku

strādnieku-

un

metodes.

dalībniekiem,

dalībniekiem,

izmantošanu

iespēju

orgānos

savienojot

prasmīgi

ierobežo-

brīvības, LKP neatlai-

darba

(1920—1923)

streiku

Latvijā pastāvēja

pašvaldības

Nacionālistiskās

2500

kad

legālā

par

iespējas

gados

un

kad

demokrātiskās

vietējās

saeimā,

un

vajag strādāt pagrīdē, kā

gadā,

buržuāziski

dīgi

un

ka

paraugs citām Komin-

...»'.

tas

ar

gadā, sveikdama!

gadadienā, atzīmēja,

spilgts

tipogrāfijas,

jam proletariātam zes

25.

izdošana «ir

nelegālās

1929.

Izpildkomiteja

iznākšanas

tās

«Cīņu»

citus

cī-

vairāk arod-

dienās

or-

sarīkoju-

partijas biedri, kas,

jūnijs—augusts,

M? 100 ( 520)

strādnieku

darbojās

nārie rakstnieki

kultūras

LKP

iekaroja

revolucio-

biedrībās,

legālajās

un

arī kreisie

darbinieki, kā

arodnieki. 1920.

rību

gadā

kura

Centrālbirojā,

1921. rību

18 tūkst,

gadā bija

vadību

Arodbied-

Rīgas

arodbiedrībās

apvienotajās

biedru, Kurzemes Arodbied-

(apmēram 3 tūkst, biedru),

Centrālbirojā

Jelgavas, Valmieras, Daugavpils, Ventspils, arodbiedrībās

pilsētu strādnieku nieku savas

savienības

vairākos strādnieku

pozīcijas

studentu

mokasēs, skolā.

1920.

1922.

ievēlēja

13

1923.

g.,

LKP

VII

Darbs».

un

pašvaldību

domē

organizācijās izdevās

gadā

niecību «Daile

tējo

16. līdz 23.

balsstiesībām,

sījās

IK

ziņojumu bību,

kas

par

legālo

iecēla

nas

delegātu 845

jaunus

arī

komisiju rezolūcijā

noklau-

Kongress

stāvokli

1

un

agrāro,

par

Kongress

partijas

jautājuma

pārskatu,

un

apsprieda

un

kas Pēc

apspriešanas tās

bija parti-

kongress

izstrādāšanai par

tak-

partijas

statūtus,

norādījumus

dar-

Latvijas

nacionālo

apstākļiem.

programmas deva

Interna-

programmu,

darbības

jaunajiem

biedrus.

partijas

Internacionāles

partijas

ar

padomdevēja

darbības

CX

partijas

jautājumiem.

ar

notika

delegātu

Komunistiskās

arī

darbību,

18

piedalījās

11

politisko

programmas

ciālā

un

par

un

apstiprināja

jas

pilsētas saraksta

Komunistiskās

par

citiem

piemēroti

(Rīgas

KK(b)P pārstāvji.

un

referātus

dažiem

izdev-

arodbiedrību

pārstāvēja

apsprieda

saimniecisko

tiku,

legālu

panākumus vie-

februārim, Maskavā

Tajā

bija ieradušies

un

sli-

augst-

domniekus). no

lēmēja balsstiesībām

cionāles

guva

vēlēšanās

kreiso

no

nostiprināja

Tautas

un

arī

Laukstrād-

kooperatīvos,

noorganizēt LKP

orgānu

gadā

kongress.

Kongresā

dažās

un

Komunisti

nodaļās.

kā

Cēsuu.c.

un

spe-

sastādīša-

kārtību.

Kongresa

rezolūcijās

pina cīņa par tības

strādnieku

vienotību,

par

Kongress izskatīja riāta

attieksmi

1

vienoto

legālās

un

pret

uzsvērts,

ka

partijai jāturfronti, par arodkus-

darbības

noteica

dažādiem

paplašināšanu.

revolucionārā

proleta-

zemniecības

slāņiem,

LKP kongresu, konferenču un CX plēnumu zolūcijas un lēmumi, 1. d., 270.—291. lpp.

52

re-

skaitā

to

pret vidējo

jautājumu

rāro

revolūcijas

kurām

saimniecības,

šams

it

sadalīt,

pret

Kongress

lēmumi

kuma

atjaunošanu

varas

partiju

darba

savienošanu

iekarošanas

un

rākiem

gadiem.

locekļus P.

lēja

un

Kongress

E.

Stučku,

sonu), O.

kā

Dzeni,

R. Salnu,

locekļu

J. Larozi,

E.

Ozoliņu

v.

CX

Bērziņu v.

kajās

g.)

zemēs,

plūdi, 20.

sākumu

c.

Krūmiņu

Latvijā,

no

tāpat

LKP

biedru

skaits

ties

kreiso

arodbiedrību

arī

tas

vadībā

sasniedza

Nostiprinājās tajās

1927.

jums, kas ziskās

Tāpat

ilga

valdības

sākās līdz

CX

(Pilātu),

(1924.

šo

1929.

šķiru

sāka

un

7

streiku

gadam. apturēt

cīņas

19 kreiso

1928.

prese. vadī-

izveidojās

tūkst,

Sakarā

cīņa,

Partijas

arodbiedrību

kur

at-

Taču

palielinā-

arī sociāldemokrātu

spēcīgs

lēmumu

skaits.

skaits,

arodbiedrībās,

—

kapitālistiskustības

10 tūkstošus.

opozīcija (vairāk nekā

gadu

53

biedru

biedru

izvērsa

ietekme

reformistiskajās

revolucionārā

Ar

LKP

pieauga.

apmēram

darbu

rosīgu

citās

jauna saasinājās

partijas

gadā

kā

revolucionārās

arī

gadu otrajā pusē

Par

c.

raksturoja

samazinājās

ievē-

(Ander-

Kapitālisma daļējās stabilizācijas perioda 1929.

sastāvā

locekļiem

A. Samsonu

ievēlēja

uzva-

pamatu vai-

LKP

J.

J.

vairā-

revolūcijas

CX

Ļecīņā

nelegālā

darbaļaužu

ievēlēja Par

I.

Kongresa

cīņu,

darbības

Zandreiteru,

kandidātiem

Latvijā.

no-

līniju.

proletariātu

sociālistiskās

6 kandidātus.

—

politisko

ilgstošu

uz

un

orga-

telegrammu V. vadīt

gatavību

atmaskoja

tendences

tās

un

ķīlu. Tie kļuva par partijas

ras

10

vadību

pilnī-

revolucio-

sevišķi Rīgas

avangardisma

izteica

orientēja

legālā

un

iekār-

nepiecie-

Latvijas arod-

no

Tas

it

nosūtīja apsveikuma

padomju

par

nosodot

gadā.

1921.

partijas

ņinam, kurā

zemi

pieļautās kļūdas

pārstāvju aiziešanu

ieviesušās

nizācijā,

ka

liel-

kurās

un

lielsaimniecību

izmantošanā,

nosodīja komjaunatnes rindās, stāties

tās

inventārs

uzsvērts,

partijas

iespēju

kongresa

I

koope-

un

tikai

sevišķi Latgalē.

nāro strādnieku biedrību

šādu

par ag-

sociālistiskās

padomju

par

pietiekošs

par

kritizēja

legālo

Rezolūcijā

nākotnē

pārvēršamas

tika

Vienlaicīgi

Kongress

gākā

ir

izteikušies

kalpi

tošanu.

ka

rezultātā

uzvaras

saimniecībām

ratīvajām paši

zemniecību.

norādīts,

ar

biedru).

kāpināburžuā-

arodbied-

ribu

citu

un

1928. kurā

22.

g.

revolucionāro

augustā tika

arodbiedrības

laiku

ilgu

Izcils

LKP

zemnieku vadībā.

sarakstu, saeimā

1931.

E.

gada

darbu

ievērojamu

un

1929.

dību.

O.

un

pārējais

protesta

Ar

streiks.

darbaļaužu spilgti

masās.

18. oktobra

nim,

bezdarba

ar

līmeņa

1931. notika

LKP

kas

gāti,

Kongresā gress

7.

LKP

VIII

piedalījās KUK

1

kara

un

draudu 6.

partijas

un

uz

dzīves

pieaugumu.

Tajā

29

piedalījās

apmēram

partijas

vairāk

nekā

100

apsprieda

pārstāvja un

stāvokli,

cīņu līme-

februārim, Maskavā

1000

arī

programmu

LKP

ziņojumu, kā

arī

agrāro jautājumu, streiku

cīņu

un

dele-

biedru.

viesu.

CX

Kon-

darbības referātus

partijas

arodbiedrī-

īpašās komisijās apsprieda jautājumu 1

pasaules

uzmanību

darbaļaužu

līdz

kongress.

pārstāvēja

organizatorisko bām.

un

janvāra

noklausījās

pārskatu, par

no

g.,

pieau-

pazemināšanos,

kapitālisma

koncentrēja

uzbrukumu

fašisma

pret

lovis-

laikā, šķiru cīņa vēl vairāk saasi-

LKP

pret buržuāzijas

par to

izvirzītajiem

nājās. Turpināja augt LKP biedru skaits ietekme

pašval-

cīņā

masas

Sakarā

izpaudās

ekonomiskās krīzes

paplaši-

un

domēs.

1929. g.

dzīves

Laicens,

strādnieku

partijas

prasībām notika

un

veica

uzbrukumu strādnieku

likvidēt

strādnieku

zungiem

sevišķi

par

cīņu

LKP kongresu, konferenču un CX plēnumu zolūcijas un lēmumi, 1. d., 472.—547. lpp.

54

un

organi-

L.

Nostiprinājās

sāka

tur

mēģinot

aizstāvēšanu.

kas

bija

frakcijas pilsētu

interešu

gumu

tūkst,

strādnieku

demonstrāciju

un

Gulbis.

organizēja

un

75

strādnieku

deputātus. Frakcija

priekšsēdētāji

gadā buržuāzija

LKP

saeimas

deputātu

nodots

vēlēšanās

7

streiku

nājās revolucionārās

slimokasēm,

darbību.

gada

izveidojās

saeimas

Frakcijas

Sudmalis

1928.

ne-

(6 deputāti)), kura darbojās LKP

frakcijā ievēlēja

zēšanā.

gadā

politisku

ka

citiem

ar

sociālistu

Neatkarīgo

tika

pirmo reizi

frakcija

zemnieku

tās 1928.

revolucionāro

ko

par

vēlāk

legālu

izvirzīt

izdevās

kandidātu un

Latvijas

izvērsa

LKP

streiks, Kreisās

atjaunot.

panākums bija tas,

vēlēšanās

balsu,

daļēji

pastāvēja

kurā

partija,

taču

slēgtas,

nosaukumiem izdevās

politisks

strādnieku.

plašs

par 23 tūkst,

piedalījās pāri

darbību

Organizāciju

notika

re-

bas

zīdams

izcili

nomiskā cīņa

rināšanu,

draudiem,

un

asi

ka

katoļu

bez

izveidošanu,

frontes

dams

sociāldemokrātus kā

Kongress

Kongress

un

kreisā

cīņā

ieka-

aģentūru

uzstājās

sektantisma

līderu vie-

par

pieļāva kļūdu,

«fašisma

eko-

atmaskoja

partijas

darbību

asi

vienlaikus

iegūst

iespējams

nav

taču

Izvir-

pret fašistiskā

prasību apmie-

sociāldemokrātiskās

notas

nieku kustībā».

tās

praktisko

un

kādu

ikdienas

šķeltniecisko

un

oportūnisma

un

kongress

vairākumu.

šķiras

kritizēja

oportūnismu

īpatnī-

pareizu.

par

nozīmi,

strādnieku

atzīmējot,

strādnieku

līniju

visumā

svarīgo

par

rot

politisko

periodā

kara

un

uz

īpatsvaru

uzmanības centrā cīņu

partijas

norādīja

CX

atzina

pārskata

apvērsuma

lielo

vietējās

ietekmi.

stipro

Kongress darbību

dažas

Lat-

darbu

partijas

par

vērā

zemnieku

trūcīgo

—

baznīcas

arī

vajadzēja ņemt

kur

galē,

kā

draudiem,

kara

pret

vērtēstrād-

pret labējā

arī

atsevišķām

iz-

pausmēm LKP rindās. Asas

LKP

domstarpības

apspriežot

VIII

nepieciešamību pēc lietišķas tijas

neizturēti

idejiski

mani

jumā

diskusiju. kas

problēmām atse-

stingri

kongress

Kaufanti-

par

agrārajā

iesniegto

pamatojās

K.

ar

pārvērst

jautā-

rezolūcijas

marksisma-ļeņi-

uz

atziņām. Sai rezolūcijai kongress piešķīra par-

nisma

tijas

agrārās

tēzes

tika

klāstītas

ko

pēc kongresa.

orgānu

Kongress

atzīdams,

pieņemšanu,

trūcīgo

sakarā

ka

un

un

vidējo

plaši

atlika

iz-

zemnieku

Komunistiskās

ar

ierosinājumu P.

izteiktās

Tajā

manifestā

kongresa

laukstrādnieku,

programmās,

programmas

statusu.

programmas

ietvertas

ternacionāles vadošo

gresa

darbinieki

Stučkas

radušos

apmaiņas par par-

centās

Taču

P.

pieņēma

projektu,

cīņas

priekšgalā

(Somu)

partejisku

In-

izstrādāja

LKP programmas

Stučkas

izstrādātais

projekts pilnveidojams, ņemot

vērā kon-

materiālus.

LKP

VIII

un

12

E.

Ameriks,

M.

Ozols,

deva

domu

LKP

izpaudās,

Objektīvi

agrārās politikas svarīgākajām

višķi

drīz

kongresā

jautājumu.

agrāro

kongress

locekļu P.

A.

Briņķis,

Stučka,

jaunievēlētajai

55

ievēlēja

kandidātu

A.

CX

partijas CX 13 locekļu

sastāvā. F.

Viņu

Deglavs,

Stroms

v.

izstrādāt

c.

R.

vidū

Kongress

VIII

bija

Neilands, uz-

kongresa

manifestu

Latvijas

Manifestā

kumā

kustības

karā

vences

krīzes

rots, ka nās

bet

glābiņu

lielrūpniecības

brīvības.

preses,

Liela

šanas

Latvijā,

teikts

nieku

valdība

atņems

niekiem

to

sīkiem

un

un

maskot

sociāldemokrātu

draudiem

fests

kļuva

mentu

partijai

turpmākajā

un

tām

Tas

par

LKP

VIII

vadošo

darbā.

Partijas

zem-

cīņā

par

at-

politiku,

pievienoties

—

nostiprināt un

interven-

kongresa

mani-

biedri

doku-

rūpīgi

masām manifesta saturu,

uzdevumus

ma-

un

programmas

izprast Komunistiskās

darbaļaužu

kad

aicināja

aicināja

pret karu

līdz

kolektīvās

izlīgšanas

strādniekus

PSRS.

izskaidroja darbaļaužu dzēdami

Manifests

cīnīties

padomju

uz

par kolektīvā

līderu

kustībai.

pret

lie-

priekšrocībām,

apvienošanās

priekšrocībām.

arodbiedrības,

un

graud-

zemniekiem

vidējiem

pilnīgi brīvprātīgi,

sociāldemokrātiskos

revolucionārajai

zem-

un

inventāru

rentniekiem,

lielām

pārliecinājušies

darba

ces

strādnieku

un

zemnieku

šinizētā

veltīta

atjauno-

varas

Manifestā norādīts

saimniecību

būs

padomju

īpašniekiem bezmaksas

zemes

saimniecībās notiks tikai

ap-

citas po-

un

manifestā

lielsaimniekiem

trūcīgajiem

uzsverot, ka

paši

Pēc

uz

stundu dar-

biedrošanās

manifestā,

nodokļus.

kolektīvo

kreisās

izeju

izglītību, nodrošinās

laukstrādniekiem,

atlaidīs

parādus

bet

inter-

un

sociālo

pilnīgu

uzmanība

agrārajam jautājumam.

zemi, nodos

septiņu

bezmaksas

darbaļaudīm sapulču, litiskās

nieki

diktatūrā

uzņēmumus, pāries

noteiks

strādājošiem

ieviesīs

drošināšanu,

to

revolu-

augošās

no

Turpretim proletariāts

saimniecību,

realizēs

badienu,

ar

izeju uzbru-

negantākā

Latvijā pēc proletariāta diktatūras nodibināša-

plānveidīgu

un

vēl

sociālistiskajā revolūcijā. Tajā paskaid-

nacionalizēs

tošanā,

buržuāzija

Latvijas

fašistiskajā

—

193L

publicēja

«Cīņas» numurā.

meklē

PSRS.

pret

rod

ka

krīzes

darbaļaudīm,

cionārās

no

norādīts,

ekonomiskās

no

ko

darbaļaudīm,

gada maijā īpašā nelegālās

palī-

partijas mērķus šo

mērķu

īste-

nošanu. 1931.—1933. gadā Latvijā iezīmējās jauns, spēcīgs streiku kustības kāpinājums. Visus lielākos strei-

kus,

to

skaitā

apavrūpniecības un

nieku

jūnijs—augusts)

(1933.

g.

56

Latvijas

strādnieku

tirdzniecības

marts—aprīlis)

streiku,

(1933. flotes

vadīja

g.

jūrLat-

vijas Komunistiskā

1932.—1933. gadā notika demonstrācijas. LKP vadīja vai-

partija.

plašas bezdarbnieku rākas

politiskas

lielas

1934.

Gaiļa bērēs

nieša F.

strādnieki.

taču

draudiem,

tās

cīņā

šistisko

slēdza

gadā

1933.

gada novembrī

zemnieku

uri

izsekoja

apcietināja

frakcijas arestēja

un

ievērojamu

fa-

1933.—

organizācijas, strādnieku

saeimas 1934.

deputātus,

LKP

nodibināt

iestādes

daudzas strādnieku

1934.

Vieno-

dažas

arī

varas

vi-

noraidīja

Gatavodamies

diktatūru, buržuāzijas

apvērsuma

fronti.

šādu

apgrūtināja

pieļautās kļūdas.

strādnieku

par

līderi

izveidot

izveidošanu

frontes

darbā

c), kurās

v.

fašistiskā

pret

sociāldemokrātu

priekšlikumus

LKP

sus

fronti

un

sociāldemokrātiskie

arī

neatlaidīgi cīnījās

LKP

vienoto

šķiras

(1933.

nogalinātā komjau-

gada janvārī

1933.

solidarizējās

komunistiem

ar

demonstrācijas

maijā, politpārvaldes

1.

g.

martā

gada

aktīvāko

daļu

LKP

biedru. 1934.

zijas

maijā

gada

nizāciju, aizliegtas likvidēti valsts

politiskās

vēlētie

vietējās

sākot

ierēdņi,

tika

gastu vecākajiem, Sakarā

ar

mokrātisko

tijai

zuda

turpināja

A.

un

Ozoliņš,

apvērsuma

M.

tiju

LKP

vienotās

frontes

panāca (1936. g.) natnes vienībā.

gada

Tā

57

v.

lielā

par-

LKP

kas

No

tikai

strādnieku

līgumu

Latvijas tika

un

un

fašistiskā

ideoloģi-

nelegālu

ar

fašismu,

šo

parpar-

kā

sociālistiskās

Darba

So-

izpratuši

zemnieku

noslēdza

pret

Krūms,

daļa

bija

izveidoja

un

1934.—

M.

reformistiskās

novembrī

mērā

c.

partijām

no

de-

nelegālie

locekļiem

Apīne,

Pauzers

komjaunatnes

apvienošanos

pa-

un

Taču

partijas

CX

E.

politisko darbību

1934.

ar

darbojās nelegālās par-

partijas biedru,

Sociālistisko

Latvijas

F.

slēgtajām

slēgšanu

iespējas.

iznāca

No LKP

atteikties

nepieciešamību jas, turpināja

Visi

orgāni. beidzot

un

Komunistiskajai

darba

pagrīdē

Ozols,

laikā

Tika

saeima,

padzīta

organizāciju

darbojās

ciāldemokrātiskās

tiju.

ministriem

regulāri

lapiņas.

pagrīdē

g.

partijas,

likvidēšanu

cīņu. Dziļi

apvērsumu.

pašvaldības

jebkādas legālā

laikraksti

valsts

iecelti.

strādnieku

brīvību

tijas organizācijas,

1935.

ar

buržuā-

bruņoto aizsargu orga-

uz

fašistisko

izdarīja visas

visreakcionārāko

grupa

balstoties

pārstāvju,

arī

jau-

jaunatnes

pārvarēta

sa-

Latvijas

strādnieku

šķiras sašķeltība. Ap komunistiem saliedēantifašistiskie

jās Latvijas tiskā

tautas

Latvijas

fronte.

darbaļaudis

solidaritāti kiem

LKP

aicināja

gatavoties cīņai

pret

fašismu,

visas

ar

aicināja

stiprināt

gadu otrajā pusē LKP organizatoriskas

ietekmē

1936.

Ārzemju

šana. Taču

galveno balstu

šīm

ar

pārvarēt arī ievēPersonības

un

sekretariāts.

nostiprināšanu

1939.

ievēlēja jaunu Centrālo Komi-

c). Balstīdamās

nāles

VII

tautas tika

darbu

kurā

izveidošanu,

1938.—1939.

partijas

ar

un

fašistiskās

Sai-

lēmu-

antifašistiskās

izšķirošie panākumi

kad

gadā,

organizācijas

neapmierinātība

J.

Internacio-

jūlijs—augusts)

g.

uzmanības centrā izvirzīja

frontes

gūti

Komunistiskās

uz

(1935.

kongresa

miem, LKP

va-

februārī

gada

(O. Auguste, F. Deglavs, J. Kalnbērziņš, v.

kulta

CX, likvidēts

LKP

partijas rindu plaša tīrīgrūtībām sekmīgi tika galā.

atjaunošanu

Pagaidu

LKP XXVI konference

teju

Pa-

—

notika

birojs,

partija

nācās

grūtības. atlaista

gadā tika

organizāciju

dīja LKP

nis

to

ar

rojamas

LKP

antifašistiskajiem spē-

Savienību.

domju

tās

agresiju,

pasaules

pirmām kārtām

un

30.

presē

hitlerisko

draudošo

pret

antifašis-

spēki. Veidojās

Nelegālajā

bija

atjaunojušas

tautā

strauji

valdības

auga

iekšējo

un

ārējo politiku. 1939.—1940.

platformu, jaunotu

prasīja

1939.

palīdzības šistisko tika

kliķi

P.

kultūras

Bļaus,

kamajās niem A.

J.

LKP 1940.

atkāpties.

ar

diktatūra

Valdības

sabiedriskie

un

Lācis,

V.

J.

Plašā

g.

20.

at-

Latvijas

savstarpējās

vadībā

masu

jūnijā

re-

fa-

piespieda

izveidota

sastāvā

Latvijā Latvijas

Vanagu.

ar

bija

darbinieki J.

papildināja

ministriem, to vidū un

noslēgtā

Latkovskis,

dienās valdību

Tabaku

nodrošinātu

un

frontes kas

pazīstamo zinātnieku Augustu Kir-

priekšgalā.

henšteinu

oktobrī

apvieno-

tautas

valdību,

godīgu pildīšanu.

fašistiskā

gāzta

brīvības,

uzstāšanās

Tautas valdība

sīvi

gada

līguma

volucionārā

antifašistiskās Tautas

revolucionārā

slāņi

darbaļaužu

nodibināt

demokrātiskās

PSRS

nobrieda

Latvijā

plašāki

izstrādāto

jās ap LKP

un

gadā

Arvien

situācija.

Jagars ar

Šie notikumi

Latvijā.

v.

Lācis, c.

vairākiem

komunistiem X-

gada sociālistisko revolūciju

progre-

V.

Nā-

jau-

Karlsonu,

ievadīja

1940.

Latvijas Komunistiskā

partija

sociālistiskās

revolūcijas

pirmo sociālistisko

un

laikā

pārveidojumu (1940.

Līdz

20

buržuāziskā

ar

radās

1940.

citi

iznākt

LKP

partijas

fašistiskās

cijas

un

bas R.

Augusti,

L.

Jablonsku,

dzītos.

No

brīvībā

21.

sēde.

CX

R. A.

jūnija

Tajā

pirmo

Spuri,

Jablonski, Petersi,

pavisam 253 politieslodienā

šajā 1939.

CX

sekretāru

ziņu, tāru

un

par

vakarā

ievēlēja

—

«Cīņas» CX

2.

par-

kustī-

Lapiņu,

G.

Tabaku,

vairāki

par otro

ski,

2.

Kalnbērziņu,

Ankupi,

—

cietu-

Rīgas

ievērojamus

revolucionārās

cietumiem

arī

demonstrā-

Plēsumu,

A. c.

no

gada

iznāca februārī

XXVI konferencē ievēlētās CX

LKP Jau

O.

J.

E.

v.

jūnijā

un

P.

O.

Zaļkalni

ar

LKP

gāšanu Latvijā

daudzus

dalībniekus:

Neilandu,

L.

un

Sakarā

izdevumi.

21.

mītiņi.

Pēc

jūnijā Rīgā legāli

plašas politiskas

darbiniekus

tijas

legāli.

centrālorgāns «Cīņa»

diktatūras

atbrīvoja

miem

g. 22.

preses

vadībā notika

krišanu

režīma

darboties

iespējas

gadiem—

sāka

—

jūnijs)

1941. g.

LKP

jūnijs

g.

notika

locekļi.

LKP

CX

Sekretariātu.

Par

J.

ievēlēja Spuri,

redaktoru

Sekretariāta

Kalnbēr-

par trešo —

A.

locekli

sekre-

Jablon-

ievēlēja

Augusti.

Izpildot LKP prasības, tautas

jūlija

59

gribu,

īsā laikā

pirmajā

pusē

—

—

kas

pauda

darba-

jūnija beigās Tautas

un

valdība

veica

valsts

lielu

partija

tifašistiska

Valsts

demokratizācijas

rakstura

veicināja

attīstību,

radīja

jautājuma ceļā.

2.

pieņēma

jūlijā

dāja

un

eimas

5.

lēmumu par

pamata

14.

15.

un

Latvijas

Tautas saeimas

progresīvie

Komunistisko

tas

blokā, kura vēlēšanu platforma un

vēlētāju. cieta

Tautas

vērā

97,8%

vēlēšanas

izjaukt

revolūcijas

un

Latvijas

saeima

teikts:

pasludinātu

«Deklarācijā

«Padomju

padomju

vara

brīvību

atbrīvot

padomju

par PSRS

sības.

Tikai

var

Latvijai

un

brīvu

vara

kultūras

Izpaužot visas Saeima

svinīgi

šanu

visas

1

un

brīvās

Latvijas

pasludina

Latvijas

Sociālistiskās

Tikai

padomju

nodrošinās

brīvu

spēku

kultūun

varas

va-

attīstību.

darba tautas

teritorijas.»

un

beztie-

politisku,

nacionālās

padomju

revolūcijas

un

mums

pilnīgi

radošo

tikai maizi

darbaļaudīm,

uzplaukumu,

tautas

gadā. Dokumenti 296. lpp.

60

patiesi

ka

darbu,

trūkuma

nacionālu attīstību,

Latvijas

rāda,

lauku

nodrošina

Saeima Saeimas

Latvijā»

varu

uzplaukumu.

un

varu.

mieru,

un

ekspluatācijas,

pieaugumu

visu

uz

pilsētu

nodrošināt

varenu

renu

no

padomju

saimniecisku vara

var

valsts

varu

sastāvdaļu.

prasības,

piemērs

nodrošināt

Latvijas

tautu

par

Savienības

poli-

darbaļaudis prasīja,

darbatautas

Latvijas

mierī-

buržuāzijai

jūlijā pasludināja Latvijā padomju

pieņemtajā

ras

darbaļaužu

nobalsoja

atņēmuši

Padomju Latvija kļūtu

Ņemot

un

diktatūru

apstākļos

LKP vadīti,

varu,

jaunā

21.

