Par Padomju Latviju. Cīnītāju atmiņas 1918.—1919. [II daļa]

Table of contents :
Par padomju Latviju. 2.d.
FRONT
Cover page
Chapter
Title
MAIN
PRIEKŠVĀRDS
PARTIJAS DARBĀ 1918. UN 1919. GADĀ
VĒSTURISKAJĀS 1919. GADA DIENĀS
IEKŠLIETU KOMISARIĀTĀ
CĪŅĀ PAR SOCIĀLISTISKO DARBA SKOLU (Skolotāja atmiņas) Sociālistiskās revolūcijas priekšvakarā
Latvijas skola okupācijas žņaugos
Pirmie soļi padomju skolas organizēšanā Dobelē
Izglītības komisariāta darbā
Pirmā pieredze paraugskolā
Kontrrevolūcijas uzbrukuma laikā
RĪGAS KAUJINIECES GAITĀS
REVOLUCIONĀRĀS CĪŅAS INČUKALNĀ
PARTIJAS UN PADOMJU DARBS CĒSU APRIŅĶĪ
PADOMJU VARA SMILTENES RAJONĀ
PARTIJAS UN PADOMJU DARBĀ RENCĒNOS
BURTNIEKOS
CĪŅAS PAR PADOMJU VARU MAZSALACĀ
PIEFRONTES PAGASTĀ
VIDZEMES NOMALĒ — LIMBAŽOS
1918. GADS VECGULBENĒ
SKARBO CĪŅU DIENĀS
MADONAS APKAIMĒ
ILZENĒ
LUBEJAS PAGASTĀ
VĀCU OKUPĒTAJĀ LIEPĀJA
PAR PAGĀJUŠAJĀM CĪŅU DIENAM LIEPĀJĀ
MEKLĒJUMU UN CĪŅU GADI
PADOMJU VARA DUNDAGĀ
CIŅA PAR PADOMJU VARU KULDĪGĀ
LSD ORGANIZĀCIJA «VĒTRA»
SALDUS APKĀRTNĒ
CIŅA PAR PADOMJU VARU TUKUMA APKĀRTNĒ Atpakaļ uz Kurzemi
Ciņa pret «melnajiem» un «pelēkajiem» baroniem
Bruņotas sacelšanās uzvara Tukumā
IRLAVAS PAGASTĀ
NAUDĪTES BEZZEMNIEKI CĪŅA PAR PADOMJU VARU
LSD DZINTARA ORGANIZĀCIJAS BIEDRU RINDĀS
DARBS UN CĪŅAS PIEFRONTĒ Baldonē
Bauska
PAR TO, KAS BIJA
RĒZEKNES APRIŅĶĪ
TAUTAS IZGLĪTĪBAS DARBĀ RĒZEKNĒ
Pēc Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas
Vācu okupācija
Padomju vara Rēzeknē 1919. gadā
Tautas izglītības darbs Rēzeknē
LKP DRICĒNU RAJONA ORGANIZĀCIJA
LUDZAS APRIŅĶĪ
LATGALES LAUKOS
LATVIEŠU STRĒLNIEKU RINDĀS
LATVIEŠU STRĒLNIEKU CĪŅAS KURZEMĒ
7. LATVIEŠU STRĒLNIEKU PULKĀ
ARTILĒRISTA ATMIŅAS
STRĒLNIEKA GAITĀS
Sardze pie Bruņinieku nama
Pretī jaunām kaujām
Pie Garozes stacijas
Pārgrupēšanās
Bauskas lokā
Pretī jaunām kaujām
BACK
SATURS
PAR PADOMJU LATVIJU
Cover page
Illustrations
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
«Latvijas Padomju Valdības Ziņotajā» 1919. gada 1. janvāra numurs, kurā ievietots Latvijas Padomju Valdības 1918. gada 17. decembra Manifests
Jelgavas un Kurzemes Revolucionārās kara komitejas paziņojums par bruņoto sacelšanos Jelgavā
«Komunists», LKP Liepājas organizācijas nelegāls izdevums
«Cīņas Biedrs», LKP CK izdevums
Untitled
Untitled
Untitled
«Pиҗская правда», Rīgas Strādnieku deputātu padomes izdevums
Apvienotas Latvijas Padomju pirmais kongress. Skats zālē kongresa sēdes laikā
LSD centralorgana «Cīņa» 1919. gada 14. janvāra numurs, kas veltīts kritušo cīnītāju bērēm Komunāru laukumā
Rīgas atbrīvošanas kaujās kritušo cīnītāju kaps Rīga, Komunāru laukumā
«Tautsaimniecība», Padomju Latvijas Tautas saimniecības padomes izdevums
Untitled
Untitled
Untitled
Nams Rīgā, Padomju bulvārī 14 (toreiz Basteja bulvārī 6), kur 1919. gadā atradās Padomju Latvijas Iekšlietu komisariāts
Untitled
Untitled
Untitled
«Izglītība», Padomju Latvijas Izglītības komisariāta izdevums
«Ziņotājs», Padomju Latvijas Izglītības komisariāta Mācību līdzekļu institūta izdevums
Ēka Dobelē, Dzirnavu iela 2, kur 1919. gadā organizēja Padomju Latvijas Izglītības komisariāta sešklasīgo paraugskolu
Untitled
Untitled
Untitled
Padomju Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kalpotāju arodbiedrības biedra karte
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
1. Maija mītiņš Cēsīs 1919. gadā
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
1919. gada 22. janvāra demonstrācija Mazsalacā; pa kreisi Mazsalacas Padomes ēka
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Mītiņš Limbažos 1919. gada 22. janvārī
LKP Darba jaunatnes savienības biedra karte. 1919. gads
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Jaungulbenes pagasta Izpildu komitejas locekļi 1919. gadā. Sēž no kreisās 1. rindā: P. Voška un E. Gruzītis, 2. rindā: J. Ejubs, J. Šmerliņš, O. Kronītis, J. Simsons, stāv E. Dekters
Sarkanarmieša Drīzuļa, Jaungulbenes muižas kalpa dēla, izvadīšana uz kapiem Jaungulbenē 1919. gadā. Drīzulis tika smagi ievainots sadursmē ar bandītiem un no ievainojuma mira
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
«Pirmie darba asni», strādnieku kluba «111 Internacionāle» jaunatnes sekcijas izdevums, 1.—3. numurs
Nams Liepājā Akmeņu ielā 5, kur 1919. gadā atradās LKP Liepājas organizācijas nelegālā tipogrāfija
Untitled
Untitled
Untitled
Gaiļu mājiņa Alsungā, kur dzīvoja vecais revolucionārs Ēvalds Gailis ar dēlu Edvardu. 1917.—1919. gadā še notika LKP Alsungas pulciņa «Liesma» sapulces
Untitled
Untitled
Untitled
LKP biedres Annas Balmanes biedra karte
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Vācu okupantu nogalināto Tukuma revolucionāru pavadīšana 1919. gada janvārī
Untitled
Untitled
Untitled
Ēka Irlavā, kur 1919. gada notika darbaļaužu sapulces
Untitled
Untitled
Untitled
Naudītes skola
«Jelgavas Komunists», LKP Jelgavas organizācijas komitejas izdevums
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Bauskas Revolucionārās komitejas locekļi. No kreisās sēž E. Meļķizedeks un L. Tauriņa, stāv Silinieks (ar šauteni) un L. Pūpols. Uzņemts 1919. g. martā
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Nams Rēzekne 17. jūnija iela 41 (bij. Lielajā Ludzas iela), kur 1919. gadā atradās LKP Rēzeknes apriņķa komiteja
«Latvijas Zemkopis», Padomju Latvijas Zemkopības komisariāta izdevums
Nams Rēzeknē, Kaļķu ielā 12, kur 1919. gadā atradās Rēzeknes apriņķa zemes nodaļa un pēc Rīgas krišanas Padomju Latvijas Zemkopības komisariāts
Fr. Roziņa un A. Pennesa izvadīšana Brāļu kapos Rīgā
Untitled
A. Skroderis
Untitled
LSD Rēzeknes apriņķa organizācijas avīzes «Taisnība» 1918. gada 25. decembra numurs, kurā ievietots Latvijas Padomju Valdības 1918. gada 17. decembra Manifests. Avīze iznāca latgaliešu izloksnē
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Padomju Latvijas armijas 1. viegla artilērijas diviziona strēlnieki 1919. gadā pie Iecavas muižas
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
Untitled
7. latviešu pulka 7. rotas vads. Uzņemts 1919. gada Mazsalacā
Untitled
Untitled
Untitled
Padomju Latvijas armijas 1. viegla artilērijas diviziona 1. baterijas ložmetēju komanda un virsnieki
Padomju Latvijas armijas 1. viegla artilērijas diviziona 1. baterijas artilēristi un vezumnieki 1919. gadā pēc atkāpšanās no Kurzemes
Untitled
Untitled
Untitled
6. latviešu strēlnieku pulka 5. rotas izlūki 1919. gada jūlijā
4. latviešu strēlnieku pulka strēlnieki ierakumos. 1919. gads
6. latviešu strēlnieku pulka 5. rotas izlūki 1919. gada jūlijā
Untitled

Citation preview

PADOMJU PAR

LATVIJU

CĪNĪTĀJU

ATMIŅAS I

DAĻA

VISU

ZEMJU

PROLETĀRIEŠI,

SAVIENO!

lETIES!

/2.ILATVIJAS PSKP

CX

KP

CX PARTIJAS

VĒSTURES INSTITŪTS

MARKS ISMA-ĻEŅINISMA INSTITŪTA

—

FILIĀLE

PAR

PADOMJU

LATVIJU CĪNĪTĀJU

ATMIŅAS

1918.-1919. II

DAĻA

LATVIJAS VALSTS IZDEVNIECĪBA RĪGĀ

1959

3A

COBETCKVrO JIATBHfO BocnoMUHūHUH 1918—1919 MacTb

JlaTßHftcKoe

čopiļoe r.

II

r'ocvflapcTßennoe

Ha

jfaTbimcKOM

H3,naTejibCTßo

33biKe

~

PRIEKŠVĀRDS

Cīņa

Padomju

par

sociālistiskās

gātākajām gākas

iekaroja

gandrīz

varu

ierosmi

un

kas

kultūras

un

laikā

darba

pamatu

bija ienaidnieka

pārspēka

ielenkts

glabā

veco

celšanas

notikumu

devusi

iespēju

vēstures

faktu,

dod

dalībnieki

turpināt

celtniecības

1918.

spilgtu

iesaistījušies

tajā

militārā

—

cīņu

atmiņu

publicēšanu. II

daļu;

darbā, būdami cieši saliedēti

ar

un

darba

kādu

vēs-

uzrakstīšanā,

atmiņu

izdot

un

rakstu

te ievietotās

atmiņas

kādu

parādīja

varonību,

darbaļaudis cīņā par Padomju Latviju

Komunistisko

letariāts

daudz

vērtīgus materiālus par to

jaunus,

enerģiju, ekonomikura

Latvijā,

atmiņas. Atsaucība,

krājuma «Par Padomju Latviju» Latvijas

strēlnieki

un

imperiālisma

Tas

svarī-

Komu-

Latvijas

neredzētu

Padomju

starptautiskā

revolucionāru

turisko

Ar

un

pie sociālistiskās

stājās

un

ba-

cietoksnis.

Daudz svarīgu ainu

—

lappusēm.

bezzemnieki

Latvijā.

viņi

gadā

pieder pie

lielākas

desmitos.

gadu

strādnieki,

visā

prieku

1919.

un

gadā

vēstures

Latvijas

citkārt

vadībā

partijas

1919.

soļi

dažās dienās notika

vien

nekā

pārmaiņas

nistiskās

pirmie

spilgtākajām

un

kad bieži

bija laiks,

1918.

Latvijā

varu

celtniecības

ap

un

savu

sociālistiskās

priekšpulku

—

partiju.

gadā Latvija izkliedēts.

bija izpostīta

Latvijā

pastāvēja 5

un

izlaupīta, Latvijas

okupantu

radītais

pro-

režīms

ar

karātavām,

cietumiem rūdītā

daudzās cīņās

jos apstākļos Latviju.

bija

revolūciju.

listisko

raujami saistīta nekādi

Tādēļ

J.

F.

Allena

un

sagraut

darbu

padomes

daudzu citu

un

Kongress

tad

Rīgā,

raksturo

sevišķi

jo

—

bezzemnieku

partijas revolu-

no

Jaunzemes,

atmiņas. II

krājuma

LSD

daļā

Rīgas organi-

Rīgas Strādnieku vēsturisko

—

strēlnieku

un

nesa-

parādīta bruņotās

pēc legalizēšanās,

Strādnieku,

kongresu.

tuvāk

E.

Kauliņa,

sociā-

bija

strēlniekiem.

un

darbaļaudis

K.

un

uzvara

atmiņas

pārkārtošanu

Latvijas

pirmo

gribu,

nespēja

atturēt

stāsta

spilgti

to

sagatavošana

darba

deputātu notās

Par

mācību par

krājuma I daļā bija samērā sīki

ievietotās P.

zācijas

spēki

nespēja

prata arī ša-

cīņu par Padomju

Ļeņina

bezzemniekiem

Berga, A. Lammes

Ja rakstu sacelšanās

kā

tāpat

I.

darbaļaužu

izteica

strādniekiem,

ar

cīņas.

Dupata,

Partija

V.

ar

kontrrevolūcijas

organizācijas, cionārās

bruņota

Tomēr

nometnēm.

partija

pret okupantiem,

organizēt cīņu

Partija

koncentrācijas

un

Latvijas Komunistiskā

pasludināja Padomju

apvie-

padomju Lat-

visā

varu

vijā un pieņēma pirmo Padomju Latvijas Konstitūciju. Vērtīgas ziņas par padomju valsts aparāta izveidošanu un nostiprināšanu dod J. Freimanis.

atmiņās

savās

Kara

Latvijā

izpostītajā,

Vajadzēja

veltīt

bezdarbu.

Bet,

projektēti šanai

vācu melnā

likvidēts,

tika

īpašums

izveidošana.

kļūdas,

Protams, bet

celšana

utt.).

kļuva

darbus,

Padomju

šo

ir

par

pamati

P.

likvidēt

darba

radī-

tautas

pieredzes, kas

LKP

vairs

Latvijā

zemes

īpašumu.

padomju

—

tika

reizē

Muižnieku

sociālistiskās

darbu bez

piemērus.

vajadzēja

industrializācijas

lielsaimniecību

likti

veicot

taisnība

neatliekamos

sociālistiskās

ielenktajā

varonības

cīņai pret badu,

zeme

Tika

darba

bruņinieka pēctečiem.

sociālistisku

jaunu,

došanai.

saimnie-

kultūras

neizpalika

veiarī

VI

Stučkām, kongresā gada martā teica: «Mēs nebaidāmies kļūdu, bet cenšamies

darbā labot par vienu

savas

un

LKP

1920. g.,

36.

Jo

pēc katras kļūdas

bagātāks,

proletariāts top buržuāzija ik pēc kuras

kamēr

jūtas par vienu cerību nabagāka.»

celtniecības

bagātu

kļūdas.

piedzīvojumu

neizdevības

1

plāni

ienaidnieka

izlaupītajā,

patiesus

kārtējos

veicot

(hidroelektrostaciju

Sākās

1919.

rādīja

milzu pūles

diženi

arī

nebija vietas

cību

okupantu

darbaļaudis

darbu

Rīgā

interesantu

VI

savās

faktu

kongresa protokoli.

atmiņās

atrodam

LKP

Ipp.

6

1

raksta J.

Par sociālistiskās P.

Mergina,

Allens; J.

daudz

Skrastiņa,

grāmatu apgadnieciba «Spartaks»,

P.

Kaģes,

A.

Bērziņa,

T.

Stoka, E. Pelča, O. Kalniņa,

J.

Bālmanes, F. Krustkalna,

kas

veltītas

cīņām

Fimbera

K.

celtniecības

un

atmiņās,

darbam atsevišķās

pilsētās

pagastos.

un

sociālistiskās

Spraigs Ludzas,

Rēzeknes

derējuši

Vitebskas

domju

1919. tūras

guberņai,

daudz

Latgalē,

piePa-

agrārā

par

tika

Darbu

uzsākta

uzsāka

laika

cara

darba

skolas

skola.

vietā

«Visus

Par līdzstrādniekiem

šis

darbs

dvēseli,»

krātiskās

ar

listiskās J.

pirmajā

kultūras

kultūras

dzimtajā valodā,

Visu

Padomju

Padomju Latviju velti

P.

Stučka

tomēr tika

gandrīz

no

apvienotās

likti

aizmirst,

aizmirst,

V.

Druvas,

Strēlnieku

pantiem, nieka tiesu

A.

atmiņas

J.

Tās

Latvija

Stučka,

Par

pauž

viņš

Padomju

tanī

un

kaujām

V.

pret

varu

Latvija. Rakstu

un,

ja

ir

Smidta

arī

veltītas

cīņām

atmiņas. no

uzbrūkošo

oku-

ienaid-

darba tautai,

noteiktu

pastāvēs

laikā

pat

pārliecību,

arī

uz

ne-

nedrīkst

atbrīvošanu

uzticību un

Ne

pirmajā kongresā strēlnieks

un

un

7

ir

ietvēra

cīņas.

visu, strādnieks

uz

Latvijas

nelokāmu

tam

kas

turpinājās

varonīgajām

internacionālismu dzīvos

aicinājumam iekļāvās sociā-

frontēs,

Padomju

Ādamsona

stāsta gan par

gan par aizstāvēšanās

pārspēku.

P.

strēlnieku

žur-

demo-

darbu ražošanā.

ar

laiku

strēlnieks,

strēlnieks,

Karnīša,

proletārisko

Padomju

1

. Latviešu

l

ari

ir

viņš

būdams

ka,

strādnieks»

ka

partijas

pusēm,

Latvijas

sirdi

pamati bezmaksas izglī-

norādīja, ka «strādniekam jābūt gatavam drīkst

bezpartejiskās

savienošanai

visām

visus,

ar

Protams, trūka pieredzes,

pastāvēšanas

varas

aicinām

Spilgts apliecinājums

atmiņas.

mācību

tāds

—

lielajā kultū-

nodoties

komunistiem

—

kultūras

Bērziņš-Ziemelis

Labākie

darbā.

jaunrades

J.

atsaucās

pārstāvji

darbiniekiem

sagatavotu kadru,

tībai

komisārs

numurā.

A. Skrodera

un

tam

grib

un

veidota

masām

darbā mēs

mīļš, kas

un

rakstīja izglītības

Girupnieka

trūka

tuvs

inteliģences

kopā

...

pārveidošanas

un

ir

«Izglītība»

nāla

un

valsts ideāls

tika

vērtīgos

darbaļaužu

kul-

izglītības

ir strādnieku

atjaunošanas

jautājuma

sociālistiskās

jaunas

visām

kam

—

bija

sevišķi

agrāk

ieguvumus padarīt pieejamus

ras

Latgalē

vērtīgu ziņu dod A. Jureviča atmiņas.

Vecās

sociālistiskā

—

kas

tagad iekļāvās apvienotajā

it

Latvijā

celtniecība.

iestādes.

kultūras

arī

darbs sākās

apriņķos,

bet

Latgali,

gadā Padomju

pamatu

jauna

celtniecības

Daugavpils

un

Par

Latvijā.

kārtošanu

un

A. Skrabas,

autoru

citu

un

laiku

izlase, 1958., 95.

Ipp.

paka to

izdosies

nomākt

Padomju liks

varu

starptautiskā

pacelts

atkal

imperiālisma

līdz

turpināsies,

pienāks

sarkanais

proletariāta

spēkiem, kad

diena, cīņu

un

ciņa

par

pār Latviju

uzvaru

karogs

,

I krājuma

No 1959. K.

gadā; agrākos gados

Radiņa, Atmiņu

laika

attiecīgā

uzrakstītas

Saliņa, K. Skrandas

autori

un

sagatavotāji

faktus precizēt

vēstures

višķi

J.

42 atminam

ievietotajam

atmiņās

un

izdevumus.

darbu

par

J.

un

36 uzrakstītas

A.

Bālmanes, I.

1957.—

Kalniņa,

Skrastiņa atmiņas.

centušies

atmiņā saglabājušos izm-antojot dokumentus un

pārbaudīt, Protams,

ne

atsevišķos

visos

gadījumos,

pagastos,

pulkos

it

utt.,

se-

tas

bijis iespējams. Tādēļ lūdzam lasītājus iesniegt LKP CX Partijas vēstures

institūtam

.savas

ar

to

aicinām

riskajos

niskie ārštata

un

1918.

—

papildinā-

izdevumus.

1919.

gada

iesniegt institūtam

turpmāk gatavojamos krājumos

Līdz

vēstu-

atmiņas, vēstures

un

ko

pē-

darbā.

Krājuma apdarē

piedalījušies

uzrakstīt

notikumos,

varētu izmantot tīšanas

kas

visus,

vai

piezīmes, precizējumus

jumus, kas ņemami vērā, sagatavojot turpmākos

«Par

Padomju

piedalījušies līdzstrādnieki darbiniece P.

LKP L.

sastādīšanā

Latviju»

CX

Partijas

Krēsliņa,

A.

vēstures

Kurpnieks,

un

literārajā

institūta S.

zināt-

Ziemelis

un

Olmane.

Latvijas KP CX Partijas

vēstures

PSKP CX Marksisma-ļeņinisma

institūts

—

institūta filiāle

K.

PARTIJAS

Drīz šanas

vien pēc

gada

Komunistiskās Centrālā

tijas

tanī

niksa kara

vairāku

laikā

te

Ribinskā. skas

riņķa

bija

1917.

1918.

komitejas

Bet

saņēmu

par

g.

kurā

latviešu

varas

marta

gada

uzdevumu

No

fabrikām;

Rīgas

fabriku

strādnieki.

diezgan

Ribinskas novembrī, no

strēlniekiem,

kas

g.

apriņķa tūlīt

un

tās

kurus

organizācija

nostiprināšanu ipar.tij.ais Ribin-

mani

ievēlēja man

9

ap-

nācās

komitejas priekšsēdētāju.

pēc

kopā

tāpat

boļ-

latviešu

revolūcijas

Vācijā,

ar

sūtīja

Osvaldu uz

es

ierasties

Komitejas

darbā

Biroja rīcībā. Mani sūtīja

izbraucu

Fe-

pasaules

spēcīga

novembrim

Centrālās

KK(b)P

Krievijas

Maskavas

1918.

un

boļševiku

konference,

Līdz

liela

strādāja

pirmā

dienās šī

nodibināšanu notika

šeit

Jau

galvenokārt

sastāvēja

beigās

apriņķa

sastāvā.

Maskavā LSD CX

Latviju.

ar

daudz

gada Oktobra revolūcijas

p.artijas

1918.

par-

gadā bija

nodibinājusies

organizācijas

strādāt

15

līdz

par Padomju

cīnījās

partijas

nosūtīja

1915.

citu

organizācija,

strādnieki.

noslēg-

Krievijas

atradās

kas

Rīgas

no

un

ševiku

laikā

strādnieku,

evakuēti

GADĀ

1919.

Ribinsku.

uz

Ribinskā latviešu

miera

martā

mani

UN

1918.

(boļševiku)

Komiteja

darbā

DARBĀ

Brestas

1918.

—

Kauliņš

Dzeni

Latviju

uz un

speciāla

uzdevuma

trūkumu,

veikšanai.

tava izsniedza

sim

Tur

krievu

Torošinas

stacijā

kājām

Pleskavai.

Vēl

granātas, atradās

gan

Sarkanās

iet

nebija

divatā

tāpat

dienas

mās

acīm

tā

pirti Mūs

vai

būs

Sarunās

armija

klāt

vācu

200 krievu

mums

pienākusi

strādniekiem

stājusi

jau

ar

biedru

izvairoties

Dzeni

jāsaka,

mums

vīrieši

no

lopu

sieviešus

va-

nākakas

muižu,

muižas

nāca

mums

mēs

Jau

laimējās.