Darbatau-

pauda

mēģinājumi

fašistisko

attīstības

lai

un

saliedējās

spēki

Latvijas

kandidātiem

sa-

kampa-

neveiksmi.

tisko lai

par kura

Reakcijas

Salauzuši gas

vienotā

partiju

vēlē-

Tautas

par

Vēlēšanu

jūlijā.

ap

intereses

demokrātisku

Tautas valdība izstrālikumu

jūlijā izsludināja visi

mierīgu

politiskās

apstākļos LKP CX Sekretariāts

lēmuma

vēlēšanām

laikā

ņas

revolūcijas

izlemšanai

galīgai

Šādos

šī

mērķtiecīga demokra-

sociālistiskās

priekšnoteikumus Latvijas

vēlēšanu

šanām. Uz

pārkārtojumiem.

sabiedriskās dzīves

un

tizēšana

iekārtas

darbu. Sajā laikā veltīja demokrātiskiem an-

uzmanību

galveno

gribu,

nodibinā-

1

uzvara

materiāli.

R.,

Latvijā 1963,

1940. 295.—

5.

Padomju

augustā

sastāvā

kā

lēmumiem

vēsturiskajiem revolūcijas

uzvara

varmācīgi

tika

Latvija

savienotā

līdztiesīga

tika

PSRS

Ar

šiem

sociālistiskās

fiksēta

20

pirms

un

gadiem imperiālistu

padomju

apspiestās

uzņemta

republika.

atjaunošana

varas

Latvijā. Pēc

padomju

uzdevumu

ganizēšana Latvijā. jušies tā, ka sociālisma faktors

vairāki

ka

līgajās

Padomju pieredzi.

mēnešos

pēc

padomju

1940.

produkcijas

1941.

gadā

1940.

tūkst,

52

šanu

un

nieku

rēķina ha

liels

zemes

piegriezumus

arī

parādus

un

zemes

tika kuru

sektors,

23

vidējo

1941.

500

mašīnu

zirgu

un

ap

zem-

atcēla

ve-

maksājumus, kā

pāri

saimniecī-

par 350

saimniecības

gada

at-

izveido-

trūcīgo

zemnieku

sniedzās

izveidots

visas uz

nodrošināja

pilnīgi

vara

pavasarī

MTS, 33 padomju saimniecības,

par

kas

tūkst,

izpirkšanas

un

kopsumma

Laukos

realizēta

saimniecībām)

fonds,

Padomju

trūcīgo

pieņemto Latvijas

zemnieku saimniecību

darba

nodokļus

50

procentiem.

37

(galvenokārt

kulaku

jauno

cos

kais

ar

ražošanas

tika

izveidots

zemes

bām, kuru

līdz

jūlijā zemi,

par

no

saimniecību.

latu.

29.

nacionalizācija,

tūkst,

961

un

Rūpniecī-

procentu. Tika plānots

produkcijas

gada

likumu

valdības

griezumu

rūpniecības

pieauagrāk Latvijas vēsturē nebija pieredzēts.

īstenojot

zemes

pārveido-

republikā salīdzinājumā

par 21

rūpniecības

gums nekad

PSR

lielo

rādītāju palielināt

šo

straujš

celt-

tempus jau pirmajos

nacionalizācija.

ražošana

gadu palielinājās

Tik

sociālistisko

veikta

uzņēmumu

brā-

un

sociālisma

atjaunošanas republikā.

varas

1939.

paātrināt Galvenais

palīdzību

uzkrāto

straujos

tika

gadā

tirdzniecības bas

nesavtīgo

noteica

un

or-

izveido-

republika varēja balstīties

jaunā

Tas

ļāva

Latvijā.

Padomju

padomju republikās

niecības

galveno

celtniecības

faktori

labvēlīgi

zemes

jumu plašo vērienu Tā

sociālisma

Objektīvie apstākļi bija

celtniecību

bija tas,

visas

uz

atjaunošanas par LKP

varas

jauna kļuva

no

milj.

sociālistis-

pārstāvēja

3 kolhozi

un

iznomāšanas

pāri

punktu

(MZIP).

Tādejādi Padomju tiskās

partijas

norādījumu,

ka

61

Latvijas

vadībā

«pēc

sekmīgi tam, kad

darbaļaudis īstenoja

V.

proletariāts

KomunisI.

Ļeņina

iekarojis

valsts ir

viņa pati galvenā

varu,

palielināt

pati svarīgākā rūpe

un

milzu

produktu daudzumu,

sabiedrības ražošanas

apmēros celt

spēkus» 1

.

gada septembrī notika LKP organizatoriskās

1940.

kardināla

struktūras

LPSR

4

VK(b)P

sastāvā

publikāniskā grammā

gress,

notikums

kas notika

darboties kā

uzdevumu

kurš

kongress, lisma

1940. g.,

165

delegāti

re-

Pro-

tās

Latvijas

VK(b)P

konkrētus

balsstiesībām kas

sociā-

piedalījās 53

un

at-

sastāvā,

uzdevumus

Kongresā

balsstiesībām,

kon-

IX

19. decembrim.

pēc Padomju

republikā.

lēmēja

ar

padomdevēja

bija

17. līdz

no

iekļaušanās

izvirzīja

celtniecībai

vietējā

īstenošanā.

dzīvē

LK(b)P

LKP

un

tās

un

uzņemta

iekļaujoties VK(b)P

bija pirmais kongress

jaunošanas

ar

sāka

nosprausto

Svarīgs Tas

un

to un

apriņķu tika

oktobrī LKP

organizācija,

rajonu

—

19

izveidoja

8.

komitejas.

pilsētu

iedalījumam,

vietā

komiteju

apgabalu

pieskaņojot

pārkārtošana,

administratīvajam

delegāti

pārstāvēja

kopā

pāri par 2800 komunistu. IX

LK(b)P listiskā visas

sektora

izanalizēja tolaik

uzņēmumi

reforma

zemes

lauksaimniecībā

dīšana

deva

darba

zemniecības

jau

kultūras

gress arī

attīstīšanā

iesaistīties

plaši

ka

norādīja,

šo

vēl

rindas,

ļaužu

rību,

masām,

ciešāk

un

organizācijai

idejiski jāsaliedē

vietējo

citu

un

konkreti-

ekonomikas

izpildi. Kon-

partijas

saites

jānostiprina

jāuzlabo

komjaunatnes

uzdevumu

republikas

turpmāk organizatoriski

vas

ra-

šķiras

aicināja visus darbaļaudis

un

cīņā par

no

sektora

Kongress

zēja turpmākos uzdevumus sociālistiskās un

84%

strādnieku

stiprināja

savienību.

Sociā-

Zemes nacio-

sociālistiskā

un

rezumēja

un

rezultātus.

pārkārtojumu

rūpniecības produkcijas republikā.

nalizācija,

un

kongress

sociālistisko

pirmo

padomju,

sabiedrisko

sa-

darba-

ar

arodbied-

organizāciju

darba vadīšana.

Kongress cekļa 5

sastāvā.

cilvēku

ievēlēja gusti,

ievēlēja LK(b)P

kandidātu

CX

F.

sastāvā,

biroju.

Ļeņins

62

CX 35 locekļu arī

Revīzijas

un

11

lo-

komisiju

LK(b)P CX 21. decembra plēnums

Deglavu, 1

kā

V.

Par J.

I.

tā

locekļiem

Kalnbērziņu,

Raksti,

42.

sēj.,

ievēlēja V.

315.

Lāci,

lpp.

O.

R.

AuNei-

landu, A. Noviku, P. Plēsumu, par

Sekretariāts

LK(b)P

sekretārs

mais

R.

kandidātiem

locekJa

cība

dama

dienas

Spure

IX

partijas

1941.

5057 komunisti.

nelielas

revolucionāro

gada

buržuāziskās

vijas strādnieku

cīnītāju

Latvijas

šķiras,

ģences labāko pārstāvju

veica radikālus

kārtojumus.

politiski

un

Tā

uz

stājās

rindās

LK(b)P no

samērā kāda

par un

ar

sta-

Lat-

inteli-

so-

darba vadīšanā.

un

rezultātā

pie

saskaņā partijas

vitalitāti sabiedrības

un

politiskos

pa-

organi-

organizāciju, kas parā-

masu

varas

no

atjaunošanas

partijas

vadībā

sociāli ekonomiskos

Latvija

jām valstīm un, iekļāvušies saimē,

tā

zemniecības

Komunistiskās

neatkarīga

VK(b)P'

laikā

pagrīdē, kļuva

darba

pārveidošanas

darbaļaudis

no

triecienvienības,

pirmajā gadā pēc padomju

Latvijas

auga. Ik

Tādējādi LK(b)P

dīja apbrīnojamas spējas ciālistiskās

sākumā

repub-

un

un

pieņemtajiem

jūnija

Organizē-

īsā

pārkārtošanu

tūtiem.

VK(b)P februāris)

g.

celtniecību

reorganizāciju

kongresā

bija jau bija

(1941.

organizācija

struktūras

XVIII

tālāka celtnietiešā

palīdzību

un

pir-

Auguste.

pati nostiprinājās

partijas aparāta

VK(b)P

O.

J'ugo.

sekretārs

lēmumu ietekmē.

atbalstu

saņemdama

zatoriskās

Jau

un

attīstījās

kongresa

reizē arī

K.

sastāvi

otrais

sociālisma

pusē

Šamaņinu;

un

šādā

ievēlēts

sekmīgi

republikas

beidza

tā

Ļestjevu

Kalnbērziņš, 2.

F.

Spuri,

iedvesmodama sociālisma

un

likā, LK(b)P

CX,

2.

Vissavienības konferences

LK(b)P

un

J.

gada pirmajā

republikā

XVIII

tika

sekretāri

Neilands, 1941.

D.

kļuva

pār-

ekonomiski

Rietumu

imperiālistiska-

padomju

tautu

sabiedrības

dzīves

brālīgajā

pārveidošanas

jauniem pamatiem.

Pēc ras

bas

20 nacionālistiskās

gadiem Latvija ceļa,

ko

tā

tobra vēsturiskā

bija

buržuāzijas

atgriezās

uz

izvēlējusies

lūzuma dienās.

uzurpētās

sociālisma

jau

1917.

va-

celtniecī-

gada

Ok-

komunisti

Latvijas

Savienības

Padomju Lielā

Tēvijas

laikā

(1941.

1945.

g.

kara

jūnijs

g.

maijs)

Padomju cilvēku mierīgo 22.

pārtrauca

jūnijā

darbu

1941.

g.

hitleriskās

Vācijas

Padomju

Savienī-

uzbrukums

nodevīgais

—

bai. Komunistiskā visiem

dība

partija

bet, kad karš sākās, rītu

uzbrukumu

Saskaņā 30.

aizsardzības

un

stāko varu

komiteja

Tā

galā. ras

politisko,

J.

militāro

kara

arī

dzinājumā vairāk

milj.

skaits ar

pilnvavisu

aug-

saimniecisko

un

nekā

Jau

1941.

Sarkanajā

divas

234 tūkst,

reizes

jiem. Jau

ar no

paša

t.

5,

kh.

un

veica lielu

ideoloģisko

republikas

sākuma

1. M.,

1970,

c.

darbaļauiebrucē-

bruņotā cīņā

par

KOMMVHHCTHHeCKOH

HcTOpHfl

Coio3a,

salī-

sasniedza

un

fašistiskajiem

okupantiem stājās pāri

beigās

palielinājās

partija

politisko

vācu

tika

1

cilvēku.

mobilizēdama

cīņai

gada

Armijā

sākumu

Latvijas Komunistiskā

darbu,

prasībām

darbs, pārgru-

partijas

kara

organizatorisko,

64

Valsts

Staļinu priekš-

rokās

apstākļu

viss

pēti partijas spēki. komunistu

1

Politbiroja

ārkārtējas

savās

atvai-

valstī.

pārkārtots

dis

lai

izveidota

ar

saņēma

koncentrēja

Atbilstoši

1

CX

tika

val-

karu,

ienaidnieku.

sagrautu

VK(b)P

ar

novērst

darīja visu,

un

lēmumu

jūnija

Padomju

un

centās

spēkiem

2

tūkst.

napTHH 175.

ar

Latvi-

CoßeTCKoro

jas komunistu jeb cionālistiskā intereses

apmēram 40%

visa republikas no kopskaita. Turpretī latviešu na-

biedru

organizācijas

buržuāzija visu

un

pilnīgi

nodeva

laiku

okupācijas

tautas

savas

kal-

paklausīgi

poja iebrucējiem. Vienu

deva

pirmajiem triecieniem fašistiskie agresori

no

Liepājai. Kaujās

karavīri

galīgas varonības retārs

A.

nīgajā

Oktobra

ar

Lielais visu

kas

sēdē,

padomju

sociālistiskās

ukraiņiem

un

dzīvību

uz

parādīdami

nām,

nepieredzēto Jau

vadībā tika

joni,

palīdzēja

kas

viņi veselu

munistiskās

dība

daudzās

gada

strēlnieku

vīrišķību

brīvprātīgo

divīzija. un

to

varonību

sauca

Komunistiskās

Armijas

Padomju Latvijas

saformēja

pulkus,

kas

te-

Ko-

jūlijā Latvijas

gada

oktobrī

ar

vallat-

divus

piedalījās

201.

latviešu

divīzijai

fašistiskajiem

divīzijas

43.

batal-

gvardu

nodibināta

kaujās

gvardes par

1

pie Ļeņingradas.

un

1942.

sie-

raksturīgo

Padomju Latvijas

un

tika

mūsu

pilsētas

Padomju

gada

teritorijā

augustā

cējiem piešķīra

pmāk

CX

kaujās Igaunijā

1941.

citu

un

1941.

PSR

strādnieku

viešu

pie

tautai

Latvijas

regulārajām

partijas

Igaunijas

cīnījās

formēti strādnieku

aizsardzībā.

ritoriju

dēliem

padomju

dienās

daļām Rīgas

karaspēka

pie pleca

tautu

varonību.»

un

kara

ar

savas

par

visu

nāvi

un

mūsu

izturību

pirmajās

partijas

cīņai

kopā

baltkrieviem,

daudznacionālās Dzimtenes

nedēļu

cēlās

sākās

«Kad

darbaļaudis

Tēvzemes aizstāvēšanu. Plecu

krieviem,

ar

saliedēti

tautu

svi-

apbalvošanai

sacīja:

Liepājas

sek-

pirmais

darbaļaužu

pilsētas

ordeni,

Revolūcijas

Tēvijas karš,

Liepājas

veltīta

bija

piemēru. CX

partijas

runādams

Voss,

Armijas parādīja bez-

vienības

pašaizliedzības

un

Komunistiskās

Latvijas

Sarkanās

Liepāju

par

strādnieku

pilsētas

un

gvardes

nosaukumu latviešu

par

iebru-

un

tur-

strēlnieku

divīziju. 1943.

jās

gada

1.

vasarā

divīzija, 130.

gada oktobrī cīņā pret ienaidniekiem latviešu

kas

latviešu

tika

kopā

izveidota ar

strēlnieku

1 Cīņa,

65

bumbvedēju 43.

aviācijas 308.

1978, 21. jūl.

latviešu

gvardes

korpusu.

iesaistī-

pulks.

1944.

strēlnieku

divīziju

veidoja

Latviešu

vienības

lījās kaujās citur.

Padomju Armijas rindās pieda-

pie Maskavas,

Staraja Rūsas rajonā

cīnīdamies

Pašaizliedzīgi

Lielā

frontēs, latviešu karavīri pierādīja

munistiskajai

partijai

iemantodami

visu

Padomju

uzticību

savu

sociālisma

un

idejām, tautu

zemes

un

kara

Tēvijas

Ko-

ar

to

mīlestību

cieņu.

un

Neskatoties

spēka

dzīvā

Sarkanās

nacionālajās līdz

tūkst,

2

teroru.

tika

Rīgā nekā

9

kara

laikā

1941.

gada

cilvēku

10

1945.

vismazāko

Visu

gada maijā.

hitlerieši izvērsa

iznīcināti

ekonomiku

nepakļāvību

vien

vairāk

okupanti

karamašīnas

Vācijas

asi-

dienās

okupācijas

zvēriski

un

cilvēku.

hitleriskās

kārtoja Par

apcietināti

un

latviešu

1000 cilvēkiem

Pirmajās

tūkst,

cīņām

skaits

Armijas vienībās

apmēram

no

Okupētajā Latvijas teritorijā ņainu

smagām

zaudējumiem, komunistu

palielinājās decembrī

sistemātiskām

uz

pa-

vajadzībām.

okupācijas

drau-

varai

dēja ieslodzījums cietumā vai nošaušana. Okupācijas laikā 600

hitlerieši

tūkst,

tekņu,

to skaitā

tauta

Latvijas

iebrucējiem. munistu vērsās

Jau

vadībā

plaša

dibinājās

nekā 100 tūkst.

okupanti

ar

sākās

antifašistiskās

gada

trīs

vienības.

Latvijas

Tās

pagrīdes

grupas.

no

8

un

Sevišķi

Komunis-

varonīgi

janvārī

štābs, kas

100

nekā

izveidotais

tūkst,

cīņā

pret

va-

ienaidnieka

kara

dzelzceļa

40

Bruņotā

350

cī-

partizānu

darbojās Lat-

prāvus

sev

akPa-

apriņķu komitejas. vairākas

gada

iz-

laukos

Okupētajā

teritorijā un

sliedēm

nekā

vairāk

policistu.

66

antifašisti.

un

partijas Centrālās Komitejas

piesaistīja

vairāk

iznīcināja un

1943.

kustības

nolaida

saspridzināja

kustība,

pilsētās

brigādes

vadīja

partizānu

Partizāni

kareivju

Vā-

dienām ko-

pretošanās

Latvijas

vasarā

partizānu

spēkus. Viņi tiltu,

iedzī-

uz

fašistiskajiem

kustība,

apgabalu

vijas Komunistiskās dībā.

aizveda

teritorijā pagrīdē darbojās 3

partijas

1944.

varu

nepakļāvās

tautas

partizānu

domju Latvijas

nījās

nekā

Latvijas PSR Latvijas

pirmajām okupācijas

bija Rīgas pagrīdnieki

tiskās

ar

vairāk

kopā

padomju karagūs-

darbos.

ciju spaidu Taču

un

apmēram 280 tūkst.

hitleriskie

votāju

iznīcināja

iedzīvotāju

vairāk

Turklāt

pilsoņu.

tīvi

Latvijā

mierīgo

ešelonus, un

šoseju

ienaidnieka fašistiska-

plecu pie pleca

jiem iebrucējiem

tautām

republiku 125 tūkst.

aktīvi

brālīgo padomju

ar

piedalījās

Sarkanā

Republikas teritorijas atbrīvošanu sāka

1944.

likas

Rīgu.

dzīvību

nekā

vairāk

150

par

tūkst,

deva arī tūk-

ieguldījumu ienaidnieka sakāvē

stošiem

Latvijas

Padomju

kuējušies

visi

padomju ļaudis,

devīzi

ar

«Visu

kas

darbaļaužu,

Savienības

Padomju

uz

kā

ģiski,

atdeva

«Kurzemes

s.

Savu

karavīru.

padomju Savu

t.

Cīņas

Armija

atbrīvoja repub-

gada maijam.

atbrīvošanu

Latvijas

tāpat

līdz 1945.

ilga

13. oktobrī

vasarā.

gada

galvaspilsētu

katlā»

apmēram

Latvijas PSR pilsoņu.

divkārt

strādāja Visu

frontei!

bija

eva-

Viņi,

aizmuguri.

ener-

ienaidnieka

sa-

kāvei!». Ar

partijas

un

bas

Padomju valdības atbalstu

un

jau kara

komunisti

sagatavošanās atjaunošanai

veica vairākus

gados

darbus karā vācu

pēc

saimniecī-

sagrautās

okupantu

Latvijas

pasākumus

padzīšanas

no

republikas teritorijas. kadru

Sevišķa vērība tika pievērsta darbam

Ar

atbrīvotajā teritorijā.

sagatavošanas

VK(b)P CX

un

brā-

līgo republiku un

partijas un padomju orgānu palīdzību jau līdz 1943. gada beigām Latvijas re-

atbalstu

publikas

vajadzībām

tūkstoši

dažādu

Latvijas

PSR

tīja

līdz

teritorijas

1944.

gānu,

pilsētu

iestāžu

un

1944.

resoru

un

darbinieku

republikas

Latvijas K(b)P CX munistu darbs nos

veiktais

sekmēja

republikā,

baļaužu

67

un

partijas

masās,

operatīvās

grupas.

iestādes.

Padomju

vadošās

ietekmes

un

Latvijas

ko-

ideoloģiskais

lomas

palielināša-

pastiprināšanos

palīdzēja sekmīgi

teri-

Tautas Komisāru

centrālās

visu

organizatoriskais

partijas

Tādā

republikas

atbrīvotajā Latvijas

K(b)P CX,

Latvijas

citas

grupas.

līdz

partijas un padomju oriestāžu, kā arī daudzu citu

gada jūlija beigās

ieradās

Padome

apriņķu

un

i.,

Lat-

kaujām,

sākumam, jau bija noorgani-

republikānisko

visu

t.

Sākoties

valdība nosū-

operatīvās

gada vasarai,

divi

apmēram

darbinieku.

Padomju Latvijas

atbrīvošanas

zētas

torijā

un

piefrontes rajoniem

uz

veidā

sagatavoti

atbrīvošanas

teritorijas

CX

vijas K(b)P

tika

specialitāšu

risināt

šā

dar-

perioda

uzdevumu

galveno

pilnīgu

un

cīnīties

—

par

ienaidnieka

atjaunot karā izpostīto

sakāvi,

ātru

republikas

saimniecību.

Nepārtraukti Uz

1945.

3592

Viņi

komjaunatnes partijas

pārsniedza

Latvijas

236

kandidātu

Uz

grupās.

1945.

g.

skaitliskā

organizācija

līmeni

pirmskara

uzskaitē

K(b)P

darbojās

partijas

19

partijas rindas.

nostiprinājās

un

janvāri

komunisti.

ganizācijās, kas

auga

1.

g.

—

bija

partijas pirmor11

un

1.

partijas-

maiju republi-

sastāva

tajā

ziņā

jau

5223

darbojās

komunisti. Lielā

nesatricināmā

starpējā palīdzība lielā

draudzība

—

dzimtenes

savas

komunisma ideālu

pret

cīņa

neatkarību,

sav-

vienotība,

kaujās

stiprināja

to

izpaudās

draudzība,

politiskā

sīvās

norūdījās

spilgti

brālīgā

morāli

un

kajiem iebrucējiem, lietu

sevišķi

laikā

kara

Tēvijas tautu

PSRS

kopīgo

par

mierīgu

triumfu, to stiprināja

šī

hitleris-

darbu, lietās

kopīgi

asinis.

Latvijas

pildījusi kumu

Komunistiskā

—

mobilizējusi

iebrucējiem domju stu

cīņā par

novērtēja

nību.

20

ordeņiem

Varoņa

kalns,

Vilis

bergs, Mihails Orlovs, Jānis

Bērziņš,

Jānis Vilhelms

un

citi.

partizānu

un

28

Viņu

Imants Ivans

Aleksandrs

pret

valdība

cīnītāju tika

apbalvojumu

Samsons,

karam

Padomju

medaļām,

nosaukumu.

tautu

—

Krūmiņš,

ar sa-

Savie-

Otomārs

Sudmalis,

Gruzdiņš,

varo-

dēli

Padomju

vidū

pa-

aug-

apbalvoti

Latvijas

iz-

pienā-

ieguldījumu kopīgajā

karavīru

tūkstoši

un

visaugstāko

nības

latviešu savu

partija bija

internacionālo

un

uzvaru.

latviešu

Apmēram

PSRS

ņēma

devusi

un

tautu

(boļševiku)

nacionālo

savu

Jānis

Oš-

Rein-

Jānis

Fogelis,

Pāvels

Pūriņš,

Latvijas

(boļševiku)

Komunistiskā

partija cīņā

par

tautas

saimniecības atjaunošanu sociālistiskās

un

uzcelšanu

sabiedrības

republikā (1945.—1953. g.)

Lielā veica

Tēvijas kara beigu posmā LK(b)P

milzīgu

Padomju

no

darbu,

darbaļaudis,

kas

zemes,

republi-

mobilizējot

lai

ienaidnieku

padzītu

tādējādi

tuvinot tā ga-

līgo sagrāvi. Karš

un

dējumus. ciskās

okupācija

Okupanti

ražošanas

dzināja

zekne

1943. misāru

uzspri-

lielākos

pieņemtais

lēmums

jaunošanai

no

rajonos»

vācu

kļuva

bija

fašistu

bas

padomju

un

rindas,

kultūras

jānostiprina

republikas

dzīves

neatat-

parti-

programmu.

iestāžu

partijas

jomās.

Ko-

sekas,

tautas saimniecī-

partijas

jāpastiprina

sabiedrības

69

izpostītās

no-

atbrīvota-

jālikvidē okupācijas

jāvada šana,

«Par

okupācijas par

Rē-

Centrālās

saimniecības

darbības

organizācijas

Vispirms

Tautas

VK(b)P

un

un

kilo-

mājas.

augustā PSRS

pasākumiem

jas

tūkstošiem

gulēja drupās. Bija

liekamiem

jos

tiltus

Jelgava, Daugavpils,

Padomes

Komitejas

jūras ostas,

daudzas zemnieku 21.

g.

rūpnie-

visus

Valmiera

dedzinātas

zau-

5790

sabojāja

dzelzceļa. un

Padomju

milzīgus

sagrāva

ēkas,

gandrīz

elektrostacijas, metru

nodarīja

tautas saimniecībai

Latvijas

atjauno-

organizācijas ietekme

visās

1945.

1.

g.

janvārī

vijas K(b)P tika

CX

VK(b)P šus

orgānus

Igaunijas

un

pilsētu organizācijas. Rīgā rajonu

partijas 1944.

Politbirojs

pagaidu

vijas

3

un

6

atjaunotas

republikas

gadā

Ar

birojus.

veikt

grūtības,

VK(b)P CX pilnveidoja

nāja

vairākas

propagandas

un

sektorus, veidota

arī

Ludzā

1944.

CX

K(b)P

partijas

grautās

seku

uzdevumiem

tika

brālīgo

un

piln-

Latvijas

partijas

or-

okupantu

sa-

atjaunošanā

pasākumi

darbu

partijas

VK(b)P

par

g. uz

vēl

norādījumi plēnuma

intensīvāku,

partijas

un

70

VK(b)P

CX

lēor-

īstenokā

arī

prasīja

nostiprināt

pastā-

organizācijas,

it

pagastos. Latvijas

lēmumi

K(b)P

ievadīja

aptverošāku

organizācijas

praktisko

tālākā

ienaidniekiem,

un

un

K(b)P CX novembra plēnuma vadlīniju

reformas

partijas

uzņēmumos

Pieņemtajā

republikas partijas

varas

jaunas

novembra

republikas

zemes

partijas politisko

vidū.

partijas celtniecībā,

CX

norādī-

organizācijas

darbā. VK(b)P CX 1944. gada

pārskatu

audzināšanā.

dibināt

un

atsū-

pieredzējušu komu-

bija VK(b)P CX

PSR

padomju

pret

republiku par-

lūguma VK(b)P

simtus

konkrēti

paredzēti

īpaši rūpniecības

sienu

fašistisko

CX

nozīme

politiskajā

idejiskajā

uzlabot

1944.

apsprieda

Latvijas PSR iedzīvotāju

ganizācijas

vošās

liela

noklausījās

šanā, cīņā masu

notika

augustā

saimniecības

CX

LK(b)P

Latvijas

par

novembrī

mumā

tika

struktūra.

likvidēšanā.