Veclaicenes

jo

jo

tos

un

grupas

nolēmām

ceļiem,

no

dokumentu

vakars,

apstākļus

strēlnieku

pils. Bija tālu

pirts:

no

pasteigties

uz

pirti,

un

sākām daži

gaidīt, kamēr

muižas

klāt, smaidīdams noteica: «Ko labāk nāciet

jūs esat;

Armija

Sarkanā

vācas

kas

bet

Laicenes

istabā

mums

noskaidrojās,

projām,

kareivji.

un

ka

vēl

ceļus

Viens nu un

no

vi-

slēpjaties, pastāstiet,

jādara!» vācu

tomēr

muižā

lielajā

atbrīvosies.

tā

strādnieki.

okupantu

apsargā

atrodoties

un

ap

jātnieku, un arī barons vēl dzīvojot pilī. nepacietību gaidot strēlnieku ierašanos un esot

baltgvardu

Bet strādnieki

gatavi

sprāga

pilsēta

noskaidrojuši

kādu kilometru

strādniekiem

ar

pamazām

kontrolē

bija

mums

jau redzam, kas drīz

un

bija ievērojuši

ņiem, pienācis mēs

tuvumā

pirts

tomēr

reizēm

redzot

orgānu

skubināja

viņi

tāpat

tuvojāmies

Mēs, to noklausījušies, nolēmām izmantot šo jo bez atpūtas tālāk nevarējām iet. legājām

neatdzistu.

naktsguļai,

ābeļdārzā

Un

lielceļa

ka

dzirdēt,

mēs

sasniedzām

sestdienas

redzot

varēja lai

sāņus

no

jau

nomalēs

noorganizējuši

kājām,

pievakarē

mēs

acīm

Sarkanās

transporta

devāmies

neizdevās,

Pleskavā, un

varas

rējām dabūt tikai Valkā. atradās

ka

rokās.

teritorijā,

okupācijas

vācu

Ples-

noorganizēto

nekādus

austot,

bet

šāvieni,

apgabalos

Latvijas

kā

pilsētas

pusē

atpūtušies

okupētajos

nogādāšanu

otrā

Armijas

dienu

sameklēt

gaismai

dzirdami

bija

Vienu

tālāk

Rīta

Pleskavu.

Tā

sekmīgi.

un

nokļū-

Armija pārgājusi

Pleskavā

un

Saņemtās ziņas liecināja,

norit

uz

līdz

iztikt,

dienā S.arkanā

okupantiem

uzbrukums

līdzekļus

nolik-

baltmaizes

caur Petrogradu uz nokļuvām Torošino stacijā.

tieši tanī

armiju.

pārtikas

lielu

pārtikas

dzelzceļu

pa

vācu

pret

baltgvardu

Armijas

vācu

ka

uzzinājām,

uzbrukumā

kara

vajadzēja

mums

novembra vakarā

24.

un

ko

ka

vienu kukuli

cilvēkiem,

ar

Braucām

Latvijā.

kavu

ikru,

pārdzīvoja

toreiz

Atceros,

ziņā.

17

mums,

melno

pusspaini

Maskava

maizes

sevišķi

muižu

ar

visādi

palīdzēt.

pusnakts. ar

ziņu,

un

ka

Tā,

Pēkšņi

jātnieku

pazudis

sarunājoties

ieradās

nodaļa

barons.

arī

10

viens ar

Kopā

ar

no

visu ar

strādniekiem, lielās

muižas

munīciju

at-

strādniekiem

stāvokli.

apspriedām ceļus

muižu,

un

muižas

Naktī

uzkritis

bija

No

gavām.

rīta

Noskaidrojās, kopā

strādniekiem 1918,

un

um

varēja

jautājumu

darīt

tautas

saimniecību.

muižas

saņēma

izdarīt,

lopus utt., saim-

privāto

ka

Jāpiezīmē,

tas

Muižu strādnieki

tiklīdz

rokās,

savās

negaidot Padomju

nemaz

jo

pagaidu valdi,

muižas

daudzās citās Vidzemes muižās.

arī

daudzās vietās to

darba

visas

muižu

praktiski

un

inventāru,

darbus, pārvēršot

ziemas

aizlaidies

diezgan vienprā-

muižas

muižas mantu,

visu

ra-

muižām,

ar

bija izlēmuši

Tāpēc sanākusi strādnieku sapulce

pats notika

iespēja

redzot

acīm

ar

strādnieki.

bezzemniekiem, ko

skaidrs,

sapulci

jau braukt

sapulcēties

bez šaubīšanās nolēma tūlīt ievēlēt

niecību par

visā

šo

darīt tālāk.

sāka

apsargātu

strādnieku

ko

Vidzemes

pilnīgi

lai

sargi,

visu

pazudis,

tiešām

nodaļu.

jau bija

organizēt

arī

sniegs,

pagalmā

barons

uzdeva uzskaitīt

kurai kā

biezs

gada janvārī viņi

nokārtojuši. tīgi

ka

jāizliek

jāsasauc

apspriestos,

muižas

jātnieku

ar

rīta

no

lai

lielajā zālē,

ka

Nolēmām,

un

radās

pirmā

nodibināšanos

varas

Latvijā.

levēlētā muižas lielu

pagaidu valde izdarīja ātri

pakalpojumu,

Valkā. tika

Pēc

muižas

valdes

iejūgti kamanās, kāds

Kučierēja kas

bez

un

mēs

un

ar

Dzeni

strādniekiem.

no

divi

rīkojuma

mūs

viņiem

sveicināja.

Tādējādi

ieradāmies Valkā. tiem

(vācu

kustēties,

pazīstamo

«ausveisiem»

un

mēs

mēs

Se mūs l

barona

jau

bez

ka

tās

pašas

bet

vēl

dienas

vajadzīgajiem

ar

nebija

,

mūs

zirgi vietā.

kareivji,

vācu

braucējus,

un

pajūgu,

kuriem

varējām justies

barona

iesēdāmies barona

Saprotams,

apgādāja )

nogādājot

labākie

apsargāja tiltus, kontrolēdami gājējus

neapturēja

biedru Dzeni

ar

mums

traucējumiem

ne

tikai

godbijīgi pievakarē dokumennekur

iespējams

brīvi.

divām dienām es Pēc jau biju Rīgā. Bet te man nenācās ilgi palikt. Jau pirmajā Latvijas Komunistiskās partijas (toreiz —

Latvijas laikā uz

Sociāldemokrātijas)

Centrālās

biju Centrālās Komitejas loceklis)

Kurzemi,

kur vadošo

Komitejas

sēdē

(tajā

mani nolēma sūtīt

partijas darbinieku trūkums bija

darbā

jūtams

visvairāk.

Kurzemē darbību nātas

1

partijas

no

jauna.

«Ausveisi»

sniedza

organizācijas

tikko

sāka

pēc vairāk nekā triju gadu okupācijas

vācu

—

Tāpēc

personas Red.

jau

decembra

apliecības

okupanti.

11

un

pirmajās

atļaujas

atjaunot

vai arī tika dienās

savu

dibisāku

izbraukšanai, kuras

iz-

«Latvijas

Valdības

Padomju

1919.

Ziņotajā»

ievietots Latvijas Padomju Valdības

Kurzemes

apbraukāt

organizācijām ka

Jāsaka, decembra

decembra

partijas

organizēta

decembrim

10. tīta

ar

gavā, Kuldīgā,

jauni

vietās

vēl

nebija

biedri,

stākļos

Ventspilī

kas

—■

bija

1918.

gada

Liepājas

organizācijas

komiteju

un

pēc

no

decembra

biedru gan

12

cieši

g.

sais-

no

pulciņi,

bet

orga-

šādos

LSD

Liepājas

ap-

deva zināmus

notika

ievēlēja

jauna

partijas

dienu ieradās

arī

jau

Jel-

rajonos.

Galvenais

beigās kas

nācies

rindās

1918.

atsevišķi

katru

Šis darbs

nostiprināja

bija

gan

Krievijas.

decembra

bija

Kurzemes

bija

kaut

darbs.

kuras Līdz

un

g.

Vislielākā

uzņēmumos.

partijas

konference,

organizatoriski

10.

partijas 1918.

Kurzemē

biedru.

legāli

citos

Tukumā

noformētas,

atgriezās

kurā

Manifests

stāvoklī.

organizācija,

partijas

darbojās

bija organizatoriskais

panākumus.

kurai

130

nelieli

numurs,

vietējām

ar

bēdīgā

rūpniecības

un

janvāra decembra

darbība

diezgan

stāvoklis

dažās

nizācijas

ap

masām

sliktāks

iepazītos

bija Liepājas

bija

1. 17.

apstākļiem.

organizāciju bija

organizācija

strādnieku

Daudz

biedri,

vēl

sākumā

lai

novadus,

to darbības

sākumā

vislabāk

un

un

gada

1918. gada

partijas Liepājas

organizāciju,

aiziet

pagrīdē.

Decembra

bija

jau

1919.

g. 4.

partijas

5.

un

Blakus

milzīgu

pilsētās, drīz

tā arī

visur

tika

nizēšanās

slāņiem

1905.

pēc

—

notika

saimnieku,

tādēļ bieži

to

kuras

masas

1919.

kur

šķiru

lauku

Bezzemnieki

vien bezzemnieki

gan

idejiskā

masu

politiku pilsētās,

gada martam

mitejās

nešaubīgi gan arī arī

trīsreiz

arī

iekļuva sākuma

no

liels

retiem

skaits

orga-

ātrāk

nekā nekā

turēja

varu

bija Komunistiskā

vadītāja

uz

visplašākās

laukiem. vēl

Liepājas,

par

sagrābt

Kurzemē.

veidojās

un

vai

padomēs

1918.

g.

bezzemnieku

decembra

tika

gāja kopā

un

Tā

citās

ievēlēts kas ar

to

vadītāji

padomes, vidū

ko-

—

kas

visām

ar

tiem.

Strādnieku

Patiesībā

padomes

rokās

dažās

bezzemnieku,

Jelgavā.

deputātu savās

rīcības

atbalstītāji. arī

un

nn

komunistus

sanāca

Strādnieku

cerēdami

strādnieku

kas

kongress,

Jelgavas

Bet

strādnieku

līdz

sociāldemokrā-

piemērs šai ziņā bija iKurzemes

Visspilgtākais

ševiki,

Jelgavas

padomēs.

bezpartejisku

par-

darbaļaužu

Bet, tā kā Latvijā

saucās

sociāldemokratu-meņševiku

bija

izņēmumiem atbalstīja

bezzemnieku

nizēja

ko-

vairāk

pagastos visu

atbalstīja

komunisti

strādnieku vai bezzemnieku arī

stihiskā

buržuāziskajiem

tiem, tad vienā otrā vietā bezzemnieku padomēs tas

mazāk

rīcības

organizējās

bija

—

strādnieku

bija

radīja

padomju

starp

cīņā

kā

decembrī gan-

jauna

no

vara,

kustība

padomes

senāk

parauga. Šī

g.

de-

orga-

rokās.

Bezzemnieku

tija,

—

visu

g.

masu

politiskā

dibinātas

ari

bezzemnieku

un

1918.

1918.

jau

laukiem kā

uz

darbaļaudīm.

un

darbam

masu

Kurzemē,

gada

asā

saimnieki,

savās

vai

padomes.

bezzemnieki

pazīstamas, mitejas

darbaļaužu

atjaunotas

bezzemnieku

c.

Lejaskur-

apvienoja

darbaļaužu

arī

pievērst

laukiem. Vidzemē

uz

radīja

Vācijā, tiklīdz sāka irt okupantu

sākās

v.

Lejaskurzemes

tam

pēc

organizatoriskajam

revolūcijas

spēku

viisas

arī

darbību.

uzmanību nācās

nizēšanai. Pēc

Jelgavā, Kuldīgā

Konference kas

centru,

organizāciju

partijas

cembrī lielu

un

konference.

konference;

organizācijas arī

organizācijas

janvārī Kuldīgā notika

organizāciju

Lejaskurzemes

Ventspils

ari

partijas

koporganizācijas

zemes

ar

notika

beigās

radītas

un

orgameņ-

stihiski

Kurzemes

padomēm tika piesūtīts rakstveida pa-

Strādnieku ar Jelgavas deputātu padomes vadītāja meņševika F. Vesmaņa parakstu, ka 29. decembrī Jelgavā tikšot

ziņojums

sasaukta

visas

dalīties

šajā

sastāvu

un

Kurzemes

apspriedē,

izmantotu

padomju apspriede. lai

iepazītos

apspriedi

savās

13

ar

Mēs nolēmām

bezzemnieku

interesēs.

pie-

padomju

dienā

Noteiktajā stāvji

Pavisam

vairākums

vadība

pilnīgi

dienas

noteikti

un

pareizu

un

apsveica

cembra

Manifestu,

ievēlēja

3

pasludināja

kā

arī

tās

kongress

arī

pilsētās

partijas

valdības

tās

komunistu

masās,

Padomju Kaut

gan kā

lielo

1919.

jau

vācu

revolucionārie

de-

beidzot

un

Iz-

padomju

bija komunisti

spēki,

izmainīšanās.

Janvāra vidū notika Ozols

Strādnieku

sties

pildu

realizēt.

Komunistiskās

arī

bezzemnieku

un

darbaļaužu

un

latviešu laikā

pašā

cīņā par

deputātu

Strādnieku

kongresa

Par

stipri

notikušā un

jo

debatēm

līdz

14

tā

skaits

Kurzemes lēmumiem,

deputātu

pacen-

priekšlikumu

tajā

Izpildu

vairākumu

un

Strādnieku

Liepājas

Ozola

tam

dienām notika

jaunajā Izpildu komitejā

arī

sastāva

pieauga.

lēmumiem

jautājums par Liepājas

pārvēlēšanu,

tās

atbalstītāju

Strādnieku

vairākumu J.

liecina

to

un

deputātu padomes sēde,

kongresa

garākām

divām

masās

darbību

Liepājas

Jelgavas

balsu

kontr-

darbaļaužu

diezgan

ziņoja par Jelgavā

šiem Pēc

padomē

sāka kon-

buržuāzijas

darbība

komunistu

mēnesī

to radās

Pēc

arī

pastiprinājās.

arvien

Liepājas

ar

ar

komitejas

meņševikiem. šanas,

lomu

tautas

organizēša-

masu

parādīja

liecināja

plašām

no

strādnieku

deputātu padomes

priekšlikumu

pievienoties

Sakarā

tā

tanī

bezzemnieku

un

iesniedza

tos

taču

(Ziedonis)

deputātu padome ņēma.

spilgti

Liepāju,

uz

gada janvāra sākumā Liepājā

Janvāra

Strādnieku

Liepājas

arī

izolētību

ietekmi

okupantu,

Strādnieku

Liepājas

domei

Rīgas

no

notikumiem, kas

darbaļaužu

organizējošo

ietekme šeit

komunistu

kā

12

17.

Padomju

varu.

centrēties

J.

lielo

bēga

tiem

pilnīgu

Tas

pagastos.

un

no

traucēt

nespēju

organizāciju

valdība

viens

bija

buržuāziskās

masām, kā

kurā

publicēto

bezpartejiskie.

minētais

nos

atzina par

vietām

uz

kuriem

no

ieteiktā

Kurzemes

par

bezzemnieku

un

sastāvā,

Dienās, kad buržuāziskā

par

darbībai

tikai

ievēlēja

noteikumus

vispārējus

Strādnieku

15 cilvēku

sevi

Valdības

Padomju

pārlie-

organizatoru

padomju pirmo kongresu,

Latvijas

apriņķi.

apspriedes

un

Prezidijā

pār-

—

delegātu

komunistus,

apspriedes

arī

apstiprināja

Kurzemes

pildu komiteju un

tika

bezzemnieku

organizēšanai, arī

bezpartejisko

atbalsta

Apspriede

kārtība.

Strādnieku

varas

ka

delegāti

izņemot Ventspils

pārgāja komunistu rokās.

noraidīta

komunistus,

apriņķiem,

izrādījās,

negaidot

cinošs

ieradušies 72

Jelgavā bija

Kurzemes

visiem

no

pie-

Padomes

vairākums

komitejas

ieguva

Iz-

bija vēlē-

komunisti.

Jelgavas

Kurzemes

un

paziņojums

Līdz

to

ar

Liepājas

arī

«Ziņotājs» pārgāja dības

lekšlietu

Saprotams, augs

ka

uz

un

varas

tāds

priekšu

cerību

Revolucionārās

Strādnieku rokās.

kopā

represijas legālu

un

mūs

pret avīzi

komitejas

Jelgavā

deputātu Bet

tad

slēdza

mēnesī

šī

nelegālā

parādījās

tipogrāfija

nelegāli

izdotas

15

sāka

valsāka

varu

apmierināt.

komunistiem

vēl

darboties,

revolucionārās

Pare-

vairāk

pie-

mazāk,

mēs

Jau 1919.

gada

arvien

ķērāmies pie nelegālas tipogrāfijas organizēšanas. februārī

avīze

«Ziņotāju».

nevarēja

paliks

padomes

buržuāziskās

militāro

okupantu

ar

līdzekļus

stāvoklis

izdot

kara

bruņoto sacelšanos

komunistu

ministrija

brutāli pielietot

dzot,

par

tanī

pašā lapiņas, kā arī7 un

«Komunists», LKP

LKP

Liepājas

sāka

iznākt

kurzemes

komitejas LKP

arī

izdevums

Liepājas organizācijas nelegāls

centra

organizācijas)

«Ziņotājs».

orgāns

Kurzemes

to

Ap

koporganizācijas

(vēlāk

orgāns «Komunists».

laiku

pašu

Lejas-

Cik atceros,

personīgi nācās apmācīt darbā pirmos nelegālās tipogrāAnnu Pētersoni un Annu Kulpi (Mētru). Ari fijas darbiniekus

man

—

Olga Dābola, kas pati piedalījās

nelegālās liela

Sevišķi

strādāja kādā Liepājas tipogrāfijas darbā.

nozīme šai

'nelegālajai

tipogrāfijā,

tipogrāfijai

jos .gados, kad tā bija gandrīz vienīgā nelegālā zemē

un

nelegālo Liepājas

ilgus

komunistisko

gadā

1919.

Birkenfelds 1919.

gadus nepārtraukti

(Žanis,

gada II

LKP

kongresu,

un

tās

Pēc

nelegālo

vēlāka-

Kur-

tipogrāfija

uzsaukumus

citu

un

aizbraukšanas

manas

tipogrāfiju

pārzināja

no

Jānis

Tropiņš).

konference.

1. martā. Tanī laikā

izaugusi

šo

februāra

nizācijas VI

literatūru.

iespieda

bija

aktīvi

otrajā pusē notika LKP Konference

kuram

ievēlēja

vajadzēja

Liepājas

arī

sanākt

Rīgā

partijas Liepājas organizācija

rindās

bija

ap

230

16

partijas

orga-

delegātus 1919.

uz

g.

jau bija stipri

biedru.

Mēs,

ikon-

ievēlētie

terencē

frontes 1919.

četri

kas

līniju,

LKP VI kongress locekli

Tāpēc

braukt

Maskavu,

uz

arī

drīz

kongresu.

stāvoklis

laiku

mani

un

Ventas

gar

pārgājām

krastiem,

un

Rīgā.

jauna ievēlēja par LKP Centrālās

no

delegātu

LKP

par

vien

nelegāli

delegāti,

stiepās

1. martā ieradāmies

gada

Komitejas

to

kongresa

tolaik

LKP

pēc

VI

VIII

KK(b)P

uz

kongresa

man

nacas

atgriezos tikai aprīļa sākumā. Pa bija krasi izmainījies. Pārejot uzbru-

Rīgā

un

Latvijā

no Liepājas rajona, dzelzs divīzijas un baltgvardu spēkiem bija izdevies ieņemt gandrīz visu Kurzemi. Bija nodibinājusies

kumā

otra

arī

virzījās tuvu

Cēsīm

uz

gāja

un

bija

ienaidnieku ienaidnieks

Vidzemi,

rioda

laikā

locekļa

laika

Kā

Latgales

brāļu cīņas. tiskā

nošanās

Latvijai.

Tas

visu

pastāvēja

veicot LKP Centrālās

vienu

No

šā

pe-

jautājumu, ku-

Latgales

Latvijas

cīnījās

tikai

jau arī

rīcības

organizācijas

savas

nodibināja

atstāt

darbaļaužu

gaitā.

revolucionārās

Bet

partija

gada maijā, nācās

Armijai

pienākumus.

tikai

tālākajā

visā

laikā; pēc Vidzemes parauga

organizējās

nos

sekretāra

darbaļaudis

1919.

tomēr

darbojos Latgalē,

nozīme

Lie-

ieņēmusi

ielenkumā.

revolucionārās

zināms,

lūcijas

Sarkanajai

attīstības

bija

pusēm.

teritorijā

un

baltgvardi

turienes

Padomju Latvijas teritorija

gribētos atzīmēt

ievērojama

revolucionārās cīņas

ietekmē

es

No

armija

visām

no

Latgales

vara

darbības

Nelielā

ieņēma Rīgu,

Biroja

bija

ram

ielenkta

gadu. Šajā

Komitejas

Baltpoļu

nenokļūtu pilnīgā

lai

Padomju 1919.

Rīgu.

un

Igaunijā.

—

Daugavpili.

uz

kad arī

fronte

baltgvardu

1919. ka

apstāklis,

Sociāldemokrātijas 1905.—1907.

daudzos

notika

komitejas,

Latgalē gadā,

Latvijas

pēc

gandrīz

g.

Latgales

rajomeža

Komunis-

Latgales visu

revo-

pievie-

1919.

gadu

diezgan liels skaits latviešu komunistu darbojās Latgalē, sekmēja Komunistiskās

Latvijas visos

Latgales

1919.

g.

marta

sākumā

bija tikai 362 partijas tās.

Lielākajā

nista. vās

LKP

uz

nizāciju

2

-

daļā

—

LKP

pagastu

'Komitejas

apriņķiem,

nostiprināšanā. 461

organizāciju

strauju

attīstību

VI

laikā

kongresa

Latgalē

biedri, pie tam viss lielais vairums pilsē-

Latgales

Centrālās

visiem

partijas

apriņķos.

nebija

atbildīgie

veica

lielu

1919.

gada

17

darbu

pat

neviena komu-

organizatori, partijas

oktobri

kā

kas

de-

vietējo orga-

visā

Padomju

«Cīņas

Krievijā, nātu

tika

Latgalē no

arī

partijas

tiem

zeknē

statēja,

lauku

arī

ka

ar

uzņemti

notika

LKP

sarīkota partijas nedēļa jauniem biedriem. Partijas

partijā

vairāk

nekā

1920.

organizācijās. Latgales

novada

Komunistiskā

partija,

1000

lai

II

papildi-

nedēļas

laikā

biedru, laba daļa sākumā

janvāra

g.

organizāciju

Latgales

LKP

izdevums

CK

tika

Latgalē rindas

Biedrs», LKP

kas

konference, ir

organizācijā

3136

Rēkon-

partijas

biedri.

Latvijas

darbību Latgalē, atbalstu

masu

1

un

Partijas

partijas

26.

un

nedēju

sarīkoja sastāva

izvēršot

visplašāko

kļuvusi

organizējošo

sakarā

spēku.

ar

šo Lai

KK(b)P ar

revolucionāro

savu

Latgales

par

paplašināšanu

darbaļaužu

darbaļaužu arī

VIII

kongresa

strādniekiem

masu

Padomju

pēc

un

lēmumu

strādnieku

jaunatni. Pirmoreiz partijas nedēļu sarīkoja Petrogradas

1919. gada augustā. Partijas

septembrī

kiem

un

skaitliskā

zemnieku

nizācija

iekarojusi

simpātijas,

un

revolucionizējošo

par

bija

pieņēma

armijā. Partijā

lēmumu tika

par

Centrālās Komitejas plēnums

partijas

uzņemti vairāk

18

nedēļas nekā

200

sarīkošanu tūkstoši

orga-

1919. gada

arī

uz

lau-

jaunu biedru

varas

cija,

krišanas

tomēr tikt

varēja viena

no

Latvijā,

darbaļaužu

2*

g.

labākajām veica

LKP

cīņu

un

lielu

gados,

un

par

sākumā

masu

apslāpēta.

tā

diktatūras

1920.

darbaļaužu

Latgalē

Latgales

Latgales

komunisma

cīņa

novada

spēcīgākajām

revolucionāru

tagad

iestājās

revolucionārā

visos

komunisti

uzvaru.

reak-

un

organizācija

partijas

darbu

smaga netika

ne-

bija

organizācijām buržuāziskās

sekmīgi

vada

P.