VK(b)P Pēc

Sevišķi

jumiem

darbu

26.

Plēnums

republiku vairākus

uz

nistu.

posma

un

—

no-

palīdzību Latvijas partijas organizācijai šajā

sniedza

tijas orgāni. tīja

Līdzīgi

vidējā

tautas

republikas

Lielu laikā

grupu.

uzdevumus vācu

okupācijas

kadru

aģitācijas nodaļā izveidoja

un

25.

paplaši-

aparātu

bet

aparāta

plēnums.

ganizācijas

un

g.

CX

lektoru

nodibināja

orgānu

operativitāti,

nodaļas,

jaunas

at-

svarīgus

partijas

nostiprināja Latvijas K(b)P

un

nodibināja daļā

lielāku

palī-

pārvarēt

vitāli

uzdevumus.

panāktu

Komiteja

organizācijai

partijas

perioda

Lai

īpaLat-

VK(b)P CX Latvijas

Centrālā

jaunošanas

struktūru.

organizācijas.

nodibināja

VK(b)P CX Lietuvas,

—

biroja starpniecību VK(b)P dzēja

13 Lat-

republikā jau darbojās

apriņķu

un

auglīgāku

darbību.

Latvijas

lēmumā noteikto

uzdevumu

mērķis

CX

pavēr-

darba

bija

celt

republikas partijas organizācijas vadošo plašināt Viens

darbaļaužu

tās

ietekmi

no

aktuālākajiem

lomu

un

uzde-

neatliekamajiem

un

aparāta komplektēšana

vumiem

bija padomju stiprināšana. Darbā padomju orgānos partijas antifašistiskās

partizānus, lauku

tijas

pirmām kārtām bijušos

sūtīja

nizācijas

darbaļaudis

Latvijas

jaunotu kās

K(b)P

K(b)P birojs

komjaunatnes

miem

teritorijas bas

daļā».

sagatavošanai

Pēc

Latvijas

lēmumu uzdevu-

un

Latvijas PSR

atbrīvotajā CX

daudz

uzmanī-

padomju, komjaunatnes un

viņu kvalifikācijas

teritorijas

fašistiskajiem okupantiem

no

galvenajiem

tijas darba uzdevumiem bija pabeigt partijas un

veidošanu

organizāciju

krātiskā

Līdz

praksē. tijas

centrālisma 1945.

Rīgas

sapulces.

rajonu

jās

ar

to

sastāvs

orgānu

nāja, tās

ne

tikai

uzņemot

papildināja

vīri

un

tīja

uz

arī

kvalificētie

Latviju

dēm

partorgiem

un un

nostiprinā-

tika

pabeigta

atjaunošana.

LK(b)P

rindas

palielijaunus biedrus, bet lielā mērā

komunisti

kadri, ko

—

demobilizētie kara-

brālīgās republikas

uzmanību

uz

veltīja partorgu

pagastiem, uzņēmumiem

sūtīja pieredzējušus komunistus,

volucionāro

un

sū-

palīdzības sniegšanai.

LK(b)P īpašu Par

un

un

sistēmas

gados pēc kara

Pirmajos

konferences

paplašinājās

republikas partijas orgānu

pārskata

pilsētu, apriņķu

organizāciju

partijas

demo-

celtniecības

republikas par-

notikušas

Pēc tam notika

vēlēto

partijas

bija

visās

no

par-

orgānu

realizēt

partijas

gada beigām

Līdz

kopsapulces.

pilnīgāk

principus

pirmorganizācijās

vēlēšanu

un

citu

un

celšanai.

atbrīvošanas

pilnīgas viens

at-

Latvijas

pieņēma

darbu

Latvijas K(b)P

veltīja partijas,

kadru

Ļeņina

organizāciju

okupācijas

vācu

no

lai

Komunistis-

organizācijas.

13. novembrī

1944. g.

un

Par-

arodbiedrī-

darbu,

veica

Latvijas

Savienības

Jaunatnes

«Par

šajā

paplašinātu

un

frontiniekus,

atsāka

laikā

no-

orga-

zemniekus.

darba

darbu

vadībā

organizāciju

bas.

un

dalībniekus

pagrīdes

jaunos

—

pa-

masās.

pagrīdes cīņu

un

Lielā

darbībai. un

iestā-

galvenokārt

Tēvijas

kara

re-

da-

lībniekus. Partorgi šajā laikā veidoja vienu no svarīgākajiem partijas aparāta posmiem. Saliedēdami un audzinādami labākos

no

bezpartejiskos aktīvistus,

tiem

71

sagatavodami

uzņemšanai partijā, viņi nodrošināja

jaunu jas

komjaunatnes Padomju

Latvijas

cijās

padomju

saimniecībās

un

vietnieka posteni Lai

lauku

botu

un

dību

darba

tību

zemniecības

CX

1949.

komitejas.

šīnu

partijas

lauku

un

stacijās,

gadā

republikā

CX

2 tūkst,

sektors

partijas

bija darbs

ar

dzīšana, izvietošana

MTS

1946.

skolu

gadā CX

K(b)P

kadrus

zācijām.

Partijas

darbinieki

cēla

semināros.

Lai

tīja

skolu,

tās

biedrisko

kadriem

1945.

partijas

un

zinātņu

un

partijas CX

VK(b)P nodaļu

un

Šī

no-

skolu.

uz

posma

kursos

citus

sū-

partijas

VK(b)P CX

1947.

un

vadošos

organizācija

Augstāko

akadēmiju.

skola

organi-

zemākā

dažādos

arī

sagatavotu partijas

neklātienes

skolu.

apriņķu

un

vidējā

Latvijas

partijas

divgadīgo Latvijas

par

partijas

pilsētu

aparāta

uz

to izrau-

—

gadā Rīgā

Republikānisko

kvalifikāciju

komunistus

darba

organizācijas

reorganizēja

republikas kadrus,

citām

laukiem vai-

audzināšana.

Republikānisko

gatavoja

uz

un

biedru.

vadošajiem un

Rīgas

darbā

partijas

organizēja viengadīgo

kol-

nodaļas.

politiskās no

VK(b)P CX norādījuma

Pēc

sāma-

638

komandēja

republikas

Svarīgs

gada

padomēs,

darbojās partijas VK(b)P CX norādījuma 1950.

Pēc

republikas pilsētām pastāvīgā rāk nekā

izveido-

padomju saimniecībās,

nodibināja

K(b)P

kur

partijas

1950.

iestādēs

rajonu

pirmorganizācijas. Latvijas

pagastos,

biedru,

gada beigās republikā bija

traktoru

un

attīs-

pārveidošanu,

partijas pagastu komitejas. pagastu komiteju vadībā ciemu

hozos

va-

nodrošinātu

tālāku

atjaunošanu,

236

kumā

uzla-

partijas

arī

sociālistisku

vairāk

un

kā

lēmumu izveidot

pieņēma

desmit

strādāja

sta-

direktora

darbu

tuvinātu

masām,

pakāpenisku

un

traktoru

un

nodibināja

pirmorganizāciju

konkrētāku,

lauksaimniecības

LK(b)P

mašīnu

parti-

VK(b)P

politiskajā darbā.

partijas

padarītu

strauju

un

grupu izveidošanu. Ar

atbalstu

tas

kandidātu

partijas pirmorganizāciju,

un

gada

Sa-

aprīlī

VK(b)P CX Orgbirojs noklausījās LK(b)P CX ziņojumu par kadru cijā.

VK(b)P

politiku Latvijas

CX

norādījumus

K(b)P CX birojā, bet numā.

Plēnuma

organizācijai

72

vēlāk

lēmums

rūpīgi

—

1947.

uzdeva

izraudzīt

partijas

organizā-

apsprieda

un

Latvijas

gada maija plē-

republikas laikus

partijas

apstiprināt

vadošos

virzīt

darbā

teja

vairākos

lēmumos

ietekmēšanas

un

CX

lēmuma

kļuva

viešu

170

Latvijas V.

I.

ap

veica

nāca

I.

CX

birojs

X-

klajā

V.

I.

ļoti

lai

izveidotu

LK(b)P

organizēja

vadošos

augstskolu

partijas

rajonu

pasniedzējus

1

Sk.:

Latvijas

apcerējumi,

73

un

ar

lektoru

sējumi. par-

Komiteja saga-

apriņķu

un

speciālus

se-

propagandistiem CX,

grupu

zinātniekus.

Komunistiskās

111 d. R.,

35

Centrālā

darbiniekus,

komiteju

pārtul-

propagandistu

darbā

No

tika

piešķīra

CX, pilsētu

ko-

par

valodā.

Rakstu

propagandistiem

Lekciju lasīšanā,

un

lēmumu

nozīmi

K(b)P

ar

lat-

bija

11. martā

g.

izdevuma

svarīgu

Latvijas

valodā

latviešu

Ļeņina

Marksa,

darbi

1947.

pieņēma 4.

izveidotās

tulkošanai

latviešu

izdošanu

filiinsti-

turpinātāju.

pievērsa

gadam

gadam pēc

sistēmu.

komitejas

apriņķu

1951.

institūta vēstures

darba

darbu

Ļeņina

Centrā-

nodibināja

Maskavā

gadā

milj. eksemplāru.

pasākumus,

tavošanas

iesaistīja

Latvijā

aizsāktā

uzmanību

V.

K(b)P

mācībām.

minārus.

1922.

par

Rakstu

1951.

Latvijas tijas

3

K(b)P

Ļeņina

un

VK(b)P

marksisma-ļeņinisma klasiķu

1948. līdz

koti

un

tirāžu

pējo

Pēc

Partijas

CX

komisijas

valodā. Līdz

izdoti

darba-

zinātniski

nepieciešamā

bāze.

Padomju

K(b)P

galveno

Engelsa

par marksis-

cīņā

Marksa-Engelsa-Ļeņina

Vēstures

Institūts F.

tika izveidota

Latvijas

tūtu, kas

pārejas

politiskās

nostiprināšanu

ideoloģijas

metodiskā

Komitejas

LKP

idejiski

metodes

un

partijas

1

Šajā nolūkā

—

visus

Komi-

jautāju-

noskaidrot

—

mēr-

un

Centrālā

republikas

ievirzi

līdzekļus

ļeņiniskās

ļaužu apziņā.

āli

izvirzīša-

ideoloģiskajiem

deva

izmantot

būtību,

VK(b)P

jaunatni,

un

kadru

VK(b)P

par

CX

darbam

organizāciju

teorētiskā

noteica

posmā

LK(b)P

tiski

sievietes

vietējo

un padomju aparātā. ideoloģiskā darba pamatvirzienus

pēckara

perioda

veltīta

iz-

uzticīgus

partijas

ķus

miem.

varai

padomju

no-

drošāk

ierosināja

zemniekus,

tika

uzmanība

Partijas

lās

amatos

darba

strādniekus,

nai

administrēšanu,

un

vadošajos

īpaša

nepieļaut kadru nepamatotu

darbiniekus,

mainīšanu

pilsētu, lektorus,

Komunis-

partijas

1981, 239.—261. lpp.

vēstures

tiem, kas patstāvīgi studēja marksisma-ļeņinisma teosniedza

riju,

tantu.

Ar

labākās

cijas celšanu, kontroli

teju

vairāk

palīdzību

jautājumiem

nodibinātais

kabineti

LK(b)P

Partijas

izglītības

nams.

partijas

komitejas

bija

iestādēs

uzņēmumos, skolu 7

tūkst,

komunistu

skolu

klausītāji

Plaši

bija

izglītības

forma

iemaņas

bija

kad

sociālismu,

notika

sevišķi

pāraudzināt

matsaturs

krātijas

pārākumu

kolhozu

iekārtas

tika

Svarīgu

aktīvai formai

sām

masu

uzskata,

sonības

saikņu

saliedēšanā ap

Lielu nozīmi saules

nostiprināšanā

sociālistiskās

īpašību

propagandai.

biedrība.

Komiteja laukos.

Republikas

Politisko

zināšanu

īpašas rūpes

veltīja

Galveno

lekciju vietu

sociālistisko

iekārtas

priekšrocībām.

ma-

ļeņiniskā

izveidošanā

lekciju un

Jau

paper-

Latvijas

1944.

birojs,

bet

gadā 1947.

zinātņu popularizēša-

Latvijas

lekcijas

pārveidošanu

Latvijas

Centrālā

K(b)P

propagandas

ieņēma

niecības

74

un

ar

apziņas veidošanā,

aktīvu

nas

draudzības

partiju.

lekciju

—

un

uzmanība

propagandēšanai.

sociāli

gadā

pā-

demo-

demokrātiju

darbaļaužu marksistiski

nodibināts

pa-

sistēmas

Vislielākā

K(b)P ierādīja tika

un

aģitācijas

padomju

tautu

idejas

slāņus

LK(b)P piešķīra politiskajai aģitā-

cijai kā un

un

sistēmu,

PSRS

uz

politiski

privātīpašniecisko

buržuāzisko

palīdzības

nozīmi

bija

sociālistiskās

priekšrocības.

ļeņiniskās

veltīta

marksisma-

kapitālisma

no

uzdevums

propagandas

kapitālistisko

savstarpējās

klau-

Tajās

studēt

sīkburžuāziskos

pār

Partijas

dziļi apgūt teoriju.

bija izskaidrot

pār

nekā Polit-

pamatus.

mācības.

sīkburžuāzisko,

rākumu

izglītības

vairāk

programmu.

svarīgs

Masveida

psiholoģiju.

partijas

marksisma-ļeņinisma

pāreja

iedzīvotāju

pārvarēt zemnieku

sākumam

republikas

zināšanu

patstāvīgi

ļeņinisma klasiķu darbus, Apstākļos,

gada

aptvēra

patstāvīgās

divgadīgu

ar

ieguva

sītāji

1946.

politisko

apguva

augstākā

1946.

bezpartejisko aktīvistu.

un

izplatītas

universitātes

kas

komi-

jo sevišķi

pilsētas komitejas

pagastos

un

darba

un

apriņķu

un

un

Rīgas

Līdz

konsul-

kvalifikā-

noorganizējušas

tīklu,

pulciņu

un

tūkstoš

pieredzes apkopošanu

nodarbojās partijas pilsētu

politiskās izglītības

gadā

nekā

propagandistu

par

organizēšanai par

un

K(b)P

lauksaim-

par

kolhozu

sekmīgi

iz-

mantoja

presi

veidojumu programmu listisku

izvērstais

sociālisma

darbaļaudīm

munistiskās

ietekmēja

republikas

tiešā

darbs

(boļševiku)

sabiedrības

un

komunistu

Latvijas

ideoloģiskais

un

šanu

īstenotu

veidotu

un

pār-

sociā-

apziņu.

Plaši kais

lai

radio,

un

organizatoris-

Vissavienības vadībā

partijas

Ko-

labvēlīgi

tautas

saimniecības

dzīves

sociālistisku

atjauno-

pārkārto-

šanu. Jau

1945.

pirmā

g. 6.

tika

Ķeguma

HES

atjaunotas republikas

tika

flagmanis

rūpniecības

—

nodota

ostas

jūras

Valsts

ekspluatācijā

turbīna.

1945.

gadā

Latvijas

un

elektrotehniskā

rūp-

VEF.

nīca

Komunistiskās

Republikas

miteja visnotaļ jas

novembrī

atjaunotās

rūpējās,

sociālistisko

Centrālā

partijas

lai attīstītu

industrializāciju, ko

bija

Ko-

Latvi-

Padomju

pārtraucis

karš.

Ar

vispusīgu

desmito kara kas

gadu

līmeni

sāka

gadu

struktūra

apstrāde

vijas PSR ziņā

no

partija

un

tālāku

ne

tikai

šanas kurā

ļeņinisko atjaunoja

robežas,

palika

rējie mērķi

kalpi

un

nekā

Reizē

apgādāšanu

50.

par

Lat-

rūpniecī-

gadu

izvirzīja ar

ķīmijas

un

palīdzību

pārvērtās

zemes

rūp-

metāl-

ieguva

elektrotehnikas

ra-

1940.

ar

Mainījās

nozīmi

uzdevumu

Latvijas agrāro 1940.

sākumā

rūpniecības

jaunu tehniku,

Komunistiskā

politiku.

re-

gadā

gada

noteiktās

zemes

zemes

zemes

gadā lieto-

reformu,

reformas

principi. Pirmām kārtām zemi Uz 1946.

partija

1944.—1945.

realizēja jaunu

1940.

bezzemnieki.

75

4,5 reizes.

republiku.

bet arī

spēkā un

Rūpnieciskās

industrializāciju.

Lauksaimniecībā

īstenoja

gadam bija 45%,

visas mūsu valsts

galveno

rekonstrukciju publikas

ar

1950.

procenti.

noteicošo

—

agrāras

attīstītu

kā

tempos.

gadā salīdzinājumā

mašīnbūve,

un

Tādējādi

nozares.

bas

vairāk

pieauga

55

—

1955.

apjoms

niecības

pirms-

apjomā. Republi-

straujos

1946. līdz

no

metālapstrādē

žošanas

ražošanas

attīstīties

četr-

jau

pārsniedza

produkcijas ikgadējais vidējais pieau-

republikā

gums

PSR

Latvijas krietni

pusē

rūpnieciskās

industrija

vispirms lielās krievu

un

palīdzību

otrajā

Rūpniecības

bet

tautu

brālīgo padomju

tautas

vispā-

saņēma

gada sākumu izveidoja

48 873

zemnieku

jaunas

nodeva 606 tūkst, hektāru bām.

495

un

20 897

piešķīra

1945.

saimniecības.

hektāru

trūcīgo

sniedza

lietošanā

zemnieku

90 tūkst,

saimniecī-

visas 50 MTS

gada beigās bija atjaunotas

MZIP, kas

To

Apmēram

zemes.

darba zemniekiem

jūtamu

palīdzību. sociālistiskās

Straujie republikas

sociālisma

tempi

teica

nepieciešamību likvidēt lauksaimniecības

cību

aizstāt

un

tisko

un

uzdevumi

laukos

šo

levērodama

nepieciešamību,

objektīvo

V.

ar

I.

Ļeņina

1946.

gada beigās

apriņķī,

kolhozu

kolektīvās

Partijas šo

gandēja

skaita

notika

1949.

31

478

—

tiesībām.

un

ko-

citur.

uzskatāmi

parādīja

un

tādējādi Lat-

palielināšanos Padomju vērīgi

politiski

pētīja

un

propa-

g.,

no

24.

tūkst,

uz

janvārim.

un

102

laiku

šo

komunistu,

lēmēja

ar

kongresam. Kongress

līdz 27.

kurā

Republikas

bija apvienoti

pārstāvēja

580

padomdevēja

ar

Komunistiskās

Latvijas

organizatoriski,

un

X

kārtējam,

organizāciju,

par

vien tādas

priekšrocības

organizācijas

gatavojās

partijas

Jelga-

Valkas

pieredzi.

Nostiprinājusies LK(b)P

republikā

«Nākotne»

Drīz

pieredze

saimniekošanas kolhozu

veicināja

radās arī

darba

sākumā

«Uzvara»

Daugavpils apriņķī.

saimniecības

Pirmo

gada

«Sēlija» Jēkabpils,

«Dzirkstele»

lektīvas

1947.

un

pirmie četri kolhozi:

noorganizējās

gātu

Komi-

kooperatīvo apvienošanos

pakāpenisku brīvprātīgu sabiedriskajās saimniecībās.

pāri

Latvijas

viņa norādījumiem par savrupo zemnieku sīk-

saimniecību

vijā.

sociālis-

Centrālā

partijas

(boļševiku) saskaņā

rīkojās

plānu,

vas

ar

no-

atpali-

lielražošanu.

Komunistiskās

teja

celtniecības

preču sīkražošanu

attīs-

rūpniecības

tības

(boļševiku)

delebalss-

parti-

jas Centrālās Komitejas pārskata referātā, kuru nolasīja

CX

pirmais

sekretārs

J.

Kalnbērziņš,

svērts, ka visi Latvijas PSR panākumi ļoti

lielu

bas

un

rātā tas

palīdzību

visām

tika

dziļi

analizēta

gados.

76

VK(b)P

CX, Padomju

brālīgajām republikām.

saimniecības

pēckara

no

un

un

vispusīgi

partijas

Latvijas

X

uz-

valdī-

Pārskata

refe-

raksturota tau-

organizācijas

K(b)P

bija

gūti, saņemot

kongress

attīstība noteica

tautas

republikas

saimniecības

tālākas

kultūras

un

attīstības pamatvirzienus.

Kongresa trālo nums

J.

ievēlēja

delegāti

CX

LK(b)P

par

K(b)P

Latvijas

Centrālās

LK(b)P

Komiteju.

sekretāru

pirmo

Cen-

Komitejas

plē-

ievēlēja

Kalnbērziņu. uzmanību

Sevišķu

saimniecības Līdz

miem.

tika

Kongresā pozitīvā zemnieku

vidū,

mašīnu

apgāde visas

iestāties

pārveidošanas

kooperācijai,

zīta

tās

no

jām, t.

zemnieku bas

pamatmasas

preču bības

sfēru

nieku

masas

1 .

tika vir-

augstāka-

formām.

kooperācijas

mašīnām

partija,

atsevišķu

ar

sabiedriskošanu; pārejai

uz

lauk-

lauksaimniecī-

pakāpe-

saimnieciskās

gatavoja

sociālistiskajām

to

attīstot

otrkārt,

vienlaikus

treškārt,

pirm-

vājināja

un

zemniekiem;

zemnieku

bija

nodrošinādama

un

kulakus

ekonomiku,

1948.

veidos

saimniecību.

palīdzību

izolēja

sīkražošanas

panāca

līdz

ražošanas

(boļševiku)

ar

trūcīgajiem

uz

sociālis-

nostiprinādama kooperatīvus:

ekonomiski

ietekmi

niski

un

to

rada

pārveidošanas

formām

zemnieku

kooperācijas

inventāru

kārt,

70%

Komunistiskā

Latvijas

saimniecības

paātrināšanai»

attīstība konsekventi

sabiedriskās

apmēram

arteļos,

svarīga loma bija lauksaimniecī-

kuras

gadā visos lauksaimniecības iesaistīti

darba aizvien

tehniku

lauksaimniecības

vienkāršākajām

līdz

i.,

darba

organizēšana,

sociālistiskās

laikā

sagatavošanas bas

kolhozu

lauksaimniecības

procesa

Lauksaimniecības

saimniecību.

zemnieku

staciju

ko-

bija

pieaugums

lauksaimniecības

republikas

iespējas

tiskās

pirmo

vidējo

un

traktoru

un

jaunāko

ar

«...

autoritātes

trūcīgo

tiekšanās

stiprāka jaunu

norādīts, ka to

jautāju-

republikā

zemnieku

12%

jeb

pieredze,

kongress veltīja lauk-

pārveidošanas

sanākšanai

kongresa

23 500

lektivizēts

X

partijas

sociālistiskās

darzem-

saimniecības

formām. lauksaimniecības

Latvijas uzskatāmi

jaunajos V. I.

parādās

tas,

vēsturiskajos

Ļeņina 1

izstrādātās

Latvijas

kooperācijas republikas

apstākļos

radoši

attīstībā

komunisti

prata

lietot

jaunās ekonomiskās politikas

KP CX Partijas

tijas arhīvs,

77

kā

101. f.,

vēstures

12. apr., 2.

institūta Par-

1., 253. lp.

principus, kuru galvenais mērķis

(NEP)

saikni

rināt

sektoru

sociālistisko ciešāku

pilsētu

starp

strādnieku

preču

un

šķiras

sīkražošanu,

darba

un

bija nostipsaimniecības

laukiem,

un

padarīt

zemniecības

sa-

vienību. 1949.

gads kļuva

lūzuma

par

sociālistiskajā

pārveidošanā.

masveidīga

ieguva

zemnieks

un

centrālā

—

jās sociālisma pusē. 90%

apvienojušies skaitā

vislielākais

1951. XI

116

tijas

7905

CX

rezultāts

ceturtā

ir

sekretārs

Latvijas

nai, viņu

Latvijas realizēt

kvalifikācijas K(b)P

veidošanās

organizatoriskā lektivizācijas žuāziski

posmā,

un

uzreiz

78

vēl

atpalika

un

pro-

un

CX

pilnīgi

Kolhozu

saistītas

ar

to, ka

kolhozu

nostiprināšanās tās

ko-

tempiem, bur-

izrādīja

niknu

pre-

sabotāžu.

pārejas

pūliņus

kolhozu

nevarēja

pieredzes,

no

pagrīde

bija

K(b)P

orgānu

re-

izvietoša-

iespējas.

un

saimnieciskā

gadā, kad

Latvijas

sastāva

un

konstatēja

tā

grūtības bija

sociālismu

saimniecisko

sociālā

pastiprināšanai

kongress

nacionālistiskā

uz

tās

iz-

Latvijas

celšanai.

izvēršot kaitniecību

1951.—1953. lisma

un

svarīgākais

veltīja

izraudzīšanai

saimniekošanas

periodā

tika

Kalnbērziņš,

plāna pirmstermiņa

priekšrocības

kolektīvās

testību,

XI

Taču

uzvaru.

visas

iekārtas trūka

kadru

arī

idejiskā rūdījuma

fesionālās

iekārtas

kā

J.

uzmanību

K(b)P rindu pieaugumam gulēšanai,

rezultātus.

darbības

K(b)P

piecgadu lielu

Kongress

pilde.

kandidātus.

pārskata referātā, ko

Komitejas

pirmais

ka

konstatēts,

un

kongresā

32045 par-

—

biedra

izpildes

plāna

Centrālās

LK(b)P

balsstiesībām

partijas

LK(b)P

balsstiesībām

lēmēja

K(b)P CX un revīpārskata referātus un rezumēja pirmā

piecgadu

nolasīja

decembrim, notika ar

un

spēks.

Latvijas

kongress apsprieda

pēckara

nostā-

pēdējais

—

sociālais

republikas komunistus

un

Vidējais

noteikti

Kolektivizācijas

šķira

ekspluatatoru delegāti

39 950

zijas komisijas

sētu.

kā

padomdevēja

ar

biedrus

kulaki

līdz 29.

472

delegāti

pārstāvēja XI

27.

no

g.,

kongress.

—

kļuva

gadā Latvijā kolhozos bija

zemnieku

tika likvidēti

procesā

vienlaidus raksturu.

figūra laukos 1950.

lauku

gadu Latvijas

Kolektivizācija

periods

ievirzījies orientēja uz

no

kapitā-

nobeiguma partijas

sociālistisko

un

ražo-

attiecību

šanas

sociālistiskās

un

bāzes

materiāli tehniskās

kongresa priekšvakarā, no 1952. g. septembrim, notika LK(b)P XII kongress.

līdz 22.

503

delegāti

lēmēja balsstiesībām

ar

balsstiesībām

padomdevēja

ar

7927

un

VK(b)P bas

partijas

K(b)P

Latvijas

piektās

Centrālās

Latvijas došos XIX

kongresu.

1952.

XIX

pirmoreiz gadā

5.

no

g.,

VK(b)P

12 komunistu.

arī

J.

otrais

plēnumā

Šā

ar

CX

pirmo

bija LK(b)P Lācis, I.