Allens

1919. GADA DIENĀS

VĒSTURISKAJĀS

1959.

gada

gadi,

40

kopš

Padomju lucionārās

publikas

varas

cīņas

Latvijas

Latvijas

revolūcijas

vadībā

Valmieras

Rīga

trijos

vēl

Valkas)

un

veidot dzīvi

uz

un

Kurzeme

bija

pasludināja Padomju

sākumā

Re-

jau

neokupētajos

cīņā

par

1917,

buržuāzijas

vēsturē.

cīņu

Oktobra

novembrī

boļ-

(Cēsu,

apriņķos varu

Re-

vēsturisks

Lielās

gada

Latvijas

revo-

Padomju

liels

bija

atbrīvošanās

iekļāvušies

gāzuši

nesaudzīgas

un

Sociālistiskās

šķiras

uzvaru,

bija

un

kongress.

sākuši

un

jauniem pamatiem.

vēsturiskajās

Latvijas

gada

strādnieku

darbaļaudis,

sociālistiskās

kongress

smagas

Latvijas

1919.

bezzemnieku

Latvijā 1919. gada sākumā bija

ilgas,

rezultāts.

nodibināšana

notikums

ševiku

šķiras

pagāja

apvienotas

pirmais

Sociālistisku

par

nodibināšanās

strādnieku

padomju

vēsturiskais

Latviju

Latvijas

janvārī sanāca

Strādnieku,

Latvijas strēlnieku

Šis

13.

Rīga

atradās

okupēta

Oktobra

Vācijas jau

dienās

1915.

sīta, liela daļa tās rūpniecības

bija

izolēta

imperiālistisko

gadā. Mazā Latvija

proletariāta

plašo Krieviju. 20

no

pārējās

iekarotāju

jūgā.

bija saplo-

bija izkaisīta pa visu

Vācu tikko

tagad

gūlās

drausmīgā bads

Šādos

sevišķi

ko

miem,

Latvijas

pašlaik

spožas

ļoti

ir

neapstājās

mirkli

nacionālo

bruņota

sētā ienāca latviešu

3.

Padomju

«No

Komitejai:

3.

sarkanais

Latvijas

kontrrevolucionāru Pēc

Padomju

Vācu

zeme.

Valdības

vakarā

janvāra

strēlnieki.

Stučka

P.

pār

kara

dienā

plīvo

salauzta.»

Rīgā

ātri

gada

Izpildu Padomju

Inčukalna

1

tika atbrīvota

tikai

palika

pil-

vara.

1919.

Centrālajai Rīgu

ne

strādnieku

pašā

izšķirošās kaujas pie

tika

uzvaras

rokās

okupantu

23

pīkst.

pretestība

varas

sparu,

notika

Tai

uzvaru.

Viskrievijas

Pēc

tik

pret Latvijas

un

revolucionāro

Rīgā

priekšsēdētājs

janvāra

bijušas

Rīgā nodibinājās Padomju

telegrafēja

karogs.

ar

šausmīga

un

nav

cīņas

savu

janvārī

beidzās

izdeva

stāvoklis

revolūcija!»

Rīgas

un

gada 3.

kas

sacelšanās,

Latvijas

Latvijas

bads

nekad

cīnī-

uzsauku-

mūsu

okupantiem

vācu

sabru-

komiteja

gan

spiež

nezaudēja

šķira

1919.

Rīgas

dzīvo sociālistiskā

cīņā pret

buržuāziju. vadībā

komiteju

Lai

Latviju

un

daudzajiem

Kaut

izredzes

dzīvot

nācās

no

mūs

gan

nākotnes

strādnieku

Latvijas uz

mūsu

apsološas.

un

kaut

bēdīgs,

tomēr

reakcija,

Kādā

«Biedri!

teikts:

pārtrauca

visu

Ekonomiskais

toreiz

apstākļos šķirai.

Pār

darbaļaudis.

Sociāldemokrātijas

masām,

darbaļaužu

nakts.

mocīja Latvijas

smagos

februārī

gada

Ziemeļi atvijā.

okupācijas

strādnieku

Latvijas

1918.

darbu

jauncelsmes

kums, bezdarbs, ties

uzbrukums

karaspēka

iesākto

neliels

pie Liepājas. Tur sev patvērumu atrada Latvijas Pagaidu valdība un arī latviešu meņševiku līderi.

Kur-

arī

istūrītis

zemes

buržuāziskā

■ Personīgi celšanās 1918.

tejas

man

but

neizdevās

dalībniekam,

jo

Rīgas strādnieku bruņotas

sacelšanās

momentā

gada maija mēnesī, apstākļu spiests, atļauju aizbraucu uz Petrogradu.

ar

nebiju

LSD

sa-

Rīgā.

Rīgas komi-

gada 13. novembrī Viskrievijas Centrālā Izpildu Komispeciālu lēmumu anulēja Brestas miera līgumu. Tas deva

1918.

teja

ar

iespēju Latvijas najiem

latviešu

atbrīvošanu

bija

no

atbrīvota

viešu strēlnieki

strādniekiem

un

strēlniekiem

uzsākt

vācu

jau

okupantiem.

puse

6.

nr.,

1940.

g.,

21

atklātu

1918.

Latvijas

ieņēma Valmieru

1 «Krāsnij arhiv»,

bezzemniekiem

gada

teritorijas. un

50.

tuvojās lpp.

kopā

cīņu

par

ar

decembra 22.

Rīgai.

sarka-

Latvijas beigās

decembrī

lat-

Latviešu

pusēm: no

Polockas

laikus un

strēlnieki

Pileskavas

no

partijas

atradās

vēl mēs

ieradāmies

brauca vidū

līdzi

apriņķa

tejas priekšsēdētājs), P. Irklis

vadītājs), bet

I.

Voits

Alūksnes

un

virzienā. Braucām pa

saucām

biedriem

vietējiem

tautas

Pļaviņās

X-

sastapām

Padomju

braucām

jo dzelzceļa Visu

tilts

ceļu

Valkas,

ne

ceļiem. Seit karaspēka

uzturējāmies

Kaufmani

Tālāk

2—-3

Padomju

sastāvēja

no

No

dienas,

varu,

sa-

šeit

jau bija

apkārtējos pagastos

Pļaviņām

ar

orga-

vilcienu

aiz-

iespējams,

nebija

bija uzspridzināts.

līdz

Igaunijas

kas

(Somu),

un

vilcienu braukt

ar

pie Kokneses

no

kas

kurā

komiteju

kareivi. Pirmo mūsu karaspēka

bataljons,

Izpildu komi-

Latviju

uz

zemes

noorganizēt

iestādes.

varas

Koknesi.

uz

arī

aiz-

mītiņu. Tad devāmies tālāk.

nodibinājis Revolucionāro nizēja

grupas

(vēlākais Rīgas Politiskās nodaļas

daļu nebija. Nokļuvām Alūksnē, palīdzējām

Rīgas pilsētas

nolēma braukt

es,

daļas

kad

(Veru),

Valku, bet daži biedri, kuru

uz

(vēlākais

Komu-

Strēlnieku

es.

mūsu nelielās

no

Vien-

Pleskavu

uz

Latvijas

grupa

arī

Veravā

pilsētā

latviešu .strēlniekiem

Berģis

biju

Daži

šajā pilsētā.

Sīmanis

bija

izbrauca

kurā

Kurzemi.

uz

Petrogradas

no

divām

no

—■ Siguldu —■ Rīgu;

turienes

no

Latviju

uz

kaujām

ar

Valmieru

daļām

darbinieku,

Igaunijas

Latvijā

—

un

strēlnieku

turienes tālāk

no

nistiskās

Valku

Daugavpili

uz

latviešu

ar

atgriezās

uz

Pļaviņām

nesastapām

daļu sastapām Koknesē.

krievu

tautības

kareivjiem.

nevienu Tas

bija

Bataljona

mums pastāstīja, ka pirms dažām dienām Koknesē Rīgas iebraucis vilciens ar vācu kareivjiem. lesākusies kauja,

komandieris no

mūsējie

ieņēmuši

izdevies

sagūstīt

nistu.

Komandieris

platformas gabalu daļa

vilcienu,

sastāvā

(vilciena Mēs

kareivju.

nodomājuši

no

un

bija

naktī

braucām

visi

gandrīz

starp

nolēma vilcienu

ložmetēju

un

bet

dažus,

tikai

tiem

vācieši

arī

apbruņot, divas

doties

kopā

uz ar

aizbēguši;

lokomotīves uzstādīt

uz

platformas)

vienu

vācieši

sarkanarmiešiem.

Ogres tūliņ, kaut vai kājām,

sāka

mūsu

vilcienu

abām

no

liel-

Ogri. Vilcienā izvietojās doties

pusēm

Bijām

Rīgu.

uz

Ogri ieņemt neizdevās. Kad naktī vilciens jau atradās tilta,

mašīkatras

uz

Bet

Ogres

apšaudīt

ar

ložmetējiem. Starp Mēs

arī

mūsu

kareivjiem

atbildējām

kritušu

nebija,

šāvām

bet

bija

ievainotie.

logiem

un uguni, durvīm, bet nakts tumsā nevarējām saredzēt mērķi. Vilciens de-

vās

ar

atpakaļ Kokneses Atkāpjoties

no

caur

vagonu

virzienā.

Latvijas,

vācieši

22

bija

daudz

ko

izpostījuši.

Ūdens

Ogres

dzelzceļa

sūkņi

ūdens.

Mežā

atradām

nostājāmies

rindā

no

bija

dāt lokomotīvei

vācieši

izdevās

mums

varētu

sagādāt

Nepaguvām

Bet

arī

darba

vācieši

tumsai,

pēdējā

nedēļā

bija daudz,

nebija balsstiesību. Pēc tam kad kas

demonstratīvi 1919.

1.

es

pagastā ka tiem

paskaidroju,

balsstiesību

nav

daži budži

nevar,

neesot ko

sapulcē

darīt,

un

aizgāja. baznīcā

Kalsnavas

janvārī

teicu

Rīgā.

palīdzēt organi-

darbaspēku,

šajā

viņiem

sapulces

no

gada

kurā

mītiņš,

ka

paziņoja,

pārtrauca.

nokļūt

lielsaimnieki, kuriem

padomes vēlēšanās viņi piedalīties

pagasta

piecēlās,

vilciens

Bērzaunes

un

arī

sapulcei

es

svešu

ekspluatē

šaušanu

neizdevās

vajadzēja

Padomju varu pagastos. Kalsnavas vadīju vēlēšanu sapulci. Bija ieradušies

un

lai

pēcpusdienā.

zēt

saimniekiem,

vai

kamēr

stundas,

daudz ūdens,

atgriezāmies

lestājoties

laukiem

uz

mums

novērot,

—

kad no Rīgas puses bija piebraucis atklājām pret ienaidnieku uguni un devā-

Mēs

decembra

mums

spaiņu

sasildīties,

vilciens.

uzbrukumā.

Tā

piegā-

(vairāk

vairākas

tik

visi

āliņģi,

sākām

izlūkos

Pagāja

no ne-

un

āliņģim

spaiņiem

lokomotīvei

Atgriežoties jo lokomotīvē

izcirtām

dīķi,

līdz

aizgāja

pakaļ.

mums

doties tālāk. Koknesē

vāciešu mies

kareivju

grupa

nedzenas

aizsalušu

diviem

ar

sabojāti.

ceļā apstājās,

lokomotīves

ūdeni

Viena

nebija).

bija

stacijās

mūsu vilciens

Koknesi,

uz

runu

kanceles.

no

Bet

notika 4.

liels

janvārī

tautas

jau biju

Rīgā. Tūlīt pec vāri

komitejas

atbrīvošanas

Rīgas

notika

—

kopēja

sēde.

Latvijas jo

kumu

1919.

uz

un

gada 4.

jankara

Revolucionārās

Padomju 40

I

Rīgā dažus

atmiņā

To

kongresu.

gadi

1919.

izdarīt

izdzēsuši

daļēji

gada

13.

momentus nav

janvārī.

par

apvienotās

nemaz

atmiņā

tik

viegli,

vēsturisko

noti-

spilgtumu.

Darba

daudz. vai

sasaukšanu

atjaunot

aizritējušie

naktī

Padomju Valdība publicēja dekrētu par Latvijas

Padomju kongresa Mēģināšu

—

Padomju Valdības

tajās

Pašiem

vēsturiskajās, cīņu

dienasgrāmatas.

jām kā

spārnos

■

—

Gribu pastāstīt,

Latvijas legalizēties

visi,

kā

mēs

tā

un

pārkārtot

pilsētas

laika

laika

sanāca LSD

Rīgas darbību

bija

rakstīt

notikumu

23

lielo

atbilstoši

piedalījās

arī

bi-

uzvaru.

kongresam.

organizācijai

vajadzēja

jaunajiem ap-

Rīgas organizācijas

Tajā

bezgala piezīmes

dalībnieki,

savu

Rīgā gatavojāmies

savu

konference.

nebija

sajūsmināti par

Sociāldemokrātijas

stākļiem. 9. janvārī grupas

Mēs

bezgalīgi

dienās

vētrainajās

dalībniekiem

—

Spartaka

Padomju

Valdī-

«Pиҗская

bas

notās

Latvijas

deputātu

nāja un

Par

—

J.

kritušos

sevišķu

vētraini

četrdesmit runas

cīnītājus

vāris,

kad

salauza

arī

atklāja

(Pilātu)

piecēlušies

saucieniem

P.

runas.

Stučka.

aplausi, ir

kājās,

manā

vēsturē

ar

Rīgas proletariāts

verdzības

zelta

pats

važas.

24

lielu

ar

ka

bija tāds,

godi-

pacilātību

un

uz

sveica

atmiņā

no

atska-

Aizritējušie P.

strādnieku

Stučkas

šķiras

ierakstīts

spēkiem

daudz

Valdības

tribīnes,

viņu.

daudz

burtiem būs saviem

pārāk

Padomju

ņēma

Starp citu viņš norādīja, ka

cīņas

vadītāja

par

Deputāti

tradicionālo revolucionāro

Vārdu

piecēlās

izdzēsuši

Berģi,

Miezi.

Viņam parādoties

visi

priekšsēdētājs

lūpām».

uz

noskaņojums

garas

S.

Strādnieku

Rīgas

Padomes

A.

un

Rīgas apvie-

par

vēlēšanām.

notika

vadītāju ievēlēja

LSD

ievēlēja jautājumu

delegātu

janvārī,

Sēdi

—

dalībnieku

gadi

satura.

brīvošanās

10.

Krūmiņu

runātu

priekšsēdētājs nēja

kongresa

i.,

sapulces

Konference

Apsprieda

svinīgumu viņi nodziedāja

Sapulces lai

t.

sēde.

dziesmu «Ar kaujas

darba,

I

Padomju dienā,

padomes

Endrups.

biedriem

Stučka.

locekļu sastāvā.

9

Nākamajā

R.

P.

priekšsēdētājs

komiteju

Strādnieku deputātu padomes izdevums

Rīgas

правда»,

un

3.

at-

jan-

ieročiem

Izpildu

Padome I

ievēlēja

arī

viņu

padomes

K.

LSD

Rīgas

prasīja, deputātu

Latvijas

Padomju

Tie

P.

bija

X-

Zukovskis,

(Kārpa),

Linde, D.

Zirnītis,

Endrups,

R.

Stučka.

S.

K.

Rūdzis,

K.

Adamsons,

K.

Berģis, A.

J.

A.

J.

kongresā Fr.

Daniševskis, R.

Šilfs-Jaunzems, O.

Miezis,

Dreimanis,

R.

P.

Lūsis, O.

Zvaigzne, Priede,

Upmals,

kandidātus.

pārstāvēja

J.

A.

A.

Ungurs,

J.

J.

Kārkliņš,

Neimanis

ŠneiZancl-

E.

Upīts,

Pess,

Ro-

Bauze,

F.

Dzenis,

Bērziņš-Andersons,

J.

Kadiķis,

J.

kuri

Stučka,

Pētersons,

J.

ieteiktos

komitejas

uzvārdus,

Eihe, J. Krūmiņš,

R.

Pečaks,

reiters

pārstāvji

Strādnieku

apvienotās

un

delegātu

Lencmanis,

ders, J.

Fr.

to

darbaļaudis. J.

Rīgas

Padomju

Latvijas

partijas

pārstāvēta

komitejā

ievēlēja

un

Rīgas

apvienotās

uz

Rīgas Strādnieku deputātu padome noraidīja šo priekš-

Nosaukšu

ziņš,

būtu

partija

Izpildu

kongresā.

likumu

delegātus

40

Sociālistu-revolucionāru

kongresu.

lai

•I

deputātu padome 10. janvāra sēdē ievēlēja komiteju 25 cilvēku sastāvā. Šajā pašā sēdē Rīgas

Strādnieku

Rīgas savu

Mirāms,

Grikevics, P.

(Gore),

Al-

lens, A. Bite. Padomju (tagad

šajā

Valdība

Šeit 13. janvārī I

kongresa

un

savu

sēdi

jautājumus

sēde nobeidzās

organizēti,

pazīstamajā «Bruņinieku

Latvijas

divdesmitos

saukt

nāja

par

un

sāka

Latviju

vienoja

visu

vēl arī

jas

darba tauta

latviešu

Vācu

Ventspils,

Strādnieku

piedalījās

705

visa

karaspēka tomēr

delegāti,

rokās

un

ko

Pirmo

reprezentēja

delegāti

sanākot,

daļa

pagaidām

un

arī

Ventspils. visas

reizi

lielākā

un

Liepāja

no

no-

pasludi-

valsti, kas ap-

Kongresam

Latgale

var

Tas

Republiku.

ieradās

uz

bez-

Strādnieku,

kongress,

suverenu

palika

padomes kas

sastājāmies devāmies

kongresu.

teritoriju.

Vidzeme,

lēmu-

teātri). Šeit pīkst,

Latvijas

Padomju

kongresā

deputātu

baleta

pirmais

nodibināja

apdzīvoto

Rīga,

un

satversmes

Sociālistisku

par

atbrīvota

Kurzemes.

apvienotās

padomju

Padomju Latvijas

vēsturē latviešu

bija jau

darbu

strēlnieku

namā»

Padome).

attiecīgus

tam visi

karogu priekšgalā

bijušo vācu teātri (tagadējo Operas zemnieku

Augstākā

pieņēma

un

vakarā, pēc

sarkanu

ar

PSR

apvienotās Latvijas Padomju frakcija, kura apsprieda kon-

komunistu

—

kārtības

Frakcijas

rindās

noturēja

delegātu

dienas

gresa mus.

strādāja

atrodas

namā

no

Liepā-

Kongresā

Latvijas

darba-

ļaudis. 'Kongresu

atklāja

Latvijas

Padomju

Valdības

priekšsēdētājs

_

Pēteris

mīlēja

Stučka teikt

ar

garas

īsu

runu.

runas.

Gribu

Kongresa

25

atzīmēt, prezidijā

ka

P.

Stučka

ievēlēja

11

ne-

cilvē-

Apvienotas

Latvijas

Padomju

pirmais sēdes

kus

—

ievēlēja

semburgu Pēc

no

panākuši

šo

cīņā par

savu

riālisms, Biedri,

viņš

tos

brīvību.

ievadrunas

teica:

Es

apsveicu

Jūsu personā

svētkus,

pasaules

7.

nr.,

1919.

ar

g.

sarkano 16.

dots

Lukrevo-

J.

kas

ar

apsveicu mēs mēs

Latviju.»

1

es

Sverd-

apsveicu

Izpildu Komisavām

tās

atņēma bijušais

daļu

Viskrie-

M.

padomju kongresu

Centrālās

kādus

janvāri.

26

tika

Jūsu personā

no

es

ko

tos

mēs

vārds

desmitus tūkstošus,

citu

«Ciņa»,

priekš-

Rozu

starptautiskās

strēlnieku

un

vienu

ar

Lībknehtu,

priekšsēdētājam

«Biedri!

tiesību atdabūšanu,

saistīti, kā saistīti 1

izcilākos

laika

sagatavoja

ne

kongresa

goda

kongresa

tā

bezzemnieku

Latvijas.

jūsu personā

Par

Kārli

Izpildu Komitejas

Savā runā

apvienotās

tejas

Stučkas

Strādnieku,

pirmo

sastāvu.

Ļeņinu,

I.

zālē

vadītājus.

kustības

Pētera

Centrālās

lovam.

V.

dažus citus

un

lucionārās

vijas

Valdības

Padomju

sēdētājiem

Skats

kongress.

laikā

asinīm

masas, vācu

tagad

neesam

kas

impe-

svētām. tik

cieši

LSD

centralorgana

«Cīņa»

kritušo

Lai

višķa bija

gan tas

1919.

bija

ārkārtīgi

smagi.

Delegātu

14.

Rīgas

janvārī

bija

īsas

atbrīvošanu.

aizritējušie 27

šķirsti

40 ar

kuri Šī

gadi

Krusta

sarkaniem kuši

karogiem.

pavadīt

dīšanas aiznesa

uz

Latvijas dības

savus

vietai

un

varējuši

un

slavenajā

Rīgas

centrā

smagas

pārtrauca

cīņā par

Jau

telpās. ļaužu

jauni,

no

masas

lieli

un

cīņā kritušos

Esplanādes

—

rokām. Laukumā notika liels sēru

Rīgas

Centrālās

komitejas 27

piedalījās

un

Padomju

ar

varu

spilgtumu. bija

novie-

Sar-

ap

vainagiem

mazi, visi biedrus.

un

dziļi, ka pat

agra rīta

bijia

Līdz

laukumam

un

nā-

apbe-

šķirstus

mītiņš, kurā runāja

Komitejas,

pārstāvji.

kaujinie-

cīņas.

atmiņu

mazināt

ru-

strādāja

bija pacilāts,

stāv

mirstīgajām atliekām

pulcējās

Veci

Sociāldemokrātijas LSD

veltīts

garām

un

Kongress

atmiņā iespiedusies tik

slimnīcas

slimnīcu

vēl

darbu

komunāru

toti Sarkanā Krusta kanā

noskaņojums

savu

nav

kritušo

lietišķas.

bija krituši

diena

sēdēm

ilgām

un

priekšā

ka

kongress

apbedīšanā,

laika

Nebija

runas

jo visi saprata,

biedru

kas

numurs,

laukumā

satversmes kongress, sejo apstākli, kādos tas sanāca,

nebija,

tikai divas dienas. Delegātu

cisks,

janvāra

Padomju Latvijas

svinīguma kongresā

nām.

14.

gada

cīnītāju bērēm Komunāru

Padomju Val-

Padomju

Valdības

Rīgas

atbrīvošanas

priekšsēdētājs

kaujās

Pēteris

Valdības vārdā

nāmā

kapu

cīnītāju

ka

Rīga,

savu

likvidēt;

atdusas

Pēc

kritušo I

domju

Padomju

runu,

tiek

pārdē-

buržuāziskā valdība

Latvijas

šķirstus

slepeni

vietā, lai darba tauta neuzzinātu takas, kas

cīnītāju

laukumā

Komunāru

laukums

Esplanādes

laukumu. Vēlāk

pavēlēja

kaps

nobeidzot

Stučka,

pasludināja,

vēts par iKomunāru

komunāru

kritušo

apraka ved

uz

nezi-

kritušo

vietu. komunāru

kongress

apbedīšanas

turpināja

savu

apvienotās

darbu

15.

Latvijas

Pa-

janvārī.

Kongress noklausījās P. Stučkas ziņojumu par Latvijas Padomju Valdības pirmajiem pasākumiem un atzina tos par pilnīgi pareiziem. ļaudis un

ar

Pieņēma

nacionālistiskās

vijas

Padomju

uzdeva

dzīgi

valdībai

cīnīties

stiprināja tūciju.

Latvijas

vācu

1918.

realizēt

Padomju

gada

varas

augstākais

ka

varas

17.

proletariāta

Sociālistiskās noteica,

apsveica

okupantiem,

jūga. Kongress

buržuāzijas

stingri

Konstitūcija

Republikas

no

Valdības

pret

kurā

rezolūciju,

atbrīvošanos

Latvijas orgāns

28

apstiprināja

Lat-

Manifestu,

diktatūru

un

nesau-

Kongress

Republikas

Sociālistiskās ir

baronu

vācu

decembra

ienaidniekiem.

Padomju

darba-

Latvijas no

apvienotās

ap-

Konsti-

Padomju Latvijas

Strādnieku

deputātu

tariāta diktatūras sastāvā.

cekļu

Izpilda

Valdību

Latvijas

Centrālās

Izpildu ka

noteikts,

mumu

uzdeva

Šo

gresā.

lai

Prezidijs.

konkrētus

tiek

nolēma

Padomju Līdz

sasaukt

aprīļa

ievēlēti

bija

apvienota. apstiprināt lē-

kongresa to

ar

kongress agrārajā

padomju

Latvijas

lo-

Latvijas

arī

priekšlikumus

nākamajā

paredzēja

kongresu

notikušā

nacionalizēšanu.

apspriestu

kuri

Konstitūcijā

vara

kongress

jautājumu, Valmierā

sagatavot

tos

Tātad

likumdošanas

11

Centrālā

Latvijas reizē

bija

prole-

Valdībai

locekļiem,

Valdība

un

zemes

valdībai

jautājumā,

ievēlē

60

no

uztic

Kongress

Padomju

vidus

sava

sastāv

vara

agrāro

visas

par

Latvijas

Komitejas

decembrī

gada

kongress.

Padomju

izpildu

Apspriedis 1917.

no

kas

Komiteja,

kongresā.

padomju

realizēšanu

bet

mēnesī,

konto

iz-

darīt neizdevās.

Kongress teju

(60

savā

sēdē

pirmajā

sastāvā.

un

namā,

20

Centrālā

kandidātus).

Izpildu Komi-

Komiteja Padomju Valdību 11 cilvēku

ievēlēja Latvijas

Centrālā

Latvijas

Valdības

Centrālo

Padomju Latvijas

ievēlēja

locekļus

Izpildu

sēdes noturēja savas tagad notiek Latvijas PSR

Izpildu Komiteja kur

tajā pašā zālē,

Augstākās Padomes sēdes. Slēdzot teica:

apvienotās

«Runas darbos

Latvijā

programā, darba

un,

Latvijā,

par visu

no

ko

to,

līdz

atbildēs:

I

kongresu,

šim

Stučka Mēs

propagandējām

savā

mēs

«Šeit

P.

darbos...

aģitācijai

prasīs, ko

mums

tad vēsture

cilvēci.»»

jāsākas

un

izvedīsim

ja

Padomju

Latvijas

beidzas,

darām

stāvam

apvienotajā

mēs

uz

vakts

1

Darbaļaudis

sāka spriegu sociālistiskās celtniecības darbu. nebija viegls uzdevums. Karš Latvijai bija prasījis ļoti daudz

Tas

Latvijā nebija tāda

upuru.

izlaupījušas

un

1915.

galvenie lielākā

uzbruka

1

armijas.

uzņēmumi.

Līdz

un

no

uz

Krievijas

ar

tiem

525 000

tikai 212 000. Materiālās vērtības,

okupanti

izpostīta.

diem,

stūrīša, ko nebūtu izbradājušas

Rīgas bija evakuēti

rūpniecības

Krieviju,

bija

no

zemes

imperiālistu

daļa Rīgas strādnieku. Rīgā

palikuši uz

gadā

vācu

interventu tā

«Cīņa»,

bija aizveduši

Latvijā

valdīja

armija

no

bads.

uz

kas

Vāciju.

Mazajai

ziemeļiem,

iekšieni

bija

iedzīvotājiem nebija

nr.,

1919.

g.

21.

janvārī.

29

bija

evakuētas

Lauksaimniecība

Padomju

rietumiem

Latvijai

un

pārvērtās par ienaidnieka ielenktu cietoksni.

11.

visi

aizbraukusi

dienviTādos

«Tautsaimniecība», Padomju Latvijas Tautas

apstākļos nāt

Latvijas

Padomju Rīgas

strādnieki

domju varai, pat

no

pilsētā

uz

domju republikām Viens

rūpniecības 87 000

jās

rūpniecības

Rīgā

vien

izdarīt, neatjaunojot Tika

lai

lai tos

pārtikas

produktus

saņemtu

no

1913.

bija

1919.

gadā

bija

no

pa-

bija

strādājuši

gada janvārī, kad nodibinātikai

strādāja

3080

vairāk

par

10 000

likvidēt

bezdarbu,

rūpniecības

bezdarbnieku.

bet

to

nevarēja

rūpniecību.

saremontētas

sabojātās

mašīnas

un

atvērtas

Rūpniecības komisariāts veica pasākumus,

darbnīcām izveidotu

citām

uzdevumiem

ekonomiskajiem Rīgā

Padomju Valdībai vajadzēja

rikas.

arī

strādnieku.

vara,

Rīgā

celtniecībā.

Nodibinoties Pa-

apgabaliem.

atjaunošana.

Padomju

strādnieku.

un

iespējamo, kā

svarīgākajiem

no

visvairāk.

pārtikas krājumu, nevarēja niecīgo maizes devu uz kartītēm. Pa-

visu

pilsētu,

nācās nodibi-

sociālisma

soļus

cieta

izdevums

nekādu

nebija

domju Valdība darīja sūtītu

pirmos

bada

iedzīvotājiem

izsniegt

laukiem

sākt

un

padomes

pirms 40 gadiem

proletariātam

varu

saimniecības

lielākus

rūpniecības 30

lai

uzņēmumus.

dažas no

fab-

nelielām

Tā uzsāka

darbu fabrika pēc

padarīt

guva

veiktos

rūpniecības

(Komunistiskās

Rīgā

vīriešu

mēnesī

padomes

Razuma

prezidija

komitejas

Rīgas

ziņojumu

Daugavas.

uz

darbā

deputātu

partijas

inženiera

jektēšanu

grūtos

atjaunošanas

apstākļus,

jāatzīst par kārtas

bez-

jau par tālākās attīstības perspektīvām. Atceros,

Strādnieku

Rīgas

Maija

ārkārtīgi

nebija.

arī

Domāja

vērā

piecu ■ mēnešu laikā pa-

ka

Protams,

ņemot

panākumu.

lielu

darbnieku vairs

mies

Bet,

pasākumus

diezgan

ka

fabrikas.

maz.

klausījā-

hidroelektrostacijas

par

dalībnieki

sēdes

Visi

Latvijas

un

sēdē

kopējā

bija

pro-

optimistiski

noskaņoti. Gribas

vadīja

A.

Penness tādas

1919.

kā

to

Brāļu kapos

lielu

enerģiju

darbu

1919.

ar

Beika,

labs

bija

darbnīcas

pārdomādams, glabātas

D.

Augusts Penness

Pečaks,

Rīgā

kas

atjaunošanas

komisārs

rūpniecības K.

biedrus,

atzīmēt

rūpniecības

reizē

Viņa Fr.

ar

bija

biedri

Laikam

organizators.

fabrikas,

uzlabot.

komisāra

rūpniecības

un

Tie

citi.

un

praiktiķis

vai

organizēja

gadā.

ko

nebūtu

viņš

atliekas

mirstīgās

Roziņa

nebija

apskatījis, tika

pa-

mirstīgajām atliekām

gada maijā.

1919.

domju

martā

gada

darba

Latvijas

līdzšinējiem

publicēts

viens

bez

īpašumā

Par

īpašniekiem.

Visa

pārvaldīšanu.

un

tautas

Pa-

svarīgākajiem

no

Padomju Valdības dekrēts par

—

lietošanu

nacionalizēšanu,

pārgāja

tika

dekrētiem

varas

Latvijas

zeme

atmaksas

jebkādas

sociālistiskās

zemes

Lauksaimniecības

pamatu Padomju Valdība atzina padomju lielsaimniecības. Taču

izpostīti Vāciju.

saimniecības

padomju

organizēt

un

lielākā

daļa

Lai nodrošinātu

atbalstīja

arī sīkos

un

viegli,

nenācās

jo

mašīnu

lauksaimniecības

lauki

bija

aizvestas

uz

pārtikas sagādi, Padomju Valdība visādi

vidējos ražotājus, sniedzot tiem iespējamo

palīdzību. Noslēdzot

cīņu ņēma

pret

latviešu

vācu

dekrētu «Par

vijā», kurā teikts: reakcionārākā

nīgi

tos

Valdība no

atsacījušies

«levērojot

šiem no

visā

to,

ka

nolemj:

cilts

gadsimtus 1919.

gadā

piederīgiem

muižniecība

ir

ilgo pieLatvis-

gadu simtiem gandrīz bez

cīņu pret darba tautu ... Latvijas

...atstāt

Baltijas

cilšu

Baltijas

pasaulē, kas

necilvēcīgu

savas

tautas septiņus Padomju Valdība

muižniecības

Baltijas

kārta

izņēmuma vedusi Padomju

darba

apspiedējiem,

uz

brīvu

muižniecības

piederības 31

cilšu un

dzīvi

Latvijā

piederīgiem,

caur

savu

viekas

darbību

zinātnes

vai

citā

darba tautas Lai

grūti,

darba

Padomju

darba skola (četri

tika

Jau

pamatskolā

vadīju

tejas

Kad

bija

ties

tika

Sākām

šanu.

šīs

kādas

pret

nodaļas

tev

enerģijas nodaļas

Es

nedz

vēlāk

pārgāju

finansu komisāra biedru.

Strādāt

atteikšanos

lietās.

Beidzot

paziņoju, ka

arī

zināšanu.

arī

iemācīsies.»

daudz,

padomes prezidija

kopējo

organizēamatiem.

nodaļu, neviens negribēja

motivējot

finansu

pieredzes,

pirmajām die-

lietas,

dažādu nodaļu par kandidātus nodalu vadītāju

vadību,

kandidatūru.

manu

iestādes.

pie darba lauka, kurā

finansu

deputātu

finansu

par

Latvijas

kultūras

jautājums

apspriest

jāizlemj

nodibināja

citas

gribu. Labi atceros partijas Rīgas komi-

savu

izlemts

pieredzes

kādas

par

Strādnieku

Rīgas

un

kurā

sēdi,

Rīgā

un

vienotā

vidusskolā

un

pastāvēšanas

varas

Rīgas

darbā Finansu komisariātā šo darbu sāku

teātri

kultūras

un

Jaunā

gadi)

pret

ārkār-

bija

izglītības

(seši

bija bezmaksas.

Padomju

un

Latvijas

frontēs

apstākļi

baznīcas.

no

gribu tuvāk pakavēties

no

organizēju

nām

paveica

šķīra

Strādnieku

atmiņās

strādāju.

tiesību

aizstāvēties

ekonomiskie

daudz

Skolu

iedalīta

universitāti,

šo

izpelnījušies

vajadzēja

gan

vara

gadi). Izglītība

Savās es

lai

pārspēku,

nokārtošanā.

Valsts

laukā

1

Padomju Latvijai

gan

ienaidnieka

tīgi

kultūras

priekšā.»

R.

man

Endrups

Un

tā

es

ar

to, ka

Endrups šajā

uzņemnav

ne-

izvirzīja

lietā

nav

ne-

«Nekas,

atbildēja:

finansu

kļuvu par

vadītāju.

Rīgā darbojās vecais pilsētas valdes finansu aparāts. Lielākā daļa

aparāta kalpotāju

valodā.

Jāsaka,

negribēja,

ka

kas

(arī viņš bija vācietis), neesot,

un

sultantu,

lūdza to

un

Vispirms viņiem dara ziņoja,

ka

viņš

iepazinos un

1

vācieši

«Latvijas

es

dēļ

izteica

šeit

vācu

neviens

aiziet

Sadovski

vadītāju

viņam

ieteicu

latviešu

darba vairs

viņam palikt par kon-

valodu

noskaidroju,

valodu.

nezinot.

Pēc

jānotiek latviešu valodā

das nezināšanas daži

ka

ierēdņiem,

ar

prot

veikt darbu latviešu

var

2.

vai

pārvaldes

paziņoja, Bet

darba

no

palika.

arī

latviešu

darbvedībai

atlaist.

darbvedība notika

un

nebija,

Finansu

bijušo

izņemot

vācieši,

bija

sabotāžas

no

valodā, darba

vēlēšanos

Sociālistiskas

tiks

un

Gadījās tam

ka

nevajadzēja aiziet.

32

katrs kas

Izrādījās,

kas

ka

ka

ne-

valo-

nevienu. Tikai

paziņoja,

Ziņotājs»,

no

pa-

pavēli,

ierēdņi,

atlaist

Pārējie

Padomju Valdības

maijā.

izdevu

visi

atlaisti.

ko

tādi,

59.

nr.,

ka

viņi

1919.

g.

varot

veikt

spēku

lietās

lai

banku.

Tiesības

tika

izdarīt

pasludinātas

Par

apgrozību.

par

Padomju

Republikas

atzina

pieņēma

naudu.

vēl

pakavēties

tiski

vērtībā. ierados

naudas

zīmju

noskaņots,

bet

deva

iespiešanu.

tipogrāfiju rast

Tam

pie

savu

P.

Stučkas

Vispirms

piemērotu papīru

kādā

So-

Valdība

naudas

uz-

operācijas

naudas

par

operā-

P.

noliktavā.

Tad

to

jautājumos.

radīja

iedzīvotājos

ar

vērā

mākslinieku

bija

5

pie-

izgatavo-

diezgan

skep-

grūto stāvokli naudas

Man nācās

uzsākām

depu1, 3,

Valdības

Padomju

Stučka

naudas

ūdens

Strādnieku

maiņas zīmes

sameklējām

par

(ar

finansu

Rīgas

jādabū

piekrišanu.

pārvērtām

un

bija

to

tomēr, ņemdams

das

sadabūt

nau-

Sociālistiskās

Padomju

sfērā

apgrozības

paraugiem,

apgrozībā, zīmju

Latvijā Latvijas

pie viena pasākuma

naudas

pagaidu

Kad

nodrošināja

apdrošināšanas

līdzekli

visas

ar

tajiem

Latvijā

uzlabotu

dekrētu

attiecīgu

neapmierinātību. Sakarā padome nolēma izlaist Rīgā

krišana.

un

Tau-

Latvijā.

grūtības

rubļu

Padomju

Krievijas

zināmu

10

nacio-

bankas

monopolu.

tātu un

visas

Valdība

lai

centralizēt

nepieciešamu par bankā un

Gribu

vajadzēja

Visas

maksāšanas

Federatīvās

Lielās

valsts

pasākumus,

likumīgu

Republikā

cijām Padomju

operācijas

Padomju

Padomju

Tautas

pasā-

ekonomisko

Padomju Republikas

intereses.

ciālistiskajā

skatīja

svarīgus

buržuāzijas

nacionalizēja

banku

darbaļaužu

—

Valdība veica

Padomju das

Valdība

nacionalizāciju,

noguldītāju ■

operācijas

mēneša

pec

Tautas bankai.

Veicot banku sīko

salauztu

Sociālistiskās

Latvijas

piederēja vienīgi

daudzus

veica

vara

galīgi

Padomju

vienu

izveidoja

un

jaunu tautas saimniecību,

organizētu

nalizēt bankas.

tas

Padomju

Vispirms,

un

valoda

latviešu

pilnīgi.

Finansu kumus.

uzdevumus

savus

to

apgūšot

naudas

to

arī

nau-

piemērotu

spiestuvi.

zīmēm),

šo

organizēt Vecrīgā

Vajadzēja izdevās

iespiešanu

at-

attie-

un

cīgo kontroli. Vēlāk par ne

ar

bija

Padomju

IP.

3

šo

naudu P.

negarantētās to

paplašināt

nacas

Šis

ko

-

viens

Stučka,

461

no

Valdībai.

Par

Stučka

maiņas

apgrozības

Padomju

sfēru,

kas

faktiem, Latvijas

rakstīja:

zīmes

pieņēma ieviešot

pauda

darbaļaudis,

varu

Latvija.

33

«Un

šīs

arī

labprāt,

ka

dīvaini, tik visā

Latvijā.»

darbaļaužu latviešu

Rakstu

izlase,

tauta

1958.,

1

uzticību savā

404.

lpp.

absolūtajā tautas

komisārs

finansu

misāra

lietās.

biedrs

tās

atbalstīja

un

Finansu mus

Padomju

vairākumā

varu

R. Endrups

Ar

Roberts

lielu

uzskatīja

varu

savu,

par

par

pasākumus. vadīja visus pasāku-

prasmīgi

enerģiju

un

iniciatīvu

strādāja

ko-

Kārkliņš.

I Padomju Latvija kļuva par imperiālistisko vijas

darba

laiku

uzkundzējās

tautai

Padomju sociālismu.

binājusi

bandu

imperiālisma

Lat-

upuri.

palīdzību

uz

buržuāzija.

varai

Latvijas

zīme

starptautiskā

ar

Pirmo

reizi

tālākajās

vēsturē

valsti

suverēnu

gadā

1919.

Latvijā

proletariāta

■

bija

latviešu

vēsturiska

darba tauta Sociālistisko

Latvijas

—

liela

revolucionārajās

cīņās

no-

par

nodi-

bija

Padomju

Republiku. Neviens kaut bez

pēdām,

Latvijas

tas

cik

darbaļaudis Padomju

varu

un

varas

pastāvēšana

Latvijas

Kritušo un

neaizmirsa

Latvijā

sociālistiskās

nodibināšanos 1919.

cīnītāju

vietā

stājās

Latvijā.

ar

1919.

cīņas

cīņām

par

kundzības

jauni uzvaru

cīnītāji,

neizzūd

attīstību.

revolūcijas gadā.

gadā bija ceļa rādītāja

turpmākajām

gadā nobeidza

notikums

revolucionārās

Latvijā visā buržuāzijas

1940.

atjaunošanu

revolucionārs

tālākās

varas

darbaļaudīm

atjaunošanu

nāja

ievērojams

ietekmē

uz-

Padomju zvaigzne

Padomju

varas

laikā. kas

tālāk

cīņu par Padomju

turpivaras

J.

Freimanis

KOMISARIĀTĀ

IEKŠLIETU

Ziemeļu

apgabala

saimniecības dās Pleskavā.

Es

priekšsēdētāju.

vāciešiem,

Tveru

(tagad

tika

strādāju

Mani

nāja

eseru

eseru

Dumpja

un

boļševiks

veda

uz

Visu ves

un

tikai

laiku

Sarkanās

strādnieki.

mūs

Armijas

piedalījās Kaujas

bija

esers

gada

jūnijā

un

veici-

Jaroslavļā.

Savinkovs,

6.

sadzīti

bet kau-

mani,

Meņševiks teikdams,

propagandists.

Jofe, ka

Mani

es

aiz-

daudzi

padomju darbinieki,. turēja badā. Izglāba mūs no nā-

intensīvais

latviešu

dumpja 35

uzbrukums.

strēlnieku

ilga sešpadsmit

kontrrevolucionārā

arestēja.

mani

uzrādīja

boļševisma

cietumu, kur jau bija

spiešanā

3*

štābā,

aktīvs

apcietinājuma

Pēc

Jaroslavļā

1918.

pie Volgas

Perhurovs.

baltgvardu

esot

Maskavā

sacelšanos

dienā baltie

dumpja

atradās

vietnieku.

baltgvardu

iedvesmotājs

Otrajā kas

nosūtīja strādāju par pilsētas Padomes Izpildu

sacelšanās

jas vadīja pulkvedis

uz

tam

pēc

partija

komitejas priekšsēdētāja Kreiso

uz-

evakuējās un

kur

Jaroslavļu,

uz

Padomes

februārī,

gada

Padome

atra-

gadā

par

Kaļiņinu)

likvidēta.

darbā

1917.

1918.

brūkot

Tautas

frontes

un

padome

pulks

Dumpja un

ap-

vietējie

dienas. likvidēšanas

Jaroslavļā

no-

Revolucionārā

dibinājās Tās

uzdevums

bija

Jaroslavļas

orgānus

baltgvardu

komiteja

atjaunot pilsētā

guberņā,

un

Gandrīz

sekas.

dumpja

J.

ar

priekšgalā.

Lencmani

nostiprināt padomju

un

kā

partijas

palīdzēt

arī

pilsētas

puse

un

likvidēt

bija

node-

dzināta.

atbildīgos

Daudzos volucionārās

Berģis,

ļoti

enerģisks

Voits

Indriķis

tās

—

izglītības

Kā

lēja

1918.

zināms,

Brestas

uzsāka

grupa

Jaroslavļā

tikām

nosūtīti

bija

kas

domju

darbu.

dušies

biedri,

vajadzēja veikto

varēja

stāvokli

tūlīt

izbrauca

informēt

uzskatīt

mūs

un

par

mus

turpmākajam

tieši

vadīja

pieprasījuma to skaitā

J.

Valkā,

anu-

liela

arī

aparātu. lai no

Lencmanis, uzdeva

komisārs,

Vispirms

nokārtotu

Padomju

es,

paiera-

Instruktoriem

stāvokli

par

kas man

pieņēmu

vietējo

Krievijas

pagastiem.

uz

komisariātu

deputātu

par

padomes

pagastos

jo

mums, ka

nezin,

J.

viņš

un

darbojās

atbrīvošanu, vai

27.

ierā-

Komisa-

Lencmanis

notikumiem

teritorijas

komiteja

ielā

Informējām komisāru par

apkārtnē.

pašreizējiem darbam,

Izpildu

Maskavas

telpas

nodibinātu.

tuvākajā

Latvijās

tālāk, pateicis Rīgas

CX

iekšlietu

komisariāta

komisariātam

Valkā

informēja

atbrīvotajā

galvenokārt

Strādnieku

lekšlietu

riātu

veikts,

Novembra

okupantiem.

komunistu,

bija

kas

tika

darbu.

Valkas

dīja

latviešu

nepieciešami,

regulāri

Daudz

Padomju Krievija

LKP

bija

Tie

Ja-

par

pieredzi.

vācu

pēc

Latvijas

lekšlietu

instruktorus,

nozīmēja

Latvijā.

tikko

Padomju

noorganizēt

un

strādājošo

loceklis,

Namnieks,

padomes priekšsēdētāju.

mēneši.

lielu

no

sākumā

darbam

par-

Vāciju. Sarkanie latviešu strēlnieki

ar

atbrīvošanu

ieradāmies

Kad

tagad

Mani

13. novembrī

gada

decembra

un

vairāki

T.

bija

komisārs

Irklis.

guvām

līgumu

miera

Latvijas

beigās

P.

—

pagāja

mēs visi

—

arī

bija

komisijas

Ārkārtējās

Kara

Tautas saimniecības

darbā

galvenais

guberņas

vadītājs

guberņas

Saspringtā

Viņš

Re-

Sīmanis

bija

priekšsēdētājs.

komandants.

nodaļas

roslavļas bet

bija

darbinieks.

spējīgs

un

komunisti.

latviešu vietnieks

priekšsēdētāja

tijas guberņas komitejas

Brandts

strādāja

amatos

komitejas

vairs

arī un

deva

savukārt

norādīju-

orgānos,

tāpēc

kas

steidzās

izdošoties satikties

līdz

atbrīvošanai.

Tas

rakstīja

bija

24.

oficiālu

decembrī.

Pirms

paziņojumu

par

36

aiziešanas lekšlietu

Lencmanis komisariāta

vēl

pa-

nodibi-

uzdeva

nāsamos

un

padomes;

avīzē

Paziņojumā zemnieku

bija

kavas,

gan

uzsāka

vietējo dienu

iecelts

bija

lenācis

darot,

ieradās

arī

Latvijas

par

aiziedams

teica:

K.

Voits

Armijas

kas

daļās,

nokārtošanas

piedalīties

griezās

komisāru

Pečaks,

komisārs

un

atbrīvoja

pārcēlās turp.

3.

janvārī,

lekšlietu

vietnieki

viņa

CX

priekš-

loceklis,

vietnieku.

ka

Voits

mēs

Sarkanā Ar-

jūs būsiet Rīgā.»

laiku

atradies

uz

fronti

lekšlietu

bija

bija

viņam

Sarkanās dažu un

lietu cerot

komisariāta

uzdevis

samek-

telpas. tūlīt

un

visas

centrālās

komisariāts

Padomju bulvārī

(tagadējā un

Rīgā

Eihi

R.

komisāra

atpakaļ

Lencmanis

Valkā

beigās

okupantiem; pēc

no

Mas-

no

Bija jāpalīdz

partijas

zināt,

jūs

visu

braukšot

viņš

var

interesējās par to, ko

vai

ka

un

norādījumiem

pēc

Decembra

ar

Pečaks

Latviju

atbrīvošanā.

lēt komisariātam

Rīgu

tīrot

Valkā

Rīgas

darbinieks,

pastāstīja,

mums

no-

vie-

tās

gan

pilsētām.

mija jau sit vāciešus pie Inčukalna? Drīz I.

norādījums

gadījumā

rūpniecības

«Bet

komisariātā

jauni biedri

pārstāvji.

komisariāts

bez-

un

pēc to

pieprasījumu.