CX pirmais

—

sek-

PSR Ministru Pado-

Baltijas

un

1940.

delegācija

kara

Bagramjans,

V. Jeršovs

darbā

VK(b)P

K(b)P

Latvijas

V.

pavēlnieks

sekretārs

par

va-

VK(b)P

uz

partijas kongresa

Latvijas

Kalnbērziņš,

karaspēka

Kalnbērziņš.

oktobrim, Maskavā notika

14.

vidū

priekšsēdētājs

mes

J.

Kalnbērziņu.

līdz

To

projektu.

ievēlēja LK(b)P

delegātus

CX

1951.—1955.

referātu kon-

pārskata

atkalapvienošanās

pēc

bied-

direktīvas

teksta

sekretārs

arī

kongress.

piedalījās

retārs

J.

plānu

kongress

LK(b)P

ievēlēja

42 030

tautas saimniecī-

Statūtu

pirmais

kā

orgānus,

sekretāru

piecgades

XII

K(b)P

delegāts

partijas

apsprieda

par PSRS

Komitejas

CX

gresā nolasīja

121

kandidātus.

partijas

grozīto

un

LK(b)P

34 103

kongress

XII

kongresam

XIX

attīstības

gadam

biedra

un

pārstāvēja tajā

to skaitā

republikas komunistus, rus

lielražošanas

XIX

VK(b)P 20.

lauku

nostiprināšanu.

apgabala

LKP(b)P

CX

citi.

XIX atzina kongress Partijas vienprātīgi par pareizu Centrālās Komitejas politisko līniju un praktisko

uzdevumus

direktīvas

rināja tīstības XIX

noteica

darbību,

litikas

izdarīja

kongress

viku) bas

partiju

Komunistisko

Kongress

partiju

J.

Kalnbērziņu,

I.

Bagramjanu PSKP

XIX

Latvijā

79

par un

—

—

iekšpo-

un

apstip-

saimniecības

partijas

at-

gadam. Statūtos

Komunistisko

(boļše-

Padomju

Savienī-

par

PSKP.

vadošos

ievēlēja

partijas organizācijas

domju

grozījumus

VK(b)P

un

1951.—1955.

plānu

Vissavienības —

ārpolitikas

tautas

PSRS

par

piecgadu

piekto

pārdēvēja

un

partijas

jaunajā vēstures posmā

orgānus.

par PSKP

CX

No

locekli

Latvijas ievēlēja

PSKP CX locekļa kandidātiem

V.

kongresa notika

—

Lāci. rezultātu

lielā

apspriešana

pacilātībā.

Latvijas

Pa-

Ko-

munistiskā

centās

partija

aktivitātes

komunistu

nostiprināt

jauno kāpinājumu, radīt visās partijas

or-

augsta prasīguma, partejiskas principialitātes, biedriskas kritikas un paškritikas atmosfēru, ganizācijās

celt

vadošo

atbildību

kadru

partijas

par

politikas

īstenošanu. lielu

Partija

uzmanību

nās,

veltīja latviešu

kultūras

sociālistiskās

tautas jau-

celtniecībai.

Republikas

partijas organizācija sevišķi lielu nozīmi piešķīra tauattīstībai.

izglītības

tas

rūpējās Tika

skolu

par

veikts

liels

sagatavošanā. rudenī nieru kas

mācību

jas.

dibināt

tautas

mācību

kajās

1945.

izglītības

izglītības

iestādēs

nodaļās

un

1952./53.

organizācijas.

129 tādas

pio-

un

republi-

gadā

partijas organizāci-

orgānos 1050

strādāja

un pedagoģispartijas biedru

kandidātu.

un

LK(b)P

iestāžu

visu

darīja

darbu.

CX 1945.

skolu

CX

19.

g.

Latvijas

mācību

pārkārtošanas

noteikta

LK(b)P Padomes

Komisāru

lēmumā «Par

aprīļa

darba uzlabošanai

augst-

pasākumiem

PSR». Pēc LK(b)P

Latvijas PSR TKP priekšlikuma PSRS Tautas

un

Padome

Komisāru

lēmumu par bināšanu. sniedza

palīdzību

teoriju

CX

un

V.

un

gada novembrī apstiprināja

I.

to

partijas

un

savienību

radošo

paplašināšanā,

jaunošanu uz

1945.

nodi-

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas

LK(b)P

darba

stījās

augstskolu

Tautas

atjaunotu

speciālo

vidējo

programma tika

PSR

Latvijas

un

un

Republikas

nostiprināšanas

un

lai

nepieciešamo,

augstāko

pārkārtotu

un

to

tautas

partijas

gadā jau bija

Skolās,

komjaunatnes

par

atjaunošanu.

rajonu

un

sāka

nemitīgi

nostiprināšanu.

pedagoģisko kadru K(b)P CX birojs 1944. gada

lēmumu

pieņēma

pilsētu

bāzes

darbs kvalificētu

Latvijas

organizāciju

skolās

CX

Latvijas K(b)P

materiālās

vadīja

darbības

Ļeņina

VK(b)P

pilsētu

komitejas

organizēšanā

mākslas

uzlabošanu.

LK(b)P

izstrādāto kultūras

bagāto praktisko

un

iestāžu

atbal-

revolūcijas

pieredzi

tās

īs-

tenošanā. Tā

vienlaikus

publikā veidā,

notika to

ar

apziņā

privātīpašnieciskās

privātīpašums

80

sociālisma uzcelšanu

kardinālas

uz

un

pārmaiņas

rīcībā.

Pamazām

psiholoģijas ražošanas

pamatos

cilvēku tika

galvenais

līdzekļiem,

re-

dzīves

salauzts balsts

līdz

ar

—

to

sāka

izgaist

ieradumi. niski

un

izzust

sāka

dumi,

vecie

attīstījās

uzskats

Latvijā lismu

tik

PSR

un

Padomju

saņēma

morālo

par

zemes

posmā.

organisku

tīgu

visas

bija kļuvusi

visu

galveno

par —

vienīgo

viens un

celtniecības

pārejas

gades (1951.—1955.

perioda g.)

zemes

sociālistiskā

organizatoriski

ar

Tas

pamatvilcienos

Padomju

Saimniecības

sociālisma

Līdz

tautām.

uzdevumus atrisināt

līmeni

ekonovisām

no

dau-

ļāva

daudz īsākā sasnie-

bija

tautas

saim-

attīstībā, tās ekonomika bija kļuvusī

munistiskā partija

izaugusi

pasau-

politisko,

palīdzību

un

brālīgajām

Republika

nozaru

stāvdaļu. došās

ļeņiniskais

vispusīgu

atbalstu

gusi Vissavienības niecības

Marksistiski

aizsprie-

palīdzības

periods no kapitālisma uz sociāilgstošs kā vecākajās republikās, jo

ļoti sarežģītus

laika

reliģiskie

un

savstarpējās

un

pakāpe-

pārejas

Latvijas

dzus

procesā

par valdošo uzskatu.

kļuva

nebija

misko

nacionālie

gars.

jaunie priekšstati

celtniecības

biedriskuma,

kolektīvisma

les

veidoties

un

Sociālisma

periods

pusīga attīstība jau

uz

no

sa-

val-

Latvijas Ko-

pulkiem

—

bija

idejiski, iegūdama bagāpieredzi. nobeigumu

vidū

jās jauns vēsturisks

sistēmu.

PSKP

no

ekonomikas sistēma

—

savas

piektās

Padomju Latvijā

pieciestā-

sociālisma tālāka vis-

—

sociālistiskās

bāzes.

Latvijas

partija

Komunistiskā sociālistiskās

sabiedrības

nostiprināšanās periodā

attīstības

un

republikā (1954.—1961. g.)

ka

Panākusi, celta

republikā pamatos sabiedrība,

sociālistiskā

munistiskā

lismu.

nostiprināt

—

Latvijas

nizācija,

visai

jaunu

attīstīt

sociā-

partijas

orga-

sastāvdaļa,

partijai

risivei-

valstij

un

uzdevumus. loma

Svarīga noteikšanā notika

risināt

PSKP

uz-

Ko-

Latvijas

un

republikas

būdama

nāja vienotos, camos

sāka

partija

uzdevumu

tika

1954.

g.,

darbā

Kongresa

jaunā

bija LKP

piedalījās

lēmēja balsstiesībām

februārim.

11.

551

delegāts

delegāti

86

un

Tas

kongresam.

līdz

9.

no

uzdevumu

posma

XIII

ar

ar

pa-

domdevēja balsstiesībām. Delegāti pārstāvēja

39 433

tijas biedra Kongress tiskās

un

stīdamies

3580

un

rezumēja republikas

partijas

kongresa

biedrus

partijas

uz

darbu

LK(b))P

kongresa.

XII XIX

partijas

Komunis-

PSKP

pēc

gada septembra

lēmumiem,

LKP

XIII

republikas

partijas

mus

CX

turpmākajam

publikas

kongress

komunistu,

posmam.

visu

tās

galveno uzdevumu kongress par

82

piektās

piecgades

plāna

un

plēnuma

izstrādāja

organizācijas laika

XIX Bal-

kongresa

1953.

PSKP

par-

kandidātus.

uzdevuPar

re-

darbaļaužu

izvirzīja

cīņu

sekmīgu

iz-

pildi,

sevišķi

akcentēja

vadības

partijas

līmeņa

cel-

šanu lauksaimniecībā.

Kongress

ievēlēja

Par

miteju.

tika ievēlēts J. Liela

loma

Komitejas

Ko-

sekretāru

pirmo

Kalnbērziņš. kā

Latvijas PSR, tāpat

industriālās

mes,

Centrālo

KP

Latvijas

Centrālās

ražošanas

visas

attīstībā

mūsu

ze-

pilnveido-

un

bija lēmumiem, ko pieņēma PSKP CX 1955. paātrināt zigada jūlija plēnums. Partijas kursu

šanā

—

nātnes bas

tehnikas

un

nozarēs

progresu

pacilātību

ar

—

visās

saimniecī-

tautas

atbalstīja

republikas

partijas organizācija. Jaunas

tehnikas

tehnoloģijas

un

šanā, iekārtu modernizācija, būtiska sība

uzlabošana, tas

—

kādi

mus,

viss

cība

piektās

1955.

g.

1.

PSR

novembrim.

noteikti

bija

Republikas

uzdevumus

piecgades

sacen-

uzdevu-

izpildīt

rūpniecībai

direktīvās.

kongresa

ražo-

organizācijas

sociālistiskā

sekmīgi

palīdzēja

Latvijas

XIX

PSKP

izvērstā

plaši

ieviešana

ražošanas

rūpnielīdz

izpildīja

Salīdzinājumā

1950.

ar

gadu

rūpniecības produkcijas apjoms piecgadē palielinājās vairāk

nekā

izlaide

smagās

rāk

nekā

par

90

divas

Elektroenerģiju saražoja kārtas

nāmas

energojaudu

jas

lielāko

pilsētu

saimniecības

par

nodošana

90%

un

to

lai

vairāk.

to

Partijas

rūpnīcu un

PSRS

lēmums cības

«Par

krētu,

Tajā

83

1955.

gadā

izvirzītie

PSR

Latvijas

lauk-

PSKP

CX

pieņemtais

lauksaimnie-

republikas

pasākumi

darbības programmu

uzdevumu

elektroin-

jauna apliecināja

izstrādātu

Lauksaimniecības izvirzīto

no

Padomes

jau-

uzņēmumus.

rūpes par Latvijas

kāpināšanas

detalizēti

partijas

citus

pasākumiem Latvijas PSR

kāpināšanai».

saimniecības

uzcēla 73

dīzeļu rūpnīcu,

Daugavpils

daudzus

valdības

Ministru

Rīgas

—

rūpnīcu,

un

saimniecības attīstību un

zi-

Latvitautas

rajonu

apkārtējo

skaitā

mašīnbūves

Jelgavas

radīt

normālu attīstību.

uzņēmumus,

strumentu

Rīgas TEC

Jāva

nodrošinātu

Piektajā piecgadē Padomju Latvijā nus

vai-

reizes.

2,7

—

ekspluatācijā

rezerves,

produkcijas

palielinājās

nozarēs

mašīnbūvē

reizes,

pirmās

Turklāt

procentiem.

rūpniecības

kļuva

par

laukkon-

Komunistiskās

turpmākajiem gadiem.

darbinieku mobilizēšanā risināšanai

un

labākās

partijas

pieredzes

apmaiņai

kā

ražo-

pirmrindnieku apspriedēm. Latvijas PSR lauk-

šanas

saimniecības PSKP

CX

1955.

Rīgā

uzsākta

PSKP

lēmuma.

daudzi

CX

volgas

rajoniem,

zemju

apgūšanā. PSR

rāk nekā

ar

saucība tautu

Neskarto

visai

pasaulei

morālās

īpašības,

laikmeta

sasniegumu.

sociālisma

sākuma ka

panāca,

formas

dības

visu

un

kļuva

tā

Neskartajās cilvēku at-

nostiprināšanas

stipri

un

uzlabotas

nostiprinājās

Latvijā

ciālisma

materiāli

listiskās

ražošanas attiecības.

tehniskā

cildenās

sociālistiskā

attīstības

pe-

partija vadīša-

ekonomikas

brālīgo republiku

lielā

vēlreiz

Komunistiskā

metodes. Ar PSKP

Padomju

un

cilvēku dižu

no

četrām

apgūšana

par

stadijā Latvijas

tika un

zemju

padomju

no

vai-

vecainēs

partijas aicinājumam, pašaizliedzība

apliecināja

rioda

gadā

kadrus

milzīgu spēku izpaudās padomju

draudzība.

Jau

Kazahijas

saimniecībām.

padomju

Pie-

aizbrauca

zemes

strādnieku

un

neskarto

1955.

un

iz-

jaunietes

piedalītos

1954.

komjauniešu.

sakomplektēja

graudkopības zemēs

personiski neskartās

apgūt

komjauniešu

un

Kazahijas, Sibīrijas

uz

en-

tika

kas

februāra—marta

gada

Maskavas

jaunieši

Pavisam

tūkstoš

viņiem

1954.

Latvijas lai

darbinieku

zemju apgūšana,

Sekodami

teica vēlēšanos doties

Latvijas

notika

kas

apspriede,

lauksaimniecības

neskarto

vairoja

iniciatīvai,

pēc

bija

Baltijas republiku

gadā.

pēc

plēnuma

nozīmīga

sasauktā

darbinieku

Padomju Latvijas tuziasmu

uzlabošanā

vadības

ierosinājuma

lauksaimniecības

nas

starp-

lauksaimnieciskās

republiku

arī

Vissavienības,

bija

nozīme

svarīga

republiku,

CX, Padomju val-

pastāvīgu palīdzību paplašinājās

un

bāze, pilnveidojās

so-

sociā-

Svarīgs

republikas partijas organizācijas posms gatavojoties PSKP XX kongresam, bija LKP

dzīvē, XIV

kongress, kas

vārim.

legāti

ar

XIV

1956. g.,

domdevēja

balsstiesībām.

komunistus

partijas

biedra

no

kongresā

lēmēja balsstiesībām

republikas 4507

notika

Latvijas KP

—

un

Viņi 44 041

kandidātus.

17. līdz

piedalījās 87

19.

delegāti

pārstāvēja partijas

Kongress

jan-

575 ar

depa-

48 548

biedru

un

noklausī-

jās Latvijas KP centrālo orgānu pārskatus, apsprieda un

vienprātīgi

84

atbalstīja

PSKP

XX

kongresa

direk-

projektu

tīvu bas

sesto

kongress

ievēlēja

revīzijas

komisiju KP

Latvijas

XX

PSKP 25.

CX

Centrālās

«Direktīvas

ņēma

sesto

Kongresā

zultātus

kustības

XX

PSKP

jumus.

partijas iekšējās nizatoriskā Uz

dzīves

partijas celtniecības XX

PSKP

PSKP

CX

kultūras

ievēlēja

1957.

A.

aktivitāti.

un

veltīja

partijas

centrālos

partijas

organizācijas

Gorbatovu

J.

un

Kalnbērziņu

darbaļaužu

izpildei, Latvijas

audzināšanas

visu

saimniecisko

Republikas

CX

biroja

komitejās

un

apsprieda

saistību

vijas

KP

miteju

CX

vadošo

85

or-

par

V.

Lāci. Latvi-

par PSKP

partijas

darbu,

izpildes

sasauca

lai

gaitu,

un

semināru,

iz-

gada un

kurā

rajonu

regulāri

pirmrindas

1956.

darba

plaši

KP CX plē-

pilsētu

partijas pilsētu

darbinieku

attīstītu

darbinieku

pirmorganizācijās

jautājumus.

sestās

masas

KP veica lielu

partijas organizācija

sēdēs,

partijas

dzes propagandas

da-

par PSKP

un

mantoja sociālistisko sacensību. Latvijas numos,

orga-

kandidātu.

plašas

uzdevumu

organizatorisko

jautā-

uzmanību

gada jūnija plēnums ievēlēja

Mobilizēdama

komunistu

celtniecības

ievēlēja J. Kalnbērziņu,

Prezidija locekļa

piecgades

revolū-

partijas,

tālākai uzlabošanai.

partijas

jas KP CX pirmo sekretāru CX

lielu

jautājumiem,

kandidātiem

locekļa

problēmas,

prakses pamata kongress

republikas

CX locekli

PSKP

CX

kongress

No

gānus.

starptautisko partijas darba re-

Statūtus.

PSKP

ļēji grozīja

at-

gadam».

aplūkoja pasaules

kongress

re-

pie-

PSRS

ideoloģiskā darba

un

rezultātus,

1956.—1960.

rezumēja

un

no-

Komitejas

tautas saimniecības

kardinālās

saimnieciskās

valsts,

līdz

komisijas pārskata

piecgades

pēc XIX kongresa,

cionārās

Centrālās

plānu

stāvokli,

14.

organizācijas

delegātu. Kongress

izanalizēja

vispusīgi

iekšpolitisko

un

13

PSRS

par

Komite-

g.,'no

1956.

revīzijas

piecgadu

delegātus.

Centrālās

partijas

PSKP

piektās

rezumēja

tīstības

par

Latvijas

piedalījās

Komiteju,

kongresa

J. Kalnbērziņu.

notika

apsprieda

un

PSKP

ferātus,

plēnumā

No

darbā

klausījās

XX

ievēlēja

gadam. XIV

Centrālo

KP

PSKP

kongress

februārim.

kongresa

un

Latvijas un

attīstī-

saimniecības

1956.—1960.

plānu

sekretāru

jas pirmo

tautas

PSRS

par

piecgadu

piere-

martā Lat-

rajonu

ko-

apsprieda

sistemātiski

pasākumus, kā

kadru

celt

ekonomiskās

izglītības līmeni. Saskaņā

PSKP

ar

lēmumu

numa

rajonā

veida

Pildīdama 1955.

Tautas

nizācijai

XX

kongresa

Par-

pado-

lielu

lēmumiem

CX

PSKP

un

lēmumus, republikas

uzmanību

ražošanas

automatizācijai.

un

padomi.

saimniecības

palīdzību.

progresam,

kongresa

plē-

administratīvajā

saimniecības

gada jūlija plēnuma

tehnikas

februāra

gada

Tautas

partijas

tijas organizācija

sāka

1957.

ekonomiski

sniedza

nodibināja

tijas organizācija mei visāda

CX

Latvijas

XX

PSKP

ar

un

meha-

kompleksajai

Saskaņā

par-

zinātnes

veltīja

republikas partijas organizācija

pastiprināti rūpēties

celtniecības

par

industria-

lizāciju. XX

PSKP slābstošu

kongress

šanas darbu. LKP

saimniecību un

to

1956.

«Par

partijas

neat-

ar

kāpinā-

gada jūnija plēnums apMTS

kolhozu,

pirmorganizāciju

padomju

un

nostiprināšanu

uzlabošanu». Saskaņā ar plēnuma lēsvarīgākajiem lauksaimnieciskās ražošanas

darba

mumu

uz

iecirkņiem

risko

tūkstošiem

nosūtīja LKP

jauniešu.

pastiprināja

komunistu

politisko

kom-

un

organizato-

un

darbu laukos.

Republikas piecgades lēmumu XV

CX

jautājumu

sprieda

uzdevumu

izvirzīja

enerģiju turpināt lauksaimniecības

partijas

pirmajos izpildes kas

kongress,

vārim.

LKP

gāti

lēmēja

ar

gados,

vispusīgi

notika

1958.

balsstiesībām

devēja balsstiesībām, kas komunistus

tijas

biedra

Centrālās

sestās

tejām

spēku

visu

iecirkņu

stiprināšanai, pareizai

86

delegāts

divu

partijas to

darba

Latvijas

līmeni,

KP

rezumēja izpildes

partijas komikultūras

un

galveno

pirmorganizāciju

izvietošanai

5138 par-

uzdevumu

uzdeva

satura

republi-

nolasīja CX pir-

saimnieciskās

vadības

un

jandele-

padom-

ar

Kongress

gadu

LKP

25.

659

57 305

par

kongresā

Kalnbērziņš.

J.

paaugstināt

pievērst

91

Pārskatu

darbu

līdz

piedalījās

pārstāvēja

republikā. Kongress

celtniecības nību

kandidātus).

piecgades pirmo

rezultātus

un

23.

(52 167 partijas biedrus

Komitejas

sekretārs

mais

viņi

kongresa

izanalizēja no

g.,

darbā

kongresa

XV

XX

PSKP

gaitu

sestās

darbību

organizācijas

uzlabošanai,

svarīgākajos

uzma-

tālākai

no-

partijas

ražošanas

iecirkņos. Latvijas Komunistiskās partijas kongress atbalstīja PSKP Centrālās Komitejas pasākumus ār-

politikā

iekšpolitikā,

un

saliedētības

rindu

partijas

vienotības

un

nostiprināšanā.

Kongress

ievēlēja

jaunā sastāvā

un

Centrālo

KP

Latvijas

KP revīzijas

Latvijas

Latvijas KP CX pirmo sekretāru

Komiteju Par

komisiju.

ievēlēja

J.

Kalnbēr-

ziņu. īstenodami komunisti kas

noteiktos

gresā nas

uzdevumus,

Partija tīstības

valdība

pamata

vajadzības,

PSR

strādnieku līdz

lomas

gadam vienu

uz

kolhoznieku kolhoznieka

gadam

1953.

līdz

auga

iedzīvotāju papildienākumi

patēriņa

gada

fondiem.

jūlijā

uzlaboja tami

1958.

uz

pieņemtais

darbaļaužu

1,6

skolās,

kursos

1958./59.

cilvēku.

Laikā

Padomes valsts

par

tehnikumos,

ar

no

bet

par

mācību 1945. līdz

gadā 1958.

vietējo budžetu

nekā 70 skolas ēkas

pieauga skaits.

vakarskolu

Paplašinājās

87

Pie-

1956.

pensijām

pensijām.

Lieli

augstskolās

Jū-

panākumi

tūkst,

gadam par 106 skolas

48 tūkst,

līdzekļiem

augstskolu

skolu

dažādos

434

centrali-

12 tūkst, skolēnu. un

profesio-

un

mācījās

zētajiem līdzekļiem bija uzceltas skolēnu,

reizes.

vispārizglītojošajās skolās,

nālajās

no

sabiedriskajiem

no

nodrošināšanu

alga

strādājošo

ienākopējais ģimeni) laikā no

Augstākās

likums

Latvijas

aizsardzībā.

bija gūti veselības Latvijas

cil-

vienu

palielinājās dzīvokļu celtniecība. PSR

at-

padomju darba

palielinājās

PSRS

pasā-

vispusīgas

labklājību. reālā

vidēji

reizes,

1,5

(vidēji

svarīgus

augošās

tautas

padomju

palielināšanai.

vairākus

kalpotāju

un

1958.

palielinājās kums

celtu

komiteju

un

ražošanas

apmierinātu

vēku

1951.

veica

sociālistiskās

uz

kāpināša-

rajonu

kolhozu

kon-

XV

organizācija

partijas

partijas

pēc

orga-

ķīmiska-

KP

tālākas

lauku

pirmorganizāciju

un

kumus, lai

veltīt

Latvijas

partijas

posmā

partijas

uzmanību sāka

republikas

uzlabošanai,

saimniecību

Laika

republikas

lauksaimniecības

īpašu vērību pievērsa darba

attīstību.

Risinādama

rūpniecībai.

Latvijas ekonomi-

republikas

par

kongresa

arvien lielāku

nizācija jai

XV

KP

lēmumus,

kongresa

rūpējās

tālāku

kultūras

un

Latvijas

XV

sava

nemitīgi

—

Republikā

neklātienes

internātu

tīkls.

vairāk arvien

nodaļu

Paātrinā-

tos

linājās

skaits 14

no

tūkst.

Padomju Latvijas

tūkst.

zinātne. Laikā

dam

18,3 Pa-

attīstījās

1954. līdz

no

skaits

iestāžu

zinātnisko

gadā līdz

Tālāk

gadā.

tīkls.

augstskolās palie-

mācību

1953./54.

mācību

1958./59.

domju Latvijas

no

bērnu iestāžu

tempos attīstījās ārpusskolas

Studentu

republikā

1959.

ga-

palielinājās

67 līdz 78 iestādēm.

Latvijas lielu

to

bai,

veica

ievirzei. lai

pasākumus, 1954.

republikā. gadā

1977

literatūras

veltīja

idejiskajai

—

partijas Centrālā Komiteja

Komunistiskās

uzmanību

tika

izdotas

kuru

grāmatas,

Komiteja

izdevniecību

paplašinātu

gadā

attīstī-

mākslas

un

Centrālā

LKP

darbu

bet

1433,

1959.

palielinājās

metiens

no

10,01 milj. līdz

12,8 milj. eksemplāru. Piecdesmitajos

gados

darbojās

Latvijā

kinomāksla.

LKP

nības

«Par

1083 klubi

attīstījās

gada novembrī darbu».

kultūras

ap-

savie-

mākslinieku

Padomju

un

Tālāk

teātru. 1958.

pirmorganizācijas

partijas

Latvijā bija

birojs

CX

sprieda jautājumu

11

1959.

gadā

1913

masu

nami,

bibliotēkas

vairāk nekā 10 milj. eksemplāru lielu ar grāmatu fondu. 1955. gada decembrī Maskavā notika literatūras

Latvijas PSR skatāmi bas

mākslas

kas

radošo

lisma

mākslas

līmeņa ievērojamo

uz-

pašdarbī-

un

izaugsmi

darba

organizāciju

12.

republi-

un

sociā-

uzplaukumu

janvārī notika LKP Ārkārtējais,

13.

un

balsstiesībām kuri

tiesībām,

76

un

referātu

LKP

saimniecības dam»

un

vumiem.

Padomju

tiņgades plāna

vijas komunisti,

zācijas

XVI

88

13

Prezidija

noteica,

J. Kaln-

«PSRS

tautas

1959. —1965.

organizācijas gaidāmā

kādu

izpildē apņēmušies visi

CX

XXI

rezultātus

ieguldījumu dot

ga-

uzde-

PSKP

apspriešanas

plašas

un

Padomju

sepLat-

darbaļaudis.

kongress

ievēlēja

Kon-

projektu

rezumēja

materiālu

Latvijā

balss-

kontrolskaitļi partijas

republikas Kongress

kongresa

LKP

par

lēmēja

komunistus.

CX pirmā sekretāra

tēžu

attīstības

ar

padomdevēja

apsprieda PSKP

un

locekļa kandidāta,

ar

61414

pārstāvēja

noklausījās

bērziņa

delegāti

delegāti

538

kongress. Tajā piedalījās

gress

dekāde, kas

profesionālās

apstākjos.

1959. g. XVI

un

latviešu

parādīja

no

republikas

PSKP

XXI

partijas organi-

kongresa

delegātus;

12

vēja

lēmēja balsstiesībām

ar

—

Savienības

Padomju

notika

kongress

1959.

XXI

PSKP

ārim.

turiskos

1

—

Komunistiskās 27.

no

g.,

padomde-

ar

noteica

XXI

partijas

līdz 5. febru-

janvāra

kongress rezumēja

sasniegumus,

sociālisma

partijas

vēs-

tautas

un

uz-

septiņgadē, izskatīja PSKP organizatoriskā

devumus un

un

balsstiesībām.

darba, kā

ideoloģiskā

arī

darbības

starptautiskās

jautājumus. Vispusīgi

izskatījis

tālākās

kultūras

kongress tīstības

padomju

sociālisma

kongress

tautas

tautas

PSKP

ka

paveiktā milzīgā

at-

gadam.

vēsturiskos

uzsvēra,

un

XXI

saimniecības

1959.—1965.

kontrolskaitļus

XXI

ekonomikas

zemes

uzdevumus,

PSRS

apstiprināja

Raksturojot PSKP

mūsu

augšupejas

šie

sasniegumus, sasniegumi

ir

radošā darba likum-

sakarīgs rezultāts. Padomju galīgi

Latvija

nostājās

padomju republiku vairākums. runā

XXI

PSKP

republika, tautu

kongresā

«pateicoties

draudzībai iet

palīdzībai,

kopsolī

ar

20

gadus

Un

tomēr, kā

uzsvēra

J.

vēlāk

republiku

visām

ceļa nekā

to savā

Kalnbērziņš, padomju

nesatricināmajai

padomju

un

attīstības

sociālistiskās

uz

negrozāmi

un

brālīgajai

savienotajām republi-

kām ...»'.

Radikālie sociāli

pārveidojumi

šķiriskajā

politiskās

sistēmas

mokrātisko

principu

tautas

varas

bāzes

notika

dācija,

nodrošināja

tālāku

latviešu

Kalnbērziņš

Cīņa,

sociālistiskās

kultūras

J.

Runa

1959, 31. janv.

tās

de-

padziļināšanu, Uz sociālisma

nācijas

revolūcijas

PSKP

un

sociālisma

attīstīšanu,

paplašināšanu,

nostiprināšanu republikā.

sociālistiskās

1

ekonomikā

Latvijas

struktūrā

XXI

konsoli-

īstenošana.

kongresā.

—

komunisti

Latvijas cīņā

par sociālisma

attīstīta

uzcelšanu

sabiedrības

Komunistiskā

Latvijas

partija

viens

—

no

PSKP

XX

gadsimta sešdesmito gadu sākumu,

kaujas

pulkiem

ganizatoriski izaugusi PSKP

ļeņinisko

sekmīgi nisma

risināt

(1959. —1965.

šupejas

XXI

kongresa

Tika

iedzīvotāju

kultūras

un

veikti

tehnikas

un

nozīmīgi

lās

politikas

toriskā

pilsētu biroju

pievērsa

konsekventai

XIX

LKP

komiteju

re-

pilnveidošaLKP XVII,

CX, partijas

plēnumos

aktīva

partijas

un

nacionā-

īstenošanai

darba

kongresā,

rajonu

un

sēdēs,

pareizai

partijas organiza-

visa

jautājumi tika risināti

un

pasākumi

sagatavošanai

ideoloģiskā

un

nai. Šie

mate-

veicināša-

partijas ļeņiniskās

publikas apstākļos,

XVIII

to

izvietošanai,

audzināšanai,

iz-

līmeņa kā-

progresa

nai. Lielu uzmanību LKP

kadru

sekmīgai

ekonomikas tālākas aug-

nodrošināšanai,

zinātnes

LKP

un

septiņgades

uzdevumu

labklājības

pināšanai.

komu-

mobilizē-

LKP

darbaļaudis g.)

pildei, republikas riālās

atbildīgus

lēmumus,

republikas

ja

ap

uzdevumus.

PSKP

kongresa

saliedējusies

Komiteju, gatava

jaunus

celtniecības

īstenojot XVI

Centrālo

or-

nostiprinājusies,

un

cieši

idejiski norūdījusies,

sagaidīja

—

un

sanāksmēs,

partijas pirmorganizācijās. 1960. tika

g.,

LKP

16.

no

XVII

lījās 482 delegāti un

kas

90

65

—

ar

pārstāvēja

līdz

17.

kongress. ar

lēmēja

padomdevēja 65 947

februārim,

Tā

darbā

no-

pieda-

balsstiesībām

balsstiesībām,

republikas

komunis-

tus.

Pārskata

LKP

referātu

revīzijas

vadošos

cekļi

A.

sekretārs

pirmais

kongresā

Pelše.

komisijas

nolasīja

pārskatu

LKP

CX

apsprieda

Kongress

ari

LKP

ievēlēja

un

orgānus. LKP CX sastāvā tika ievēlēti 93 lo40

un

Kongress

ka

konstatēja,

LKP

I

CX

republikas

pūliņu rezultātā,

pašaizliedzīgo listisko

kandidātu.

locekļa

plēnumā

pirmo sekretāru ievēlēja A. Pelši.

par LKP

darba

komunistiskā

sacensību,

darbaļaužu

izvēršot

plaši

sociā-

kustību,

par-

tijas vadībā tika nodrošināta septiņgades pirmā gada plāna

sekmīga 1959.

joms

sniedzot

pirmo

Rūpnieciskās

jiem.

Balstoties

tējot

esošās

gadu

gūtajiem panākumiem

uz

reāls

dos

bija

uzdevums.

pārvērtusies

kad

XVII

notika

saucoties

gāja

uz

uz

par

vairāk

iesniegti

kļuva

demārs

Bušs,

uzņēmumos

Lauksaimniecībā

ciatoru

valstij

cūku 1960.

nobarošanai

gadā

iegūtās produkcijas Bārtuļa bet

metodes

1961.

Antons

gadā

4015

lietojot

91

cūku,

kļuva

grupās

—

580

mehānisko

cūkkopju. govju

daudzi par

samazinot

447

gadā pēc cūkkopji, Felicija

Slaucēja

turēšanu bez

slaukšanu.

ini-

nodeva

un

ievērojami

republikā strādāja jau

Otīlija

un

pašizmaksu. Tajā pašā

Cuplinskiene ierosināja nas,

Dāvida,

Bārtulis

lielās

un

robe-

novatori kā Vol-

Barinova

Žagata, Emīlija Šiliņa, Tatjana citi.

bija

gadā

republikas

aiz

Irma

Luriņš,

Jāzeps

pār-

darba

racionalizatoru

tūkst, Tālu

to

at-

pletās pla-

1959.

tādi ražošanas

pazīstami

darba

darītāju,

panāca

un

progresu.

43

kus-

darba

aicinājumu,

Gaganovas

priekšlikumu.

izgudrotāju žām

nekā

dar-

republikas

komunistiskā

republikas

bāzi.

partijas

piešķirts komunistiskā

tehnikas

ga-

visat-

ražošanas

spēcīgu

brigādēm

atpalikušām

cīņa

varas

ekonomiski

pāri par 50 darba

Valentīnas

uzlabošanu. Visas šumā

tika

brigādēm

nosaukums;

brigādes

taču

bija grūts,

Latvijas Komunistiskās

bija iesaistījušies

300

tībā;

ar

no

novēr-

uzdevumu

padomju

vairāk nekā 30 tūkst,

kongress,

baļaužu

vienu

par

tīstītākajām republikām Laikā,

Tas

Latvija

rādītā-

un

izvirzīja

kongress

rezerves,

izpildīt septiņgadi piecos gados. pilnīgi

darbaļaudis

labiem

ar

pār-

gada vidējos

republikas

pabeidza

ap-

ievērojami

paredzētos

lauksaimniecībā

septiņgades

ražošanas

11%,

par

plānā

septiņgades Arī

tempus.

izpilde.

gadā pieauga

piesieša-

Desmiti

viņas

sekotāju sāka mēros

spilgti

sociālistiskās

Pildot

baļaužu misko

idejiski

gru-

Sājos pie-

tautas

rūpes

par

interesēm, par mūsu sabied-

darba

pilnveidoja kadru

vadošo

sistemātiski

1961.

Programmas skaidrošanā

Republikas

tīgi

atbalstīja

pilsētu

sacensībā

1961.

no

26.

kongress. kas

projektu,

gresu. LKP

CX

ievēlēja

17. —31. trešā visas

XXII

I

28.

76 642

kongresam

darbaļaužu.

533

notika

delegāti

lē-

balsstie-

komunistus.

Kongress

par

locekļu

LKP

ar

padomdevēja Programmas

un

delegātus

LKP 45

CX

Statūtu

pārskatu,

locekļa kandidātu PSKP

uz

un

par LKP

CX

XXII

kon-

pirmo sek-

A. Pelsi.

kongresā,

oktobrī,

tika

Programma. padomju attiecību

92

—ar

izteica

Sociālistis-

XXII

septembrim,

piedalījās

65

sa-

konferen-

projektu,

lauku

un

plēnumā

materiāli tehniskās biedrisko

refe-

un

darbaļaudis vienprā-

PSKP

PSKP

105 45

komiteju

papildinājumus.

lēmumu

pieņēma

arī

PSKP

un

atbalstīja

kā

retāru

līdz

Tajā

ievēlēja LKP CX sastāvā,

lektoru

iz-

tūkst,

aģitatoru, 8,5

tūkst,

visi

pilsētu

pārstāvēja

vienprātīgi

uz-

partijas

Programmas

Programmas godu

par

mēja balsstiesībām sībām,

organizācijas

rajonu

un

un

175 tūkst,

g.,

līdzekļu

palielināšanu. sagatavotā

tūkst,

komunisti, PSKP

priekšlikumus

XVIII

informācijas

CX

11

formu

Komiteja

darbaļaužu mītiņi, atklātas partijas

partijas

iesaistījās

30

apmēram

ces.

savus

Centrālā

KP

partijas

PSKP

bija

piedalījās

Notika

pulces,

izglītībai,

propagandas

projekta apspriešana.

propagandistu, rentu.

ekonomiskajai masu

masu

par

republikas

centrā

uzmanība

iedarbīguma

un

dar-

tiku-

Sevišķa

Latvijas

rūpējās

gadā

manības

citu

un

uz-

visu

un

internacionālistisko,

kadru

aktivizēšanai.

kaujinieciskuma

propagandas

(1960. g.), republikas

audzināšanu.

estētisko

un

veltīta

«Par

apstākļos»

politisko,

tautas universitāšu

un

govju lielas

visas

lēmumu

CX

PSKP

partijas organizācija

jas

100

izslaukumu.

atspoguļojas Dzimtenes

devumiem mūsdienu

kajā

līdz

augstu piena

uzplaukumu.

rības

tika

50

apkalpot

nodrošinot

pas,

kas

notika

apspriesta

un

Programmā

Maskavā

izvirzīti

sabiedrības uzdevumi bāzes

radīšanā,

veidošanā,

1961. g.

pieņemta

parti-

partijas

komunisma

komunistisko

jaunā cilvēka

sa-

audzinā-

Kongress

šanā. lās

apsprieda

revīzijas komisijas

PSKP No

Statūtos,

ievēlēja

partijas

republikas

PSKP

arī

CX

vadošos

partijas

organizācijas

locekļiem tika ievēlēti J. Kalnbērziņš CX locekļa kandidātu

PSKP Pēc

publikas sociālo Tika

audzināšanas

PSKP XXII kongresa sociālistiskās

nājās valsts venti

V.

realizēja

procesā

re-

ekonomisko,

sekmīgai

izpildei. un

atbil-

pilnveidošanai

risko

I.

republikā zatoru

likumības

šanas

nolūkā

kārtības to

plašumā

vienību

darbības

plaša

jaunatnes,

analīzes

sabiedriskā

ievērojami sabiedriskās

biroji.

ieguva

biedru tiesu

darbaļaužu

aktīva

veicināja

komisiju

deputātu pado-

masu

pie kom-

organizāciradošās

cilvēku

padomju

aktivitātes

brīvprātīgo

organizēšana

piesaistīšana

citām

un

Sociālis-

nostiprinā-

Sabiedrisko

paplašināšana.

arodbiedrību

racionali-

un

sabiedriskie konstruktoru,

raksturu

pie vietējām

sabied-

visu

un

izgudrotāju

un

pašiem

celtniecības

sabiedriskās kārtības

masveida

sargu

izveidošana

un

visās konsek-

lēmumu ietekmē

kongresa

ekonomiskās

un

tiskās

Partija

attīstīšanā

Tiešā

padziļi-

piedalīties saimniecības

plašāk

kustība, organizējās

tehnologu

sfērās.

komunisma

un

ražošanas

vērsās

pamata attīstība

norādījumus, ka

Ļeņina

vajag arvien

lietu vadīšanā.

lēmumu

dzīves

sociālisma

pārvaldīšanā,

jām

mobilizēja

organizatoriskā

demokrātijas

sabiedriskās

un

darbaļaudīm

un

CX

jaunajiem uzdevumiem.

Uz

mēm,

darba

CX

A. Pelše, par

un

izvirzīto

partijas

pasākumi

orgānus. PSKP

par

J. Peive.

uzdevumu

politisko

un

idejiskās

un

—

LKP

kongresa

darbaļaudis kongresa

veikti

stoši

XXII

PSKP

Centrā-

un

pārskatus, izdarīja grozījumus

izpausmi

un

tās

tālāku

izkopšanu. Sajā laikā tautas daudzas

noja. Tika pieļautas

arī

sabiedrības

objektīvās

ne

vadīšanā notika vienmēr sevi

un

valsts

ekonomiskās

iespējas.

Tā

pietiekami

nepamatoti formulējumi

93

partijas

daļā

politiskās

rezultātā

konkrētajā

un

sakņojās

darbinieku vēlmē

un

grammas

Republikas

kuras

kļūdas,

arī

attais-

atsevišķas voluntāristiska

rakstura

vadošu partijas

atsevišķu

tības

kas

reorganizācijas,

subjektīvistiska apsteigt

saimniecības

iekļuva un

organizācijas

partijas arī

attīsPro-

atsevišķi

secinājumi. darbības

rezul-

tatus PSKP

tīja 25.

XXII

XIX

LKP

decembrī.

kas

balsstiesībām, kandidātus.

un

kas

partijas

CX

sastāvā

LKP

ievēlēts

decembrī

līmeni.

ciālistiskās

dzēto

republikā

1,6

Latvijas

PSR

līmeni.

Tā

un

XXII

nāšanā. dis

kas

60.

saistīti

gadu

pilnīgai

1965.

gada

miem

PSRS

Plēnums nas

sākumā.

dzīves

uzvara.

un

demo-

jautājumu visi

komunisti,

tika

lēmumus.

novērsti

veikti

komjaunatnes

un

gadu beigās pasākumi

svarīgi

aktivizēšanai,

trū-

nepamatotiem

atsevišķiem

Tika

risi-

darbaļau-

plēnuma

operatīvi ar

subjektī-

nosodīja

ekonomikas

PSKP

«Par

ļeņiniskā darba

plašu

CX

plēnums,

neatliekamiem

lauksaimniecības

tālākai

pārsniedza

ražoša-

plēnuma lē-

lauksaimniecības

Galvenā to būtība

kas

pasāku-

attīstīšanai».

lauksaimnieciskās

programmu. Vienlaikus

ietvarus.

94

XXI

XX,

iekšējās

ļeņiniskā kolektīvās vadības

martā notika

izstrādāja

tālu

problēmu

—

ievērošanai.

kāpināšanas

mumi

PSKP

arodbiedrību,

jautājumu

apsprieda

so-

partijas

darbaļaužu

orgānu pārkārtojumiem 50.

partijas iekšējās stila

republikas

oktobra

republikā

bija

saimniecisko un

termiņa

septiņgades plānā pare-

ievērošanu,

atbalstīja

padomju,

partijas,

1958.

izpildot

pirms

ar

ražoša-

pārsniedzis

partijas

Padomju Latvijas

vadībā

kumi,

Pelše.

kongress

rūpniecība,

izcila

uz

voluntārismu

pilnībā

LKP

XIX

rūpnieciskās

reizes

atbalstīja

konsekventu

un

LKP

locekļa

republikas partijas organizāci-

krātijas tālāku attīstību, vismu

ka

republikas

kursu

kongresa

principa

49

un

Padomju Savienības Komunistisbija PSKP CX 1964. gada oktobra

Plēnums

plēnums.

re-

visas dzīvē

partijas

un

tika ievēlēts A.

saistības

bija

visas

Svarīga robežlīnija jas, tāpat kā

CX

orgānus.

loceklis

partijas

atzīmēja,

sacensības

organizācijas

padomdevēja

notikušajā LKP CX plēnumā

gados, bija sasniegusi

piecos

kās

121

Komunistiskās

līmenis

gada

vadošos

organizācijas

gandarījumu

nas

delegāts

partijas biedrus LKP

apsprieda

24.—

g.

551

ar

—

87 482

pārstāvēja

CX pirmo sekretāru

Latvijas lielu

58

un

1963.

piedalījās

pārskata referātus, ievēlēja republi-

tika

kandidāti. 25. par

darbā

Kongress

vīzijas komisijas

notika

kas

kongress,

Kongresa

balsstiesībām

lēmēja

ar

kongresa lēmumu īstenošana izska-

bija

vadīšanas nodrošināt

sociālisma ekonomisko

pilnīgāku

metožu lomu

resētību

darba

Sīm

pilnveidošanu nepieciešamu

veltīts

PSKP

kolek-

jautājumu plānošanas

ražošanas

ekonomis-

Plēnums atzina

pastiprināšanu.

principu

nozaru

1965.

CX

izskatīja

uzlabošanu,

rūpnieciskās

atjaunot

tautsaim-

ražošanas

arī

kurš

vadīšanas

kās stimulēšanas

pilnveidot

patstāvību.

plēnums,

un

ekonomisko-

materiālo ieinte-

paplašināt

un

tika

problēmām

rūpniecības

par

darbaļaužu

saimniecisko

septembra

likumu izmantošanu

palielināt

rezultātos,

plānošanu

operatīvo

gada

sekmēt

un

sava

niecības tīvu

darbībā,

saimnieciskajā

visā

par

rūpniecības

vadīšanā. PSKP CX lēmumi

un

1965.

ganizācijas

uzdevumi

likāniskajā

partijas

rīlī)

un

LKP

PSKP

kas

litatīvā tisko

saistīti

palielinājās

LKP

janvāri

pilsētas

rajonu,

Republikas 16,4%

un

(pabeigto

bija 31,1% raksturo

ganizāciju

nāciju

rindās un

1960.

tautību

Vadoties mācību

un

rajonu

pēc

gadā

95

bija

gadā

morāli.

organizācija Uz

1966. 6

g.

Rīgas

partijas organizāpartijas 82%

bija

grupas.

strādnieku,

34,7%

nepabeigto)

no

ar

visiem

augstāko

izglītību.

Republikas

internacionālais

bija 59,

pastiprināun

pilsētu,

7

kalpotāju,

sieviešu. tās

cīņas

3711

kandidātiem un

komiteju

augšanu, tās kva-

partijas

darbojās

skaitā

48,9%

ideoloģiskā

un

komunistiem.

lauku

komunistu

biedriem

vidējo

sastāvā

LKP

21

zemnieku,

partijas

republikas

sastāvā

un

politiku.

ideoloģiju

pirmorganizācijas,

3842

cija,

pirm-

darbaļaužu idejiski poli-

audzināšanu,

36 859

par

ap-

izskatīja jautāju-

rindu

partijas

uzlabošanu,

gadā

g.

partijas

rajonu

un

regulāri

buržuāzisko

pret

1960.—1965.

1.

pilsētu

sēdēs

ar

(1965.

sociālo

organizatoriskā

tikumisko

un

šanu

un

or-

oktobrī). LKP CX,

g.

plašu darbu, propagandējot

CX, partijas

sastāva

partijas

apspriesti repub-

sanāksmē

(1965.

ekonomisko

biroju

un

septembra plēnuma

pilsētu komitejas,

LKP

Aktivizējās darbība. LKP

mus,

un

un

republikas

vispusīgi

aktīva

izvērsa

organizācijas

plēnumos

tika

CX plēnumā

partijas rajonu īstenojot

marta

gada

tiem izrietošie

no

1965.

LKP

partijas sastāvs

gadā

—

or—

68

pārstāvji.

PSKP

tika

CX

norādījumiem,

pārkārtota

partijas

1965./66.

politiskās

iz-

glītības sistēma. nodrošināt sistemātisku mata

novērsti

tādi

V.

studijām,

mācību

gelsa

darbi,

bet

1965.

arī

vitātes celšanā.

līdzekļi

radio,

aktuālos

1965.

kultūras rus,

iestādes

mes

ar

informācijas

sāka

—

kvalificētāk

celtniecības un

varas

uzdevu-

kļūdām.

tautu

laikā

skati,

publikas

ko

ordeni, PSR

organizācijas,

draudzības zinātniski

mītiņus

A.

padomju

Kosigins.

republikas

dzīvē

līdzgaitnieka

P.

dzimšanas

un

25.

bija dienu

V.

arī

Stučkas

un

īstu

svi-

Pado-

tautas

I.

Ļeņina

svinības

jūlijā

skolnieka

un

re-

notikumi

dzejnieka

sociālo

ta-

manifestāciju

Svarīgi

Tautas

un

jūlijā

Padomes

gadadienai veltītie

svētki.

deju

Pilnveidojot ekonomikas

96

Par

prak-

tika ap-

18.

Ministru

PSRS

vaka-

sapulces,

un

gada

Augstākās

tautu draudzības

Padomju Latvijas Dziesmu

1965.

pasniedza

Lat-

atjaunošanas

sabiedriskās

darbaļaužu

Latvijas

priekšsēdētājs

izvērtās

100.

akti-

universitātes,

trūkumiem

organizēja

Ļeņina

un

sēdes

lantu

Zinību bied-

republikas gadadienai. Latvijas PSR

CX

nīgās

pa-

efekti-

propagandā,

televīzija

uz

svarīgus

pieauga

politiskos lasījumus,

konferences,

balvota LKP

daļa,

I

zināšanu

komunisma

komitejas,

sabiedriski

veltītus

F. En-

krājumi.

gadā republikas darbaļaudis svinīgi atzīmēja

Partijas

tiskās

un

aģitācijas

darbs. Masu

gadadienu kopš padomju

vijā.

veica un

tautas

ieguva

operatīvāk reaģēt

mus,

25.

politisko

bibliotēku

un

prese,

—

apgaismot

partija vadībā

Partijas

popularitāti

vizējās klubu

Marksa

ar

latviešu

daļa.

rības loma sabiedriski

plašu

tulkošanu

apcerējumu»

propagandas

masu

pro-

politis-

klajā «Latvijas Ko-

nāca

vēstures

Komunistiskā

Latvijas sākumus

biežā

dokumentu

LKP

un

II

—

dzī-

iekšējās

mācīšanu,

svarīgākie K.

partijas

gadā

konkrētās

valsts

izdevuma

gadā latviešu valodā

1961.

munistiskās

revolucio-

ar

teorētiskā bāze. Vienlaikus

4.

PSKP

pa-

kā

plānu maiņa. Nostiprinājās

izdoti arī

valodā tika

šī

uz

veidošanu. Tika

aizstāšana

problēmu

Rakstu

Ļeņina

sastāvdaļu

un

trūkumi

gadu

atsevišķu

sistēmas

izglītības I.

apgūšanu

apgūšanas

ārpolitikas

grammu,

galvenais mērķis bija

pasaules uzskata

iepriekšējo

teorijas

un

kās

pēctecīgu

un

ekonomikas ves

pasākuma

marksisma-ļeņinisma

zinātniskā

—

nārās

Sī

visu

un

Raiņa

septembrī.

procesu

vadī-

formas

bas un

nizāciju

darbu, palielinot

grupu lomu

un

sekmīgu

izvietošanas

partijas

darba kolektīvu

septiņgades

pirmorgaLKP

dzīvē,

tālāku

lomas

vadošās

partijas

nodrošināja gumu,

uzlabojot kadru

metodes,

un

audzināšanas

pieau-

uzdevumu

galveno

iz-

pildi.

Republikas darbaļaužu augstas politiskās aktivitātes

apstākļos XX

LKP

darbu_

delegāti

ar

balsstiesībām,

Kongress

zinātnes

pilnīgi atbalstīja

arī

locekļu

pēc CX

ievēlēta

25

un

komu-

tautsaimniecīsep-

organizatorisko kon-

iepriekšējā direktīvu

projektu

Centrālā

LKP

kandidātu

locekļa

594

rezultātus

CX

laikā

sāka

padom-

ar

—

102 816

attīstības

LKP

darba

un

Rīgā

piedalījās

55

un

PSKP

Tika

piecgadei.

125

miteja

darbā

republikas

novērtēja darbību

martā

pārstāvēja

kultūras

un

ideoloģisko

astotajai kā

kas

apsprieda

tiņgadē, pozitīvi

gresa,

Tā

lēmēja balsstiesībām

devēja

un

2.

g.

kongress.

nistus.

bas,

1966.

Ko-

sastāvā,

48

kongresa

delegāti uz PSKP XXIII kongresu. notikušajā LKP CX plēnumā par LKP

Pēc

CX

pirmo sekretāru ievēlēja A. Pelši. Rezumējot

plāna izpildi mūsu repubatzīmēja, ka rūpniecības kopprodukcija

septiņgades

likā, kongress

palielinājusies vietā.

Līdz

nomikā ņas.

ar

2

bija notikušas

Tikai

sākušas

trīs

pusautomātiskās realizēta

mehanizācija.

nekā

līnijas,

500

109

Padomju

jumi pelnītu atzinību pasaules mumu

tirgū.

mus,

Padomju

ekonomiskos kām.

Tā

un

iekšzemē,

visām

kvaražo-

kā

Latvijas

arī

uzņē-

saimniecības

tautas

rūpniecība

ar

kompleksā

70 valstīm.

attīstīdama

sakarus

un

guva

tālāk

panāku-

ciešos

brālīgajām

sociāli

republi-

jau septiņgades sākumā iekārtas republikas

rūpniecībai 22

Latvijas

pirmām kārtām

uz

bija

konveijeru

rūpniecības

beigās

vienotā

vien

produkcijas

tiklab

Septiņgades

un

iecirkņu

Latvijas

ieguva

pēc

gados

plūsmas un

eko-

pārmai-

automātiskās

uzlabojās

produkciju eksportēja

Attīstīdamās

plāna,

cehu

70

reižu

1,6

republikas

kvalitatīvas

septiņgades

vairāk

levērojami

Daudzi

litāte.

paredzēto

lielas

arī

pēdējos

strādāt

līnijas,

plānā

reizes

kvantitatīvo pieaugumu

pienāca

melnais

niem.

97

no

metāls

45,

—

no

naftas 20

produkti

mūsu

zemes

—

no

rajo-

Septiņgades laikā republikā tika pamatfondi 2,3 mljrd. rubļu

cijā

laika

tā

rojamākām

rūpnīcu,

šķiedras

jaunceltnēm

šķiedras

sintētiskās

pils

nodoti

vērtībā.

HES

Pļaviņu

minēt

var

rūpnīcu,

ekspluatāievē-

Starp

Daugav-

Valmieras

stikla

kārtu

dau-

pirmo

un

dzas citas. Neskatoties

to, ka

uz

lauksaimniecība

republikas

septiņgadē ieplānotos kontrolskaitļus nesasniedza, panākumi

līdz

iegūta cnt

15,1

vienu

7,5

Lauksaimniecības

tā

materiālā rināt

tehniskā

gadā

salīdzinājumā

rezultātā

apgādātība

3,9

ar

—

piena līdz

pieaugusi

bija

XXIII

zirgspēkiem

23.