Komisariātā

lekšlietu komisariātā, un

trūkuma ar

ieradās

padomju

darbu Pārtikas

Kādu

galā. kas

darbā.

iekārtoties

daudzi

arī

dienu

arī

Bija

Padomju Krievijas

citām

no

strādnieku

komitejām

lekšlietu

darbību.

darbinieku

katru

Komisariātā

tiem

ka

visām

reģistrēties

pie lekšlietu komisariāta

griezties

deputātu

Karogs».

savu

par

padomēm,

tējām

Strādnieku

revolucionārajām

un

nekavējoties

iesniegt pārskatus

Valkas

aicinājums

arī

padomēm

dibināšanās

to

publicēt

«Sarkanais

Pāvuls

iestādes

6 novietojās Basteja 14). leradās komisārs J. Lencmanis

Bērziņš,

bulvārī

Ernests

kā

Vīksniņš,

arī

citi

darbinieki. P.

un

Stučka kādi

dīja,

kādi

principi

saimniekotu

padomju masām, un

lai

laiks

Musu

tie tās. un

tām

jāievēro lai

izmantotu P.

Stučka

iestājies

locekļi varas

savos

darbā

visciešākie masu

rakstos

presē norā-

iestādēm risināmi darbā. Valdība

savā

iestāžu

būtu

nebūtu

ka

revolucionāru

lai

paralēlisma,

lai

sakari

iniciatīvu,

norādīja,

vispirms

rūpējās,

ar

mācītos

pagājis

darbaļaužu masām

no

revolucionāro

darbu brīdis.

pie tā, kā mēs strādājām.

komisāram

cilvēku

tuvoties

valdības

Padomju

racionāli,

Pakavēšos

redze

citi

orgāniem

mācītu

vārdu

un

uzdevumi

J.

Lencmanim

novērtēšanā.

biedriem,

Viņš

vaļsirdīgi

un

37

bija

prata

lielas

vienkārši

sirsnīgi

spējas un

un

pie-

draudzīgi

sarunājoties,

katru

izprast

novērtēt.

un

propagandistu

it kā

būtu

mēs

ciskā, vēl

1917.

kolēģijā

pazīstami jau

Lencmanis tam lekšlietu

viņu pirmo reizi satiku

Kad

komitejas

uzticējās

un

komisariātam

bērnu dienām.

no

paļāvās

instruktoru-informācijas

lepazinis

bez

nodaļa,

tam

sekretariāts. Finansu-saimnieciskā

devumos

apriņķu

ietilpa: izpildu

nodaļa

apriņķu

instruktoru

uzturēšana

algas,

darbinieku

—

nodaļu

kantora

izdevumi

sakarā

milicijas

ar

iz-

izmeklēšanas

politiskās

un

no-

apakšnodaļu

saimnieciskie

un

iz-

uzturēšana, pie šīm

un

milicijas

un

devumi, milicijas apģērbšana, tās zirgu uzturēšana, citi

Budžeta

izpildu komiteju

administratīvo

komiteju

budžetu.

pārzināja

padomju

daļām pastāvošo politisko,

un

tā,

biedru,

finansu-saimnie-

nodaļas:

pārvaldes

un

Rīgas

jutos

to.

uz

trīs

bija

partijas

gada vasarā,

apakšnodaļas

darbību. Par komisariāta

dāja

Man

uzticēta

bija

Nodaļā pavisam bija

no

finansu-saimnieciskās

Martinsons.

Andrejs

cīņu

riāts

jau

tiem

no

darbinieku.

tomēr

Mūsu

instruktori

17

lielu

vēl

veica

vadība.

Komisa-

sūtīšanu

arvien

trūka

darbu

lielu

Tie

revolucio-

pieredzi.

darbinieku tur

darbinieki.

instruktori.

ar

darba

organizēja

darbam,

34

nodaļas

biedri

atgriezušies

sākuma

paša

vadītāju strā-

nodaļas

pavisam

padomju organizatoriskā

un no

apriņķiem pastāvīgam mērotu

darbinieki,

Padomju Krievijas

nāro

bija

instruktoru-informācijas 28

bija

Nodaļā

uz

pie-

apriņķos,

sevišķi padomju vēlēšanu laikā. Instruktoriem tās

ko

mantas,

bija bija

kontrrevolucionāri. izlietotu, v.

c,

Lai

šo

mākslas

tikai

budži

bet

un

citi

pareizi

un

darbus,

godīgums,

saražo-

tautas

īpašumu saglabātu

tautas

ne

tās

baroni,

dārglietas plašāks

arī

re-

loks, kas bieži vien trūka vietējiem darbiniekiem.

dzes

Jau

janvārī

bezzemnieku iekārtas

ierēdņiem.

Veco

atbildīgus

amatus,

ņemt

atbildīgos

amatos.

Izņēmuma veikuši

uzticējās. Padomju

komisariāts

lekšlietu

padomēm

muši

bija

aizbēgušie

bibliotēkas,

piemēram,

bija nepieciešams

arī

uzskaitīt

jāpalīdz

pametuši

norādījumus, iestāžu

gadījumos varēja

tehnisku

Bet varas

ierēdņus,

nevarēja

darbu

ienaidnieki

un

izturēties kas

ievēlēt

ievēlēt

kuriem

bieži

aizstāvjiem.

ne

vien

38

pret

agrāk

bija

padomēs, tikai

padomēs

strādnieki

un

maskējās,

Instruktoriem

ienaidniekus atmaskot.

strādnieku

publicēja kā

bija

ne

un

vecās

ieņēpie-

tos, kas

bezzemnieki izlikās

jāpalīdz

par

šos

Redzot

viņu

resēm,

lietpratību

vietas.

lekšlietu

rādījumu,

vietējās

darbiniekus.

vietējiem

leteicām

Par

Ne

tiskā

—

mazāk

Z.

nodaļa, sevišķi

apakšnodaļa. Ārējās

Saliņš

apakšnodaļām

devums

savākt

tas

bija

veci

strādāja

c.

komisariāta

(milicijas)

apakšnodaļu

un

pār-

poli-

Roberts

vadīja

Politiskās

Voits.

Indriķis

no

tiem

galvenais uzdevums bija cīņa pret kontrrevolūciju.

apakšnodaļas

bija

vai

veikušas

kas

iztiesāt.

nepieciešamos varai

naidīgu

kas

tribunāli,

To

uz-

materiālus

par

kontrrevolucionārā

piedalījušās

Padomju

revolucionārie

iztiesāja

tiesību lietas

nebija

izmeklēšanai

organizācijām,

un

sazvērestībā

v.

lekšlietu

apsardzes

apsardzes

Politiskajām

personām

uzdevums

Priede

veica

ārējās

no-

instruktorus

jaunus darbiniekus

instruktoriem

apakšnodaļu

politisko

un

audzināt

X- Jātnieks,

tās

paturētu

speciālu

liels arī bija darbinieku nevarējām atdot tām savus

instruktoru

darbu

sarežģītu

biedrus

cik

komisariāta

Vitte,

šos

inte-

dažreiz

un

piekrišanas

un

mēs

un

mūsu

lekšlietu

revolucionāri

valdes

izvirzīt

uzticējās

publicēt

nācās

Lai

darbaļaužu

par

tiem

tādējādi

ziņas

padomē,

bet

biedriem,

palīdzēt.

lai

padomēs.

trūkums vienā vai otrā

cīņu

tauta

komisariātam

bez komisariāta

ka

vēlēt

nevar

(patieso

darbā,

izpildu komitejās,

pat ievēlēja uz

instruktoru

mūsu

Lie-

aģitāciju.

bija

Ties-

pakļauti

lietu komisariātam. Politisko amata

personu pārkāpumiem.

lēšanas

tāpat

teikumos

bija

bija

jāpaziņo

jānodod

darba

Apriņķu politiskajām nodaļu

tiešā

lietas

kā

apakšnodaļām

vadībā

formēt

izmek-

tribunāliem.

padomju 24

apakšnodaļai

vietai,

bija cīņa pret

pēc iepriekšējas

pēc atbildīgu

politiskajai

arestētā

uzdevums

svarīgs Šīs

revolucionārajiem

ka

paredzēts,

darbinieku aresta to

otrs

apakšnodaļu

stundu laikā par

arī

partijas

bija

tiesības

karaspēka

No-

partijas

vai

grupas

organizācijai. apriņķu kara vietējām

vaja-

dzībām. Komisariāta

Amālijas misāru

un

Aparāts

sekretariātā

Auziņas viņa

nebija

(Taigas) vietniekus,

liels,

ja

strādāja

strādāja

darba

apjomu

sekretāres

ieskaitot

Komisariātā,

pavisam

ievēro

darbinieku

12

vadībā.

122

ko-

darbinieki.

un

tā

daudz-

veidību.

Vērojot nav

lielu

tāda

tā

laika

uzdevuma,

pašaizliedzību.

stāju,

draudzīgi

nājusi

partija.

un

Tādi

partijas ko Tie

un

padomju

bija kristaltīri

sirsnīgi viņi bija

biedri.

cilvēki

Tādus

izveidojušies 39

likās,

ka

jo visi strādāja

ar

darbiniekus,

viņi nevarētu veikt,

ar

augstu

viņus

bija

neatlaidīgā

morālo izaudzi-

cīņā

par

vecās,

netaisnīgās

biedriskās

šanu,

gā-

sociālismu,

par

visas

par

sa-

iekārtas

atbrī-

cilvēces

vošanu. lekšlietu

komisariāts

vērīgi

uzmanīja

domju

iestāžu

padarba

stilu,

lai

bilstu

darbaļaužu intereTika

sēm.

izdota

kas

pavēle,

pilnīgi

tas

at-

īpaša

bija

vērsta

pret kukuļošanu. Kukuļu ņēmējiem bija paredzēts sods

5

brīvības

—

šana

jiem, kā

arī

nātājiem tā

vai

amata

Rīgā, Padomju bulvārī

Basteja

Padomju

6),

kur

(toreiz

gadā

atradās

Iekšlietu

Latvijas

Piekukuļošana

1919.

14

kā

vecās

un

bijušās

privilēģijas.

šķirām bija paredzēts bos

viņu īpašumus

un

Galvenais

darbaļaužu dzīves

notiesāt

lekšlietu

masu

citādi

gādāja

sliktais

apgādāšana, dāšana,

un

vai

bija

mēģināju

pats

sods

noziegumu.

iekārtas

devējus

pie-

kā

par

atribūts savu

no

l

tāds

paredzēts

kusu

noti-

tagad

privātīpa-

mantīgajām

sabiedriskajos

attiecību

sapulcēs,

tos

cīņa

vajadzēja

40

Lielas

dar-

pret

visplašāko

tās

vietējās

grūtības

sa-

bezdarbnieku

un

nokārtošana,

visiem šiem

bija

iekļaujot

nespējnieku

nodrošināšana,

utt. Par

tomēr

atrisināšanā.

stāvoklis,

agrāro

darbā

aktivizēšana,

jautājumu

fondu

bandu uzbrukumiem

runāja mītiņos

komisariāta

pārtikas

jauno

sēklas

ka

Raksturīgi,

aizsargātu

Kukuļu

piekuku-

personu

kukuļošanas

vissmagākajos

kas

piedalītos

konfiscēt.

politiskā

visdažādāko

lai

pamudi-

visiem,

izspiešanas

mv

birokrātiskās

bija mantīgo šķiru cīņas līdzeklis, šumu

par

komisariāts

uz

kukuļotā-

to

un

ļošanā. bulvārī

kā

gadiem. Tas pats sods

bija paredzēts

Nams

atņem-

mazāk

ne

zemes

balto

apstrāun

zaļo

jautājumiem pastāvīgi atrisināt

praksē.

Centrālā

Partijas masās

teorētiski

tājus.

Rīgas

komitejas Tie

propagandistu. vietnieki,

nodaļu

Spilgts

vadītāji

vidū

R.

J.

arī

F.

Endrups,

lāts), Fr.

Roziņš

Atbildīgais

Katram to

uz

svētdienu

Kādu

Līdz

laikā,

biedru

I.

Voitu, ko

jau

labi,» lai

parunāsim,

Arī

Galā

ceļā.

piesēju

pašreizējo manīgi,

un

kaut kur

izbraukumi

uzdeva

refe-

ar

tradīciju.

ierasties

pulksten

Siguldā

vienos

likās,

ka

pēc

neesmu

kanceles

arī

Rīgas

milicijas

iedeva.

un

jau bija

dienā.

pie

noar

jāšus varētu

bijis, bet jāt protu.

rītā

Namnieka

pulksten

pilna

un

baznīca.

uzdevumiem.

Visi

neviens

pratis ieinteresēt klausītājus. Pajautāju, 41

Runāju

un

zirgu.»

jautājumus

par reliģiju.

tu

biedra

starpgadījumiem

padomju

referāta

«Vai

neesmu

Svētdienas

bez

nebija.

mums

«lesim

ot-

ieelpot?»

tādi izbraukumi.

noprasīja:

kavalērists

Voits.

Cilvēku

stāvokli

bet

Viņš

ka

nokļuvu

slitas.

pie

automašīnu

darīt.

pateica dod

Namnieks

Zirgu

no

nebija.

nokļūt?» Atbildēju,

«Tad

vos

vietējā

man

viens

gaisu

biedriem par

baznīcā

par

nevarējām

masām

kabatā,

svētdienu

laika.

pagastu darba-

vai

revolucionāro

beigās

un

tuvojoties,

ceļa zīme jau bija

marta

E. Zand-

darbinieki.

žurnāliem

un

ar

gadījumus, kā noritēja

sasauca

izcili

(Pi-

Kārkliņš,

Siguldai ap piecdesmit kilometru. Tāda vilciena, lai tur

kļūtu tur

ko

mītiņu,

sakariem

Tādi

O.

enerģijas

pilsētu

Eihe,

Krūmiņš

J. Peterss,

daudz

sapulcēm kļuva Rīgas

dažus

J.

cīnītāju R.

Beika,

citi

un

avīzēm

referātus

brauksi

frontes

D.

darbu. Svētdienai

darbaļaudis.

masu

Sīmanis

propaganda

partijas

(Soms),

prasīja

tiešiem

«Kur

propagan-

(Andersons),

rakstus

un

ikdienas

propagandistam

Pastāstīšu

uz

Bez

ierosinoša

(Ziemelis),

(Rublis)

Stučka

izskaidroja

ideoloģiskās

Bērziņš

darbs

gatavojām

savu

tēls.

gaišais

Lencmanis,

Kaufmanis

jautājumiem

gaidīja

rātiem

K.

valsts

pajautājām:

ram

J.

Ješovskis

sanāksmēm.

ļaužu

iedomāties

jau

J.

brīžos

aktuālajiem

J.

Bērziņš

(Āzis),

(Kārpa),

Atpūtas

J.

Linde,

K. Pečaks, E. Eferts, reiters

Varonīgo

Daniševskis,

viņu

kodolīgi

un

kam

temperamenta cilvēks,

sirdslieta.

bija

komisāri,

Rīgas komitejas priekšsēdētājs

partijas

dedzīga

bija

īsi

simts

ap

darbinieki.

Daudz

uzdevumus.

kārtējos

distiem deva arī

vienmēr

sanāksmēs

bija

locekļi,

Pētera Stučkas

stāv

runā-

labus

un

kolēģijā

atbildīgi

citi

un

darbam

propagandas

biedrus

CX

partijas

bija

kolēģijas

propagandas

mobilizēja

sagatavotos

propagandistu

priekšā

acu

propagandistu

Berģis,

Komiteja

vislabāk

vai

piecos

laikā.

Referēju

par

klausījās

neuzdeva. Nolēmu

de-

Zirgu

uz-

Man

parunāt

sapulcējušies

ir

ar

noklausīties

mieru

Pastāstīju tagad

par kāda

un

ari

stāstīju darbiem

vēl

referātu

ir

Komunistiskās

šķiru

gada revolūcijas

cīņā,

ekspedīcijām

viņu nodevības

par

dažus faktus

to sadarbību

loti

kalpo

pret to. Pa-

minēju

un

okupantiem. Klausītāji

un

neiebilda.

reliģija

attieksme

apspiešanā,

mācītāju neģēlīgo rīcību pret tautu

par

Neviens kam

norādīju,

partijas

lomu

mācītāju

par

1905.

reliģiju.

īpar

reliģijas izcelšanos,

dzīvi

soda

ar

reaģēja

uz

šo

referātu. vidū

Aprīļa

baltgvardu

vilciena.

No

tikai

jās

parastais dziļu

ar

sipēdu Pa

Rīgas

Rīgu .gāja

Tomēr

Ogrē

runām

agri bet

labi,

dziesmām.

un

rīta.

no

biedru

Kritušo

ar

pūlēm.

apglabājām

svinīgi

vietām,

uz

dažādām

lielām

ar

velo-

braucis.

nebiju

sen

tiku

pārklā-

viņa

ar

daudz.

Pavadītāju bija

fronti, bija saistīti

Voitam

riteni

nebija šosejas,

atkusnī

pavasara

priekšu

Atkal

asfaltētas

arī

biedram

Ar

uz

izbraukumi

Propagandistu un

Palūdzu

tālāk

nokļuvu.

kas

lielceļš,

kārtu.

izbraucu

un

Ogri tolaik nebija

grantētais

Ogrē, kur ap-

mītiņā

sarkanarmieti.

noslepkavotu uz

dubļu

runāt sēru

vajadzēja

man

glabāja

sevišķi

piefronti

uz

grūtībām, bet lielā pienākuma

apziņa palīdzēja tās pārvarēt. Latvijas Ne

varu.

krita

dēļ

pārsvara 22.

darbaļaudis

partijas

Padomju

ieņēmuši

«Beidz

Partija

aizstāvētu

biedrus

ņēmuši kauja. gavu

Kad

ielu.

tie

kad

atkāpties iet

uz

imperiālistisko

spēku

pie manis komi-

ienācis

Rīgas komiteju.

uz

mēģinot

ar

tikt

pāri

biedrus,

lai

Vācieši

Daugavai

ar

ieročiem

sāka

reģistrēt

uzdeva

grupās

telpas

vācu

man

uz

ziņas, ka

Bruņinieku

vācieši uz

kaujas devās

komitejas

notika sadursme

Bet,

savu

kļūdu

steidzīgi

visus

bruņumašīnas

viņu Uz

mobilizē

tos

pienāca

stājām Rīgas kija

gan

kā

varu

atsevišķo

iesim

un

Lencmanis

sadalīt

ieročus,

un

Padomju

pieļauto

pa ro-

Rīgu.»

komitejā

un

darbu,

Pārdaugavu

tiltu.

Rīgas

bet

Latvijā,

vara

maija rītā J. Lencmanis,

pontonu kās

darbā

dēļ.

sariātā, pateica: esot

atbalstīja

visur

padomju

un

pa

10 cilvēkiem

Daugavmalu,

vācieši tomēr

(tagadējās izlūkiem.

apšaudīt

Rīgas

atkāpāmies pa

Dau-

ielās,

tagadējo

Sarkanarmijas)

Sa-

norisinājās

pārnākuši pār

jau parādījušās un

kur

ieradušos katrā.

ielas

atGor-

stūra

Turpat sākām rakt tranšejas.

mūs

ar

mīnām,

bijām

spiesti

Juglas tiltu. Pie tilta mūsu grupa saņēma rīkojumu

Ropažu

staciju.

Ropažos 42

organizējās

Rīgas

strādnieku

Mūsu

bataljons. mandieris Drīz tur

—

Rīgas

divīzijā, kas

jas politiskajā Strādāju tisko

par

vadītāju

Ļebedjevs. vus

rotu

un

spējas.

bataljona

kursus.

nodaļā,

nodaļu

baltpoļiem.

beigušie

biedri

ceļot

Pēc 11.

iedalīja

bija

kuras

ko-

vadītājiem,

cīnījās

11.

darbā

divīzi-

Dzenis.

Organizēju

biedri

poli-

Piatrovskis

un

sagatavot

di-

darbojās

par

sekmīgi

cementējot

politisko

ierašanās

Petrogra-

Osvalds

paspējām

biedri

kareivju

varonīgi

bija

priekšnieku.

lektori

uzbrukumam

politiskajiem un

Rēzekni.

priekšnieks

nodaļas

Kursu

Kursus

uz

bataljonu

armijā. Mani norīkoja

kuras

baltpoļu

vienības

Rīgas

15.

ietilpa

politskolu

Līdz

atkāpties

strādnieku

nodaļā,

izlaidumus.

Armijas

pavēli

saņēmām

mūsu

das

ieskaitīja

grupu

(bija biedrs Grašmamis.

apziņu

divīzijas

Sarkanās un

kaujas

pulkos

pret

J.

CĪŅĀ

PAR

Ģirupnieks DARBA

SOCIĀLISTISKO (Skolotāja

Sociālistiskās

priekšvakarā

revolūcijas

Lai tiska

darbu

Padomju

un

skolas

nepieciešams sīvo

kādu

saprastu,

partija

jaunās

SKOLU

atmiņas)

celtniecībā

1919.

pakavēties

īsi

pie

darbības

tautskolotāju

Komunis-

Valdība veica

gadā.

progre-

revolūcijas

priekšvakarā. Reakcijas revolūcijas

Latvijas

progresīvie

vadībā sāka

jas Sociāldemokrātijas bija

viņu

ņos,

kas

varēja

to

kursijās, ar

parādīt Tas

ģimenēs.

ielikt

skolas

jaunu

šķiru

strādnieku

viss

tika

saturu,

centienus

ārēji

pēc

bērnu

progresīvo

saturu kā

audzēk-

dēstīja

veidu

Skolotājam

dot un

jaunu cīņu

ne-

mācību

izpratni

par

sabiedrībā. Va-

cilvēcīgiem

«nevainīgās» sarīkojot

pretstatu

g.

Latvi-

līdzekļiem, kādi

mācīšanas

programās.

attiecībām

darīts

tiem

domu

Šādu

piemērotu literatūru,

progresīvu

rīkotajiem

Jauno,

—

cariskās

izvēloties

zinātniski

nieku

tālāk

vajadzēja

stākļiem.

ar

revolucionāro

parādībām, par

jadzēja

cīņu

1905.—1907.

pēc

revolucionārās

Skolotāji

nesa

ietilpināt

stundā dabas

rīcībā.

laikā

skolotāji

dzīves

sarunās, bērnu

mācītāju

apeks-

svētkus

un

muiž-

svētkiem.

bērnu

svētku

44

iniciators

un

nenogurstošs

to

bija Rīgas Politehniskā institūta students

izkopējs

biedrs

Vilis

Strādādams atradās Mēs

aizliedza Arī

nevajadzēja. vainīgs,

tos

skolā

Dobeles

(tagadējā

mājām, kļuvu Bērnu

kūdīt

svētkiem

Taču

šādu

bērnu svētki

—

kas

rajonā),

domu biedrs.

viņa

gu-

statūtu

likās

tāds

ne-

gadus policija tiem sevišķu vērību neveltīja. tikai

Veinbergs

sāka

realizēt.

pats nosaukums

daudzus

un

Fr.

cijas,

Naudītes

izstrādājām latviešu bērnu kluba statūtus.

kopīgi

Pat

.

līdzās V. Jansona tēva

bernators

partijas

—

l

Jansons

1915.

īsi

g., lai

žandarmēriju,

pirms

tā

evakuā-

Rīgas

bērnu

aizliegtu

svētku

rīkošanu. Bērnu

kas

svētki,

notika

brīvā

dabaszinātniskos

piedalīties

nās, sacensībās. Skolotāju

saistošajā

līdzi

dzirdēja

atnākušie

ģiskiem

pieaugušie

tematiem

saturu.

Kolektīvās

bērni

rotaļās

deva

paskaidrojumus

pārru-

viņiem

un

antireli-

par

antimonarhistisku

ar

iepazinās

iespēju

zīmēšanā,

stāstījumā bērni

nostāstus

jautrus

un

bērniem

dabā,

izmēģinājumos,

citiem

ar

apkārtnes

bērniem. Ja

bērnu

lasījās

liels

Vistiņlejā 200

svētku skaits

to

darbināja

vidū

pavadībā. tiem

no

2

svētkos

500

tad svētkos

1913.

vairāk

dažādos

ieradušies

bērnu

svētki notika

rīkotāju)

sa-

Lazdonas

g.

piedalījās

kas,bija

Visplašākie

jauka, Tā

Tie

skolotāju.

bērnu,

bērnu,

7000

viesu.

mazo

90

ap

1000—1500

pieaugušo

bija gadījusies

un

bērnu

sarīkotajos

rīkotāju,

lētāju,

diena lielo

nekā

stendos

no-

apmēram 3000 (18 000 apmek1915. ,g.

pava-

Rīgā.

sarī

Tāda

milzīga

ko

zācija,

arī

pēc

Rīgā izveidoja: cija.

šo

Ap

materiāli

ļus,

tā

bieži

Vilis

Rīgas

stendu

svētku

svētku

programu,

dams

par

darbam.

(1887.—1918.)

Politehniskajā

g.