Kongress

kongress.

vajadzības.

darbību, tos priekšli-

tika

kas

apstiprināja

PSKP

atbalstīja

pilnīgi

saimniecības

tautas

izteikti

PSKP

attīstības

izdarīja

atsevišķus

A. Pelšes

ievēlēšanu

plānam,

iedzīvotāju

aprīlim, notika PSKP

praktisko

un

secinājumus,

un

pārskata referātā, PSRS

kultūras

un

marta līdz 8.

politisko līniju

pieauga

iespējas arvien plašāk apmie-

un

garīgās no

g.,

kumus

ievērojami

labklājība

savas

1966.

des

raža

palielinājās

gadā.

Visa

CX

1965.

tās tika

gadā

graudaugu

Sistemātiski

strādājošo

zirgspēkiem

1958.

visaugstākā

tam

1965.

ievērojami.

hektāra.

no

izslaukumi. uz

visai

bija

PSKP

CX

CX

direktīvas

astotās

piecgaPSKP

grozījumus

Statūtos. Sakarā

litbiroja

ar

locekli

PSKP

un

kārtējā LKP

mitejas priekšsēdētāju tejas no

plēnumā

LKP

CX

pirmā

sekretāru

pirmo

Pildot PSKP

partijas

pāreja šanas

uz

darba

reforma

peniski,

tika

Centrālās

ko-

Komi-

atbrīvots Par

pienākumiem.

partijas

kongresa aktivizēja

Lat-

Komitejas

kura

prasībām. republikā

tiktu

savu un

Astotajā un

prasīja

LKP

lēmumus,

sociālo

risināšanā.

pārkārtošanu

CX

republikas

darbību svarīkultūras

piecgadē

ekonomiskās

visu

partijas

atbilstoši

rūpējās,

īstenota

ņemot vērā katras

98

Centrālās

aprīlī viņš

jaunu plānošanas

sistēmu,

formas

15.

saimniecības,

jautājumu

kontroles

plēnums ievēlēja A. Vosu. XXIII

organizācija

tautas

gāko

ciju

g.

sekretāra

Komunistiskās

vijas

bas

1966.

CX Po-

par PSKP

CX Partijas

notika

stimulē-

organizā-

ekonomiskās lai

un

re-

ekonomiskā

plānveidīgi,

nozares

attīstī-

pakā-

atsevišķu

uz-

ņēmumu īpatnības. So jautājumu apsprieda plēnumā, kas notika sētu

un

likas

komiteju

rajonu

nieciskā

1967. g. 30.

aktīva

niecības tētās

stimulu

nizācijas

elektrifikācijas,

un

Ar

vēršanu.

lauku

partijas

zemju

organizāciju

par

lauksaim-

kolhoznieku

ieviešanu,

apmaksas

Latvi-

rūpējās

palielināšanu

produkcijas kāpināšanā,

darba

1966.

lomas

repub-

Padomju

Tā

CX

saim-

un

uzmanību

pievērsa

attīstībai.

LKP

partijas pil-

partijas

Sevišķu

partijas organizācija

ekonomisko

garanmeha-

darbu

iz-

meliorācijas sākot

gādību,

ar

gadu, tika ieviesta kolhoznieku darba garantētā radīta

apmaksa, apmācības citi

plēnumos,

sanāksmēs.

lauksaimniecības

jas

oktobrī,

pasākumi

svarīgi

lauksaimniecības

kompleksa

celšanas

kvalifikācijas

un

kadru

veikti

sistēma,

lauksaimniecības

republikas

attīstībā. 1967. «Par

Lielās

PSKP

publicētas

revolūcijas

valsts

pusgadsimta

darba

un

niecības

darbinieku

pirmstermiņa cilvēkiem 1967.

materiālās martā

gada

dome

darbadienu

PSRS

nedēju,

Ministru

tika

pensiju

tika

apbalvota

1967.

Oktobra

sakarā

republikas

pirmrindnieku g.

uzlabojumus. Ministru

visas ar ar

novembrī

Pa-

piecu

uz

CX

darba

algas

Padomju

Pa-

padomju karogu,

valsts

veterānu un

re-

kas

jubileju, un

darba

notika

Lielās

medaļas.

Maskavā

revolūcijas

ar un

nodokļu

pagarināšanai.

brālīgās

un

pasākumiem

kāpināšanai,

Piemiņas

saņēma ordeņus

3.—4.

PSKP

paaugstināšanai,

revolūcijas

sociālistiskās

99

tālākai

pasākumu

likmes

tāpat kā

nodibināts

simtiem

dzīves

PSRS

atvaļinājumu

tika

padomju

lēmumu par

—

virkne

minimālās

domju Latvija,

saistību

atnesa

septembrī

labklājības

noteikta

samazināšanai,

publikas,

bet

Padome

tautas

padomju kuru

CX,

tūk-

jubilejas

gads

garīgās

Vēr-

lauksaim-

pieņēma lēmumu par pāreju

VACP

un

un

jaunu

Desmitiem

transporta,

par

Jubilejas

PSKP

sociālis-

Padomju

kāpinājumu.

sacensība.

ziņoja

izpildi.

Oktobra

re-

tika

jūnijā

radīja republikā

celtniecības,

rūpniecības,

gada

Gatavošanās

aktivitātes

sociālistiskā

plašumā

stošu

jubilejai

sabiedriskās

sociālistiskās

«Lielās

gadi».

50

lēmumu

pieņēma

1967.

tēzes

CX

tiskās

sās

CX

Oktobra

gadadienai».

50.

volūcijas

PSKP

janvārī

gada

gatavošanos

50.

gadadienai

vel-

tītā

kas

Tajā tika rezumēti padomju tautas

sēde.

svinīgā

vēsturisko

uzvaru

diženo

un

sasniegumu vadībā.

gūti Komunistiskās partijas

viesi

dienai»,

1969.

un

tēzes

CX

plašu

Masu

zinātniskās veltīti

stājās

1970.

izpildi.

domju Latvijas

darba

sardzē,

kas

bija

darba

aktivizēja pirmster-

piecgades

simtiem tūkstošu

aprīlī

PSR

ve-

darbus,

Republikas

studējošā

un

skolu

sestdienas

komunistiskajā

Latvijas

Desmitiem

11.

g.

partijas

Ļeņina

krājumus,

astotās

par

darbaļaužu,

piedalījās

natne

atmiņu

I.

darbībai.

ļeņiniskajā cīņā

V.

ļeņi-

konferences,

praktiskās

izdeva

un

audzināšanas

laikabiedriem,

Ļeņina

tirāžās

CX

republikā

organizēja

komitejas

zinātniski

dzīvei

pūliņus

savus

PSKP

uz

idejiskās

un

publikācijas,

Ļeņina

kolektīvi

Balstoties

publicētas

Iļjiča Ļeņina

partijas organizācijas

Partijas

I.

V.

ar

tika

Vladimira

ar

politiskā

lasījumus,

terāniem.

decembrī

dienu».

kampaņu.

tikšanās

miņa

g.

tēzēm,

un

izvērsa

niskos

visu

100. dzimšanas

Iļjiča Ļeņina

23.

«Sakarā

dzimšanas

lēmumu

darba

ar

piedalījās

jūlijā PSKP CX pieņēma lēmumu «Par

Vladimira

gatavošanos

100.

svinībās

šajās

107 ārvalstīm.

no

1968. g. 23.

PSKP

pārstāvjiem

tautu

padomju

rezultāti,

Kopā

tika

uzņēmumu

Pa-

jau-

talkā.

piešķirti

Ļeņina jubilejas Goda raksti, tūkstošiem darba pirmrindnieku ko

apbalvoti

nodibināja

dienai.

1970.

jubilejai kās

Pildīdamas

Tā

stāvs.

LKP

par

vairāk niecībā.

un

nekā

stāvokļa

—

20

LKP

strādnieku

bija

ražošanas

rūpniecībā,

A.

no-

Voss.

norādījumus, vērīgāk pieiet

g.

audzināša-

un

1.

sa-

janvāri

kolhoznieku.

augstākā

vai

vi-

trešdaļas komunistu

sfērā,

to

celtniecībā,

komunistu

Svarīga nozīme LKP

100

Ļeņina

Augstā-

kvalitatīvais

1971.

uz

komunistu

tūkst,

sāka

komunistu

jauno

vairāk nekā divas

materiālās tūkst.

sekretārs

kongresa

uzlabojās

pusei

I.

PSR

sēde, kurā referātu

pirmais

bija 51,8%

nekā

dzimšanas

notika V.

Latvijas

un

XXIII

100.

Ļeņina

organizācijas

sociālā

dējā izglītība, 56

CX

partijā

sastāvā

strādāja

CX

PSKP

rezultātā

Pēc

Vairāk

LKP

partijas

uzņemšanai nai.

I.

aprīlī Rīgā

KP

Latvijas

republikas

medaļu «Par varonīgu darbu»,

kopīgā svinīgā

Padomes

lasīja

17.

g.

veltīta

ar

godu V.

par

skaitā

pāri

transportā,

strādāja lauksaim-

organizatoriskā

darba

bija PSKP CX lēmumam «Par rīkošanas praksi Jaroslavļas pilsētas sapulču partijas partijas organizācijā» (1969. g.). Tā izpildes gaitā uzlabošanā

tālākā

pieauga riskā

tija, kritika tijas

kas

60.

mācības

republisistēma,

piln-

plānošana,

kadru

kas

labāku

jām partijas veikti

tika

ap-

Atbilstoši

nodrošināja

iekšējās

vēstures

partijas

uzdevumiem, struktūru LKP

analogu

CX

iedzī-

aktuāla-

svarīgajām

politikas problēmām.

Pamatojoties

republikā.

XXIII

informa-

republikas

sabiedrisko

pasākumi

svarīgi

«Par

par

ārējās

un

PSKP

politisko

visu

iezī-

aģitāci-

politiskās

un

izveidots

informētību

lākai attīstībai lēmumu

darbā astotā piecgade

propagandas

prasībām

institūts,

arhīvu

kri-

darbaļaužu

izveidota

saimniecisko

un

par-

pret

informācijas

pilnveidošanu.

sistēmas

kongresa

Tika

izteikti

perspektīvā

audzināšanas

tālāku

ar

votāju

vietējās

un

prakse.

Idejiskās

toru

darba

partijas, padomju

demokrā-

iekšējā

tika

sabied-

un

uzmanību

tika

organizācijas

partijas

veidota

mējās

kas

gadu otrajā pusē

partijas

ieviesta

partijas

pastiprināja

ierosinājumiem,

un

vēstulēs.

un

attīstījās

politiskā

paškritika. LKP CX

un

organizācijas

tiku

jas

komunistu

republikas

aktivitāte,

institūtu

tā-

PSKP

CX

partijas

un

štatiem»

un

lēmumu,

zinātņu

uz

(1969.

darbību

savu

g.)

mar-

ksisma-ļeņinisma klasiķu propagandā, LKP vēstures izpētē, aktuālo partijas celtniecības jautājumu risināšanā

LKP

aktivizēja

1969.

vēstures

CX Partijas

gada jūnijā LKP

CX

jautājums par preses, radio, televīzijas palielināšanu

republikas

audzināšanā.

Plēnums

grammu

to

pināšanai,

darbaļaužu

izstrādāja

darbības formu

cības

darbības,

des

un

ciskās

56%

uzdevumi tika

ražošanas

plānoto

sasniegti izplatību

strādnieku

inteliģences pūliņu

galvenie

uz

apjoms

50%vietā, darba

guva

101

šķiras,

sekmīgi

Latvijas

ražīguma

tam

zemnie-

astotās

izpildīti. PSR

95%

celšanas

apvienības,

daudz-

un

kolhozu

rezultātā

pie

ražošanas

kā-

nostiprināšanai,

Republikas partijas organizācijas plašās pusīgās

pro-

iedarbīguma

pilnveidošanai.

metožu

un

lomas

komunistiskajā

bāzes

materiālās

un

izskatīts

kino

ilgtermiņa

informācijas līdzekļu

masu

institūts.

plēnumā tika

piecgaRūpnie-

pieauga

tā

rēķina. kas

par

pieauguma Plašu

piecgades

beigās

deva

19%

Lauksaimniecības

bija Tika

par

24%

gūti

risināšanā, Jūtami

rūpniecības kopējās produkcijas.

produkcijas apjoms nekā

augstāks

svarīgi

sasniegumi

darbaļaužu

pieauga

potenciāls,

no

caurmērā

iepriekšējā arī

sociālo

komunistiskajā

padomju republikām.

tās

sakari

jautājumu

audzināšanā.

republikas ekonomiskais

nostiprinājās

gadā

piecgadē.

ar

un

garīgais

brālīgajām

Latvijas Komunistiskā

partija

attīstīta

sociālisma

Attīstīta

apstākļos

sociālisma

šana 60.

un

70.

periodu

republikas,

dzīvē.

rīgajā lisma un

būtisko

par

ka

koncepcijā

likušas

realizēšanā,

šie

pakāpeniska atrodas

kumā,

un

mēsies smes

pāreja

ar

šis

saviem

notiks Mūsu

vēstures

tās

savām

ilgas,

formās izpaudīsies, 1 pieredze, dzīvā prakse.»

organizācija

jās uz

par

litātes

1

tautas

intensīvas

vadības

jomā

70.

attīstības

ceļa,

partijas cīnī-

pārkārtošanu ekonomikas

produkcijas

paaugstināšanu.

Padomju Latvijas

103

un

Komunists,

aug-

tikai

konsekventi

saimniecības

sā-

kādās

rādīs

republikas

gados

efektivitātes

posma

dabiski, iezī-

būs

konkrētās

Ekonomikas

to, ko

uz

sociālisma arī

periodiem,

Cik

pa-

komunismu.

posms savukārt,

pakāpēm.

gan

mums

turpinoties

ilgā

šā

spē-

asni,

Kompleksā

...

attīstītā

uz

pir-

kultūras

aizvien

gan

nākotnes

reducējami

par

kurai

pilnveidošanu,

un

problēmas, kas

uzdevumi

nosaukt

vie-

sociā-

panākumi

vakardienas

no

varētu

dialektiskā

sociālo

ekonomisko,

vēl neatrisinātās

zeme

reālie

komunistiskās

cīgākie

ņemti,

ka

daudzu komunisma

celtniecībā,

uzdevumu

izstrādāšanu

Andropovs

gan

fāzes

ga-

sociā-

sociālisma

nībā

mās

Pa-

un

J.

parādīts,

lisma

jaunu

visas

attīstīta

par

saturā,

«pārliecinoši saistīti

kā

koncepcijas tās

attīstīta

uzcel-

iezīmēja

ekonomiskajā

Runājot

teorētiskās

uzsvēra,

mijā

tāpat

sociāli

domju valsts,

sabiedrības

gadu

Garīgās

1983, JSTs 3,

kva-

dzīves

13.

lpp.

sfērā

uzdevumu

galveno

par

šana, balstoties

iedarbīguma

komplekso pieeju

uz

darbaļaužu

izvirzījās

audzināšanas

komunistiskās

kāpinā-

ideoloģiskajam

darbam.

Šie

kas

darbā

gresa

tiesībām

delegāts

LKP

CX

Direktīvu

skatus, cības

attīstības

Kongress darbību

cekļu

605

piedalījās

un

61

atzina

Pēc

50

arī

1971. g., XXIV

30.

no

kongress.

PSKP

CX

balsīgi

LKP

PSKP

delegātus

referātu,

marta līdz

politisko līniju

9.

revīzijas

XXIV

kongre-

CX plēnumā par

notika PSKP

aprīlim,

partijas

tika

ievēlēts

tiem

—

benis.

PSKP

par

par

PSRS

A.

programma

svarīgus

tiskās

(1971.

kuros

sacensības

g.),

zemes

ekono-

kurss

tā

un

padomju

izstrādātā gan

sabiedrības

un

PSKP

gadā

kongresa

darba

izvirzīti

analīzes pa-

pieredze,

atsegti

jauni uzdevumi vi-

kultūras

un

CX

lēmu-

pieņēma vairākus

zinātniskās

partijas

celtniecības

lēmumu «Par sociālis-

organizēšanas

republikas

104

V. Ru-

Padomju

XXIV

uz

saimniecības Pildot

un

un

partijas

konkretizēti

partijas,

kandidā-

locekļa

svarīgu robežlīniju

par

CX 1971.—1975.

apkopota

jautājumos.

republocekli

pasaules mērogā.

uz

lēmumus,

tika

trūkumi, sos

kļuva

visas gan arī

miem, PSKP

mata

attīstības

No

CX

J. Rubenis

Majorovs,

partijas

Pamatojoties

CX

nospraustais

sociālās

Komunistiskās

dzīvē,

A.

Beluha,

un

PSKP

Voss,

tautas

1971.—1975.

PSKP

par

pārskata

CX

plānu

piecgadu

organizācijas

Kongresa

miskās Miera

N.

vien-

praktisko darbību,

un

gadam, ievēlēja partijas vadošos orgānus. likas

lo-

LKP

A. Vosu.

Direktīvas

attīstības

CX

135

CX

pilnībā atzina par pareizu

rezolūciju

apstiprināja

saimniecības

ievēlēja

gadam.

LKP

pareizu

par

ievēlēja

Kongress

pieņēma

tautas saimnie-

1971.—1975.

kongresa notikušajā LKP

LKP CX pirmo sekretāru

Kongress

komisijas pār-

kandidāta sastāvā,

locekļa

kā

komisiju,

revīzijas

plānu

periodā,

balsstiesī-

komunistus.

par PSRS

projektu

vienprātīgi

un

LKP

Kon-

lēmēja balss-

ar

padomdevēja

127 753

piecgadu

pārskata

delegāti

ar

XXI

LKP

25.—26. februārī.

1971. g.

pārstāvēja

apsprieda

analizēti

vispusīgi

notika

51

un

kas

bām,

sam.

tika

jautājumi

kongresā,

partijas

tālāku

uzlabošanu»

organizācija

mobili-

zēja pilsētu tehniskā

žīma

darbaļaudis cīņā

kvalitātes

pirmrindas kolektīvu

sētas

ražošanas

sas

saspringta zīmi

darbaspēka

ieguva

cīņa

cēto

darba

darbības tālākas dotas

sektoru,

ražošanas

cializācija bruto

apvienības,

piena

iepriekšējo

ar

ražošanas izvei-

darbu

lauksaimniecības

piecgadi,

to

spe-

virzienā.

sabiedriskajā sektorā,

produkcijas apjoms

dzinot

visās

tika

uzlaboja

ražošanas

gaļas

un

uzti-

disciplīnu

Piecgadē

process.

LKP

par

rūpnieciskās

komitejas. Turpinājās

partijas

faktoriem.

un

no-

nodroši-

atbildību

organizētību

Turpinājās

koncentrācijas

47

kadru

svarīgu

attīstības

intensīvajiem

uz

fondā»,

republikā veidojās

bilance,

resursu

saimniecisko

jomās.

kā

«Vi-

lozungu

ar

re-

Rīgas pil-

piecgades

ekonomikas

par

balstoties

nāšanu,

pastiprināja

Tā

ierosmes.

taupības

guva

iniciatīva devītās

rezerves

patriotiskas

citas

atbalstu

cel-

ražīguma

uzlabošanu,

Plašu

pastiprināšanu.

par zinātniski

darba

paātrināšanu,

produkcijas

šanu,

22

lauku

un

progresa

Tās salī-

palielinājās

par

procentiem.

Devītajā mati.

Plaši

konkrētie

tika

piecgadē

ganizatoriskā

dažādu

izvērsās

socioloģiskie

tika

partijas

uzlabošanai. Tā

biedrisko veikti

1971.

plaši

gada

izstrādātas

ar

aktīvu

sprieda

organizāciju

notika

Svarīga

kadru

vijas nas

zinātniskajā XXIV

tika

pētījumi

rezultātus

Rīgā

1972.

ideoloģiskās

bija

PSKP

izraudzīšanas

rezultātā

gada

CX un

ap-

dzīves

lēmumam

izglītības

sistēma.

tālāku

105

prakses gaismā»,

aktivizēšanā «Par

re-

ideoloģisko

audzināšanas darbu Baltkrie-

būtiski

(1974. uzlabota

apmācības, kvalifikācijas

nāšanas

un

lēmumu

un

«Partijas

februārī.

organizācijā» tika

teorijas

kongresa

loma

partijas

binieku

To

CX Sa-

līdzdalību

konferencē

darba

ideoloģiskā

PSKP

jautājumi

publikā

PSKP

re-

tālākai

partijas Rīgas pilsētas komitejas plēnumā

republikāniskajā

kas

aspektu

konkrētas

efektivitātes

Rīgas pilsētas Proletāriešu rajonā.

pa-

zinātniski

darbības

vasarā

darba

ideoloģiskā

darba

notika

organizāciju

or-

zinātniskie

partijas

akadēmijas

zinātņu

LKP

pilnveidoti

darba

pētījumi,

praktiskās konferences, komendācijas

tālāk

ideoloģiskā

un

Vienlaikus

ar

g.).

Tā īstenoša-

ideoloģisko

celšanas

partijas

un

dar-

audzi-

politiskās

pilnveidošanu devītajā piecgadē

bū-

tībā

jauna tika izveidota

no

sistēma.

izglītības

strādājošajiem

visiem

no

ekonomisko

apguva

pagandas darbība.

tēs

Pilnveidojās Zinību

iesaistīti

bija

formu

masu

pro-

līdzekļu

un

biedrības

rindās

cilvēku, tautas universitā-

dažādos

tūkst.,

veidos

gadā

aģitācijas

30 tūkst,

par

180

mācījās

darbības

42% sfērā

beigās

Piecgades

darbojās pāri

republikā

materiālās ražošanas

teoriju.

politiskās

un

darbaļaužu ekonomiskās

1971.—1975.

mākslinieciskās

300

tūkst,

paš-

republikas

iedzīvotāju. Viens

zācijas

galvenajiem

no

draudzības

tautu

daudzveidīgi

50.

(1975.

gadadienu

Lielajā

uzvaras

kā

Tāpat

g.).

sakarā

(1972.

g.)

karā

Tēvijas

plaši ar

un

30.

un un

PSRS

padomju

gadskārtu

visas

1972.

Padomju Latvija

patriotisma

Sevišķi

izvērsts

organi-

bija darbaļaužu

padomju

propaganda.

darbs tika

šis

nodibināšanas tautas

virzieniem

audzināšana,

internacionālā

partijas

republikas

darba

ideoloģiskā

padomju republikas, arī gadā tika apbalvota ar Tautu

Draudzības ordeni.

Republikas vumi

partijas

darbaļaužu

PSKP

XXIV

kas notika

ka

1973.

ar

celtniecības

uzdevumiem,

pret

vēku

apziņā

šamība

darbu

īpaši

jaunatnes

audzināšanu,

komjaunatnes Lielu

celt

CX,

ietekmi tika

PSKP

CX

lēmumu «Par kritikas

vokli

partijas

(1975.

g.). Kļuva

formāciju nistu Tika

Tambovas par

kritisko radīti

palielināšanos,

106

un

sapulcēs

un

un

veica,

rajonu pildot

paškritikas

stā-

organizācijā»

partijas

noklausīties

lēmumu

izpildi,

priekšlikumu

apstākļi

Komunistu

visa

un

partijas

tradīciju partijas komiteju plē-

piezīmju

tālākai attīstībai.

tiesisko

pilsētu

apgabala

agrāk pieņemto

labvēlīgi

cil-

nepiecie-

iestāžu

pirmorganizācijas

pirmorganizāciju par

uzsvērta

lomu.

partijas

partijas

un

pastiprināt

padomju

politisko,

komitejas,

numos

LKP

Plēnums

darbu

mācību

organizāciju

LKP

apspriesti

oktobrī.

nepieciešams

ideoloģijas

darbībā.

un

pilnveidot

tikumisko un

reālo

naidīgās

pildot

nepieciešams dzīvi, praktiskajiem komunisma

ciešāk saistīt

cīņu

gada

audzināšanas

visu

uzde-

galvenie

audzināšanā,

lēmumus, tika

kongresa

CX plēnumā,

norādīja,

organizācijas

komunistiskajā

kritikas

atbildības darba

un un

in-

komu-

ievērošanu.

paškritikas aktivitātes

uzlabošanos

sek-

dokumentu

mēja partijas 1973.

ar

1975.

augustā PSKP CX

gada

darbu

«Par

partijas

šanā

Latvijas saime,

lielu

tūkst,

aparāta

nesaimniecisku

pret

cīnās

sociālistiskā

īpašuma

norādīts, ka

vēl

metodes,

ir

izšķērdību,

un

kontroles

darba formas

efektivitāte,

saskaņotība Šie

orgāniem.

komitejās kontroles

efektivitātes

PSKP

vēstures

institūta

partijas

praksi

kas

klajā

nāca

Laikā

kas

Uz

1976.

1.

g.

šādi

sturoja

tiem

organizāciju LKP

Pēc un

komunistu

trešdaļas

dējo izglītību.

No

tiem,

kas

PSKP biedra kandidātiem,

labojās des

vadošo

beigās

kadru

82%

sekretāru

bija

speciālisti,

visi

ar

piecgadē

un

vai

un

da-

un

vi-

uzņemti par

sastāvs.

komiteju

Uz-

Piecgapirmo

lauksaimniecības

augstāko izglītību. Pieauga

rību,

komjaunatnes organizāciju

organizācijas

107

bija

Gandrīz

augstāko tika

rak-

kalpotāju,

bija strādnieki.

rajonu

partijas

un

ar

52,7%

likas

ekonomikas

47,3%

kvalitatīvais

pilsētu

partijā

inteliģence

bija

rūpniecības

sastāvu

speciālisti.

nozaru

tālāka

nostiprināšana.

stāvokļa

kolhoznieku,

republi-

sastāva

kvalitatīvo

sociālā

tautas saimniecības

divas

«Par

vadīšanā»,

norisinājās

kvalitatīvā

inženiertehniskā

71,1%

minēto

Partijas

krājumā

orgānu

kongresa

partijas

dati.

CX

gadā.

XXI

janvāri

strādnieku

52,1%

žādu

un

rakstu

kontroles

partijas organizācijas

uzlabošana

no

1977.

LKP

pēc

tautas

Republikas

apkopota LKP

sagatavotajā

tautas

ap-

rajonu

pasākumi

īstenojot

pieredze,

lēmumu, tika

CX

konkrēti

paaugstināšanai.

organizācijas

partijas

un

republikas

izstrādāti

un

tika

jautājumi

pirmorganizācijās,

un

orgānos

nav

dažā-

starp

spriesti LKP CX plēnumā, partijas pilsētu kontroles

par tika

Vienlaikus

pārbaužu

nepieciešamā

kontroles

palētināšanā,

un

saglabāšanu.

veikto

sniedz

nodrošināšanā,

izpildes

rīcību

nepilnīgas

zema

nodrošināta diem

plāna

kontro-

cilvēku,

saimnieciskajām

un

pilnveidošanā

Republikā».

tautas

republikas 100

apvieno

valsts

organizācijām

un

ka

atzīmēts, kas

vadī-

orgānu

Sociālistiskajā

palīdzību partijas, padomju

pārvaldes

sākot

lēmumu

pieņēma

kontroles

tautas

Padomju

Lēmumā tika lieru

apmaiņa, kas notika,

martu.

gada

kultūras

loma

dzīves

repubpadomju, arodbied-

vadīšanā,

problēmu

svarīgāko risināšanā.

XXV

Gatavojoties PSKP notika

republikā

novērtēja

piecgadē pilsētu

debatēs

nistu,

XXII

LKP Tā

LKP

pareizu

Partijas

didātu

sastāvā,

plēnumā lēja A. Vosu.

Kongress

1976.

24.

no

g.,

reizu

PSKP

CX

apstiprināja

februāra

vadošos

PSKP

kandidātiem

Rubenis,

cekli

—

Realizēdama

tātes

republikas

publikas

ražošanas

un

lo-

Šie

partijas

vadības

biroja

108

desmitajā kolektīvu,

padomju eko-

ražošanas efektivi-

kāpināšana,

paātrināšana,

produk-

režīma

pastipri-

un

darba

organizācijas

regulāri

sekretariāta

saimnieciskā

praktiskajās

LKP

darba

taupības

un

kuras

labklājības

tādu kardinālu

jautājumi tika

un

politiku,

darba ražīguma

progresa

plēnumos,

zinātniski

un

komisijas

organizāciju,

risināšanai kā

tehniskā

CX

Majorovs

materiālās

orgānu pūliņus

problēmu

pilnveidošana. LKP

revīzijas

tautas

cijas kvalitātes uzlabošana, nāšana,

A.

parti-

organiA. Voss,

ievēlēts

Beluha,

komjaunatnes

un

paaugstināšana

zinātniski

tika

attīstības

ievēlēja

partijas

līmeņa nemitīga celšana,

saimniecisko

nomisko

ir

koncentrēja

arodbiedrību un

praktisko darbību,

un

ekonomisko

partijas

mērķis

kultūras

piecgadē

atzina par pa-

Strautmanis.

augstākais un

N.

notika

martam,

republikas

locekli

—

5.

gadam»,

Centrālās

par

P.

No

CX

par

locekļa

peri-

locekļa kan-

saimniecības

1976.—1980.

zācijas J.

tautas

orgānus.

63

pilnībā

politisko līniju

pamatvirzienus jas

līdz

Kongress

«PSRS

vienprātīgi

pārskata

un

jan-

pārstāvēja

LKP CX pirmo sekretāru ievē-

par

PSKP XXV kongress.

22.-23.

kas

revīzijas komisiju, kā arī 51 delegātu. 23. janvārī notikušajā

LKP

PSKP XXV kongresa LKP CX

g.

darbību

odā, ievēlēja LKP CX 138 locekļu

un

komu-

klātesošais.

delegāti,

CX

pārskata

republikas

1976.

komunistus.

republikas par

devītajā

robežlīnijas.

trešais

657

—

rezultātus

93%

notika

piedalījās

1976.

darbaļaudis

konferencēs,

runāja katrs

kongress

darbā

143 305 atzina

jaunas

piedalījās

sapulcēs

«PSRS

pamatvirzieni

Republikas

atskaites

rajonu

un

vadībā

LKP

projekta

CX

darba

sava

nosprauda

un

vēlēšanu

vārī.

apspriešana.

gadā»

vispusīgi

kongresam,

PSKP

attīstības

saimniecības

tautas 1980.

plaša

aktīva

konferencēs.

Pēc

izskatīti

sēdēs,

re-

sanāksmēs, komunistu

tālāk

iniciatīvas riskā

skate,

vietā.

Ar

ražošanas

attīstījās

kustība

augstu

par

kvalitātes

Valsts

zīmi

sabied-

rezervju katrā

kvalitāti atestētās

darba

produkcijas

īpatsvars produkcijas kopapjomā 3

reizes

5 gados palielinājās gadā sasniedza 21,3 procentus. Re-

1980.

un

partijas organizācijas

publikas

kvalitātes

tātes

un

gadē

guva

augstu

darba efektivi-

pūliņi

paaugstināšanā

desmitajā

PSKP

novērtējumu

piec-

XXVI

kon-

gresā. PSKP

Realizējot vērību

cijai

koncentrācijai

un

šanās 1976.

Talsu

—

krasi

uz

piecgades sekas

gados,

7%

par

Materiālās

sākumus,

CX

izdevās

ražošanas

un

PSR

PSRS

Ministru

dabas

bruto

stihijas

produkcijas

iepriekšējo

piecgadi

intensīvā attīstība

attīstīt

Republikas

veikt

tautas

augstu tika

plašus

apbalvota

Oktobra

ar

un

visu

un

desmitajā

piec-

gadā

1980.

novērtējumu.

pa-

zinātni

izglītību,

darbs

des-

ļāva

sociālos

organizācijas

partijas

pašaizliedzīgais

guva

apstākļiem trijos

vājināt

ar

republikā

sekmīgi

darbaļaužu vijas

PSKP

ar

Neska-

apvienība.

laika

Jau

pirmajām visā

no

rūpnieciskā

kooperē-

gadā.

piecgadē

kultūru.

—

salīdzinājumā

kāpinājumu

mitajā

viena

-

panākt lauksaimniecības

un

vidēji

agrāri

galveno

specializābāzes.

integrācijas

nelabvēlīgajiem

palīdzību

Padomes

gadē

izveidota

gadā tika

ražošanas

starpsaimniecību

uz

agrorūpnieciskās

un

valstī toties

politiku, LKP

agrāro

lauksaimnieciskās

veltīja

Lat-

Revolūcijas

ordeni. darbības

Ideoloģiskās dījās

pēc

idejiski un

politiskās

tikumiskās

sināšanu, īpatnības. 26.

aprīļa

ņemot

šanā,

kongresa

vērā

īpaša

dažādu

nozīme

darba 1979.

organizācijas

īstenojot

PSKP

ideoloģiskā

uzlabošanu».

lēmumus,

republikas

pasākumu

partijas

kompleksu,

109

kas

1979.

CX un

jūlijā izskatīja

uzdevumus šā

plēnuma

ri-

kompleksu

iedzīvotāju kategoriju

bija

tālāku

gada

va-

par

darbaudzināšanas

ideoloģiskā darba perspektīvo plānu dam,

konsekventi

norādījumiem

audzināšanas,

lēmumam «Par

plēnumā

partijas

LKP

jomā

audzināšanas uzdevumu

audzināšanas savā

XXV

PSKP

g.

politiskās LKP

CX

republikas

lēmuma realizēkā

arī

LKP

1976.—1980.

organizācija

veica

CX ga-

veselu

ļāva tālāk pilnveidot visu

komunistiskās

Republikas dzīves

tīvas

sastāva

kas

pārzina

audzināšanas nāšanas

organizētāji.

darbu

bildīgi

partijas

skaitā

Vairāk

vadītāji, speciālisti. zināšanas

vas

CX Marksisma-ļeņinisma sētu

pagandistu

Plašu

kuru

citu

un

popularitāti

Lielu uzmanību

formācijas

un

to

rakstu

piecgades beigās plāru.

krāsu

televīzijas

atzīmēts

gandas

XXIII

LKP darba

prasībām, kultūras

gadu

otrajā

1959.

tūkst,

g.)

problēmu

un

tavošana.

Notika un

un

liela

un

neatbilda

televī-

kā

tika

propa-

mūsdienu

izglītības

un

tika

izpētē.

Nāca

tika

klajā

nopietni

lauku

dzīves

virkne

111

daļas IV

kuru

pie

(1940.

daļas

iedzīvotāju

pētījumi,

sva-

darbs

pabeigts

«Apcerējumu»

plaši

gūti

aktuālo sociāli ekonomis-

apcerējumu»

garīgās

110

eksem-

nams, pa-

Tomēr,

darbaļaužu

darbu,

uzsākta

struktūras

sākta

aģitācijas

pusē republikā

vēstures

vēstures

vēl

laik-

desmitās

viņu vajadzībām.

un

monogrāfisku

«LKP

visur

pieaugušajam

līmenim

dzīves

rīgu

200

in-

vadīšanai,

Republikā

Rīgā.

kongresā,

līmenis

panākumi LKP kās

darba

vadošie

masu

metiens

ieviešana,

celtniecība

kompleksa

70.

politdienas,

CX veltīja

milj.

—

kadru atestā-

republikas

vienreizējais 3

pro-

1979.—1980.

Sinī laikā tika uzcelts jauns Preses

beigta zijas

LKP

sasniedza

pil-

un

21 000

vienotās

nostiprināšanai.

žurnālu

un

ideoloģisko

propagandas līdzekļu

materiālās bāzes

rajonu par

sa-

LKP'

prasmi

«Propagandists

piedalījās

darbinieki.

ideoloģiska

papildināja

piecgadei».

ieguva

aktīvi

pasākumos

saimnieciskie

darba

Pāri

at-

iesaistījās

tūkst,

8

gadus

universitātē,

kvalitātes

un

gadā notika lektoru cija.

ik

kustībā

iesaistījās

efektivitātes

nekā

skolās.

aktīva

ideoloģiskā

audzi-

politinformatoru

vairāk

propagandas

un

jautāju-

beigās

darbinieki,

darbinieku

saimniecisko

un

lektoru,

arvien

padomju

un

darba

izraudzīti tikumiskās

Piecgades

referentu,

To

aģitatoru.

un

Tika

veica vairāk nekā 100 tūkst.,

republikā

propagandistu,

ideo-

uzlabošanai.

ideoloģiskā sastāva

partijas biroju

no

mus,

ak-

un

bija

sekretāru vietnieku

nostiprināta partijas organizāciju kategorija,

dzīvi.

formēšanā liela loma

kvalitatīvā

tā

paaugstināt

ar

darbaļaužu idejiskās pārliecības

pozīcijas

kadru

loģisko

darbu,

audzināšanas

nostiprināt tā sakarus

efektivitāti,

—

saga-

sociālās rezultāti

tika

zinātniski

apkopoti republikāniskajā

konferencē

rakstu

un

labklājības

iedzīvotāju

garīgās kultūras izaugsme»

un

Lielā Oktobra 60. litiskais

praktiskajā

«Lauku

krājumā

notikums

(1979.

g.).

gadskārtas gadā svarīgākais Padomju

visas

valsts

po-

dzīvē

bija

PSRS pieņemšana (1977. Konstitūcijas g. oktobrī). LKP veica plašu organizatorisko un ideo-

jaunās 7.

darbu

loģisko Latvijas šanā

(1978.

biedrības

g.

dos,

un

tas

18.

projekta

fiksēja

plašās

valsts

padomju un

pilsoņu tiesības,

mūsu sabiedrības

Komunistiskās

gūti

sociālistiskās

partijas

lās V.

un

60.

veica

gadā 75.

plašu

saistīts

sociālistiskās

revolūcijas

60.

110. dzimšanas

gadadienu

kopš

tās

un

dienu, kā

padomju

atzīmēta

40.

gadadienu, sakarā

arī

ar

1979.

gadskārtu.

LKP

arī

poLie-

ar

nodibināšanas

varas

atjaunošanas

tika

svinīgi

lomu

avangarda

darbu, kas

Ļeņina

Latvijā

gatau-

organizatorisko

Oktobra I.

60

visas

dzīvē.

īstenojot PSKP CX lēmumus, LKP litisko

sa-

Savienības

pastāvēšanas

varas

vispusīgās

pieņem-

un

sociālisma

Padomju

kas

sasniegumus,

vadībā

apspriešanā,

izstrādāšanā

aprīlī). Attīstīta

Konstitūcija

vēsturiskos

partijas

Konstitūcijas

PSR Konstitūcijas

nodibināšanas

gadadiena.

Ideoloģiskās

aktivizēja republikas nacionālo

pretsparu

saasināšanās

cīņas

iedzīvotāju

audzināšanu,

nostiprinātu

lai

neiecietību

un

jebkādām idejiski politiskā ziņā

dotu

izdomājumiem,

propagandas

modrību

politisko

inter-

un

pasākumus,

veica

buržuāziskās

LKP

apstākļos

patriotisko

neveselīgām

pret

parādī-

bām. Balstoties

kongresa

uz

konsekventi

ieturēja

nostiprināšanu, augstināšanu,

jiem

kongresa

XXV

pieauga

kursu

uz

komunistu

avangarda

īpatsvars

17 959

biedriem

vecumā

LKP

111

LKP

XXII

organizācija rindu

tālāku

cīņasspēju lomas

pa-

palielinā-

periodā republikas partijas organizā-

par

cilvēkiem.

līdz

sastāvā.

30

No

jaunuzņemta-

kandidātiem

un

desmitajā piecgadē sastādīja īpatsvars

partijas

organizāciju

partijas

un

partijas

partijas

šanu. Pārskata

cija

PSKP

lēmumiem, republikas

strādnieki

59%. Pieauga

gadiem, kā

arī

jauniešu sieviešu

CX lēmumu «Par

Realizējot PSKP tijas

darbu, kas

organizācijas

partijā tika

pastiprinātas

teorētiskās

sagatavotības,

politiskās

rindu

jas

rajonu

žošanas

lielu

tīrību

komiteju partijas

vienību sekretāru

1.

g.

sastāvā

cijas

kas

kultūras došo

kadru

bībā

iniciatīvu

un

Desmitās

piecgades

LKP

iecirkni

radošu

kompetenci

sociālās

un

gadā

laika

un

veikumu

augšupejai

attīstības

posmā

sociālistiskā

šumā

savā

dar-

atbildību par

republikas

visās

80.

1990.

sacensība

dzī-

pamatu tālākai

gados. Visā repubCX

ekonomis-

1981.—1985. Vērsās

gadam».

par

PSKP

«PSRS

pamatvirzieni

līdz

un va-

darbam.

partijas XXVI kongresam

projekts kās

tie

un

dziļu ieinteresētību tika apspriests

ar

darbu

politisko pārliecību,

dziļu

ar

partijas

sagatavošanā

lai

panākt,

pieeju

piecgades

Padomju Latvijas likā

beigās pirma-

zinātnes

CX turpināja

izvietošanā,

cenšoties

savienotu

5183

un

jomās LKP uzskatīja par svarīgu

ves

ap-

pirmorganizācijas,

ekonomikas,

visās

sfērās.

darba

uzticēto

to»

šo

apvienībās.

partijas

izraudzīšanā,

organiski

radīt

darboties arī

organizācijas

darbojās

audzināšanā,

un

3757

bija

dzīves

ra-

janvāri republikas partijas organizā-

cehu

partijas

grupas,

Tās sāka

agrāri rūpnieciskajās

1981.

2976

CX, pilsētu;

Pieaugot

daudzveidojoties

un

to skaits

padomes;

sasniedza 20.

jās rajonu Uz

LKP

formām, radās nepieciešamība

republikā

akti-

Cīņā par parti-

komisijas.

skaitam

apvienību

darbības

veica

darbu

g.),

idejiski

darba

un

vitātes, kā arī uzvedības jautājumos.

un

(1976.

komunistu

jauno

prasības

par-

uzņemšanu

ar

kandidātu audzināšanu»

PSKP

un

Kirgīzijas

saistīts

pla-

cienīgu

kongresa

sagaidīšanu. 1981.

vēja

g.

Tā

gress.

29.—30.

darbā

161 264

janvārī

piedalījās

notika 680

komunistus.

republikas

XXIII

LKP

kas

delegāti,

kon-

pārstā-

Kongress

vien-

prātīgi atzina par pareizu LKP CX darbību pārskata periodā,

ievēlēja

kandidātu 52

delegātus

sanākušajā sekretāru

rijevu,

LKP

sastāvā, uz

LKP

ievēlēja

CX

141

locekļa

revīzijas

XXVI

PSKP

plēnumā

un

sekretāriem

—

I.

CX

65

komisiju, 30.

kongresu. par

LKP

A. Vosu, otro sekretāru

V. Cemmu. Par LKP

112

CX

LKP

Andersonu,

Ē.

biroja locekļiem

CX —

locekļa kā

arī

janvārī pirmo

V. Dmit-

Auškapu tika

un

ievēlēti

A.

I.

Voss,

V.

A.

Dmitrijevs,

J.

kandidātiem

Vagris E.

—

V.

Auškaps, S.

Ikaunieks,

P. Strautmanis,

nis,

locekļa

Ē.

Andersons,

Cemms, J. Rube-

Postņikovs,

R. Verro; par

un

B.

Ozols,

Pugo

biroja

A.

un

Zit-

manis.

Kongress

jaunu

ar

Komunistiskās

tās

kaujasspējas,

un

kursam.

litiskajam

novērstu

1981.

darbību,

praktisko «PSRS

ekonomiskās

gadam», jaunas došos

Centrālās

PSKP

V.

un

projektu

CX

pamatvirlīdz

posmā

PSKP

par

atzina

kursu

attīstības

laika

un

pilnībā

1990.

Programmas PSKP

ievēlēja

va-

republikas partijas organizācijas

locekli

—

po-

notika

martam,

ļeņinisko

sagatavošanu,

No

CX

kandidātiem

3.

sociālās

un

lēmumu

redakcijas

PSKP

par

sociāli

un

visā

Komitejas

gadā

pieņēma

orgānus.

līdz

Kongress

apstiprināja

1981.—1985.

zieni

uz

radoši,

nodrošinātu

kļūdas,

un

februāra

kongress. Centrālās

pareizu

par

23.

no

g.,

XXVI

spraigi,

saimniecisko

po-

norādīja

īstenošanu.

uzdevumu

PSKP

ļeņiniskajam

kongress

strādāt

trūkumus

aktivitāti

politisko

PSKP

turpmāk

piecgades

vienpadsmitās litisko

uzticību

esošos

Latvijas

demonstrēja

Vienlaikus

arī

nepieciešamību lai

spēku

partijas pieaugošo

tika

ievēlēts

Dmitrijevs

revīzijas

komisijas

A.

J.

un

locekļa

Voss,

PSKP

Rubenis,

locekli

—

P.

Straut-

manis.

uzsvēra,

Kongress tas

radošie

saistītos

starpēji tiskā

drošināt nos,

uz

attīstību,

rināšanu

otrs

attīstības

ceļā,

racionālāku

—

stabilu,

mūsu

šanu.» 1

partijas

PSKP

lpp.

113

komunis-

nostiprināšana.

un

XXVI

XXVI

no-

augšupejošu

tautas

saim-

zemes

taupīšanu

1

tiem ir

sav-

celša-

zinātniski

maksimālu

51.

divos

tālāku

izmantošanu,

Pēc

no

miera

tau-

padomju

labklājības

cilvēku

ekonomikas

un

visas

piecgades galvenais uzdevums ir

padomju

balstoties

niecības

partijas,

gados jākoncentrē

virzienos. Viens

jauncelsme,

«Vienpadsmitās

ka

80.

spēki

tehniskā

progresa

ievirzīšanu ražošanas visu

darba

potenciāla vēl veidu

resursu

kvalitātes

kongresa PSKP

kongresa

paāt-

intensīvā

materiāli.

uzlabo-

CX

savos

R.,

1981,

lēmumos zīto

konkretizēja

programmu īstenošanu.

komplekso vienu

Kā

Pārtikas

zīja

speciāli

PSKP

apsprieda

ar

1982.

CX

neatliekaizvir-

jautājumu maija

gada

partijas Centrā-

tika

plēnumā

republikas

plē1982.

plēnuma lēmumiem,

Komunistiskās

Komitejas kārtējā

kumi, kas saistīti

un

kongress

īstenošanu. Šo

pēc maija

gada jūnijā Latvijas lās

XXVI

partijas

programmas

Vadoties

nums.

svarīgākajiem

pašiem

no

uzdevumiem

majiem

izvir-

kongresā

detalizēja

un

apspriesti

pasā-

Pārtikas programmas

īstenošanu.

KP

Latvijas plēnumā jos

gais

ka

uzsvērts,

piecpadsmit

niecību

pirmā sekretāra

CX

partijas

produktu

saimnieciskās

ražošanas

bruto

ražošanas

vienā

gadā palielinājās

gadi

(1961.—1965.

g.)

gums sasniedza 28

procentus.

vijas

uz

nemitīgi

augošās

tautsaimniecībai

rod

Savu

un

izvirza

arvien

Rēķinot

šis

pieau-

iedzīvotāju

Padomju

jaunus,

atspoguļojumu

svara)

ražošanu

gaļas

(1981.—1985. un

līdz

g.)

līdz

Lat-

sarežģītākus mērā

ievērojamā

(1986. —1990. g.)

graudu

—

līdz

kāpināt

mitgadē

līdz

2—2,1

ar

paredzēts

tālākas tensīvi

došana,

sociālās

piecgadē

tonnu

(kaut-

divpadsmitajā

ražošanu

plānots

1,9—2 milj. tonnu; milj. tonnu. Pare-

sakņu, augļu

ražošanas

ieguvi, pades-

pieaugumu

1,4 reizes. lauksaimnieciskās veikt

lielu

attīstības

ražošanas

darbu

lauku

lauku

kāpinā-

Latvijas

veicināšanā.

labiekārtotu

rezultātā

114

un

2,1—2,3

kartupeļu,

turpināsies kā

un

tonnu

Piena

1,8—1,9

lopbarības

1,3 līdz

Vienlaikus

tūkst,

piecgadē.

arī

nākt visu veidu

vienpadsmitajā

300—310 tūkst,

340 —345

attiecīgi palielināt

šanu

septīto piec-

ar

procentiem.

vajadzības

lauk-

republikas Pārtikas programmā. Tajā plānots

palielināt

dzēts

pieau-

caurmērā

iedzīvotāju,

strukturālās pārmaiņas

uzdevumus. lie

ievērojamu

produkcija

45

par

republikas

sastāva

laika lauk-

svarīgāko

salīdzinājumā

vienu

Taču

visu

desmitajā piecgadē (1976. —1980. g.)

gumu. Tā

caurmērā

neatlaidī-

sistemātiskām

uz

.apstākļu kaprīzēm, nodrošināja saimniecības

saim-

padomju

strādnieku

organizāciju

neskatoties

darbs,

Vosa referātā

pasākumi pēdē-

gados, kolhoznieku,

šefības

un

A.

veiktie

lauku

Republikā ciematu

iedzīvotājiem

vēl

in-

izveilabāk

nodrošināta

tiks

kultūras

un

darba

apstākļu,

sadzīves

atpūtas,

apmierināšana

vajadzību

saskaņo-

un

tība.

Šie

izvirzītie

partijas

uzdevumi

pašā laikā tie ir reāli.

tajā reiz,

kā

tāpat

visos

tiks

bas posmos, tie

pilnveido bību. kāli

ar

pārkārtota

sistēma nisma

sociālisma

CX

partijas

mācību

un

saimnieciskā

aktīva

dar-

tika

radi-

izglītības

Jaunā

zinātniskā

partijas

teorētiskos

uzmanība

izraudzīšanai

teorētiskā

universitātes,

to

pagandistu, nekā

85%

celšanā.

līmeņa

sistēmās

izglītības

skaitā

rāk

tūkst,

1982.

cilvēku,

viss

gadā

60.

cienīgu

gadadienas

riotiskās lāku

un

vērsts

un

sagaidīšanu,

rētiskās

organizēti

un

darba

Rīgā notika Vissavienības

konference

«Nacionālo attiecību

sasnieguša

sociālisma

ternacionālistiskās

blēmas»,

kurā

arodbiedrību

115

apstākļos.

audzināšanas

piedalījās

un

vadošie

komjaunatnes

idejiskās

au-

nodibināšanas

darbaļaužu

notika

pat-

1982.

ar

g.

tā-

partijas

darbaļaužu

tikšanās

veterāniem.

un

cilvēku.

mī-

vakari, zinātniski

praktiskās konferences,

un

lūcijas, kara jūnijā

tematiskie

izglītību.

apguva vai-

audzināšanas

internacionālistiskās

pastiprināšanu. Šajos jautājumos tika

pro-

Vairāk

teorētiskajos

PSRS

uz

tūkst,

tūkstoši

8,2

—

komiteju plēnumi, partijas sapulces, tiņi;

ide-

ekonomiskās

augstāko

ar

patstāvīgi

politiskais

LKP

bez-

sava

komunistu.

to skaitā

semināros

dzināšanas darbs tika

un

strādāja 28

bija

ļeņinisko teoriju

kadru

un

1982.—1983. mācību

tūkst,

22,5

propagandistu

metodoloģiskajos

darbam

komjaunatnes

republikā

Marksistiski nekā 39

komunistu

patstāvīgajam

partijas,

visās

gadā

pievērsta

un

metodolo-

propagandistu

sagatavošanai,

un

aktīvistu

partejisko jiski

tika

partijas un

ģiskos seminārus, marksisma-ļeņinisma

īpaša

eko-

un

izglītības,

marksisma-ļeņi-

komunisma,

skolas,

tālāk

ideoloģisko

norādījumiem

ietver sevī jauno komunistu,

pamatu,

kongresa

organizācija

politiskās

sistēma.

celtniecī-

LKP XXIII

un

partijas

PSKP

vērienīgi, taču šaubu, ka arī šo-

īstenoti.

organizatorisko

savu

Saskaņā

nomisko

XXVI

republikas

ir

nav

līdzšinējos veiksmīgi

Vadoties pēc PSKP

lēmumiem,

Un

teo-

revo-

28.—30.

zinātniski

praktiskā

attīstība

briedumu

Patriotiskās

pieredze

un

un

in-

pro-

partijas, padomju,

darbinieki,

zinātnieki

augstskolu mācību spēki no visām brālīgajām publikām, kā arī viesi no daudzām ārvalstīm.

un

1982.

PSR tīta ka

14.

g.

Padomju

dībā

visās

jības

kas

10.

g.

gados

va-

apvārpro-

pieaudzis

lauksaimnieciskā

ra-

materiālās labklā-

iedzīvotāju

novembrī

valsts

darbaļaudis,

miteju, pilnīgi

kā

J.

visa

Brežņevs.

g.

ievēlēšanu

Andropova

vēl

Centrālo kursa

novembra

12.

partijas Republi-

tauta,

padomju

partijas

partijas politiskā

1982.

CX

ievērojamais L.

ļeņinisko

ap

atbalstīja

PSKP

lēmumu par

mira

darbinieks

tāpat

saliedējās

tecību,

partijas

kultūras līmenis.

un

ciešāk

vel-

sēde,

nebijušus

varas

mainījusies

izaudzis

Latvijas

un

Republikas rūpniecības

padomju

radikāli

Padomju

un

sasniegusi

sfērās.

apjoms

krasi

1982.

CX

svinīgā

Tajā tika īpaši uzsvērts,

jubilejai.

Latvija

dzīves

reizes,

žošana,

LKP

kopējā

brāļu saimē Komunistiskās

Padomju

dukcijas 47

Padomes

valsts

vienotajā

šņus

decembrī notika

Augstākās

re-

Ko-

pēc-

plēnuma

par PSKP

CX

ģenerālsekretāru. PSKP

1982.

CX

nosprausti

ciālās attīstības darba

tijas

kongresā

uzmanību

darba

disciplīnas,

atbildības

plēnums kadru

1982.

g.

21.

sēdē

Kopā

PSKP

CX

nodibināšanas 60.

tautas

gada

nums,

kas

masu

darba

jūnijā

un

notika

apsprieda aktuālos

116

noietā

izvirzīti

mieru

no

gadi»

Andropovs. ceļa

nacionālās

partijas

apstākļos,

J.

112 val-

nolasīja Tajā tika

galvenie

politikas

konkrēti

gada-

pārstāvjiem

delegācijas

sešdesmit

ģenerālsekretārs

cīņai par stabilu 1983.

padomju republiku

«PSRS

padomju

mūsdienu

ekonomikas

izmantošanai.

134 aizrobežu

Referātu

formulēti

un

personis-

Maskavā notika PSKP CX, Augstākās Padomes kopīgā svinīgā

visu

ar

piedalījās

apkopoti

so-

decembrī

stīm.

tāti,

tika

īstenošanu,

saimnieciskās

visu komunistu

sēde, kas bija veltīta PSRS dienai.

un

PSKP XXVI

nostiprināšanai,

tālākajai

KPFSR

un

pa

kursa

pievērsa

un

iekšējo rezervju pilnīgai PSRS

cīņā

ļeņiniskā

nospraustā

īpašu kās

metodes

un

plēnumā

ekonomiskās

uzdevumi, konkretizētas par-

galvenie

formas

novembra

gada

Savienības

Padomju

rezul-

uzdevumi

priekšlikumi

tautu drošību.

kārtējais

partijas

PSKP

ideoloģiskā,

jautājumus.