V.

LSD

bija

institūtā,

Jansons

Kā

bija

V.

«Skola

un

Māja»,

1914.

g.,

40.

45

mācību Vasarā

visu

līdzekšie

in-

vietējos

pārliecināts

boļševiks.

laikā,

tā

piedalījās

ari

vēlāk,

nele-

strādā-

ziedoja jaunatnes audzināšanas

īskolata rūpniecības

lpp.

krājās

apmācīja

un

biedrs,

te

darbojās

Jansons aktīvi

studiju

nodajas vadītājs. 2

sagādāja

skolas

inženieri, V. Jansons brīvos brīžus

1917—1918.

organiskolotāji

rīkotāji,

Sekcija

instruktorus.

rīkotājus

studentu revolucionāru pulciņā.

gāla

vajadzīga

progresīvie

svētku

darbiem.

apstaigāja

vien

Jansons

Studēdams

bija

ierosmes

bērnu

pulcējās

svētku

sagatavoja

realizēšanai

Jansona

bija Skolu muzeju biedrības bērnu svētku sek-

izstrādāja

struktori

1

V.

sekciju

bērnu

tā

gadu;

pasākuma

un

tirdzniecības

Labu

skolotājus. Tos

dēļas. skolas

varētu

izmantot

dzekļi

un

bērnu

svētku

vajadzībām.

mācību

Lazdonā

g.

bērnu

svētki

līdzekļus

jaunus

mācību

ters

kursu

izklīda

Vecgailis

Līnis

Koknesē

—

Manis

vadītajā

v.

Mūsu

skolā

Naudītes

Tur

kurās skolēni

sadzīves

ciskie

un

vēsturi.

atbildes

Tas

laiku ka

jāsecina,

pulcējās

vidū ap

stundās notika

bija

Skolu

no

un

ienīst

vielu

skoGin-

Tetelē,

—

ieradās V.

Jan-

skolēnus.

lieli

muzeju

jautājumos. kuros

uztvēra

cīņā

par

sociālismu.

tijai

izaudzināt

kritiski

Progresīvo

46

saimnie-

ko

iemācījās

gadam Latvijas darba

faktiski

veidam

skolotāji,

partijas

ar

to

skolu skolu kas Jan-

dzīves pa-

jaunā paaudze

aicinājumus

skolotāju

V.

vadīja

sabiedriskās

Līdz

par

ģeo-

ģeogrāfiju

Skolēni

Progresīvie

uztvert

cīnītājus

lauku

Latvijas

ar

stundās

valodā.

1917.

spaidus.

revolucionārās

drosmīgus

arī

ieteiktajam

biedrību,

Vēlāk

zīmītes

Rēķināšanas

valodā.

krievu

arī

iemeta

un

jautā-

jautājumi. Krievijas

mācījāmies latviešu

no

skolēni.

paši

skarti

bija

sadzīves

par ētiku

guvām

skolēni

panākumi.

patvaldības

atsaucīgi

ierakstīja kur

prasīto

programas

pārrunām

pārrunām

1907. līdz

partijas

iemācīja skolēnus

rādības

kastīte,

strādnieku

viss

veltīts

Vielu

darba

par programas

audzēkņu

bieži

gan arī

iegaumēja

tika

uzdevumus,

un

vēstures

Novērtējot dzīvē,

laiks

jautājumus

skolas

kalpu

un

grāfijas

sons,

kur

tādus

rēķinājām

skolotājus,

ātru roku

uz

pievienojās

ierosinājumiem

Rezauskis

skolā

pagasta

gan

pamatiem.

burtnīcas,

burtnīcai

Kr.

arī

oficiālais pie sienas bija piestiprināts bija atzīmētas, protams, arī ticības mācības

minimumu, bet pārējais

šai

vienkāršus

klasē

stundu saraksts.

stundas,

skolotāju vidū bija

Pēterniekos,

—

aiznesdami

darbojās

rosīgi

kur-

apspriede,

izgatavot

ļoti

Vistiņ-

bija

c.

stipri ietekmēdams

jumu

apkārtnē

nolūkam

tie

darba vietām,

prasmi

un

apmācīja

lepriekšminētie

kopīga

lī-

tikai

sagādāja

noslēgumā,

tam notika

savām

pa

Gaujienas

Lielsesavā,

cilvēku

Pēc

mācību

Šim

spēkiem.

noorganizēja šo

tos

skolotājus

—

tika

rīkoti

demonstrēšanas

un

biedrība

pašu

Lancmanis; progresīvo

—

sons,

ne-

progresīvās

nepieciešami

atrada

ierosinājumus

līdzekļus.

Z.

lotājs

vairākas

ilga

vispārējas

darba

bija

kursus.

skolotāji

līdzi

sev

arī

muzeju

Izeju

iegūtās mākas pārbaude.

pēc kuras

un

skolās,

un

bet Skolu

aparāti,

pagatavot

sos

sagatavošana

apspriestas

laboratorijas

bērnu svētkos

metodes

lejas

svētku

tika

problēmas.

Lai

1913.

bērnu

gatavojot,

darbs

Padomju

iekļauties

palīdzēja varu.

par-

skola

Latvijas

gada mobilizācija

-1914. aktīvus

skolotāji

plašo Krieviju

dījuši

citiem

aizbraucu

Reiz

saņemt ierēdnis

viņš

nas,

iestādē

un

atļāva

bez

kara

rajona esmu

iedeva adresi.

man

No Krimūnu

apvidus

denī

bija

labības

drīkstu

stacijas

tagad

no

skarās

ieraudzīju

Naudītes;

iebaidīti.

no

reti

man uz

naivo

Dobeli

gribēju nometnē

Kad

kādā

pa

pašreiz adreses,

gūstekņu

cēlu

citā

ieru-

augstākā kas

darbinieku,

Rīgu,

izsniedza

aizgāju

pie ka

apliecību,

vilcienā.

Tur

un

arī

es

Pirms

lauki,

bet

ar

slēpēm.

gadiem tagad

te

ru-

tukšajās

un saķepējušas sniega pārslas. slēpes bruka iekšā. Tuvojās vakars,

iegrimušu

bijušo

bija

dalījās

mēģināju nokļūt

apdzīvots.

labības

sniegā

mani savā

māju.

vecu

audzēkņu

nomocījušies,

okupācijas

vācu

okupantu līdz

kundzības.

lielceļam,

laucinieka

darms

bija uzokšķerējis,

vajadzēja

paprāvu

un

atdot

atkal

sastapu kurā

pajūgam,

gaļu

Tad

trūcīgajā

Izrādījās,

kas

vecāki,

bija

varas

uzturā,

ka

izsūtīti

nomākti,

kā

vērtīgu saņemdami stāstu par izredzēm tuvākā nākotnē atbrīvoties ar

blakus

ka

Tur

Kad

sakrājušās

manu

viņi

Viņi

Nokļuvis

kam

par

pastaigāties

Bērzbeķi

uz

bija ļoti

bija

apmetušies

maksu

tālāko.

Rīgas

mobilizācijai).

braukt

viļņojušies

smagi

ielejā

tajā

agrākās

apjautāties

izrai-

artilēristu

un

lietas.

ievietojams

rubli

par

Sniega sega bija irdena, kad

lidotāju

vēl

un

iedzīvotājus

dokumentus.

saņēmu

Sis

kurš

un

jo

dažas

Nopriecājies

uzraudzības

ārsta,

«atutots»

esot

aiziet

uz

Dobeles

turienes

dokumentus.

savas

bija pakļauts

ieteica

man

pēc

es

gaitās

atgriezos no

visus

bija

izsniedza

un

ka

paziņoja,

rokās,

nokļūt,

nokārtot

Rīgu

uz

(mans gadagājums

bēgļu

dzīvoju Rīgā, bet, kad 1917. gada

iebrucēju

vācieši

dokumentu

jauno

es

dotos

daudzus

nemobilizētie

Bērzbeķes pagastā nogaidīt

iedzīvotājus

reģistrēja

lai

skolām vēl

darbu Vidzemē.

šaušanas laukumu

tur

Palikām

gadā

nevarēju

pagastiem

ierīkojuši

un

apmācīšanai.

latviešu

pagaidu

vācu

Naudītē vairs

apkārtnē. dažiem

krita

Rīga

arī

no

kājas,

okupācijas

Pēc ŪĶurzemes vasarā

āva

jau

meklētu

vai

žņaugos

1915.

izrāva

skolotājus.

progresīvus

Kurzemes

okupācijas

devos

vācu

ceļā.

žandarmu,

bija cūkgaļas

kas

jāja

baļļiņa.

To žan-

tagad pusbadā mirstošajam

zemnie-

žandarmam,

papildus

vēl

samaksājot

sodu.

Ceļš veda gar Dobeles latviešu mācītāja māju. Biju dzirdējis, mācītājs Straumanis esot teicis okupantiem naidīgus spre47

diķus,

griezies

izsūtīts

to

par

mājās.

novalkātā

Vēžnieka lēmumu Berlīni

uz

teica:

mācītājs

varas

man

atbalstīt

pirms tam daži tālāk,

Devos

1918.

atgriezās

šaušanas

izmantošanas

kuma

malā,

vienu

rāmīti

no

latvieša

kas

bija

tie

draudzē

Straumanis

brīnījušies

zināja

Naudītes par

ne-

Padomju

darboties savā

izpostījuši

skolā

skolu; savākto

iedzīvotāji.

Vāciešiem

atteikties

un

Vidzemi,

okupēja

dažu

no

turienes

no

vajadzēja nomales

sa-

māju

Savus tuviniekus mērķi. gribēju Krumešos, kas atradās šaušanas lau-

lielgabalu pagasta

bišu

biju Bērzbeķē.

vācieši

pagasta

okupantu

apšaudāmo

vien

kad

laukumu

par

Naudītes

novietot

no

drīz

Naudītes

šaurināt

valdīšanā

līdzekļu krājumu. un

pavasarī,

g.

savā

starp latviešiem

okupantus.

esot

saimnieka

ka

mācītājs,

pilnīgi

virsnieki

vācu

maizi

ne

iespējamu

ienīstos

okupanti

mācību

bagātīgo

tautas

ka

pateikt,

roku,

ne

konservatīvais

ļoti

un

pārstāvjiem braukt

buržuāzijas

ķeizaru ņemt Kurzemi

neatrada par

pretinieks,

draudzes

viņi brauc, bet lai zina,

pat

.at-

nesen

zābakos

dubļainos

Dobeles

ar

citiem

ar

vācu

«Lai

Tātad

reizē

un

līdz

neradīsies,

viņiem vieta saņems.»

Sakarā

«lūgt»

un

mācītāju

Sastapu

uzvalkā.

bet

nometni,

koncentrācijas

uz

objektu

Naudītes

sapostītās

medus

saraksta.

skolas

vadītājs

artilērijas Pats

tuvumā.

svītroja

aizgāju

Par

Krumešus

Jelgavu meklēt

uz

darbu. •Skolu

darbu tur

ka

tieši

viņš

nedošot.

iepriekš

brīvu

pie kura gāju lūgt skolotāja jau esot par mani informēts un

padomnieks,

atbildēja,

Darbu

dzīvokli

un

bada uzturu dažu

pievilka

tas

kam

teliģentu,

piedāvāja

zemes

bija jānoklausās īslaicīgs labu

Jelgavas trūcīgos

bija nepieciešamais

tūlīt

vietu,

skolās

man

mērniecības nodaļa, bet ģeodēzijas kurss. Dabūju

ļaužu ķēķī. Jāpiezīmē, ka nonākušu

apstākļos

matemātikas

zināšanu

in-

mini-

mums.

Neskatoties

legālos

klamācijas (Hofa

no

smago teroru, Dobeles

darbojās

1917. g.

linu

v.

darbu

darba

pārmeklētas.

beigās

fabrikā

izspiegošanas vien,

uz

apstākļos

biedri,

nokļuva

arī

darbojās

c.)

cītīgi

pārnācis,

Tomēr

LSD

veica

arī

(Jelgavas)

un

laukos.

partijas

pietiekami

Taču

pulciņi.

un

uzmanīgs,

Ne

somas un

ne-

fabrikās

Jelgavas

žandarmērija.

atradu, ka grāmatas

biju

apriņķī

izdotās pro-

partijas

savu

vienreiz ir

rūpīgi

spiegi

nekā

neatrada. Pēc

Kurzemē

Kurzemes

vācu

bija 227 skolas,

pārvaldes no

tām

48

datiem,

1918.

Jelgavā 5 skolas

gada ar

beigās

478 skolē-

Dobeles

bet

niem,

skolēnu

jams

vidū

skaitu

mācību

Oficiālā bez

tam

nedēļā

latviešu

valodu

tiem

zīšanos

valoda

stundu

valodai.

stundu

no

Skolu

paredzēja

lietās)

nāves sodu par

iestāžu

un

cietumi

kara

Hupkes

tomēr

politiskajā 14.

teicu

atnesa

notika

Kādā lietās

v.

tad ir

vācu_

avīzes

pavisam 4

un

kam

skolas),

—

461

prasības

sapulcē ka

mācību

vecāku

tās

šīs

izneuz-

pārkārtošanas mācību

šeit

bija

nodibivienbal-

prasības

izvirzīja

or-

padomes

speciālās

okupanti

Sapulce

nolēma

Norādīju,

skolu

jāuzsāk ko

kas

tūlītēja

un

tiktu evakuētas

vietējo

vāciešu

Bernevics

vairākas

pārstāvju

izteica

kurus

vārdi,

latviešu

grāmatas?

nav

avī-

rosību

vecāku

pagastos.

redaktora ir

virs-

no

vācu

jaunu

Šajā

jārada

jūsu latviešu skolas?» Sakarā

«Rīga»: «Kur zinātniskās

jautājumā.

programas

palikšanu.

superintendents

«Kur

radīja

sapulce,

Nekavējoties

lai c.

uz

un

latviešu

Tas

tautas

skolu

mācību

pieļaut,

Jelgavā

ķeizara

noklusēja

Beidzot

deputātu padomi.

organizācijas,

rīkodamies

pēc

dienas

dabūju par to zināt

es

Berlīnes.

no

valodā.

(mērnieku

sapulces

ari ne-

tas izdevās,

arī

vairākas

sociāldemokrāta.

pieņēma. Vēlāk līdzīgas

sīgi

savu

Jelgavā.

jaunas

skolotāju

vēl

un

prasības

dzimtajā

darbs. Nedrīkst

nājuši,

katrreiz

Vācijas

Jelgavā

jelgavnieku

iestādes

(tātad

cilvēki

darboties

turpināja

Strādnieku

Jelgavā

sākšana

ne

Vācijā,

ziņas

dzīvē arī

pieciešamas

un

—

novembrī

ganizēt

rīkojumu

tādēļ

un

neizpaust. Bet

iestādes

sākšanos

revolūcijas

zes

smagi. Kara laika

ļoti

vāciešu

kritizēšanu,

iestādes

Okupācijas

leitnanta

žandarmiem

pildījās.

Vāciešu

gāšanas.

latviešu

iKatru novir-

Līdzās

sodīja.

mācīja stundas

«uzspiest»

vāciešiem.

par

2

mācītāji.

apmierinātību centās skaļi un

nedrīkstēja

stingri

valodā

paredzētas

pārvācošanu latvieši pārdzīvoja

noteikumi

skolu

plāna arī

skolotājus izsekoja

Latviešu

bija

uzdevās

niecīgo

pieņemamu

palielināt.

vācu.

Tomēr

Šo

izskaidro-

un

orientācijai

vācu

sarakstos

kas

bērniem,

bija

skolēniem. Tas

pilsētās

pieaugumu

Trūka

706

ar

tautības.

vācu

tādēļ skolu skaitu nevarēja

skolotāju,

reliģiju,

bija

skaita

laukiem.

uz

skolas

9

—

procents

kārkluvāciešu

ar

skolu

apriņķī

liels

vidējās

Tādu

iespējams

un

nav,

izsacīt

ar

tādēļ

ka

prātā kādas

min

romānā

ir

Kur

latviešu

augstākas

skolu

jautājumu:

to nāk

Deglavs

augstskolas?

kādas

49

A.

apspriedē

ironisku

latviešu

valodā

un

ne-

gudrākas

domas

mācītāji

brūkot,

varai

rokās

savās

šīs

ziskās

daudz,

pilsētu

uz

Kamēr

bez

valdības

revolucionāro

skolotāju

kas,

1918.

ka

teikts,

tā,

draudžu

pulce

un

nojoties pārvērsta

izveidot

uzņemt

jāķeras

skolotāju Dobeles

par

pašgada

Tērbatas

gada

pagastiem

Strādnieku

bet

arī

50

divklasīgo

«Par

reor-

pagastu,

pamatskolas tipa.»

tīklu,

darbojas

pārējās

blakus uz

Sa-

apvie-

pamatskolu

pakāpeniski

viņām pāriet visas

esošos

skolu

izstrādātā

skolām,

viņu

gados

pamatskolu

kurā

vidusskolas

un

skolas

sešklasīgas

skolas

savā

deputātu

saimniecis-

grūtiem

vietā

kongresā

no

noveco-

pārstāvji

un

rajonos.

Jelgavas

šo

pirmmācību

pie

darbu, minis-

bija

Jelgavā

vien-

pagastu

Vēlāk domāts

pamatskolām,

darīja

pieņēma lēmumu, uz

visus

apriņķī

klases. Pārējo pagastu skolām, pie tam vecākie skolēni vecākām klasēm.

1905.

laika

cara

vietējās pirmmācības

spētu

rajona

un

neskatoties

papildu

pārvērst

noskaidro-

aicināja

vara

pašvaldību

atbalstīja

tautskolu

Tērbatas

no

organizators

ar

sekcija Tāda

vecās

apriņķa

līdzšinējo

augstāko

viena

un

1917.

un

atjaunot

ierosinājumu

tūliņ

jau

atsevišķiem

pāris

sapulcē

jānokārto ziemā

ievedot

nolēma

Nav «mi-

tādiem,

uz

prasību

saskaņā

skolu

skolotājiem

kavēšanās,

tam

1917. g.

tikai

atzina

lietu

skolotājus

nebija.

viņai

atļāva

sekcijas

šai

ganizēšanas,

padomes

varas

decembra

«bez

Bez

vietējo

organizēja

Tomēr

tipu.

viņas

bērnus.

pēc

deputātu

apstākļiem,

lai

skolu

kongresa

skolu

padomes

buržuā-

par

lēmumiem.

tautskolas

23.

g.

ap-

tajā iekļauto

ar

greizi, kā

vāciešu

tautskolotāju

piemēraui,

skolas

jušo

ieceltais

ar

pamatskolas

kongresa

augstākās

kiem

sekcija

administratīvās

trijai,

darbojās

pasākumiem.

kura

ap-

Grūtajos

jūtamāks

skatījās

sešklasīgas

Strādnieku taču

valdības

nodarbojās

radīt

lietas

viņu atļaujas.

skolu

mūsu

citi.

ministrijas

otrā

apgādību ņēma

bez manis

un

savienība,

Skolotāju

Pagaidu

Adamovičs

šanu,

un

pil-

novembra

Skolu un

apriņķī līdz

daudz

bija

jelgavniekiem,

mums,

radušies

Fr.

darbs

mūsu

brīnums, ka Latvijas kas

Dobeles

un

kurā

Aufmane

Pagaidu valdības Izglītības

nistriju»,

uzsāka

padome.

sekcija,

Elza

skolotāja

strādājām

Jelgavas

deputātu

Padomes skolu

enerģiskā

stākļos

muižnieki

pilsētas dome kļuva

organizēja, tāpat bērnu uzturēšanu

un

jaunā,

baltvācu

darbu

enerģisku

Strādnieku

ievēlētā

sprieda

vāciskā

Jelgavas

toties

bezdarbīga,

pusē

laikā

gadu

nebija mainījušies.

Vācu

nīgi

sešdesmit

Jā,

—»

—

tiek

atverot

pamat-

pamatskolu

pagasta

skolas

programu jau šogad

pie-

skaņot

pamatskolu

skolas

nolēma

atvērt

1

programai.»

Pirmās

Džūkste,

Dobelē,

Jelgavā,

muižā

Kalna

Zaļā muižā,

klašu

pirmo

(Tērvetē), Kroņvircavā,

pamat-

Berzmuiža, Svirlaukā

un

Vidzemi

un

Elejas apkārtnē. Sarkanā

tuvojās

Lai

Rīgai.

Strādnieku

sēdē

Manifests.

Kādu

bas

notika

namā

ģērbies cilvēks

dienas uz

lietu

izglītības Vācu bet

kur

ne

mājās,

Mēs

kad

deputāti

Latviešu biedrī-

krievu

tūlīt

un

mani

šinelī

kareivja

glābties,

aicināja izgājām

kareivju

darbā

ne

teica

runas

papahu,

ar

vācu

Padome

Jelgavas

beidzot

aicināja

ielas,

uz

dažas

Es

soļus.

izlēmu

braukt

skolas

par

un

organizētāju.

okupācijas

reizē

beigās,

landesvēristi.

maršējošu

vietējā

bieži

ienāca

aizsedzis

vaigu

vācu

nerādījos

Dobeli,

sēde,

atbrīvota,

Latvijas Padomju Valdības

arī

decembra

ieņēmusi

nebija

sēdēs

padomes

netālu

bija

vēl

tika nolasīts

Padomes

un,

jau

Jelgava

vakaru

jo māju ielencot izdzirdām

laikā

gan

deputātu

boļševiki. Kādā

kur

šai

Armija

atņēmis

laiks

katru

bija

pamatos

cerību

iznīcinājis

izglītību

iegūt

skolu,

cara

dzimtajā

valodā.

Skolas

klerikālisma tvanu. Tomēr latviešu ar bija pārpildītas darbaļaudis nekad tā nebija ilgojušies pēc savas skolas kā šajos tumsonības

gados, un nekad mācītāji nebija nostāju pret 'baznīcu kā šai laikā.

naidīgu

Pirmie

pieredzējuši

tik

soļi padomju skolas organizēšanā Dobelē

Sabrūkot

apkārtne.

okupācijas

vācu

Atmatā

bija

varai,

pie pilsētiņas

bija

modusies

pacēlusies

ari

Dobeles

neliela

tribīne,

kuras

dažadupolitisku partiju pārstāvji cīnījās par izredzēm piesaistīt' sapulcējušos dobelniekus savas partijas pusē. Drīz no

vien

noskaidrojas

teiktais

okupācijas biedri

Latvijas

laikā,

izrādījās

tagad

spējīgi

pantiem, par Padomju Tūlīt

pēc

noturēja Padomes

»

manas

sedi

par

locekļi,

pulciņā,

pieplūda vadīt

kas

daudz

ļoti

vietējo

šeit

skolu bet

(komunistu)

bija

biedru,

darbaļaužu

no-

darbojies un

cīņu

arī

partijas

pret

oku-

varu.

ierašanās Dobelē miesta

«Dzimtenes Ziņas»,

4*

Sociāldemokrātijas

partijas

pārsvars;

arī

189.

jautājumiem. laba

nr.,

tiesa

1918.

51

g. 23.

un

Tajā

pagasta ieradās

klausītāju.

decembri.

Padome ne

Pirms

tikai sēdes

aktīvā revolucionārās kustības Naudītes

cījusies

ko

metodēm,

atklāja, iesaucās

M.

pamatskolu.

Buša,

pārējie

un

ka

«Pēc

bija

mā-

saturu

ieviest.

ieradies

esmu

Naudītes

skolas

un

Sēdi

organizēt parauga!»

dedzīgi

publikas

no

darba

centušies

bija

paziņoja,

kas

Buša,

mācību

par

skolā

šajā

vadītājs

sešklasīgu

dalībniece M.

stāstīja

skolotāji

tās

un

Dobelē

skolā,

viņai

pie-

balsoja. priekšlikumu

fondā

skolas 25 000

jaunās skolas veidošanas nodomiem.

sīkāk par

Pastāstīju Mūsu

atlikušo

rbļ., kas bija

Par

jaunās

skolas

Dobelē

dzīvojošos

Dobelnieki biedri

skolotājus.

kungu

Jau

sākās

mājā

skolas

dienā

A.

Buša,

Verners

K.

Beika,

skolas

pagasta

citi

un

telpās. Ēkai izlaboja jumtu

atstātajām

barakām

Edgara

Francmaņa

savāktās

aicināt

labvēļiem

kopmītnes

un

apskatīt

Talkās

jauno lielo

visu

piedalījās

atnesa

iestādi.

darbu

veikt

sievietes

talku

ar

nenogurstoši

Nav

grūti

belnieki

veica

okupantu

un

aicinādama

saprast šo

darbu, jo

vietējās

rokās

pārņēma

visās

dzīves

tās

un

kādu kādu

ar

taču

drusku kara

maisus

un

parādot

kad

neredzētu

meklējot ceļu

mūs

skolas

palīdzību. «mei-

un

Blum-

pastrādāt».

nomocītie kad

bija dienas, kundzība,

buržuāzijas

darbaļaudis,

nozarēs

«vēl

sajūsmu,

dovācu

krita

savās

varu

rosmi

jaunrades

sociālisma

no

ārsta

varēja

«sieviņas»

—

logus,

salmu

Buša

darbiniekiem

Partijas

vajadzēja

galvenokārt

M.

pārzine

un

izlietoja

sagatavoja

segas,

jaunā

mēbeles,

partijas

agrākajās

tiņas», kā viņas mēdza dēvēt rosīgā partijas biedre Lūcija felde,

ag-

telpas izbūves

nedēļām jaunā skola jau uzņēma skolēnus.

M.

vāciešu

spilvenus,

—

skolotājiem

par

nākamajā

bija nolēmuši noorganizēt arī skolēnu kopmītni

Dobeles

un

mani,

ievēlēja

pārzini

Dobeles muižas

darbi. Pēc pāris

naudu

komitejas

glabājusies pie viņa.

pārējos rākajā

bēgļu

Neimanis

Ārsts

vienbalsīgi.

pieņēma

iemaksāja

lik-

pamatu

šanai. Skola

cību

nu

bija izbūvēta. Saviem

materiālus.

nospraust būves

jaunās

darbi,

Nepaveikts skolas

viens

otrs

vēl

spēkiem

bija pats

Kamēr

pamatprincipus. šad

un

tad

mā-

izgatavojām arī galvenais:

iejautājās:

vajadzēja

turpinājās «Kā

mēs

iz-

strā-

dāsim?»

lepriekš stingri tījām cara

minētajā

noteiktas mūsu

laika

Naudītes

mācību

audzēkņiem skolu

viņu

programām

skolā

pagasta

programas

—

praktiskajā daudz

52

dzīvē

nebija

mums

mācījām

to, par

nerēķinoties.

ko

uzska-

derīgu,

Tad

ar

pagasta

skola

bija vienīgā

mentārās par

bērnu

kalpu

Dobelē skolu

tagad tos

ies

vienotās

Padomju

Latvijas

1919.

16.

gada

izteicis

komisārs

«Strādnieku

valsts

riāta

žurnāla

izdotā

šejienes skolu, kas

tehnisko Mūsu

skolai kuru

sistēmā,

vaja-

noteica

J.

kulturālie

skolas

valodā.

pirmajā

kas

rakstā

savā

komisa-

ievietots

numurā.

labi

pamatus

(Ziemelis)

uzdevumi»,

par

pasludi-

Dekrēts

dzimtajā

darba

Bērziņš

«Izglītība»

dekrētu

parakstīja

Latvijā.

mācībām

ar

sociālistiskās

Latvijas

izglītības

Stučka

iestādēm

nāja laicīgu bezmaksas skolu Padomju

dzīvē. Te

aizgāja

komisariāts.

P.

janvārī

izglītības

un

kļūt

komisariāta darbā

Izglītības

audzināšanas

skolas

ele-

sniegt

vajadzēja

audzēkņu,

prasībām.

padomju

Izglītības

tai

tie

mūsu

vai kādu

noteiktām

savām

ar

iekļauties

kurienes

daļa

augstskolu

uz

vajadzēja

apstākļos

no

ka

skaidrs,

kam

iestāde,

toreizējos

un

«augstskolu»,

bija

nobeiguši,

sagaidīs dzēja

izglītības

zināšanas,

Te

citu

starp

teikts: uzdevumus

«Kādus Pirmais šī vārda

īstajā

Līdz šim

pieejama

garīgā kultūra

tām

kultūras

ļaužu masām Tuvākie

programā

1)

privileģētām

ar

—

stāda ir

valsts?

Padomju

sev

kultūras

demokratizācija

un

atkrita

padarīt

no

uzdevumi

šī

kungu

pieejamus

galda. visām

bija bija

Visus darba-

ideāls.

mērķa

sasniegšanai

mūsu

tēzēs:

piespiestas

priekš

—

darbaļaudīm

turpretim

strādnieku valsts

formulēti sekošās

ievešana

literatūra

zinātne, māksla,

šķirām,

ieguvumus tāds ir

Bezmaksas

izglītības

—

druskām, kas

konkrētie

ir

laukā

uzdevums

pilnajā nozīmē.

un

tikai

jāapmierinās vērtīgos

šinī

galvenais

un

vispārīgas dzimuma

abēja

un

politehniskas

bērniem

līdz

16

ga-

abu

dzi-

diem.

2) mumu

Atzītās

darba

bērnu

skolas

kopmācību,

brīvu

no

tiešu

sakarību

jebkuriem ar

pilnīga realizēšana,

padarot

reliģiskiem

sabiedrisku

pusīgi attīstītus komunistiskās 3)

Visas

apaviem

un

skolu mācību

jaunatnes līdzekļiem

skolu

par

iespaidiem, ražojošu

apgādāšana uz

53

valsts

t.

i.,

par

nodibinot mācīšanās

darbu,

sabiedrības

ievedot

laicīgu,

sagatavojot

vis-

locekļus. ar

uzturu,

rēķina.

drēbēm,

-4)

Aģitācijas

propagandas

un

pastiprināšana

skolotāju

starpā. 5)

komunistisku

Jaunu,

audzinātāju skolotāju

ideju

sagata-

vošana. Darba

6) bas

7)

Vispusīga

sīkzemnieku

un

pievilkšana

masu

aktīvas

pie

līdzdalības

izglītī-

darbā.

skolas

pieaugušiem,

matogrāfus, 8) 9)

pasākumiem, augstskolas,

mācīties, nāšana

riem,

darbā,

noslēgties

sevišķā

kas

privileģētā

neatliekami

siem

darbaļaudīm

cijas

un

darba

pamata

iespēju

un

un

pievilkšana

robežu

buržuāzijas

iznīci-

profeso-

veciem

tamlīdzīgu

un

vēlas

senat-

profesoriem

kastā.

jāatver

mākslas

to

mākslīgo

visu

eksāmenu

deva

valsts

un

visiem, kas

visu

darbiniekiem

zinātnes

profesoru

atcelšana,

Tāpat

kine-

lekcijas,

propaganda

strādniekiem;

mācīt;

spēj

grādu,

mācīto

10)

kas

starp svaigiem

atlieku

bibliotēkas,

nolūkam.

plaša pieejamība

kārtā

vispirmā

un

kursus,

ideju

izlietošana šim

Augstskolu auditoriju

skolotāju

strādnieku

puses

ierīkojot

uti

komunistisko

līdzekļu

un

valsts

Padomju

no

tautas

studijas

Visplašākā

aparāta

nes

palīdzība

pašizglītības

līdz

jāpadara

un

kas

svētnīcas, šim

atradās

vi-

pieejamas

radītas

uz

tikai

ekspluatā-

ekspluatatoru

lietošanā. Mēs

viņai

labi

jāizaug pamazām

ļiem. Tikai parādīties devums sināt

apzināmies,

ka un

laikam

ilgākam

veidā.

pilnīgākā

jauna kultūra dabiski

no

paejot,

tā

Bet

veicināt kulturālas

ir

jo dzīvu

masu

jau

nav

varēs

tagad

arī

šinī

izkopties

un

Par

līdz

augstākai

līdzstrādniekiem

veidošanas

mīļš, kas

darbā mēs

grib tam nodoties

Izglītības

komisariāta

sirdi

ar

žurnāls

darba

skola», kurā starp citu bija teikts:

pavēlei, fliktu

iero-

jaunus

iespēju izvei-

atjaunošanas šis

«Izglītība» rakstu

Vecgaiļa

un uz-

darbs

ir

un

pār-

tuvs

un

dvēseli.»

un

publicēja

A.

valsts

mēģinājumus,

dot tiem

visus, kam

murā

«Visa

arī

Padomju

pilnībai.

kultūras

lielajā

aicinām

apstāk-

plašāk uzplaukt

laukā, atbalstot

talantus, kas nāk iz strādniecības rindām, doties

mākslīgi;

dzīves

jaunajiem

jaunradīšanas

pašdarbību

radāma

savā

«Vienota

pirmajā

nu-

sociālistiska

pamatā jāliek kolektīvais lēmums. Nav vietas skolotāja

kas

nokauj

audzēkņu

pavēle, kaut

arī

un

audzēknī

iniciatīvu

audzinātāju

skolotāja,

starpā.

nekad

54

nevar

un

gribu

Viena būt

un

cilvēka

tik

rada

kon-

griba

autoritatīva

un un

«Izglītība»,

kā

objektīva šana

un

skolas

visu

kuri

orgānus, skolā ir

saprotot dažādu

visa

izjūt

pamatā

darba

kopējus

sabiedrības

stādāms

vajadzība

un

un

sekas,

un

skolotājus,

rada

vadī-

pieder skolas skolas

izpildu

savus

lēmumus.. . Audzinātājs

un

nāve.

pamats ir

spraigs

dzīves

robežās

audzēkņi

visus

'Kolektīvs

viņas dzīvība

pamats,

visi

apzīmējuma

izdevums

iekšējās

nospraustās

ieiet

vadītājus.

dzīvē

izved

Sociālistiskās skolas

zem

darbu

Skolas

iestāžu

sastāvā šī

komisariāta

Izglītības

lēmums.

padomju kura

kolektīvam,

un

Latvijas

kopējs

veidošana

darbinieki, ārstu

Padomju

darbs. Arī

lietderīgs tas

un

ir

sociālistiskās

darbs.

Bērnam

panākams,

ja

jā-

katrs

darbs, un

kuru viņš dara, tiek izsaukts no dzīves nepieciešamības ja katra darba rezultātus bērns pats dabū izbaudīt. Ar iestās-

tīšanu par kāda darba lietderību nekad to skolas

dzīves

pakāpeniski Vajadzību dību

No

pamatā.

jāpāriet

šādai

uz

zinātnisko

pārejai

noskaidrošanas

darba, kas

un

izsauks

mākslas

prasība pēc

audzēkņu 55

un

nepanāks. Darbs jāliek

nepieciešams

estētisko

saimniecībā,

darbu

procesiem.

nesaprotamo parājūtu

apmierināša-

nas.

Bērna

sīvs

un

Teiktais binieki

ir tai

labi

saprata

Skolas

šanu

skolas

skolas

Praktiskajā

iekļaujas

darbā,

iniciatīvu.

interese

par

prasa

atraduši

pareizo

plūst

kopīga

izpildīšana.

klausīs

viņa

viens

Izglītības lietas

skolas

skolas

komisariātu

J.

vadīja

no-

bija

kolek-

kopīgs

uz

tiesības

pamatā

būs

autovai

to,

vai

daļa

un

skolēniem

un

organizētāji

kādēļ

jāsa-

pašvaldības

liŠai

ne.

skolo-

veco

darbā.

komisariāts,

Bērziņš

cīno-

dzīvē?

realizēšanu

komisāra

izglītības

un

viņi paši

skolēniem

Izglītības

skolas

māksla,

pieņemšana

skolotāju

rīkotāja

Latvijas

darba

pārzināja

iekšējās

audzinātāju

iemesliem,

jaunās

Padomju

sociālistiskās

par

no

bērnu

grūtības.

skolotājs

kādas

ka

pašvaldībai

starp

savu

lai

skolotāja

apspriešana,

jaunās

izraisīt

padomam, neraugoties

iesaistīties

strādāja

te

iz-

aizrautību

ierosinājumus

Skolu

un

apstākļos

piešķīris

meklējams

tāju negribēja

skolu

skolā,

visos

skolotājam

ties

skolēnu

—

darba

kums

Kā

vidi.

attiecības

un

apstāklī

iekšējai

Nosakot

ritāte

tie

skolas

tas prasa

domas,

jārūpējas,

viņiem liktos,

darba

priekšlikumu

ka

atziņu,

bet

audzinā-

darbu.

locekļu

iespēja

skolotāja

dar-

sociā-

ar

kolektīvā,

izpaužas

nu

iesniegto

sociālistiskajā lika

dota

pavēli,

saskaņā

ražošanas

skolotājam

Te

vadošie

viņiem piemītošo

ar

bērni

sociālistisko veids

vispilnīgākais tīvs,

valstī

ārējo

ar

ar

izeju, pārvarējuši

Sociālistiskā

pa-

skola».

sabiedrisko

kolektīva

viņiem

lai

neuztvertu kā

rādījumus

Bērni

Saprotams,

piepūli,

darbs

darbs notiek

saskaņot

darbu nezustu.

lielu

darba

ietvēra

apvienošanu

vien

ja

ierosmi,

mācīšanas

ražošanas

metodes.

komisariāta

Izglītības

un

mērķi,

pareizās

viss, kas

pēc darbības,

«sociālistiskā

principiem

darba dzīvē

darba

apzināties

kas

ko

jēdzienu

audzināšanas

darba

vēlēties

daba alkst

pretīgs.»

rāda,

ar

listiskās un

aktīvā

dzīvā,

mierīgs,

(Ziemelis), biedrs

bet

Ernests

tieši

Eferts

(Klusais)

1

No

Ernests

1914.

g.

Eferts viņš

dzimis

(Klusais)

strādāja

Alūksnes

1889.

zinātņu pasniedzēju. So abu disciplīnu pareizā pareizo ar

ceļu

aizrautību

zinātniski

nizācijā. mēram ne

Tas

bija

pusotra

vien

materiālistiskā

dziļu

No

1914.

par

E.

iemeslu

gada ļoti ietekmi

g.

Eferts

viņa

pēc

par

aktīvi

atlaišanai

56

vēstures

uzskata dabas

E.

agronoms. un

no

veidošanai.

un

skolotāja

Malienas

Šis

jaunajā

dabas

Eferts redzēja

Viņš

sabiedrības

darbojās LSD Malienas

auglīga audzinātāja darba.

revolucionārajā

izglītības

par

savienojumā

pasaules

dēstīja skolēnos pareizas atziņas

lektisko attīstību.

g.,

proģimnāzijā

vietas

darbs bija

paaudzē,

dia-

orga-

pēc

ap-

atstājis bet

ari

Es sastapu E. Efertu 1919. g. janvāra sākumā Izglītības komisariātā, kad viņš kopā ar komisariāta skolu nodaļas vadītāju Alfrēdu

darbiniekus par skolas padomju informēja pamatiem. Tos, kas bija raduši skatīt glīti ģērbtos

Veogaili

mērķiem

un

ministrus

valdības

un

izvārdzinātais, sārs.

skatīt

Ar

Eferts

darba

skolu

uzlika

sev

kas

vadīt

no

pamazām

runa

pelēkās

ārienes

un

iestādi.

—• pedagogu

mūsu

par

vienkāršā

visi

skolotāja:

domātāju

lielāko

apstākļos.

sapni

kopā

radīsim

—

atbildību

Visnopietnāko

sociālistisko un

darba

citiem.

jārāda

darbiniekam

celtniecības

runāja

sevi

laikā komi-

viņš

vadītājam: komisāram jābūt skaidrībā. par ceļiem,

veidojot

skolu

komisāra

kara

un

padomju

aizraujošā

un

no

Eferts

trimdā

ģērbies

audzināšanas

pasaules

jāredz pašam

ram

E.

sociālisma

kā

ejami,

ram

skatiens

nenošķīra

piepildīsim

mēs

uzvalkā

nākotnes

sirsnību

dziļu

darbu. E.

pārsteidza

uzmanību

klausītāju

garā

vīrus,

nodilušā

dzirkstošais

Viņa

novērsa

lika

stipri

skolu. Eferts

skaidrībā

jābūt

citādi

pamatjautājumiem,

jaunās skolas

E.

Šis

komisā-

ceļš

ka

uzsvēra,

par

padomju

iespējams

nav

kat-

skolas

sekmīgi

darbu.

Tagad, pēc daudziem gadiem, man radās izdevība pakavēties atmiņās par E. Eferta darbu 1919. gadā kopā ar toreizējo komisariāta

K.

skolotāju

Dārziņu,

dama tos «Es

ziņas

spriežot,

personību. darbam un

riem:

un

varēja

saviem

cēlajiem

valodu,

Viņš

nebija.

tomēr

gadījumos

bija ka

domāt,

tā

Sarežģījumu

Viņš

pilnu.

Tomēr

un

atklātu

trūka

uz

atteicās

E.

te

nav

Eferts

darīšana

pilnīgi

mērķiem. Viņš mīlēja

vienmēr

centās

viņš parasti

E.

Eferts

Efertam

pašam

E.

sariāta

rīkojumos

Latvija

E.

no

kaut

kādas

personīgas

E.

kadru

gandrīz

devis par

Eferts

izglītības laukā.

arī

izvēlē:

citiem

vienmēr

vielu atziņām,

Padomju Latvijas

dzīvoja Pleskavā, Eferts

miris

tad

1927.

g.

57

pareizi

kas

vēlāk

skolu.

uz

Pēc

Maskavā,

izlēma,

brauca

Viņam

sarunām

kādu

izpaudās Izglītības Padomju

pāri.

vietas?»

dzīves,

nedaudz

domu

darba bied-

«neticīgos».

pēc

izcilu

ar

skaidru

saviem

ap-

pēc

un,

piederēja

viss

nenodarīt

jautāja

skolām, mēģināja pārliecināt

lietpratības

cilvēku

darba

vienkāršs,

ļoti

«Nu, vai tūlīt nenoskaidrosim lietas .apstākļus pilnīgi

gāja

vadītāju papildinā-

vērojumus,

redzēju ļoti bieži, vienmēr norūpējušos,

trauksmes

un

apakšnodaļas

manus

sekojošo:

ar

Efertu

ārienes

sagatavošanas apstiprināja

viņa

un

varas

near

uzde-

komi-

krišanas

darbodamies kultūras

un

katram

vumu

E.

Efertu

un

uzticēt. Atceros kādu ziemas

var

sūtīja

spekulantiem.

un

teica:

kā

partijas

Mierīgi

A.

roku

paspieda

pilsētas nomali cīņai

uz

nepārnākšu,

«Ja

biedram

bija

skolotāji

viņš informēja

šoreiz

Ne

jāpiedalās

dažādu

nekā

vienu vien

parasts,

reizi

nedrīkstam

vai

viņam

izpildī-

uzdevumu

Efertu kurnam

E.

Mēs

jāaudzina.

vietnieku,

savu

ilgāk,

gan

turpiniet.»

šanā, taču nekad nedzirdēju «Mums

sīki

un

Vecgailim,

dienu, kad partija

kontrrevolucionāriem

ar

atsakāmies.

cilvēku

tiesāt

par

to, ko viņš nezina, bet gan par to, ko viņš negrib zināt.»» E.

Eferta

jāva

spraigais

Blakus

viņam

pārrunas Viņš

taču

.

jāmin

Rūdīts

draugiem

tiem

ziedoja

padomju

aicināja skolas

kas

raugskolu Tuvāk došanās

rūpējās

pakavēšos

atrodas noliktavās

līdzekļu

un

pie

komisariātā

līdzekļiem,

komisariāta

un

un

apakšnodaļa,

varētu ierīkot

1

Alfrēds

laika.

viņš

bija

jāatradi-

kad

jaunajai

skolotājus

tas

—

gan

«Mums

teikt,

lai

darbā,

nodaļai

bija 2)

apakšnodaļa,

notika skolai.

iekļauties

izmantotu

mācību

mācību

trīs

šīs

pe-

apakšnodaļas:

paraugskolu izstrādāšanu

jauno programu

apakšun

pa-

līdzekļu apakšnodaļa.

līdzekļu

jautājumu

kuras

mācību

Vecgailis

ka

par ar

veikalos, nepietiek,

mācību

ieguva mājskolotāja

universitātes

darbs

piederīgajiem

paaudzes

darbā

Vecgailis

un

mēdza

nodaļas

skolu

zināšanas.

skolu

3)

A.

cīņās,

mācību programas.

nodaļu vadīt. Nekavējoties

lāk

ne-

komisariāta

no

sagatavošanu

noskaidrojās,

noteiktās

nepieciešamajiem kur

dar-

izvei-

apakšnodaļas

darbības.

Apspriežot mācību

par

izveidošanu,

un

attīstīties,

Efertam

viņš

veidošanas

skolotāju sagatavošanas

nodaļa,

saliedēts

Tām

enerģiskais

vismazāk

vecākās

komisariāta

Izglītības

cieši

pienākumi

un

kadru

skolotāju

par

E.

dzīves

patmīlības,»

dagogu paaudzes pieredzi 1)

intrigu.

ļoti

Sabiedriskie

veida

neatlaidīgi

lielajā

l

Ar

viss.

katra

no

zinātniekam

neatlaidīgs.

ļoti sirsnīgs, nās

draudzīgs,

darbs.

Vecgailis

bija

bija

nekādu

nebija

darbiniekiem

A.

ļoti

bija

Te

klusajam

vadošajiem

vadītājs

resorā

vadītajā

binieku kolektīvs.

dzimis

uzdevums

līdzekļiem.

1888.

tiesības.

fizikas-matemātikas

g.

lai

Man

Mācījās

mācību

skolas šo

ar

apakš-

jautājums par telpām, darbnīcu.

Bauskas

pilsētas

nobeidza

fakultāti. Partijas

58

uzdeva

ar

kas

Izglītības

izveidota

apgādāt

gatavošanas

Padomju laika

apgādāšanu krājumiem,

realizētu

Tika

bija

bija jāatrisina līdzekļu

skolu tiem

biedrs

leteicu

skola.

Maskavas no

1917.

Vē-

Valsts

gada.

šim

-nolūkam

Pēterfeldes

izmantot

aviācijas

kas

tuvumā), misariātā izstādei. vairāk

bija

laika

kuru

A.

vēlu

pašā

Vecgaili Dobelē

mācību

par

apskatījām

skolai

palīdzēt Es

ar

paliku

Rīgā Antons lizētajās To

arī

viņš

iebrauca

grāmatām Tagad

institūtā

līdzekļu

Mācību kurā

darba skolas

darbu 25.

un

Liels

mācību

lieguši vēļi.

būt

dalībnieki

Jelgavā iebraucām rīta ko

izraudzī-

bijām

vadītāju.

Antons

braucām

agri

Apskatījām uzdevumu

saņēma

Atgriezušies

Komisariāta

pārstāvji

Dobelē, apsolīja

Eferta

darbus.

rīkojumu atlasīt naciona-

Institūtam dienas

noderīgas

vēlāk

grāmatas.

vairāki

vezumi

ar

vairākās

līdzekļu

darba

vietās:

apakšnodaļā

Dobelē,

Rīgā

un

Izglī-

Mācību

Auros. institūts

līdzstrādnieki

mērķus

izdeva

žurnālu

savu

noskaidroja

«Ziņotājs»,

sociālistiskās

jaunās

informēja par Mācību līdzekļu

un

sasniegumiem.

darbs Mēs

«Ziņotāja»

1.

numurs

bija

jāveic

mācību

grāmatu

neatzinām mācību kursa

grāmatām, bet

izdots

institūta 1919.

tas

nebūt

sagatavošanā

mehānisku iekalšanu

nenozīmēja,

ka

mēs būtu

grāmatu nozīmi skolu darbā, kā to apgalvoja

«Ziņotāja»

grāmatas,

gatavošanā 28

—

stacija,

g.

aprīlī.

izdošanā.

10

dažas

Mācību

līdzekļu

Institūta

To

tuvumā

Dobelē.

nācās

man

tības komisariāta

E.

no

un

un

līdzekļiem.

pārdotavās

darīja,

tam

turpināt skolas organizēšanas

saņēma

grāmatu

ko-

varētu

es

apspriedes

no

uzsākšanai.

skolu.

naudas

Dobelē

un

bioloģijas

Antons,

A.

apmierināja.

jauniekārtoto

bet

A.

izgatavošanas

izbūves

atbrīvojot

organizēšanai.

Bez

Dobeli.

uz

viesnīcā,

pievienojās

darbnīcu

līdzekļus

kur

Francmanis.

izbrauca

līdzekļu

visus

kas

telpas,

skolas

un

kancelejai

jābūt Rīgā

automobilī

smagajā

pārgulējām mums

dienas

komisariāta

Ernests

priekšgalā

nakti

un

tālāk.

juši

vakarā

tā

institūtu,

(Dobeles

tukšas

stāvēja

paraugskolu.