Ar

CX

plē-

politiskā

referātu

plē-

darba

PSKP

uzstājās

numā

PSKP

sekretārs

CX

CX

sabiedrības

sekretārs

J.

toriski

kas

uzdevumi,

attīstīta

tija

«Viss

jāsaprot,

būtu

citi

ka

ganizatoriskie

enerģiski jāpaceļ

līmenī, kurus risina

1983.

PSKP CX

lai

darbs,

mūsu

audzināšanas

līdzekļu

bagāto

arsenālu;

izglītošanas

visnotaļ

kvalifikāciju; pacelt teorētisko

mainīt

darba

izskaužot

stilu

formālismu

ceļot

un

efektivitāti;

izveidot

dinamisku

sistēmu;

prasmīgi

mācību

sis-

efektīvu

un

atmaskot

me-

graujošo imperiālistisko propagandu, kas šobrīd līdz

sakāpināta «Notiek nētas

jomā; kardi-

politiskās izglī-

kontrpropagandas līgo,

krietni

darbu sabiedrisko

politisko

masu

izun

paaugstināt

jaunā,

pirmām kārtām ekonomisko zinātņu

tības

or-

vairāk

efektīvāk

uzdevumus:

esošo

augstākā pakāpē idejiski

tēmā,

svarīgi

aizvien

jautājumi),

darba

rīcībā

kadru

ideoloģisko

nāli

cik

gada jūnija plēnums izvirzīja kon-

ideoloģiskā

mantot

un

Visu

procesā.

partijas organizā-

priekšplānā.» 1

izvirzās

krētus

katrai

to

par-

jautājumi (saimnieciskie,

pārējie

un

audzi-

darbs

ideoloģiskais

tām risināmie

sociā-

Andro-

J.

darbu,

pilnveidošanas

sociālisma

Programmas

ideoloģiskais,

pakāpju partijas komitejām, cijai

nova-

mūsu

uzdevumu

sarežģīto

un

mar-

mēroga

pilnveidošanu.

propagandas

un

ģenerāl-

attīstīta

ar

jau-

posma

CX

PSKP

ar

aktuāli

un

attīstīta

liela

partijas ideoloģisko

par

īpaši uzsvēra:

nāšanas

saistīti

tālāku

sabiedrības

Runājot

izvirzīti

izstrādāšanu,

redakcijas

lisma

radoši

Tajā

Andropovs. teorija,

jaunās

teica PSKP

runu

ksisma-ļeņinisma

lielo

ideoloģiskā

pašreizējā attīstības

tājumi. Plēnumā plašu

povs

Caur

prizmu tajā izskatīti daudzi svarīgi

padomju

loceklis,

Politbiroja

Cerņenko.

K.

cilvēku

nākotni kums.»

ideoloģiskās

cīņa,» uzsvēra lielā

J.

miljardu

prātu

mērā nosaka šīs

līmenim.

intervences

Andropovs, un

«par mūsu

sirdi.

Un

pla-

cilvēces

ideoloģiskās cīņas

iznā-

2

Partija, plēnuma

visa

padomju

darbam,

programmatiskos 1 PSKP

atzinumus Centrālās

jūnija plēnuma Turpat, 8. lpp.

15. 2

tauta

vienprātīgi

117

ar

lielu interesi

atbalstot un

tajā

sekoja

izteiktos

secinājumus.

Komitejas materiāli. R.,

1983.

gada lpp.

1983, 6.

14.—

1983.

5.

g.

partijas

rezultātiem

izriet

tiskās ka

J.

PSKP

Andropova

politiskie principi priekšstatus

mūsu

to būtībā. kām

Tajos

to

sociālisma lisma

Voss uzsvēra,

darba

briedumu

laikā

pēdējā

sasnieguša

sociālo

un

nacio-

komunistiskās

PSKP starptautiskās

un

zinātniskos

nosprausti

dar-

komunistus,

apbruņo

viss

novatoriskos,

patiesi

ļeņinis-

raksturs,

vērtība ir sociā-

kardinālo

pa-

ideoloģiskos

un

palīdz

tiem skaidri

vērienīgos

uzdevumus,

precīziem orientieriem,

ar

izprast

sadales

un

attīstības,

dinamikas,

problēmu Tas

«izskar

jauno sabiedrisko iekārtu pašā

saimnieciskos,

kadrus

plēnumā

principiālām marksistiski

sistēmas

analīzei.

domju,

CX jūnija

pilnveidošanas ceļi

audzināšanas

plēnumā.

runas

Latvijas Komunis-

posmā. Milzīga praktiska

politiskās

uz-

PSKP

un

teorētiskie atzinumi

un

atsegts

attiecību

bības

par

no

pozīcijām

parādīti

kas

lēmuma

CX loceklis,

runā PSKP

Andropova

teiktie

apsprieda

partijas organizācijas

partijas CX pirmais sekretārs A.

J.

nālo

Tas

gada jūnija plēnuma

plēnuma

no

ģenerālsekretāra

Savā referātā

1983.

CX

republikas

un

devumiem, kas

Komunistiskās

Latvijas

Komitejas plēnums.

par PSKP

jautājumu

CX

notika

jūlijā

Centrālās

dokumentos.»1

partijas

Apspriestajā jautājumā plēnums pieņēma plašu

šanās

zemē,

mūsu

PSKP

iekšpolitiku

ražošanas

jības tiskās veida

Komiteju.

un

pamatu

krētiem

darbiem

zētāk gresa

un un

plēnuma

atbild

efektīvāk, PSKP

lēmumus.

CX plēnums

1

118

Viņi

un

1982.

kārtību,

strādāt

gada maija

Latvijas

1983, 6.

ar

partijas aicinājumu

uz

vienprātīgi

Cīņa,

saglabāšanu

sekmīgi izpildīt PSKP

CX

dzīves

padomju

novēršanu.

un

jūl.

un

kon-

visno-

organi-

XXVI konnovembra

Komunistiskās

atbalstīja PSKP

uz

labklāsociālis-

paaugstināšanu,

draudu

disciplīnu

kursu

partijas

miera

kā

atbalsta

materiālās

padziļināšanu,

kara

partiju,

tāpat

vienprātīgi

tautas

nostiprināšanu,

nostiprināt

Latvijā,

ārpolitiku,

līmeņa

demokrātijas

kodoltermiskā

taļ

un

tālāka saliedē-

Komunistisko

Padomju

intensifikāciju, kultūras

cilvēku

darbaļaudis

lē-

politisko situāciju

idejiski

padomju Padomju Savienības

ap

Centrālo

visā

ka

zemē raksturo

mūsu

tās

atzīmēts,

Tajā

mumu.

partijas

CX jūnija

izteiktos

plēnumā Tie ir

kļuvuši

darbības

ciju

visu

pamatu.

apliecināja partijas

kais

veltīs

ģiskā, politiskā ar

rīs

visu

visas

1983.

26.-27.

g.

sākumus

1984.

PSKP

pat kā visi

PSKP

lēmumu,

tajā

plē-

saimniecisko

domju

miera

izteiktos

vērsta

kas

labklājības

saglabāšanu

februārī

1984.

smagu

kvēls

mieru

1984.

un

decembra un

plēnuma

secinājumus,

partijas

13.

partija

partijas

ievēlēja ievērojamu L.

119

ār-

materiālās

mūsu

Brežņeva

republikas

valsts

nerimtīgs

PSKP

CX

partijas J.

padomju šķīrās

iz-

dar-

cīnītājs

Andropovs.

sanāca

un

visa

dzīves

Padomju

Jurijs

PSKP

līdzgaitnieku Konstantīnu jas komunisti,

un

ļeņinietis,

par

un

No

zaudējumu.

februārī

kas

un

paaugstināšanu,

līmeņa

gadā

patriots,

gada

tautas

Pa-

un

Zemes.

komunismu

plēnums,

darbinieku,

vienprātīgu piekrišanu

gada

padomju

uz

tā-

darbaļaudis,

Komunistiskās

uz

Komunistiskās

binieks,

tās

atzinumus

kultūras

un

cieta

ar

1983.

plēnuma

lēmumos uzsvērts,

tālredzīgo ļeņinisko iekšpolitiku

valsts

politiku,

decembra

gada

komunisti,

CX

atbalsta

pilnībā

tējais

piecgades

Tajā pieņemtajos

padomju cilvēki,

uzņēmuši

par

CX

ekonomiskās

plāna un PSRS valsts izstrādāja konkrētus pa-

visas

1983.

CX

Padomju Latvijas

cilais

PSKP

PSRS

10.

darba rezultātus.

9.

da-

Padomju

sekmīgai izpildei.

gada

sprieda

tauta

dzīvi,

janvārī notika Latvijas Komunispartijas Centrālās Komitejas plēnums, kas ap-

tiskās

visā

katra

notika

gada

valsts

un

ar

praksi,

ieguldījumu jauncelsmes darbā.

Plēnums

gada

1984.

uzdevumu

ideoloģis-

darbacilvēka

1984.

attīstības

projektus.

celtniecības

decembrī

izskatīja

sociālās

tās

nodrošinātu ideolo-

vairotu

katra

kolektīva,

kas

budžeta

ka

lai

tautas komunistiskās

nums, un

kultūras

un

nepieciešamo,

Latvijas

viss

lai

pūles,

darba ciešu vienotību

masu

saimnieciskās

da-

plēnuma

Centrālajai Komitejai, ka

organizācija,

visas

CX

partijas

PSKP

republikas aktīvs

lēmumus.

pieņemtos

un

republikas partijas organizā-

Komunistiskās

Latvijas lībnieki

atzinumus

par

un

ārkār-

CX

ģenerālsekretāru Padomju valsts

Andropova

ilggadīgu

Cerņenko. Padomju darbaļaudis tāpat

Latvi-

kā

visa

tauta

padomju

izteica

atbalstu

vienprātīgu

plēnuma

lēmumiem.

Apbruņota CX

jošo

publikas

ar

tes

tālāku

darba

darba

iedzīvotāju

ekonomikas

pilnveidošanu, ideju

sistēmas

politiskās

nāts PSRS

vēsturiska

ko-

audzināšanu

darbaļaužu

spēks,

kurš

kodols,

kas

likumsakarība,

ir

nostipri-

lomas

vadošās

sabiedrībā

sociālistiskajā

ir

pa-

objektīva

visos

spēkā

atzīts

sabiedrības

likumu

ar

ir

partija

padomju

Konstitūcijā. Partijas

lielināšanās

kvalitā-

organizatoriskā

partijas

garā.

virzītājs

un

re-

partija turpina cīņu produkcijas

un

Padomju Savienības Komunistiskā vadītājs

seko-

uz

aktivitātes

politiskās

Komunistiskā

efektivitātes

tam

un

balstoties

un

un

paaugstināšanu,

munistisko

kongresa

lēmumiem

pacēlumu, Latvijas par

XXVI

PSKP

plēnumu

partijas

darbības virzienos.

Komunistiskā

Latvijas

Padomju miem

Savienības

kaujas pulkiem.

partijas organizācija Balstīdamās tiskā

uz

partija

īsteno

partija bija

Komunistiskās Savu 80.

sagaida

PSKP

pieredzi,

nacionālos

un

ar

darbībā

partijas

brālīgo padomju

sakari

masām,

ar

spēks

un

atbalsts,

briedumā.

Komunis-

konsekventi savu

nostiprina inter-

republiku komunistiskajām partijām. nistiskās

spēku

Latvijas

saliedētību, pastāvīgi

sakarus

no

uztica-

principus, cīnās par

marksisma-ļeņinisma

rindu tīrību

viens

gadskārtu republikas

radošo

praktiskajā

savā

ir

un

partijas

dzīvīgums

ko tā rod

sociālistisko

Komu-

Latvijas ir

tās

republikas

ciešie dar-

baļaudīs.

Padomju Latvijas padomju cilvēki, droši mīlīgo Ļeņina reālu

jauncelsmes partija,

ceļu

uz

darbaļaudis, un

ar

politiku,

pavērdama

komunismu.

tāpat

kā

entuziasmu īsteno ko visas

nospraudusi pasaules

visi mierdižā

tautām

Pielikumi

1. tabula

Latvijas Komunistiskās partijas skaitliskais uz

tās

sastāvs

kongresu

sanākšanas laiku

Sanākšanas

Komunistu

Kongresi

laiks

skaits

1904. g.

jūnijs

LSDSP

I

kongress

ap

2500

1905. g.

jūnijs

LSDSP II

kongress

ap

10 000

1906. g.

jūlijs

LSDSP III

ap

11 000

ap

14 000

kongress

1907. g. maijs

LSD

II

1908. g. oktobris

LSD

III

kongress

ap

janvāris

LSD

IV

kongress

ap

jūlijs

LSD V

1914.

g.

1917. g. 1919.

g. marts

1923.

g. februāris

1931. g. 1940.

g.

1949. g.

LKP VI

kongress

5000 3500 7672

kongress

7564

kongress

LKP VII kongress

845

janvāris

LKP VIII

decembris

LK(b)P

IX

janvāris

LK(b)P

X

LK(b)P

XI

kongress

39 950

XII

kongress

42 030

1951. g. decembris 1952. g.

septembris LK(b)P

1954. g.

februāris

LKP XIII

kongress kongress

kongress

kongress

1000

ap

2800 31

203

43013

1956. g. janvāris

LKP XIV kongress

1958. g. janvāris

LKP XV kongress

57 305

1959.

61 414

janvāris

LKP XVI kongress

1960. g.

februāris

LKP XVII

1961.

septembris LKP XVIII kongress

g.

g.

65 947

76 642 87 482

1963. g. decembris

LKP

1966.

g. marts

LKP XX kongress

102 816

1971.

g.

februāris

LKP XXI kongress

127 753

1976.

g.

janvāris

LKP XXII kongress

143 305

1981.

g.

janvāris

LKP XXIII kongress

161 264

121

XIX

kongress

48 548

kongress

2. tabula

Latvijas Komunistiskās

(uz

1984.

gada

Pavisam

pilsētu

tejas

1.

organizācijā:

rajonu komitejas

—

26,

partijas

rajonu komitejām,

P

partijas

—

pilsētas —

6,

komitejas

lauku

komitejas,

kas

Rīgas

pilsētas

komiteja

—

rajonu

Pavisam komunistu

skaits

1290

73190

280

14574

115

6915

(PK)

ieskaitot:

Kirova rajona

komiteju (RK) Ļeņina RK

109

7279

229

12844

Oktobra RK

153

11380

Proletāriešu RK

213

16430

Latvijas

189

3601

161

8617

RK

Ļeņingradas

Maskavas RK

Juras

kuģniecības

komiteju 2.

Daugavpils PK

3.

Jelgavas PK

88

4.

Jūrmalas PK

105

3501

5.

Liepājas PK

133

6639

Rēzeknes PK

81

3394

PK

74

3047 1460

6.

4273

7.

Ventspils

8.

Alūksnes RK

56

9.

Balvu RK

61

Bauskas

85

2649

102

3071

10.

RK

1729

11.

Cēsu RK

12.

Daugavpils

13.

Dobeles RK

64

14.

Gulbenes RK

73

1802

Jēkabpils RK

91

3404 2400

15.

16,

RK

73

3108 2342

Jelgavas RK

57

17.

Krāslavas RK

69

2368

18.

Kuldīgas

65

2308

19.

Liepājas RK

84

2548

122

RK

7,

komi-

pielīdzinātas

Partijas pirmorganizāciju

l.

sastāvs

1.

Partijas komitejas

k

skaitliskais

janvāri)

Partijas

Nt p

k

Partijas komitejas

pirmorganizāciju

Pavisam komunisti

skaits

20.

Limbažu RK

60

21.

Ludzas

84

2681

22.

Madonas RK

78

2631

23.

Ogres RK

65

2960

24.

Preiļu RK

63

2273

25.

Rēzeknes RK

81

2924

26.

Rīgas RK

133

6789

27.

Saldus RK

62

2220

28.

Stučkas

76

2515

29.

Talsu RK

61

2443

30.

Tukuma RK

80

2877

31.

Valkas RK

65

2221

32.

Valmieras RK

88

3046

33.

Ventspils RK

41

RK

RK

Pavisam

3849

2222

1112 170764

radītājs

Personu

A

P.

Dauge

19, 21, 33,

—

45. Ameriks E.

—

Andersons

I.

Andropovs

J.

55.

Dāvida 113.

—

7,

—

103,

116, 117, 118, 119. E.

Ankupe

Doks N.

O.

Auguste

38.

—

57.

—

58,

58,

P.

13.

—

V.

113.

—

21.

—

Dubelšteins J. Dzenis O.

—

55,

—

62.

Dmitrijevs

Antonovs-

Ovsejenko Apine E.

91.

—

F.

Dermanis V.

59, 62.

—

I.

Deglavs

21.

—

50, 53.

—

59,

63. E.

Auškaps

113.

—

E

Eferts

B

Eihe

Bagramjans Barbāns

I.

V.

Barinova

T.

Bārtulis A.

D.

Bērce

(Arājs) J.

Bērziņš

—

45, 49.

A.

—

48.

Fogelis J.

J.

—

35,

49, 53.

Bērziņš

J.

(Ziemelis)

—

21, 24, 25, 26, 28, 29, 35, 36, 37, 45. P.

—

Brežņevs L. A.

Buševics

S.

V.

A.

116.

K.

57.

—

35, 36, 38,

—

45.

F.

Grīnipš

47.

Gulbis

O.

21.

—

A.

—

—

—

85. 21.

19,

—

Gruzdinš A.

—

—

F.

Gailis

Gorbatovs

55.

—

Gailis

Gavēnis J.

58. —

Budjonnijs Bušs

68.

—

G

(Andersons)

Briņķis

44, 73, 96.

68.

Bērziņš

Bļaus

21, 22.

—

—

F

35.

36,

—

F.

Engelss

91.

—

Beika

25, 26, 35.

91.

—

—

V.

Bastjanis

21.

36.

—

—

Endrups R.

80

—

—

E.

R.

68.

54.

13.

91.

—

Ģ C

Ģipslis

Cemms V. Cuče M.

—

Cuplinskiene

J.

—

25.

113.

—

48. F.

H —

92. Hermanis J.

—

25.

D I

Daniševskis

J.

—

21, 22,

35, 36, 45, 46, 50.

124

Ikaunieks

A.

—

113.

J

L

Jablonska L. Jablonskis

Jagars

J.

Jansons

59.

—

A.

J.

(Brauns)

V.

—

18,

6,

T r

19, 20,

28, 29, 31, 32, 33, 36, 37, 38, 39,

79.

—

5,

—

14,

22, 23, 24, 25, 26, 27,

13, 19, 22, 26. Jeršovs

I.

11, 13,

58.

—

V.

Ļeņins

59.

—

43, 44, 45,

49, 53, 61, 73, 78, 93, 96, 97,

100, 111. D.

Ļestjevs

—

63.

X

Kalnbērziņš J.

M

58, 59,

—

62, 63, 76, 77, 78, 79, 80, 83, 85, 86, 87, 88, 89

93.

Kalniņš

A.

Majorovs

104,.

—

108.

P.

Markss K.

21, 22.

—

O.

Kārkliņš

35.

—

Kalniņš T.

19,

21,

25,

58.

—

44, 73, 96.

—

Menders F.

Mežiņš J.

—

35.

45.

—

45.

Karlsons

K.

—

N

Kaufmanis

(Soms) K. Kauliņš K.

35, 45.

—

Kažmers

J.

Kirhenšteins P.

Korņilovs

L. A.

Kosigins

A.

Krastiņš

—

—

—

J.

Neilands

58.

21.

—

Kovaļevskis

Nahimsons

13, 21.

—

Kobozevs

55.

—

38.

—

—

55,

59,

62, 63. Noviks

37.

S.

R.

A.

Novovs

63.

—

M.

25.

—

97. 22.

—

(Viktors)

X-

O

—

49, 50. J.

Kronbergs I.

Krūmiņš

Krūmiņš J.

—

21, 22.

68.

—

77.

—

(Pilāts)

Krūmiņš

J.

—

38, 45, 53. Krūms

M.

Ozols

E.

Ozols

F.

Ozols

J.

—

25. 13

11,

—

19 r

21, 23. Ozols

57.

—

113.

—

M.

Ozols

—

55, 57. J.

(Ziedonis)

—

48. Orlovs L

M.

—

Oškalns O.

Ozoliņš A. Lācis Lācis

J.

—

V.

58.

—

Ozoliņš E.

58, 62,

79,

68. 68.

—

Ozoliņš K.

—

57.

—

53.

—

25.

80, 85. Laicens

L.

Lapiņš

R.

Laroze

J.

54.

—

—

—

Latkovskis

59.

V.

Lencmanis

J.

P

53. —

—

58.

13,

19,

F.

Pauzers Pečaks

K.

21, 22, 23, 35, 36, 45,

Peive

J.

50.

Pelše

A.

Lurinš

J.

Luters

J.

125

—

—

91.

13,

57.

—

—

—

26.

93.

—

91, 92,

93

r

94, 97, 98. 19, 21.

Pelše

R.

—

21,

22, 24.

Peterse G.

P.

S.

B.

63.

—

Sulcs K.

J.

—

45, 48. 55.

—

22.

—

63.

—

P.

Štroms A.

23.

—

F.

(Jaunzems)

25, 26, 35,

113.

113.

—

K.

Pūriņš

Silfs

59, 63. —

Priedkalns A.

Pugo Pugo

šamaņins

35.

—

—

Postņikovs

š

39.

—

Petrevics A. Plēsums

59.

—

Pētersons K.

68.

—

T

Tabaks R

Rainis

Tīnis

97.

—

J.

Reinbergs Riekstiņš

J.

Rimša

J.

K. F.

Roziņš

36.

13,

104,

Vagris Vanags

J.

Vasiļjevs 104.

—

Verro R.

S

Voss

A.

Sainis J.

Z.

Spure Staļins

Zarkevičs

64. P.

Zīle V. —

108,

10, 13,

—

19,

21, 24, 28, 33, 35, 36, 39,

41, 42, 43, 45, 46,

49, 50, 53, 55, 97. Sudmalis E. Sudmalis I. Sukuts A. Sverdlovs

—

—

—

J.

114,

59.

—

A.

Zitmanis A.

Znotiņš

P.

Zutis K.

45.

113.

—

—

—

Zvirbulis

—

21.

11.

E.

—

25, 26.

54. 68.

2

48.

—

43.

13, 19,

—

26.

—

113. P.

101,

21, 22, 24, 51, 53.

59, 63.

—

Strautmanis

Stučka

113,

Zandreiters E.

24.

—

L.

Zaļkalne

32.

—

—

J.

65, 99,

—

108,

Z

68.

91.

—

Sproģis A.

48.

53.

—

Silvins M.

68.

—

—

58. —

Samsons V. ■

Šiliņa E.

113.

118.

50, 53.

—

Samsons A.

38.

—

—

A.

104,

58.

—

Vintēns J.

—

19.

113.

—

J.

Vilhelms J.

Salna R.

13,

—

V

42, 45.

99,

—

V.

J.

19,

113.

Rubenis

24.

21.

11,

—

22,

—

21, 22.

—

Treimanis

—

J.

J.

58, 59.

—

F.

68.

—

—

21, 22, 24, 28, Rubenis

108,

A.

Tiesnieks

Žagata

O.

—

91.

21,

24,

Saturs

levadam

5-

Latviešu sociāldemokrātiskās nodibināšana

tijas

cīņā

Partija 1917.

(1900.—1904.

carisma

par

strādnieku

gāšanu

g.)

16

cīņa par Lielās boļševiki sociālistiskās revolūcijas uzvaru

Latvijas boļševiki veidojumu

—

Oktobra

buržuāzijas

1940. g.

jūnijs)

revolūcijas

un

g.

pār-

novem-

40» nacionālistis-

partija

kundzības laikā

(1920.

g.— 48-

,

Komunistiskā

Latvijas

(1917.

31

...

sociālistisko

janvāris)

g.

Komunistiskā

Latvijas kās

pirmo

organizētāji

1920.

pirmo

sociālistiskās

partija

sociālistisko

jumu laikā (1940. g. jūnijs

—

pārveido-

1941. g.

jū59"

nijs) komunisti

Latvijas

Tēvijas

kara

1945.

maijs)

g.

un

Padomju

laikā

par

tautas

sociālistiskās

publikā

periodā Latvijas lisma

Latvijas lisma

jūnijs

—

64

saimniecības sabiedrības

komunisti sabiedrības

atjaunošanu uzcelšanu

sociālistiskās un

attīstības

(1954—1961. g.) cīņā

par

attīstīta

uzcelšanu

Komunistiskā

re-

69-

partija

nostiprināšanās

republikā

partija

g.)

Komunistiskā

sabiedrības

g.

(boļševiku)

(1945—1953.

Latvijas

Savienības Lielā

(1941.

Komunistiskā

Latvijas cīņā

9-

g.—

februāris)

g.

—

.

(1905.

Latvijas

bris

par-

partija

.

82

.

sociā-

....

90"

attīstīta sociā103

apstākļos

Pielikumi Tabulas Personu

121

radītājs

—

125 124

JĪK>6oBb

3u.ie

ĪIAPTHU Pnra

Ha

«Abotc»

jiaTbiincKOM

K.

Xyao>KHHK

**

HB

JIATBMM

H3biKe

To^aMaHHC

1345

Zile

Ļubova

LATVIJAS KOMUMSTISĶAJAI PARTIJAI

Redaktors

Mākslinieciskais

Tehniskā

Nodota

J.

JT

Latvijas

24.

PSR

grāmatu «Cīna»,

226011

Rīgā,

R.:

CX

1984.

—

38/40.

lpp.

vēst.

Virstit.:

inst.

Jeninisma

80.

fil.

zinātņu

Komunistiskās KP

par

Latvijas

un

komunisma

doktores

Ļ.

partijas

slaveno

cīņu

celtniecībā.

80. ceļu Darbs

pasniedzējiem, propagandistiem

—

CX Piel.

un

Zīles

grāmata

gadadienai.

veltīta Tajā

M

84

803(11)—84

Lat-

stāstīts

sociālisma

ieguldījumu vēsturniekiem, paredzēts

un

studentiem.

0902020000—431 2

—

Latvijas

PSKP

—

ins-ta

—

126.

Vēstures

vijas

—

127

—

Partijas

Marksisma 121

ielā

un

tipogrāfijā

Komunistiskajai partijai

Avots,

KP

poligrāfijas

komitejas

Blaumaņa

Pa-

lespiesta

Ļ.

Latvijas

470

lietu

Cena

Rīga,

431/Sp-580.

izdevniecību,

6,34

nov.;

2175-3.

226047

«Avots>,

Valsts

kr. JV»

Pašūt.

M

Tipogrāfijas

Augstspiedums.

uzsk.

eks.

Izdevn.

iespiešanai

84X100/32.

garnitūra.

12,66

2000

tirdzniecības

Zīle Zi

iespiedi.; Metiens

bulv.

domju

Garkevičs

Parakstīta

Formāts

Literatūras

Izdevniecība

kap.

E.

Dārziņa

12.12.83.

10056.

1.

1.

izdevn. 55

V.

Līcītis

salikšanai

Nfe

uzsk.

6,42

redaktors

redaktore

11.03.84.

80

—

Stepanovs

F.

Korektors

papīrs

80

-

1984

66.61 (2L)