Izglītības

arī

pagastā

apakšnodaļas

sešklasīgās

par

biologs

organizēja

Tajā

un

izveidot

atradās

līdzekļu

nebūtu ik

man

veltīt Dobeles

paredzēts

Apguldē

ar

arī

padzīšanas

līdzekļu

mācību

telpas

Tad

Mācību

arī

varētu Izvietot

ierīkotās

karaspēka

Auru

telpas

rūpnīcas

okupantu

«pēc

okupācijas

vācu

8

grāmatas.

1.

numurā

sagatavotas grāmatas, Vairums

atzīmēts,

iespiešanai bez

šo

tam

grāmatu

59

3

ka

nolemts

bija

ko

saliktas

atrodas

drīzumā

tādas,

no no-

daži nelab-

spiestuvē

grāmatas,

un

izdot

varēja

sa-

vēl ērti

«Ziņotājs», Padomju Latvijas

Izglītības

komisariāta Mācību līdzekļu

institūta

izdevums

izlietot

ar

tempi

pašmācībai.

gan

ka

liecina,

darba

grāmatām daudz labāk nekā mācīšanas

galvenā izdot 1.

skolā,

gan

vošanas

«Darba

arī

daiļliteratūra Institūtā

darbība

interesēties

objektiem ko

tieši

1

bija

par un

visu

paredzēts visu

skolu

šo

nepazīstamo

izveidot

apkārtnē sekciju

sagataapgādāt

grāmatās kā

Bija

nodomāts

sakārtotos

pētniecības 1

Šīm

vispār

ciklos:

korespondenti.

pieradināt

minerālus,

kolekcijas.

60

ar

sastopamiem

pētniecības

mūsdienās

v.

darbu,

Korespondenti

skolēnus

dzīvniekus

kuru

sekcijas,

sekcijām vajadzēja

Latvijā

skolēnu

daudz kopīga

paredzējuši

(augus,

un

vadīt

un

darbu, kam

bijām

darbs.

metodiski

Padomju Latviju.

veiktu

Organizējot

uzsvērts

divos

grāmatu paredzēts

zinātne.

parādībām

skolās

novadpētniecību,

2.

bija

skolu. Mācību

veco

bija

bibliotēku»

un

aptvertu

metode

Straujie

skolu

c.J,

plaši

izplatīto

ekskursijās kā

arī

—

vērot

sastādīt

visi

sekcijām

kas

tie,

teriālus

vērojumus

un

jumus cību

netiktu

iznīcināti

Zinātniskā

dzēja 1.

kam

atsevišķās

robiem

uz

speciālistu

svarīgākajiem

par

objekti.

Skolām

2.

zinātnes

Vietējo

4.

Jāorganizē

t.

žurnāli

skolā

un

pār-

norādījumi

un

vietas,

kur

panākumiem

saviem

par

lektori.

instruktori

jāsūta

kur

mā-

sastādīšanā.

būtu

instruk-

eksponētas

vienkāršāko darba rīku

apraksti,

c.

par darbu ar pašizgatavotiem brīdināju, ka nedrīkst sākt visu «no Ādama»,

līdzšinējos

jo daļa

būšot

strādāt

jāiespiež

ievadā, rakstīdams

līdzekļiem,

jadzīgs,

v.

darboties

var

minot

reizē

kolekciju

muzejs,

pētīšanas rīki,

noklusējot

i.,

ceļojošs

darbi,

«Ziņotāja» mācību

pare-

aizpildīšanai.

vadīšanai

ekskursiju

svarīgākie

zinātniski

un

vadībā

periodiski

nozarēs,

institūts

izgatavošanā

3.

cijas,

institūts

materiāliem

iesūtītajiem

jāinformē

līdzekļu

skolās

zinātnieku

«Ziņotājā»

interesenti varētu vākt vielu šo robu

cību

Mā-

rīcību

nemākulīgu

ar

veicināšanai

tieksmes.

to

uz

novēro-

izsaukt

pasākumus:

Laboratorijās

katrs, skati

šādus

arī

svarīgi

spara

bagātībām,

dažādus

gadījumos

lai

speciālistus,

zinātniski

darba

uti, izdarīt

svarīgākajos

un

institūta

līdzekļu

uzmanību minerālu

pievērst

atradumiem

vērtīgiem

uzmērījumus

un

ma-

pārbaudei.

«Ziņotājā» aicinājām arheoloģiski

savāktus

instrukcijām

pēc

iesniegtu

skolotāju

paredzams tad

zinātnes mūs

vienkāršs

ārkārtīgi

redzēs,

vai

kaut

viņi

tad

paši neizgudros pulveri,

priecājās,

un

ko

skolotājs

arī

bija

Tas

sasniegumus.

pārprata

darbs:

ka

liks

izgudros,

va-

darba

bērniem

bet,

ja viņi viņiem neteiks pulvera

sastāvu. 1919.

gada

jautājumu,

kā

malkas

arī

darba

skaņā

ferences muši

skolotāju

šo

būtību

prezīdijam,

pozitīvu

vai

atbildi,

ko

mācību

ceļu

—

prasa

līdzekļu uz

rādījumu

to

skolu

no

viņi

vai

mācību

arī

atpakaļ

pārlabošanai.

61

darbu,

jautāja

rīdziniekam

apspriedi

skola.

modeļu

darbus,

ieskaidrot

strādājot

un

ticēt».

Tai

darbnīcās līdz

kolekciju ar

Saņē-

vajadzēja

Sabiedriskā

un

sa-

kon-

virzienā.

jaunā

līdzekļu izstādi.

jaunā

noteica

grūto

apsprieda

skolas

Pūlējos

nesaprata

«šim

turpināja

skolotāja

Viļānos

visus

veikuši.

mani

drīkstot

izstādē

kas

skolotāja

Skolotāji

Rīgā sākām organizēt parādīt,

jau esot

arī

un

metodi.

konferencē

audzēkņus,

sastrādāšanu,

skolas ar

sākumā

nodarbināt

kritika tālāko

noteiktu

no-

Līdz

krišanai

Rīgas

pētniecības

sekcijas

šādiem

jautājumiem:

darbība

un

kajiem

darbiem

3)

bez

nodaļa,

loma

darba

kontaktu

skola,

honorāra

skolēnu

2)

par

pašlabā-

Par

paredzētas

bija

ar

rakstus

iesūtīt

darba skolā.

vienotā

parastā

bet

noorganizēta,

meklējot

darbiniekus

vienota

1)

skolotāja

daļēji

iecere.

skolu

skolu

uzaicināja

bija

tikai

komisariāta

Izglītības sabiedrību,

izstāde

palika

prē-

mijas. Lai sagatavotu skolotājus, kas spētu veikt viņiem uzticēto darbu, Izglītības komisariāts sarīkoja Rīgā kursus skolu instruktoriem.

Tiem

Kursos

vijas

E.

L.

Eferts,

kursu

cīšanu. Par

ķīmijas

lektoriem

ģētikā,

mineralogs

praktiskie

šanā,

skatuves

K.

lekcijas

par

Z.

Par

saturu

sociālistiskās

ar

6

vēsturē, skolas

pakāpes

bērnudārzu Kā

1.

un

pakāpes

Sajūsmas pilnas Tomēr

ne

jau

pagasta lēni

visu

skolas

bija

iekļauties

mā-

vienotā

Buholcs

un

c.

citi.

dziedā-

ģeogrāfijā, v.

—

ener-

Sīks

pārskats numurā.

3.

paraugu 1.

kursu.

vajadzēja

pakāpes

klasi

kļūt

darba

Doskolu

jeb bērnudārzu)

Paspējām

sākt

veidot

skolu.

skolas

realizēt.

pašvaldības izdevies

nodarboties

lekcijas

«Izglītība»

izveidot

gadu

izdevās

skolēnu

man

Lielu vietu

paraugskolā

Dobeles

bija

iecerēto

minēto skolā

uzņēmās

viņus

žurnāla

sagatavošanas

4

ar

F.

turpināju šīs skolas vadību Izglītības komisariātā.

darbā

nolasīja

priekšmetu

nolasīja

jau teicu,

saistījies

par

darba

kas

organizācijā

pieredze

(ieskaitot skolu

citi.

ārpus-

un

lekcijas

un

literatūrā,

ievietots

Tajā bija paredzēts

gadu kursu

2.

un

Skolu

atsevišķu

biologs

Lancmanis,

darbi

Pirmā

beles skolai.

vēsturi. veltītas Janelis

Vecgailis,

Centneršvērs,

mākslā,

darba

sociālisma

bija pieaicināti labākie Rīgas speciālisti

M.

Notika

lekcijas par Padomju KrieJ. Bērziņš (Ziemelis)

jautājumiem

ieņēma

profesors

par kursu

A.

Paegle,

programā

darbiniekus.

skolu

Konstitūciju,

par

darba

izglītības

divas

nolasīja

Latvijas

lekcijas

sešas

skolas

instruēt

vajadzēja

Stučka

Padomju

un

nolasīja

vēlāk

P.

ar

tad,

kad

ideju.

it

sakāms

sevišķi

Kādreiz

kolektīvā,

kurā

audzēkņiem varēja

biju

dienas.

organizēšanas Tas

Naudītes

panākt, ka vecāko nodaļu

jaunajiem

62

arī

un

sko-

radināt

runāt par

paš-

Ēka

Dzirnavu

Dobelē,

iela 2,

valdību.

Dobelē

kur

1919.

nebija

tāda

un,

ja

tas

bijām vienojušies dalīties

viņu

pārliecināt cīgu

tā,

viņus

uzdevumu

un

bet

no

tā

noskaidrot

izpildīšanā.

tad

nerātni.

lai

viņiem viņi

Tam,

neiz-

skolēni,

vidū, pie-

nenomākt

audzinātāju

apzinīgi bez

pieraskolas

Mēs, .skolotāji,

skolēnu

pavadīt

Centāmies

rotaļās.

dzīvei

pie stingra

atteikties,

kļuva

starpbrīžus

panākt,

un

bija pieraduši

bieži vien

mācību

sarunās

pavēlēm,

ar

ņus

mēģināja

arī

prazdami, kāpēc

sabiedriskai

vecāka,

dināta skolēnu slāņa. Pedagogi

režīma,

gadā organizēja Padomju Latvijas

sešklasīgo paraugskolu

komisariāta

Izglītības

audzēk-

mērķus, attie-

iekļaujas

šaubām,

savi

bija

panākumi. 1915. līdzi

gadā,

dažus

parēšanas

aizejot

mācību

no

Naudītes

līdzekļus:

piederumus,

barometru,

ķīmijas komplektu, termometrus, minerālu

tagad

kolekcijas

novietojām

v.

c,

jaunās

kā

bēgļu

mikroskopu

arī

indukcijas dažas

Dobeles

63

-svarus,

gaitās, ar

biju

spirta aparātu,

lampiņu divas

rokasgrāmatas.

skolas

paņēmis

preparātiem,

laboratorijas

preun

Urālu

To

visu

istabā,

vēl

pievienojām Vācām

dažas

mācību

gatavotu

lietas

elektrības

vecas

pašu

un

līdzekļus.

darba

izgatavotus

tukšas

baterijas,

levietojām

patronas

v.

kastē

preču

rīkus. lai

c,

iz-

elektriskās

spuldzes

kuru un ar uz izgatavojām epidiaskopu, projecējām zīmējumus. No stīpiņas un naglām gatavojām elektriskus

sienas

nodomi

Audzēkņu

darboties

dzēja

ņiem

pamatīgi

ko

felde,

partijas

jām.

skolā

palīdzību.

avotiņā

vaja-

kas

anketu

inteliģences

A.

traucē. Atbildes

apmēram

Blūmpar

—

ko

skolēni

kopīgi pārrunā-

mēneša,

pēc

vienota

pieaugšanu,

L.

jautājumiem.

jautājumu

ar

vi-

literatūras

skolēniem

stāstīja

politiskiem

viņus

stāstīja

Blūmfelds,

biedri

partijas

—

un

marksistiskās

no

partijas

jaunieši

skolēniem

Beika,

aktuāliem

un

bija

ar

guvusi A.

citi

un

par

Atkārtojot

skolēnu

palīgi

audzēkņu vidū anketu

Izplatījām vēlas redzēt

bija

pārdomājusi.

darbu,

skolas

pavasarī

labprāt runājās

viņa

Verners

K.

transformatora

zvana

tālu:

teicami

man

Milda Buša

atziņas,

ar

sniedzās

elektrostacijai.

darbā

Skolas biedri.

un

darbinājām

ko

motoriņus,

vērot

varējām

kolektīva

skaidrāku

izveidošanos.

Kopīgi

ar

nākamajā Bija

daudz ko. katram

vai

kopā

Tagad

dzīvojuši kas

organizētāju

komunistiem. biedru

Un

liecināja

Ābece

nevarēja

Kad

bija

par

darīt

lieta

M.

skolēni

kā

ka

izteica

stāstīja

—

studentu

izturējies

Jansons ir

tur

bērnu

atcerējās

Jansons

ieminējās,

skolēni

Buša

svētki

izpalīdzīgo

un

to,

bērnu

bija

Vecākie

par

arī

skolēni jau saskārušies. gadu, tad varētu runāt par

Vili

tajā

komu-

vēlēšanos

kļūt

par

partiju,

par

tās

par

sēdināt

blakus

sagatavoja

jauniešus

mēs

Dobelē

nākotni,

gan troksnī.

audzinātāja personības

jāmāca

speciāla

kaut

ko

—

ko

ar

M. Buša

tad

atkal

jāorganizē

gaišu

jautājumu

pienākumiem.

Tas

Tā

arī

kādu

priecīgo

stāsti

biedrs,

partijas

jau

sakāms.

—

Nebeidzās

gadījumā.

citā

tāds,

vispazīstamākā

kaut

bija

Jansonu.

nistu

apspriedām

kaut kas

jāizvēlas

Ja mēs būtu

svētku

skolēniem

vasarā?

—

sešus

cilvēkus

M.

Bušas

darbu,

sociālistiskās

pamale

64

To

ik

viņa

dienas

darbā. kurus

mācīšanai

analfabētu

mierīgu

drošus

debess

bērniem.

Pieaugušo

strādājām

nozīmi

analfabētiem,

pieaugušajiem

mazajiem

grupa.

likdami

rietumu

arī

bija

apmācīšanai

vadībā.

cīnījāmies dzīves

par

pamatus,

dārdēja

kaujas

uzbrukuma

Kontrrevolūcijas

Rīgā mani arvien vairāk atrāva

Pienākumi Dobelē.

jāgatavo

mācību

apspriedes.

Bieži

Bija

listi,

jārīko

cību

līdzekļu

institūtu

Dobeles skolā bet

apziņas,

laikā

līdzekļu

vien

no

izstāde,

jāsarunā

darba

speciā-

tieši

devos

Rīgas

no

skolas

Mā-

uz

Auros.

pēc labākās sirds-

palikušie darbinieki strādāja

draudošais

stāvoklis

frontē

radīja

nemieru

viņos

traucēja darbu.

un

marta

Bija

Kaut

ceļu. darbi.

visapkārt

Pēterfeldē

grupas,

bet

sākums,

gan

tālākiem darbiem. A.

vēl

man

kamanu

ar

balto

karaspēka

līdzekļu

institūta

aizbraucu

pajūgā

Antons

sals

pēdējais

klejoja

Mācību

turpinājās

naudīšnieka

Kāda

laukā

jau

vienoties

turp

skaistus

rādīja

izlūku izbūves par

elektromotorus,

darbgaldu vietas un arī pašus darbgaldus. No Rīgas bija atvestas daudzas tehniskas grāmatas. Uz galdiem

sagatavotas darbnīcai atradās

tehniski

draudošajām

par

mašīnu

pildīs

zīmējumi

darba

likās, ka,

troksnis.

Šeit

aprēķini.

un

briesmām,

Vienā

ja

galā

nekas

neliecināja

tad

rīt,

ne

parīt

telpu

materiālu

jau krājās

kaudzītes. Grūti

bija iesākt

Vienojāmies Vēl

tai

Naudītes

sarunu

strādāt

līdz

vakarā

pašā

teja jau evakuējusies

Ap pulksten

trijiem

karaspēks.

Nolēmu

tūlīt

doties

Dobeli.

un

un no

neviens

Uz kamanu

stāvā

kalna

Dobeli institūtam no

-

461

Vai

nācās

tie

zuda

meklēt

joslas ■

—

nokārtošanai

mājām

patruļas.

modināja, teikdams, X-

Fimbers

—

komi-

Izpildu

redzētas balto

mani Milicis

jāšus

ka ap-

Izpildu

ar

noliku

sēdekļa gribētu

mūs

bija

katras

vietu

citiem

lai

lūkotu

sev

blakus

—

mauzeri

Līdz Dobelei

dzirdējām

domāti,

saucienus

nezinu.

Zirgs

nebija panākams.

izredzes,

citur.

un

aizturēt.

kalnā

mums un

mātes

kamanās,

no

svainei blakus

strauji drāzās lejā

aizstāvēt

frontes

Lietas

5

Naudītes

bieži

tikai Puču

neaizturēja,

šāvienus.

dažus

tālu

svaiņa

mana

ka

Atsveicinājos

ceļā. sēdos

gadījumam, ja balto patruļas mus

Dobeles.

atstāt.

gribētu pagastu

saviem tuviniekiem uz

līdz

mājas, lai brīdinātu nekavēties tos, kas kopā

meklējis komiteju

tikt

Krumesis

no

iespējai.

uzzināju,

apkārtnē

un

rītā

ienaidnieka

tuvojoties

pēdējai aizbraucu

Tur

Krumešiem.

iespējamo aiziešanu

par

arī

Nolēmām

Mācību

līdzekļu

Institūtu

iekārtot

Rēzeknē.

mani izsauca

65

uz

Rīgu,

no

turienes devos

tam

Rēzekni,

uz

tādēļ

Dobeles

vairs

buržuji

bija

sprieduši

Naudītes

noslēpies

esot

neiznāca

bija tur mani meklējuši, Instruktoru

kursi

gali.

nosūtīja

komisariāts citu

«Pie

karu

ar

Milda

arī

balto

skolēni

vēl

ilgi

mobilizēto

un

jau-

pirms termiņa. Bijušos

Latvijā,

Buša.

saņēma M. Bušas ziņojumu

katras

skolas

sevišķi

Jau

Lat-

uz

sākumā

maija

Rēzeknes.

no

ieiet

izturas

priekšstāvji

klusē,

un

Tajā

dzīvē

Citādi

skolās

Skolas

starp

tības,

autoritātes

bet

zīme.

bet

kurās

piem.,

pret dažiem reakcionāriem

teja

un

skolā.

skolēni

savās

skolās

meklē

ceļus,

darba

viņi

(resp.

cienīgi

darba skolas

1

Ir

dažas

kolektīvs

saka

kā

radīt

mācību dzīvot

audzēkņu

«Izglītība»,

3.

nr.,

solidāru

valstī

vārdu

1919.

g.

un 1

5.

maijā,

66

16.

lpp.

—

un

komi-

viņiem laukā.

nav

Apzi-

sēdēs,

nopietnu

vienotas

...»

vārdu,

Skolēnu

pašdisciplīnu,

ražīgumu nest

principiālas

savienības

jautājumam

piesavināšanās)

locekļa

noteicošo

tie aiziet,

jaunatnes

šim

biedriski

brīvā

tur

rodas nekār-

nopietnas savu

prasīja, Tāpat tas ir ari organizācijas

piegriezt

pakāpes

vēl panākt viņu teikt, tā nav sabru-

skolotājiem... lai

Komunistiskās

ir

sāk

sko-

nevar

droši

var

Jaunatnes savienība

vietas jaunajā

nīgākie

un

te

lietas,

skolas

1.

katra

tomēr skolā

darbus,

kuma,

jau

savas

kolektīvs,

nosaka

instrukcijas,

pārkāptas

dzīvē;

jaunradīšanas

skolēni

padevīgi

jaunradīšanas procesi.

un

sadala

tiek

vēl

iespaida

un

vie-

jautājumos,

ierodas,

jau runāt skolas

sāk

izstrādā

izvešanu

kad

dažās, piem., astotajā,

un

graušanas

instrukcijas

vienprātīgu

skolu

vienaldzīgi sēdēm reti

citādi:

pats vecais patvaldnieks

tiešām

pienākumus,

stāv

tomēr

pastāv

sabiedrības

šaurākā nozīmē.

pakāpes

kolektīvs

un

tas

vārda

Tur

dziļāki

novērojami

tiesības

šī

tas ir 2.

Rēzeknē.

stipri

dekrēta

74

skolotāji,

lietas

padomes

ir vēl

skolotājs

iekšējā

vēl

tiesiskās

skolotāju

vecās

zem

visi

Faktiski

skolu

uz

skolu

Krievijas

pēc

gan

Padomē

padomes.

sabiedrība

tējā

las

dzirdēju,

kad,

izplatījās baumas, ka

bijušie

dienu

dažādām vietām

A skolēnu priekšstāvju.

un

bet,

bija teikts:

skolas !

Mani

sakarā

Rīgā

uz

sodu,

neatrada,

mežos.

Maskavu,

un

vēlāk

Kā

gribēdami palīdzēt.

aizbrauca

Latgali

Uz

Ļeņingradu

nāves

man

bija beigušies pāris

niešu aiziešanu kursantus

uz

atgriezties.

mani Dobelē

karaspēkam ienākot, es

braucieni

sekoja

Dobeli

uz

ir

vērību,

pacelt

pierādīt,

ka

sociālistiskas

Nokārtojis dējumā

nepieciešamo Rīgā

Kursku

uz

mācību

līdzekļu

Popova

darbnīcas

kārtot

R.

gailis,

kļuva

Izglītības

palikušie

Kleperis

v.

c,

apspriedi

vēlreiz

teikto,

skolēnu

realizēt.

Tomēr

M.

Sapulcei mītni, Arī

kur

M.

izklīstot,

Buša

sabiedrības vislielākās

administrēšanas

Vecdarba

uzsvēra

Vecgaiļa

«nožēlojamu

par

skolas

garīdzniecību,

mi-

nespējot kuru

pret

dalībnieki,

Eferts

līdzi.

mums

bija

.aizgājām

atradis

sev

Noskaņojums

skolai

grūti

Kāds

līmeņa.

no

smags.

vietējās

skolotājs brīdināja,

skolai

sociālistiskajai

bija

atrauties

kop-

uz

kaktiņu.

draudot

ka

stulbas

no

karjerisma. ļaunu,

ticu progresam,»

es

—

klusi

piebilda

Eferts. «Mēs

vēl

karosim,»

Mes,

M.acību

draudot

Rēzekni,

pedagogus Prof.

A.

un

paši

Latvijas kolektīvu

pārcēlāmies

karti.

Dažas

bet kartes

darbu

skolu

—

no

67

darbam.

darba

skolai

grāmatām autori vē-

pazaudēja Institūts

buržuāziskās sāka

gatavot

sociālistiskajai

Padomju Latvijas

darbinieki.

ap-

organizējām

sagādes

rokasgrāmatu

piedalījās

beigt tomēr nepaspēja. 5*

g.

tur

Latvijas

pasūtītajām 1919.

Vecgailis.

ienaidniekam

un

līdzekļu

Padomju

alfabētisku

zinātniskie

Maskavu

manuskriptu

iestādes.

Sastādīšanā un

uz

darbinieki,

mācību

izgatavoja

«kultūras»

tonī noteica A.

institūta

zinātniekus

izdeva,

darba skolai. kavas

kareivīgā

līdzekļu

Mihailovs

astronomisko lāk

E.

uzskatu, ka

un

«Neparedzēsim E.

arī

izglītības

zema

ve-

izmē-

A.

principu,

Latgales

vietējo

zālē.

papildināja

rakstīto

kursu

mēs,

atnāca

briesmas

darba

Buša

minimumu

Rēzeknes

sociālistiskās

atkārtoja

M.

vainoja

telpā

izteka

R. Kleperis

Vec-

uzstāties.

baidoties

kopējā

Mēs,

mājiņā

pagalmā

uz

vienkārši

—

realizēt

ziņojumā šo

stipri

sasēdušies

daži

pašvaldību. arī

Buša

vēl

skolotāji

bet

aicināja

savā

apzīmējot

nimumu».

no-

Uz

krišanu.

latgaliešu

svētdienā

vasaras

bija

vēlreiz

un

skolas pamatprincipus, domu par

nepaguvu

skolotāju kursus.

akmeņiem,

gailis nepaguris

tukšā

apmetāmies

Dalībnieki

pilsdrupās. drupu

vēl

Rīgas